2008.gadā Talsu novada Pastendē tika atklāta nīderlandiešu ražotāja Brabantia rūpnīca. Nīderlandes uzņēmums Latvijas meitasuzņēmumā ieguldīja aptuveni 5 miljonus eiro. Latvijas rūpnīca ražo veļas žāvētājus un gludināmos dēļus, kurus eksportē uz ārvalstīm ar atzīmi Made in Latvia. Ražotnē patlaban strādā 120 cilvēku, un pēc rūpnīcas vadītāja Georgija Buklovska teiktā intervijā, nav izslēgts, ka Latvijā ražošana tiks paplašināta.
Lēmums par to, ka Latvijā būs rūpnīca, tika pieņemts jau 2007.gadā, viņš stāsta. Kad rūpnīcu sāka būvēt, sākās krīze, un šis periods bija ļoti sarežģīts. Piemēram, kad pieņēmām darbā pirmos cilvēkus, uzreiz viņiem apsolījām, ka darba alga nekad netiks samazināta, bet tikai paaugstināta, kā minimums, inflācijas apmērā. Un lūk, inflācija 2008.-2009.gadā bija lielāka nekā 10%, bija krīze, taču solījumu mēs pildījām. Tas mums deva to darbinieku mugurkaulu, kuri līdz šim strādā ražotnē.
Pašreiz visi darba devēji žēlojas, ka viņiem nav darbinieku, vai jums nav šādu problēmu?
Mēs to īpaši neizjūtam. Ir neliela darbinieku mainība, taču vissvarīgākais, ko mēs jau sen sapratām – ir jābūt skaidrai personāla apmācības sistēmai, kas palīdz šo deficītu aizpildīt. Kad pie mums atnāk jauns darbinieks, viņš nestrādās pusgadu zemas kvalifikācijas amatā. Viņš tiks ļoti ātri apmācīts, lai varētu veikt sarežģītu darbu. Bet galvenais ir tas, ka uz vienu darbinieku stundā un dienā mēs saražojam vairāk, nekā ES vidēji.
Kāds ir jūsu augstās produktivitātes noslēpums? Latvijā kopumā šis rādītājs ir vien 43% no vidējā ES līmeņa.
Mēs skatāmies uz Ķīnas rūpnīcu, un salīdzinām savus ražošanas rādītājus ar šīs valsts rādītājiem. Nesen mēs panācām, ka Latvijas ražotne saražo vairāk produkcijas ne tikai stundā, bet arī uz vienu eiro darba algu nekā Ķīnā. Ņemot vērā, ka loģistika no Ķīnas maksā naudu, Latvijā ražošana izrādījās ļoti efektīva. Tādēļ piegādājam visu produkciju Tuvajiem Austrumiem, Austrumeiropai un Krievijai. Ir divi faktori, kas mums palīdzēja. Pirmais ir procesu automatizācija un organizācija. Mēs spējām ar mazāku darbinieku skaitu saražot vairāk produktu. Mēs esam maksimāli vienkāršojuši vadību, un mums ir mazāk administratīvā personāla nekā Ķīnā. Otrkārt, Ķīnā aug darba alga, un valsts no pasaules ražotnes kļūst par pasaules mēroga veikalu.
Runājot par Latviju, mēs pastāvīgi dzirdam, ka mums ir zema produktivitāte, un tās izaugsme atpaliek no algu pieauguma. Man ir jautājums, vai kāds saprot, kādēļ tas notiek? Galu galā, ko nozīmē – produktivitāte ir zemāka? Tas ir, no katra darbinieka izspiest 100 gramus sviedru vairāk?
Drīzāk jāražo produktus, kurus varam pārdot dārgāk nekā tos, ko pārdodam šobrīd.
Tieši tā. Tikai tas ceļš mums nepalīdzēs. Pieņemsim, ka Latvijas uzņēmums šuj kreklus, un viens darbinieks stundā var izgatavot 10 kreklus, kurus var pārdot par 4 eiro gabalā. Tādējādi mūsu nacionālais kopprodukts sasniegs 40 eiro stundā par vienu darbinieku. Šos kreklus aizvedīs uz Itāliju, kur tiem pielīmēs pasaulē zināma zīmola etiķeti, un katru kreklu varēs pārdot par 40 eiro. Galu galā Itālijai būs vairāk naudas, tās produktivitāte un kopprodukta rādītāji ir augstāki nekā mums. Kā mūsu produktivitāte mainīsies, ja mēs liksim darbiniekam šūt nevis 10, bet 11 kreklus? Gandrīz nekā! Mums jādomā, kā radīt dārgu produktu. Tādējādi jāspiež nevis no darbinieka, bet gan no galvas.
Latvijā ir problēmas ar intelektuālo potenciālu, kas spēj radīt produktu ar augstu pievienoto vērtību?
Problēmas nav, bet gan ir zināšanu un izpratnes trūkums. Piemēram, mēs pastāvīgi sadarbojamies ar mūsu mātesuzņēmumu, lai uzlabotu tehnoloģijas, kā vienkāršāk un ātrāk organizēt procesus.
Pašlaik Brabantia Latvia ražo produktus jau ilgu laiku. Vai plānots paplašināt ražošanu?
Jā, mēs plānojam ieviest jaunus produktus. Taču, kamēr gludināšanas process nav fundamentāli mainījies, mēs neizgudrosim lidojošas lietas, bet gan ierasto produkciju. Tomēr, ja jūs skatāties stratēģiski, pasaulē samazinās veļas gludināšanas laiks, jo mainās arī auduma materiāls. Mainās dzīvokļa lielums – tas kļūst kompaktāks un aizņem mazāk vietas. Tagad mēs gatavojamies izlaist jaunus produktus, kuri seko šīm tendencēm.
Investori neplāno paplašināt Latvijas rūpnīcu?
Tādi plāni ir, mums ir piemērota vieta, biznesa plāns, un vēl viena korpusa projekts. Taču pagaidām tie ir tikai plāni. Mums pagaidām nav plānu atvērt savu veikalu. Tā mēs bijām iecerējuši agrāk, taču vēlāk no šiem plāniem atteicāmies.
Kā jūs vērtējat gaidāmās izmaiņas valsts nodokļu politikā?
Pirmā nodokļu reformas versija bija diezgan laba, taču pēc tam politiķi pievienoja papildus nosacījumus, un daudz no labā zaudēja. Reinvestētajai peļņai nulles likme ir pareizs solis. Taču teikšu tā: ja ir efektīva ražošana, tad esošais nodokļu slogs ir salīdzinoši labs. Diemžēl iestādes nesaprot, ka nacionālo kopproduktu rada bizness. Latvijā vairāk domā par to, kā no uzņēmējiem iekasēt pēc iespējas vairāk naudas, taču maz domā par to, kā racionāli to izmantot.