Latvijas iedzīvotāju nostrādāto stundu skaits gadā, salīdzinot ar citām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm, ir liels, taču tas nenozīmē, ka mūsu strādājošie padara daudz vairāk nekā citās valstīs – produktivitāte un darba ražīgums mums krietni pieklibo.
##Strādātāju tauta
Latvieši strādā daudz – ik gadu vidējais strādājošais iedzīvotājs darbā pavada vismaz 1910 stundas, kas, salīdzinot ar citām OECD valstīm, ir augsts rādītājs – mums priekšā ir vien tādas valstis kā Grieķija, Krievija, Koreja, Polija, Meksika un līdzīgu attīstības līmeni sasniegušās, savukārt attīstītajās valstīs darba stundu skaits ir krietni mazāks. To var skaidrot ar faktu, ka attīstītajās valstīs vairāk tiek domāts par produktivitātes uzlabošanu, bet ne vienmēr tas nozīmē garas darba stundas darba vietā.
Raksti par tēmu
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas Bizness
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas BiznessAS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš raksturo, ka savā ziņā šis ir Latvijas ekonomikas paradokss – stundu ziņā Latvijā iedzīvotāji strādā daudz, taču produktivitāte mums ir viena no zemākajām Eiropā, tiesa gan, grūti ir pateikt, vai šie jautājumi ir tieši saistīti. To, cik daudz cilvēki valstī strādā, var ietekmēt ļoti daudz faktoru, piemēram, kultūras, nodokļu, darba likumu un vēsturiskie aspekti. Taču, iespējams, Latvijā relatīvi daudzās stundas cilvēki strādā, lai varētu pietiekami nopelnīt. Ja skatās visas OECD valstis, lielākā daļa valstu ar salīdzinoši lielu nostrādāto stundu skaitu ir mazāk turīgas, norāda eksperts.
Atšķirība starp Latvijā darbinieku nostrādāto
stundu skaitu un attīstīto valstu darba stundu skaitu ir ievērojama –
mērāma vairākos simtos stundu, taču to nevar skaidrot ar faktu, ka šajās
valstīs darbinieki ir slinkāki. «Redzot, ka Vācijā strādā mazāk stundu
nekā Latvijā, protams, rodas jautājums, kā Vācija spēj būt bagāta,
labklājīga valsts,» saka Talentor Latvia partnere un dibinātāja Katrīna
Ošleja un akcentē, ka tas ir tāpēc, ka produktivitātes rādītājs
neliecina par nostrādāto stundu skaitu, bet par to, vai tirgū ir
produkti, ko ir iespējams pārdot ar augstāku pievienoto vērtību. Vācija
patērē maz darba stundu, bet produktivitāte ir augstāka, tāpēc ka viņi
ražo vairāk tehnoloģiski augstvērtīgāku produktu un pakalpojumu, bet
Latvijā ražojam koka paletes, kurām ir zema pievienotā vērtība
(vienkāršs produkts, ko citi var atdarināt, un ražotājs konkurē tikai ar
zemāku cenu, nevar pārdot to par augstāku cenu, lai Latvijas ekonomikā
ienestu vairāk naudas).
Visu rakstu Strādājam daudz, bet labuma maz lasiet 7. marta laikrakstā Dienas Bizness.