Par to, kādi būs pārtikas mazumtirgotāju tuvākās nākotnes izaicinājumi, nule kā sprieda ekonomisti un tautsaimnieki.
Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) un Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) veiktais pētījums Kāda ir mazumtirdzniecības nākotne Latvijā liecina – izaicinājums būs produktivitāte, efektivitāte un inovācijas. Jau šobrīd nozares produktivitāte ir augstāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Taču tas nenozīmē, ka nozare var gulēt uz lauriem. Īpaši tas svarīgi laukos, kur cilvēku kļūst arvien mazāk, līdz ar to jādomā, kā apkalpot tos, kas turpina saimniekot novados. Eksperti pat rosina ieviest pašvaldību atbalstītus internetā iegādātu pārtikas preču piegādes pakalpojumus no tuvākajām pilsētām. Un jāsaka, ka ne velti, jo lauku veikalu slēgšana – tā joprojām ir realitāte. Zinu pagastu tikai 70 km attālumā no Rīgas, kur divu veikalu vietā tūlīt nebūs neviena, jo pēdējo grasās slēgt. Iemesls – mazi ieņēmumi un pieaugošas izmaksas. Šajā gadījumā labs risinājums būtu autoveikals, taču iedzīvotāji jau rēķinās, ka tajā cenas ir augstākas, līdz ar to meklēs iespējas doties uz lielākām pilsētām, kur pastāv izvēles iespēja, – iepirkties tradicionālajos vai modernajos veikalos. Taču jārēķinās, ka tradicionālā pārtikas mazumtirdzniecība samazinās, bet pieaug modernā mazumtirdzniecība.
Iedzīvotāji Latvijā ir diezgan konservatīvi, un jaunās iepirkšanās iespējas, tostarp pārtikas iegādi internetā, izmanto vēl diezgan kūtri.
Par to liecina arī skaitļi – ja 2011. gadā tradicionālā mazumtirdzniecība aizņēma 18% no kopējiem neto ieņēmumiem, tad 2015. gadā tie bija tikai 10%, un šāda tendence saglabājas. Modernā mazumtirdzniecība – tie ir internetveikali, zemo cenu veikali, supermārketi, pašapkalpošanās veikali un citi. Eksperti piesauc inovācijas, kas arī būs viens no mazumtirdzniecības nākotnes izaicinājumiem. Taču skaidrs, ka iedzīvotāji Latvijā ir diezgan konservatīvi un jaunās iepirkšanās iespējas, tostarp pārtikas iegādi internetā, izmanto vēl diezgan kūtri. Tiesa, viens no lielākajiem mazumtirgotājiem – Maxima Latvija – apgalvo, ka iepirkšanās uzņēmuma internetveikalā aizvien pieaug – ap 10% katru mēnesi, taču konkrēti cipari netiek atklāti. SIA Nuko dati rāda – apgrozījums pērn audzis par 64% un līdzīgs pieaugums plānots arī šogad. Taču kopumā pārtikas iegāde internetā Latvijā vēl ir bērnu autiņos – to apliecina statistika. Pēc DPD un Kantar TNS pērnvasar veiktās aptaujas tikai 6% e-pircēju Latvijā ir izmantojuši pārtikas piegādes, tas pēc Horvātijas ir otrais zemākais rādītājs Eiropā. Vidējais Eiropas rādītājs ir 14%, bet rekordiste ir Lielbritānija ar 27%. Lielākais izaicinājums pārtikas tirgotājiem patlaban ir izveidot klientiem pieņemamu un kvalitatīvu saskarsmi internetā, liecina ekspertu teiktais. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens nule kā pētījuma prezentācijā atzina, ka, piemēram, Ķīnā daudzi neko nenes mājās no veikaliem, bet operē ar QR kodiem un iepērkas internetā. Tiesa, Latvija ir ļoti konservatīva zeme un, visticamāk, tik ātri pārmaiņas nebūs vērojamas. Bet varbūt ir vērts inovācijas ieviest aktīvāk, lai tas atvieglotu un padarītu ērtāku dzīvi patērētājiem?
