Klasteri veicina sadarbību augstākai efektivitātei kompāniju starpā, ar publisko sektoru un starptautiski; sākums tam gan ir grūts
Mūsdienīga produktivitāte no kompānijas prasa atšķirīgu uzvedību, saka Stokholmas Ekonomikas augstskolas (Zviedrija) vecākais pētnieks, Hārvarda Biznesa augstskolas (ASV) pasniedzējs un konkurētspējas eksperts Kristians Ketelss (Christian Ketels).
Ļaujiet pakāpties atpakaļ uz mūsu 2013. gada sarunu! Es pateikšu savu ieskatu par starplaikā notikušo, un jūs tad varēsit komentēt, cik ļoti es kļūdos. Tolaik šķita, ka esam veiksmes stāsta pašapmierinātībā – ir šī jaukā grāmatiņa angliski, kas mūs liela, un nekas daudz vairāk nenotiek. Bet palēnām esmu kļuvis niansētāks savos kritiskajos spriedumos, jo tagad es redzu, ka mēs krīzē iegājām no viena veida ekonomikas – lineārās, bet iznācām jau nelineārajā ekonomikā. Rīcībpolitikas veidotājiem šie tiešām ir patiesi mulsinoši laiki. Piekrītat?
Zināmā mērā. Es arī uzskatu, ka mēs tagad esam atšķirīgā kontekstā. Tas rada jaunus izaicinājumus, varbūt arī iespējas, bet ir grūti to saprast. Es domāju, ka abējādi.
Notiek tehnoloģiju un ekonomikas pārmaiņas, bet es domāju, ka Latvijai galvenais izaicinājums aizvien paliek produktivitāte. Jāievēro gan, ka produktivitātes sabremzēšanās ir vērojama visur, tāpēc patlaban risinās kaut kas lielāks par vienkārši Latvijas stāstu. Un, lai arī mēs varam šo to darīt lokāli, ir jāatzīst, ka vēl aizvien tā īsti nesaprotam, kas patlaban notiek globāli. Ir gan hipotēzes, un produktivitātes izaugsmes palēninājums ir visā pasaulē.
Pēc krīzes mēs redzam arī reālu globālās tirdzniecības samazināšanos. Lai arī Latvijas un jūsu kaimiņu agrākais definējums par eksportā balstītām ekonomikām, manuprāt, nebija pareizs, tagad jums tiešām ir vairāk eksporta. Tomēr vide mainās, un nav īsti zināms, cik izpalīdzīgs šis modelis tagad būs, lai jūsu produktivitāte pieaugtu. Tā kā es jums piekrītu, ka ir vairāk jautājuma zīmju nekā atbilžu, ko darīt.
Bet es jums nepiekrītu tādā ziņā, ka tās lietas, kas ir palikušas nedarītas pirmskrīzes laikā, būtu pagājušas. Dažas no tām ir aizvien aktuālas.
Es galīgi nemaz to nenoliedzu.
Jūs paveicāt tiešām labu darbu, tiekot galā ar ekonomikas pārkaršanu un krīzes menedžmentu. Bet tad jūs atkāpāties pozīcijā bez ļoti skaidra vērtības piedāvājuma – kas ir mūsu loma Eiropas ekonomikā? Kas ir mūsu konkurētspējas priekšrocības?
Fokusa trūkums.
Jā, un precīzāka fokusēšanās ir nepieciešama aizvien. ESAO un citi vērtē, ka jūs esat paveikuši ļoti labu makroekonomisko reformu, arī liela daļa no biznesa vides regulējumiem ir itin labi. Tomēr realitāte ir tāda, ka, pat ja jūs to visu esat izdarījuši pareizi un aizvien uzlabojat, ar to vairs nepietiek, jo mūsdienu produktivitāte no kompānijas prasa atšķirīgu uzvedību.
Latvijā ir dažas produktīvas un starptautiski ļoti veiksmīgas kompānijas, un ar tām nav problēmu. Problēma ir tajā, ka jums ir gara citu kompāniju aste tajās pašās industrijās, kuras ir mazāk produktīvas. Un uzdevums ir saprast – ko mēs varam darīt, lai palīdzētu šiem atpalicējiem piedzīt, modernizēties un iznākumā maksāt arī augstākas algas. Šis uzdevums Latvijai aizvien ir tikpat piemērots, kā tas bija pirms sešiem gadiem.
Bet ko nozīmē to produktīvo kompāniju veiksmīgums?
Tas norāda, ka Latvijas biznesa vidē ir ļoti maz kaut kā konkrēta, kas kompānijām traucētu sasniegt augsta līmeņa globālus rādītājus. Ja šeit rodas kāda kompānija ar savu veiksmīgu pārvaldības un darbības modeli, tad tā ir milzu iespēja arī pārējām kompānijām, kas nav tādā līmenī, tam vismaz tuvoties. Uzdevums ir saprast, kāpēc šis process nenotiek. Varbūt kaut kādi regulējumi nav savās vietās, varbūt vēl kaut kas.
Šis mums liek atgriezties pie klasteru programmas. Tā parasti prasa daudzus mazus solīšus noteiktās industrijās un tīklojumos, nevis rīcībpolitikas reformu ar lieliem triepieniem, kas visiem liek rīkoties vienādi.
Es no malas redzu, ka ekonomiskā ierēdniecība apzinās klasteru politikas steidzamību, bet reizē nav tik skaidrs, kā par to pārliecināt kompānijas. Viņi to jau ir spējuši, bet pagaidām praktiskie iznākumi ir pat kuriozi. Tā vienas svarīgas industrijas klasteris ir komentējis, ka reālā sadarbība starp tā kompānijām ir vienots kancelejas preču iepirkums. (Smejas.)
Visu interviju Sadarbība nenāk viegli lasiet pirmdienas, 23. oktobra, laikrakstā Dienas Bizness!