Citas ziņas

Enerģijas plānošana ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai

Dienas Bizness,08.10.2014

Jaunākais izdevums

Ceturtdiena, 9. oktobrī, Rīgā, Industriālais energoefektivitātes klasteris (IEK), sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness, organizē konferenci Enerģijas plānošana ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai - zināšanas, praktiski un inovatīvi risinājumi, ar kuru palīdzību uzņēmumu vadītāji varēs izvērtēt un pieņemt lēmumus biznesa mērķu sasniegšanai, informē Industriālās energoefektivitātes klastera vadītāja Anda Kursiša.

Līdzšinējā daudzu Latvijas ražotāju pieredze liecina, ka vislabākos finanšu rezultātus spēj nodrošināt daudzveidīgu energoefektivtātes pasākumu ieviešana uzņēmumā, it īpaši ir izdevīga uzņēmuma energoresursu izlietošanas monitoringa sistēmu ieviešana, dažāda veida siltuma atgūšana, apgaismojuma un ventilācijas sistēmu modernizācija utt. Energoefektivitātes uzlabošana un enerģijas plānošana uzņēmumiem ļauj ilgtermiņā ieekonomēt finanšu līdzekļus, novirzīt tos uzņēmējdarbības mērķu sasniegšanai un konkurētspējas celšanai.

«Katru gadu arvien lielāka nozīme tiek pievērsta enerģijas patēriņa plānošanai uzņēmumos. Daudzos Latvijas uzņēmumos tiek plānoti gan ilgtermiņa, gan arī īstermiņa pasākumi, kas vērsti uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu un enerģijas taupīšanu uzņēmumos. Šie pasākumi norit saskaņā gan ar uzņēmuma enerģijas pārvaldības plāniem, gan arī tiek īstenoti ražotņu vispārējas modernizēšanas ietvaros. Ikviena Latvijas rūpnīcās ietaupītā enerģijas vienība sekmē šobrīd īpaši aktuālo Latvijas energoneatkarību un samazina saražotās produkcijas pašizmaksu, padarot to konkurētspējīgāku vietējā un globālā tirgū,» komentē IEK vadītāja Anda Kursiša.

Konferences «Enerģijas plānošana ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai» mērķis ir sniegt informāciju par energoefektivitātes praksi Latvijā, enerģijas taupīšanas iespējām komerciālajā un industriālajā sektorā. Tiks apspriestas šī brīža aktualitātes un diskutēts par perspektīvām energoefektivitātes kompetences celšanā.

Konference tiek dalīta 2 plūsmās - Vadītāji un Speciālisti. Vadītāju plūsmas mērķauditorija ir uzņēmumu vadītāji, vadošie darbinieki un lēmumu pieņēmēji uzņēmumos un pašvaldībās, namu apsaimniekotāji, speciālistu plūsmas mērķauditorija ir uzņēmumu speciālisti - arhitekti, inženieri, projektētāji, enerģētiķi un namu apsaimniekošanas speciālisti u.c.

Konferences pirmo daļu atklās:

- Maximilian Butek, Vācijas - Baltijas tirdzniecības kameras direktores vietnieks un pakalpojumu nodaļas vadītājs Baltijas valstīs;

- Irēna Cīrule, Kanādas vēstniecība;

- Savā pieredzē dalīsies arī Lattelecom pārstāvis Miks Stūrītis.

Konferences turpināsies ar 4 pašvaldību: Jelgavas, Valmieras, Ventspils un Liepājas pieredzi un paneļdiskusiju «Kā enerģijas plānošana ietekmē un uzlabo pašvaldības budžetu un uzņēmējdarbības vidi».

Konferences programmā vadības plūsmā ir iekļautas tādas prezentācijas kā:

- Enerģijas plānošana vadītājiem, Roberts Samtiņš, AS IBS Prudentia

- Tehniski ekonomiskais pamatojums, piemēri, Anda Kursiša, Industriālās Energoefektivitātes klasteris

- Energoefektivitātes pakalpojumu finansēšanas modelis – ESCO, Dace Cīrule, FortLegal

- Latvijas pārtikas nozares konkurētspēja: energoefektivitātes faktori, Aleksejs Nipers, LLU

- Darba vides faktori un riski Latvijā Ivars Vanadziņš, RSU Darba drošības un veselības institūts

- 15.20—15.40 telpu klimata iespaids uz energoefektivitāti un produktivitāti, Dr. Gaļina Stankeviča

- Labā prakse — pieredze Valpro, Aivars Flemings, Valpro

- Monitoringa sistēmas nozīme, Gints Krīgers, SIA Termex

- Paneļdiskusija, Energoefektivitātes plānošana uzņēmumos un nākotnes perspektīvas

Speciālistu plūsmai:

- Energoaudita aprēķina metode ražošanas un biroju ēkām, Andris Vulāns, LLU, Aldis Greķis, RTU

- Elektroenerģijas ietaupījuma potenciāls, Kārlis Grīnbergs, Uģis Skopāns (LET)

- Apgaismojuma sistēmas elektroaudits, Andris Tēraudkalns, Ambergs, Kārlis Grīnbergs, IEK

- Labā prakse, mazas jaudas koģenerācijas stacijas, Dainis Bērziņš, UPB Energy

- Ventilācija, siltuma ieguvumi, Dmitrijs Ivancovs, Dinex, VSŠ piemēri

- Energoefektīvi automātikas un gaisa kondicionēšanas tehnoloģiskie risinājumi industriālajos objektos. Prof. Arturs Lešinskis, RTU

- Enerģijas ietaupījums kaltēs, labā prakse, Normunds Šaršūns un Stora Enso

- No energoefektīva mērķa ieceres līdz veiksmīgai realizācijai, Jānis Bērziņš, SIA ARCHE

- Paneļdiskusija, labā prakse uzņēmumos

Konference sniegs uzņēmumu vadītājiem - zināšanas, praktiskus un inovatīvus risinājumus un pieejamos finansu instrumentus ar kuru palīdzību varēs izvērtēt un pieņemt lēmumus uzņēmuma biznesa mērķu sasniegšanai. Informācija sniegs priekšstatu par iespējamajiem finansiālajiem ietaupījumiem un biznesa ieguvumiem.

Nozares speciālistiem - jaunas praktiskas zināšanas, ko izmantot savā darbā, lai spētu pamatot pasākumu nepieciešamību vadībai. Informācija būs praktiski izmantojamai un radīs gandarījuma sajūtu par praksē sasniegto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Enerģētikas nozarei beidzot pievērsta pelnītā uzmanība

Reinis Āboltiņš, <i>Lattelecom tet</i> enerģijas tirgus eksperts,28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoparku bums – vajadzīgs vienots ilgtermiņa attīstības skats

Ilga Gudrenika-Krebs, zvērināta advokāte, ZAB “Ellex Kļaviņš” partnere,18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas ražošanas “bums” ir laba ziņa Latvijas ekonomikai un sabiedrībai kopumā, – jo lielāku elektroenerģijas daudzumu saražosim paši, jo mazāk būsim atkarīgi no būtiskām energoresursu cenu svārstībām.

Ne vienmēr saules paneļu vai vēja parku saražotā enerģija būs nozīmīgi lētāka, nekā tirgū pieejamā enerģija, arī saules enerģijas efektivitāte mūsu platuma grādos nav pārāk augsta, tomēr cenu stabilitātes un neatkarības faktori ir gana nozīmīgi, lai turpinātu attīstīt jaunas enerģijas ražošanas jaudas. Likumdevējam šādos apstākļos ir izšķirošs faktors – jāsabalansē ekonomikas un sabiedrības intereses, lai ieguvēji būtu visi. Pašlaik, kad strauji attīstās apjomīgi energoparki, daudzi jautājumi tiek interpretēti pašvaldību līmenī, kas neizbēgami noved pie atšķirīgiem redzējumiem un lēmumiem. Tas nav efektīvi, īpaši no investoru skatpunkta, kuri gribētu redzēt saprātīgus un prognozējamus spēles noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saules enerģijas projektu veiksmes noteicošie faktori

Nikolajs Dorofejevs, Rietumu Bankas korporatīvo finanšu nodaļas vadītāja vietnieks,25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saules enerģijas parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējās arvien vairāk uzņēmumu. Tomēr, kā jebkurā biznesā, šāda projekta veiksmīgai īstenošanai jāņem vēra virkni būtisku faktoru, ir pareizi tos jāpārvalda, ka arī jāizvērtē potenciālie riski.

Protams, šo nozari jāskata kontekstā ar klimata politiku un tieši elektrifikāciju kā labāko risinājumu ceļā uz tā saucamo “net-zero” jeb klimatam neitrālu sadzīvi un ekonomiku. Papildus grūdienu saules enerģijas attīstībai dod arī enerģijas cenu nestabilitāte un pieaugums viscaur Eiropā un vajadzība nodrošināt enerģētisko neatkarību.

Klimata politika rada patiesi vēsturiska mēroga enerģētikas transformāciju un tieši saules enerģija ir vadošais atjaunojamās enerģijas veids. Saskaņā ar Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) aprēķiniem, saules enerģijas uzstādītās jaudas apsteigs ogļu elektroenerģijas staciju jaudu 2027. gadā, bet dabasgāzes – jau 2026. gadā. Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26 % – visstraujāk no visiem “zaļās” enerģijas veidiem. Tomēr, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, saules enerģijai joprojām ir milzīgs potenciāls tuvākajā desmitgadē. Saules enerģijas priekšrocība ir elastība – to varam izmantot gan mājsaimniecību ražošanā, gan lielos, komerciālos projektos. Šajā komentārā fokusējos uz pēdējiem un ieskicēšu galvenos faktorus, kuriem mēs kā banka – saules enerģijas projektu finansētāji, aicinām pievērst pastiprinātu uzmanību pirms projekta īstenošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pēdējā pusgada laikā pievienojušies četri jauni biedri, informē asociācijā.

VEA pievienojies atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājs Sunly, pasaulē lielākais atkrastes vēja enerģijas projektu attīstītājs Ørsted, saules un vēja parku attīstītājs European Energy un vietējais uzņēmums, kas piedāvā risinājumus lielā augstumā, SIA Gaismas rati.

“Pēdējā pusgada laikā esam piedzīvojuši ievērojamu paplašināšanos, uzņemot savā pulkā vēl četrus spēcīgus uzņēmumus. Priecājamies gan par starptautiskajiem uzņēmumiem, kas izvēlas iesaistīties kvalitatīvā nozares attīstībā visos līmeņos, gan arī par vietējiem uzņēmumiem, kas apliecina savu uzticēšanos VEA iespējām pārstāvēt savus biedrus un iesaistīt nozares aktuālākajos procesos,” saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags, piebilstot, ka jauno biedru zināšanas un uzkrātā pieredze palīdzēs VEA parādīt plašākai sabiedrībai vēja nozares attīstības nozīmi un ieguvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik veidojas īpaši labvēlīgi apstākļi atjaunojamās enerģijas straujam izaugsmes lēcienam, noskaidrots auditorkompānijas "EY" (agrāk "Ernst & Young") pētījumā "EY Renewable Energy Country Attractiveness Index", kas tiek veikts visā pasaulē jau 58.reizi.

"EY" pārstāvji aģentūrai LETA atklāja, ka patlaban vienlaicīgi dažādi faktori - tirgus pieprasījuma un piedāvājuma situācija, efektīvu tehnoloģiju attīstība, valstu politikas pārmaiņas, vides, sociālo un pārvaldības apsvērumu nozīmes pieaugums sabiedrībā un uzņēmējdarbībā, kā ar investoru gatavība ieguldīt "zaļās" enerģijas jaudu izveidē, sekmē būtisku atjaunojamās enerģijas izaugsmi.

Auditorkompānijas pētījums parāda, ka pērn, neskatoties uz pandēmiju, pasaulē ieguldījumi atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudās pieauga par 2% un sasniedza 303,5 miljardus ASV dolāru, bet atjaunojamās enerģijas jaudu uzstādīšana bija pat par 45% augstāka nekā 2019 gadā, sasniedzot 265 gigavatus (GW), kas ir straujākā izaugsme kopš 1999.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Renewables sāk īstenot 178 miljonus eiro vērtos attīstības plānus Latvijā

Db.lv,20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables, kas darbojas Baltijas valstīs un Polijā, ir sācis darbu pie saules enerģijas portfeļa izveides Latvijā.

Tas sākotnēji paredz 239 megavatu (MW) saules enerģijas projekta izbūvi, kas būs viens no lielākajiem šāda veida projektiem Baltijā. Projekta būvniecības darbi tiks uzsākti šī gada pirmajā ceturksnī, un kopējais investīciju apjoms tiek lēsts ap 178 miljoniem eiro.

Tas iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu visa reģiona ceļā uz ilgtspējīgu atjaunīgo enerģiju un vēlreiz apliecina Ignitis Renewables apņemšanos veidot videi draudzīgāku nākotni.

"Latvija ir daļa no Ignitis Renewables vietējā tirgus, kurā uzņēmums aktīvi paplašina savu darbību un saskata lielu izaugsmes potenciālu. Trešdaļu no kopējā reģiona projekta attīstības plāna ir paredzēts īstenot Latvijā. Lēmums uzsākt saules enerģijas parku būvniecību Latvijā ir nozīmīgs solis ceļā uz uzņēmuma paplašināšanos Baltijas valstīs un plašāku atjaunīgās enerģijas attīstības stratēģiju," skaidro Ignitis Renewables izpilddirektors Tjerī Elenss (Thierry Aelens).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās enerģijas tirgus izmaiņas, jaunas tehnoloģijas un klimata pārmaiņu ietekme veicina strauju enerģētikas sektora attīstību, un arī Latvijā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas. Elektrības ražošana, sadale un patēriņš kļūst arvien dinamiskāki un inovatīvāki, ietekmējot arī elektroenerģijas cenu. Šajā rakstā apskatīsim, kādas izmaiņas sagaidāmas elektroenerģijas nākotnē tuvākajos gados un kā tās varētu ietekmēt ikvienu no mums.

Atjaunojamo enerģijas avotu pieaugums

Viens no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem un iespējām ir atjaunojamo enerģijas avotu pieaugums. Gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā tiek pievērsta liela uzmanība saules, vēja un citu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai, lai samazinātu atkarību no fosilajiem kurināmajiem un mazinātu oglekļa emisijas. Plānošanas dokumenti un valsts atbalsta programmas paredz ievērojamu investīciju pieaugumu tieši šajā jomā.

Pieaugot atjaunojamo enerģijas avotu daļai, tiek prognozēts, ka elektroenerģijas cena laika gaitā var kļūt stabilāka, jo enerģijas ražošana kļūs mazāk atkarīga no resursu importa un cenu svārstībām. Saules un vēja enerģijas tehnoloģiju izmaksas turpina samazināties, padarot tās pieejamākas plašākai sabiedrībai un uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Group līdz 2027.gadam attīstībā plāno investēt trīs līdz četrus miljardus eiro

Db.lv,15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables paplašina savu darbību Latvijā. Investīciju lēmums paredz ap 106 miljonu eiro ieguldījumu 174 MW Tumes saules enerģijas projekta izveidē, kas būs viens no lielākajiem šāda veida projektiem Baltijā.

Šis būs jau trešais Ignitis Renewables saules enerģijas projekts Latvijā.

"Mēs mērķtiecīgi strādājam pie atjaunīgās enerģijas ražošanas segmenta paplašināšanas un jaunu projektu īstenošanas Latvijā, jo Ignitis Group kā vadošais enerģētikas uz ņēmums Baltijā saskata milzīgu izaugsmes potenciālu šajā reģionā. Saules enerģijas projektu portfeļa paplašināšana ir būtisks ieguvums gan reģiona mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem, gan arī vietējo kopienu iniciatīvu atbalstam reģionos, kur attīstām savus projektus. Turklāt tas ļauj arī virzīties tuvāk Ignitis Group stratēģiskajam mērķim - līdz 2030. gadam nodrošināt 4–5 GW uzstādīto zaļās enerģijas jaudu,” norāda Thiery Aelens, Ignitis Renewables CEO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aplūkojot Baltijas reģionu, varam teikt, ka elektroenerģijas tirgus integrācija norisinās visnotaļ labi. Baltijas Enerģijas tirgus starpsavienojumu plānā uzstādītie mērķi lielā mērā ir izpildīti,» pauž SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers

Stabils un tehnoloģiskiem jaunievedumiem atvērts enerģijas tirgus ir pamats ekonomikas attīstībai. Enerģētiskā politika nosaka katra uzņēmuma izaugsmes diapazonu: inovāciju ieviešana un pakalpojumu saskaņošana ar klientu vēlmēm ietekmē uzņēmēju iespēju spektru konkrētā valstī, kā arī investīciju piesaistīšanu.

Dienas Bizness sarunā ar lielākā elektrības ražotāja Baltijā Eesti Energia meitas uzņēmuma SIA Enefit valdes priekšsēdētāju Jāni Betheru apsprieda pašreizējo situāciju enerģijas tirgū, atvērtā tirgus priekšrocības un tā attīstības perspektīvas.

Enefit jau vairāk nekā desmit gadu garumā uzrāda stabilitāti, mērķtiecību un, pats galvenais, klientu uzticību. Kas sekmēja ienākšanu Latvijas enerģētikas tirgū un tik veiksmīgu klientu piesaistīšanu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pievienojušies divi šīs nozares pasaules vadošie uzņēmumi – globālais līderis atjaunojamo energoresursu jomā un otrs lielākais atkrastes vēja enerģijas spēlētājs RWE, kā arī atkrastes un sauszemes vēja enerģijas projektu attīstītājs ORLEN.

“Pasaules vadošo uzņēmumu interese par Latvijas vēja enerģijas tirgu iezīmē faktu, ka ledus ir sakustējies un patlaban esam posmā pirms strauja Latvijas vēja enerģijas potenciāla praktiskās apguves. Latvijai ir otrais lielākais atkrastes vēja enerģijas izmantošanas potenciāls Baltijas jūrā aiz Polijas. Tādēļ esam patiesi gandarīti mūsu biedru pulkā uzņemt divus, starptautiskus atkrastes vēja nozares līderus,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“Esam uzsākuši sadarbību ar Latvijas Vēja enerģijas asociāciju, lai izmantotu atkrastes vēja enerģijas lielo potenciālu Latvijā. Mēs uzskatām visu Baltijas jūras teritoriju par perspektīvu zonu turpmākai atkrastes vēja izaugsmei. Tā piedāvā labus apstākļus – ar nemainīgu vēja ātrumu un mazāku viļņu līmeni nekā Ziemeļjūrā,” pauž Pols Koldevins, RWE Renewables Ziemeļvalstu, Polijas un Baltijas jūras piekrastes attīstības viceprezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts vēja enerģijas ražotņu celšanai Latvijā pērn pieaudzis līdz 81,9% pretēji 77,2% gadu iepriekš, bet jaunu enerģijas ražotņu vidū kopumā visaugstāko atbalstu Latvijas iedzīvotāji pauž saules enerģijas attīstībai – to atbalstītu 84,8% iedzīvotāju, kas ir gandrīz tikpat, cik 2018. gadā (85,2%), liecina socioloģisko pētījumu centra SKDS aptauja.

Vēja enerģijas asociācijas uzdevumā veiktais SKDS pētījums kopumā parāda, ka Latvijā pieaug atbalsts pakāpeniskai pārejai uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu – 2019. gada nogalē šādu parēju atbalstīja 77,1% pretēji 74,3% gadu iepriekš.

"SKDS pētījums skaidri iezīmē, ka arvien lielāku pāreju uz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu visvairāk atbalsta jauni cilvēki. Piemēram, vecumā līdz 24 gadiem to atbalsta 85% iedzīvotāju, bet vecuma grupā līdz 34 gadiem šādu atbalstu pauž pat vēl vairāk cilvēku – 87%. Interesanti, ka iedzīvotāju atbalstam nav būtisku atšķirību pilsētu vai reģionu griezumā – tas ir gandrīz līdzīgi augsts neatkarīgi no dzīvesvietas. Mūsuprāt, šie dati pārliecinoši parāda, ka Latvijā ir un būs pieprasījums pēc Latvijas elektroenerģijas nozares transformācijas arvien ilgtspējīgākas ražošanas virzienā," saka Andris Vanags, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoaudits var palīdzēt ietaupīt lielas naudas summas

Sandris Točs, speciāli DB,15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas izmaksas lielajos uzņēmumos ir ievērojamas, pat mazākais procentuālais ietaupījums veido vērā ņemamas summas, kuras citreiz tiek palaistas vējā

SIA CMB ir viens no diviem akreditētajiem uzņēmumiem Latvijā rūpnieciskā energoaudita veikšanai. Akreditācija ir veikta, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi ir atzīti par spējīgiem veikt auditus lielos uzņēmumos ar lielu enerģijas patēriņu – gan ēkām, gan inženiersistēmām, gan transportam.

Saruna ar energoauditoriem Andri Vulānu un Andu Kursišu.

Ekonomikas ministrija ir publicējusi lielo uzņēmumu sarakstu, kam saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu būs saistošs energoaudits. Daļai uzņēmumu būs jāveic tikai ēku energoaudits, savukārt vairākiem lielajiem uzņēmumiem – rūpnieciskais energoaudits. Ar ko rūpnieciskais energoaudits atšķiras no ēku energoaudita?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēja parku attīstībai Latvijā nepieciešama sabiedrības līdzdalība

Kristaps Stepanovs, vēja parku attīstītājs,04.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu jebkādu vērienīgu ekonomisku transformāciju, tai nepieciešams gan pieprasījums sabiedrībā kopumā, gan politiskā griba, gan pamatojums makroekonomiksā mērogā un atbalsts to vietējo kopienu līmenī, kuras ir tieši iesaistītas šīs transformācijas īstenošanā.

Klimata neitrāla politika ar tās pārejas mērķiem uz arvien zaļāku enerģijas izmantošanu ir šādas transformācijas piemērs.

Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Renewables Tumē būvēs vērienīgāko saules enerģijas parku Baltijā

Db.lv,08.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienkopus pulcējot visus sadarbības partnerus, Tukuma novada Tumes kultūras namā atzīmēti Tumes saules enerģijas parka būvniecības uzsākšanas svētki.

Tumes saules enerģijas parks, ar kopējo jaudu 174 megavati (MW), būs viens no vērienīgākajiem šāda veida projektiem Baltijā, un sadarbību ar vietējām kopienām un pašvaldību attīstītājs ir izvirzījis kā vienu no prioritātēm.

“Šis ir trešais Ignitis Renewables saules enerģijas projekts Latvijā, kas apliecina uzņēmuma apņemšanos veicināt visa reģiona virzību uz videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku nākotni. Turpinot darbības paplašināšanu, mēs mērķtiecīgi strādājam pie zaļās enerģijas projektu attīstības. To veiksmīga īstenošana nav iedomājama bez ciešas sadarbības ar vietējām pašvaldībām, kopienu organizācijām un uzticamiem sadarbības partneriem. Augstu novērtēju līdzšinējo sadarbību ar Tukuma pašvaldību šī projekta pirmajos soļos un ticu, ka kopā izveidosim gaišāko saules enerģijas parku ar mājvietu Tumes pagastā, bet tā saražotā zaļā enerģija spoži izgaismos mājsaimniecības ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā," skaidro Baiba Lāce, Ignitis Renewables vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būtiskākais energoefektivitātes pieaugums meklējams rūpniecībā

Ņikita Petrovs, “ABB Latvija” tirdzniecības vadītājs,22.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā enerģētikas krīze liek ikvienam uzņēmumam un mājsaimniecībai meklēt ilgtspējīgus risinājumus. Mazāk uzmanības tiek pievērsts faktam, ka pagrieziena punkts uz ilgtspējīgāku un energoefektīvāku nākotni meklējams rūpniecības nozarē.

Lai gan tehniskā revolūcija visā pasaulē pieprasījumu pēc enerģijas palielina, līdz ar to rodas arī ilgtspējīgāki un ekonomiskāki risinājumi. Enerģijas augstās un svārstīgās cenas neapšaubāmi ir radījušas nepieciešamību optimizēt enerģijas izmaksas, taču tās ir arī raisījušas cilvēku interesi par viedajiem risinājumiem. Tomēr, lai panāktu būtisku efektu, ir rūpīgi jāizpēta nozare ar lielāko enerģijas patēriņu.

Zaļāka nākotne nav iespējama bez izmaiņām rūpniecībā

Elektroauto vieni paši situāciju būtiski nemainīs – lielākajām pārmaiņām jānotiek rūpniecības nozarē. Energoefektivitāte un ilgtspējība gan mājsaimniecībās, gan rūpniecībā sākas ar pareizu domāšanas veidu. Mūsdienās sekošana elektroenerģijas biržas cenai un mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņa optimizācija vairs nav nekas neparasts un ir kļuvušas par ikdienu daudzās mājsaimniecībās. Līdzīgas iespējas pastāv arī rūpniecības nozarē. Mūsu pieredze rāda, ka ar mūsdienu zināšanām enerģijas patēriņu var samazināt par vismaz pieciem procentiem uz katru izmantoto elektromotoru. To var panākt, vienkārši analizējot datus un optimizējot elektromotora ekspluatāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas uzņēmums AS “Latvenergo” ir iegādājies 100% SIA “DSE Aizpute Solar” kapitāla daļu no Dānijas zaļās enerģijas attīstītāja “Danish Sun Energy” ApS, lai līdz 2025. gada beigām uzbūvētu saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 265 MWp (megavati līdzstrāvas) apmērā.

Šis ir būtisks solis, lai īstenotu “Latvenergo” darbības stratēģijā noteikto mērķi – sniegt izšķirošu ieguldījumu Latvijas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā, paplašinot un diversificējot savu ģenerācijas portfeli ar zaļajām tehnoloģijām, virzoties uz klimatneitralitāti 2050. gadā.

AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste: „2024. gadā esam intensīvi strādājuši savas darbības izvēršanai mūsu pašmāju tirgū – Baltijas valstīs, un esmu gandarīts, ka līdztekus jaunu ražošanas aktīvu ieguvei ārpus mūsu zemes nu esam ievērojami nostiprinājuši enerģijas ražošanas pozīcijas Latvijā. Projekts, kas uzstādītās jaudas ziņā ir līdzvērtīgs Ķeguma HES, līdzsvaros elektroenerģijas piedāvājumu mūsu klientiem siltajā sezonā, kurā līdz šim esam bijuši deficīta situācijā un kurā pieprasījums pēc enerģijas pieaug. Šogad iegūto projektu realizācija ļaus “Latvenergo” saražot 1,7 TWh elektroenerģijas, kas ir līdzvērtīga 1/4 daļai no Latvijas patēriņa.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēja enerģija pērn nodrošinājusi 1% no Latvijas enerģijas patēriņa

Lelde Petrāne,23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais vēja enerģijas nozares asociācijas WindEurope Eiropas Savienības statistikas pētījums parāda, ka kopumā vēja enerģija pērn sasniegusi gandrīz piekto daļu jeb 18.8% no visas Eiropas Savienības enerģijas ražošanas jaudas un nodrošināja 14% no kopējā patēriņa.

Tikmēr Latvijā vēja enerģijas ražotā elektrība pagājušajā gadā nodrošināja vien 1% no kopējā pieprasījuma, kamēr Lietuvā šis rādītājs bija 10%, bet Igaunijā – 7%.

WindEurope pētījums atklāj, ka lielākais vēja enerģijas īpatsvars valsts enerģijas portfelī pagājušajā gadā bija Dānijā, kur 41% visa enerģijas pieprasījuma nodrošina vēja stacijas, kam seko Īrija (28%), Portugāle (24%), Vācija (21%) un Spānija (19%). Savukārt, Lielbritānijā pērn reģistrēts lielākais vēja enerģijas izmantošanas pieaugums – no 13.5% 2017. gadā līdz 18% pagājušajā gadā.

«Vēja enerģija pagājušajā gadā bija izteikti populārākais jaunais enerģijas ražošanas veids - 48% no pērn Eiropas Savienībā ieviestās jaunās enerģijas ražošanas jaudas bija tieši vēja enerģijas stacijas. Tas ir skaidrs apliecinājums, ka Eiropas Savienības valstis ir apzinājušās vēja enerģijas nozīmi un potenciālu videi draudzīgas un ekonomiski izdevīgas elektroenerģijas ražošanā,» saka Toms Nāburgs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

78% iedzīvotāju uzskata, ka vēja enerģijas izmantošana elektroenerģijas ražošanā ir videi draudzīga, vairāk nekā 70% piekrīt arī apgalvojumiem, ka tas ir ilgtspējīgs ražošanas veids, kas mazina klimata pārmaiņu draudus.

Tas noskaidrots pēc Vēja enerģijas asociācijas (VEA) pieprasījuma veiktajā SKDS aptaujā par iedzīvotāju uzskatiem par dažādiem atjaunojamās enerģijas veidiem, to piemērotību Latvijai, kā arī ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem. Pētījums parāda, ka iedzīvotāji par dabai draudzīgākajiem enerģijas iegūšanas veidiem Latvijā uzskata saules un vēja enerģijas izmantošanu, kā arī ar šķeldu darbinātu koģenerācijas staciju darbību. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 74,3% Latvijas iedzīvotāju atbalsta pakāpenisku pāreju uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā. VEA pāstāvji atzīst, ka tik liels iedzīvotāju atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir bijis pārsteigums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar tiesību normu izmaiņām draud apturēt saules un vēja enerģijas parku projektu attīstību Latvijā

Gatis Lazda, Evecon valdes priekšsēdētājs,08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās izmaiņas nobremzēs lētākas zaļās enerģijas un energoneatkarības projektu īstenošanu Latvijā vēl vismaz par pusotru gadu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir sagatavojusi grozījumu priekšlikumus “Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas ražotājiem”.

Konsultāciju dokuments ir tapis, balstoties uz šī gada jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un bez plašām konsultācijām ar nozares ekspertiem un uzņēmumiem. Tas paredz visiem enerģētikas projektiem ieviest jaunu maksājumu par sistēmas jaudas rezervēšanu.

Piemēram, projektiem, kuru jauda ir vismaz 50 MW, būs jārēķinās ar papildu 2,5 miljonu eiro izmaksām, bet 100 MW – ar 5 miljonu eiro papildu izmaksām. Neviens no Latvijas atjaunojamās enerģijas projektiem ar šādām pēkšņām papildu izmaksām nav rēķinājies, un tas visdrīzāk nozīmēs šo iesākto projektu apturēšanu. Pie tam, projektu attīstītāji riskē zaudēt iemaksāto rezervēšanas maksu, ja noteiktajā termiņā projekts netiek realizēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

No 1.jūnija aizliegs pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem līdz 18 gadiem

Dienas Bizness,13.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzot aizliegumu pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 13.janvārī, noslēdza darbu pie Enerģijas dzērienu aprites likumprojekta. Aizliegums būs spēkā no šī gada 1.jūnija, informē Saeimas Preses dienests.

«Visā pasaulē ir pieaudzis to bērnu un jauniešu skaits, kuri lieto enerģijas dzērienus. Šis likumprojekts ir drosmīgs solis rūpēs par bērnu un jauniešu veselību. Mūsu mērķis ir padarīt pēc iespējas veselīgāku mūsu bērnu uzturu. Enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot un iegādāties jauniešiem, kuri jaunāki par 18 gadiem,» likumprojekta būtību skaidro komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Grozījumi paredz, ka tirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.

Komentāri

Pievienot komentāru