Karjera

FOTO: Tartu Aparaaditehas apvieno biznesu, radošumu un izklaidi

Anda Asere,16.04.2019

Jaunākais izdevums

Radošie kvartāli rada auglīgu vidi un infrastruktūru kopienas attīstībai, no kā iegūst gan vietējie iedzīvotāji, gan tajos iesaistītie uzņēmēji

«Aparaaditehas mērķis ir radīt universālu vidi, kas apvieno biznesu, radošumu un izklaidi. Šādā ceļā tiek attīstīts viss reģions – gan tuvākā apkaime, gan visa Tartu pilsēta, turklāt pilsētas centrs atgūst dzīvīgumu, cilvēkiem atgriežoties no iepirkšanās «mekām» un piepilsētas,» stāsta Erki Prūls (Erki Pruul), Tartu radošā kvartāla Aparaaditehas vadītājs. Tartu aparātu ražotnes Aparaaditehas atdzimšana sākās 2014. gadā, kad nekustamā īpašuma attīstītājs ABC Kinnisvarateenuste OÜ, kas šo īpašumu bija iegādājies jau 2006. gadā, nolēma to pārvērst par «kultūras fabriku». Viņiem bija līdzekļi un arī pieredze, attīstot Telliskivi radošo kvartālu Tallinā, un vietējā vadība tika izvēlēta no bezpeļņas organizācijām un Igaunijas drukas muzeja, kas jau iepriekš Tartu testēja kultūras biznesa iespējas. «Īpašnieki saprata, ka, radot auglīgu vidi un infrastruktūru, ir ieguvums gan vietējiem iedzīvotājiem, gan investoriem,» viņš teic. Kopējās investīcijas projektā ir teju astoņi miljoni eiro.

«Aparaaditehas attīstība ir bijusi patiesi strauja,» uzskata E. Prūls. Ēkas platība ir 14 tūkstoši m2, un četros gados par 11 tūkstošiem m2 ir noslēgti nomas līgumi. Taču renovācija ir notikusi stāvu pa stāvam, reaģējot uz tirgus prasībām.

Šobrīd Aparaaditehas ir 120 nomnieku, vairākus birojus dala vairāki uzņēmēji vai mākslinieki, tāpēc kopējais skaits ir vēl lielāks. Gandrīz visa platība, ko ir bijis iespējams izmantot, ir iznomāta, un pieprasījums ir augstāks, nekā organizācija spēj piedāvāt. E. Prūls piebilst, ka kultūras fabrikas formāts nosaka to, ka tā nekad nebūs «pabeigta». Visu laiku ir nepārtraukta attīstība – daži uzņēmumi beidz savu darbību, citi attīstās, mākslinieki visu laiku lūkojas pēc iedvesmas, meklējot jaunas darba telpas. «Tas nozīmē, ka par spīti pastāvīgam pilna laika darbam visu laiku notiek nepārtraukta jaunu nomnieku meklēšana, atlase un pārvietošana,» viņš skaidro. Vaicāts, kā tiek izvēlēti nomnieki, lai šīs telpas nebūtu kārtējā biroju ēka, E. Prūls uzsver, ka šādas kultūras fabrikas vadībā līdzsvara atrašana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Jaunu nomnieku izvēle ir uzskatāma drīzāk par mārketinga darbību, nevis administratīvu pārvaldību. «Lai Aparaaditehas varētu saukt par kultūras fabriku, te nepieciešams īstu mākslinieku klasteris, viņiem ir jāstrādā, lai viņu darbi tiktu izstādīti galerijās un pārdoti mūsu veikalā Made in Aparaaditehas. Tāpat ir ar t.s. komerciālo pusi – šai videi ir jāatbalsta radoši uzņēmēji, lai, piemēram, tiem blakus durvīs nebūtu kāda, kas dara to pašu. Tāpēc ir daudz izaicinājumu saistībā ar telpu platību, sinerģiju, atbalstu, dažādu pilnīgi atšķirīgu aktivitāšu kombinēšanu. Tā kā esam ieinteresēti savā nākotnē, jāatrod arī vieta jauniešiem. Šobrīd mūsu telpās ir mākslas skola, hobiju skola un jauniešu kora studija. Mans darbs ir ļoti svarīgs, bet vienlaikus arī ļoti aizraujošs,» viņš saka.

Kalnciema kvartāla un Āgenskalna tirgus attīstības vadītājas Unas Meibergas skatījumā, Aparaaditehas ir veiksmīgs piemērs ar to, ka uzņēmējiem ir integrēts skatījums, kas paredz, ka daļa telpu tiek iznomātas par salīdzinoši augstu maksu, bet daļa tiek dota māksliniekiem teju par pašizmaksu, tāpat tur tiek aicināti īpaši mākslinieki. Tādējādi tiek izlīdzināta iespēja nopelnīt un piesaistīt papildu apmeklētājus, kas savukārt nodrošina veiksmīgu biznesu kvartālā esošajiem ēdinātājiem un veikaliņiem.

Aparaaditehas ietilpst Trans Europe Halles tīklā, kurā ir simtiem dažādu kultūras centru. «Redzot, kā šāda veida centri attīstās, ir skaidrs, ka tas vairs nav izņēmums, bet gan likumsakarība. Bieži vien šādu radošo kvartālu ietekme pilsētās ir ievērojami plašāka nekā jebkuram universālveikalam vai biroju ēkai. Gan Aparaaditehas, gan Telliskivi radošās pilsētas piemērs parāda, kā tā ietekmē visu pilsētu. Šīs industriālās ēkas savā laikā tika plānotas ar citu mērķi, kas nozīmē, ka, piemēram, tās neieskauj milzīgi automašīnu stāvlaukumi klientiem, tāpēc cilvēki atkal staigā kājām vai brauc ar velosipēdu. Un visiem šiem aspektiem ir tikai pozitīvs iespaids uz pilsētvidi,» uzskata E. Prūls.

Visu rakstu lasiet 15. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijā aizdomās turētā statuss noteikts Bigbank līdzīpašniekam

LETA/BNS/ERR,31.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Drošības policija aizdomās turētā statusu noteikusi bankas "Bigbank" līdzīpašniekam Parvelam Prūnsildam un Tartu vicemēram Prītam Humalam, kuri abi ir parlamenta opozīcijā esošās partijas "Tēvzeme" biedri.

Humals tiek turēts aizdomās par procesuālo ierobežojumu pārkāpumu lielā apmērā, savukārt Prūnsilds - par palīdzēšanu un atbalstīšanu.

Prūnsilds trešdien žurnālistiem apstiprināja, ka viņa dzīvesvietā Drošības policijas darbinieki otrdien veikuši kratīšanu un viņam oficiāli noteikts aizdomās turētā statuss.

Kriminālprocess saistīts ar Igaunijas Nacionālā muzeja bijušās izstāžu zāles Tartu pārdošanu brālībai "Sakala", kuras biedrs ir Prūnsilds. "Sakala" nesen par 1,2 miljoniem eiro iegādājās ēku no valsts nekustamo īpašumu apsaimniekotāja "Riigi Kinnisvara" (RKAS).

RKAS ēku pirmo reizi izsolē izlika 2017.gadā, bet toreizējais valsts pārvaldes ministrs izsoli anulēja, jo par īpašumu interesējās Tartu pašvaldība, un piešķīra pilsētai pirmpirkuma tiesības. RKAS līguma projektu Tartu pašvaldībai iesniedza 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" palielinājis reisu skaitu maršrutā no Valmieras uz Tartu, kā arī ieviesis jaunus atiešanas laikus maršrutā no Rīgas uz Tartu, informēja "Lux Express" pārstāvji.

Tādējādi no Valmieras uz Tartu tagad kursē jauns reiss plkst.14.35, bet no Tartu uz Valmieru plkst.8.15 un plkst.11.

Tāpat pārvadātājs ieviesis izmaiņas autobusu atiešanas laikiem maršrutā Rīga-Tartu. Attiecīgi no Rīgas uz Tartu autobusi kursēs plkst.7.30, plkst.12.45, plkst.18.45, savukārt no Tartu uz Rīgu - plkst.8.15, plkst.11 un plkst.18.20.

Uzņēmumā atzīmē, ka "Lux Express" pasažieriem no Valmieras tagad ir pieejamas pārvietošanās iespējas uz Austrumviru apriņķa pilsētām, kā Narva, Jehvi un Sillamē, kā arī grafiks ir pielāgots ērtākai ceļošanai uz Tallinu caur Tartu ar pārsēšanās gaidīšanas laiku aptuveni 40 minūtes.

Jau ziņots, ka "Lux Express Latvia" apgrozījums pagājušajā gadā bija 1,735 miljoni eiro, kas ir par 73,4% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī uzņēmums guva peļņu 8497 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz vasarai, kad Tartu notiks plašākie Eiropas Kultūras galvaspilsētas programmas pasākumi, pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu un Tartu nav iespējams nodrošināt, un, kā apgalvo Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", tādu maršrutu var izveidot ne agrāk kā rudenī, vēsta reģionālais laikraksts "Tartu Postimees".

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Tartu un Rīgu nodrošināšana drīzumā nav iespējama, lai gan Igaunijas Klimata ministrija šim mērķim piešķīrusi 300 000 eiro.

"Elron" valdes loceklis Merts Ērenpreiss norādīja, ka ierasti vilcienu kursēšanas grafiki tiek sagatavoti ilgam laikam uz priekšu. Lai varētu sākt satiksmi starp Tartu un Rīgu, "Elron" izmantotie vilcieni "Stadler Flirt" ir jāsertificē darbībai Latvijā. To veic ar Eiropas Dzelzceļa aģentūras starpniecību. Latvijā jāveic arī vilcienu izmēģinājuma braucieni.

Otrs jautājums ir par tāda maršruta darbības modeli, piemēram, vai Igaunijas mašīnists var vadīt vilcienu bez Latvijas mašīnista atrašanās blakus. "Elron" maršruta izveidē ir jāsadarbojas ar Latvijas pasažieru vilcienu operatorkompāniju "Pasažieru vilciens", kas strādā ar zīmolu "Vivi", raksta "Tartu Postimees".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad plānots sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu un Tartu, vēsta reģionālais laikraksts "Tartu Postimees".

Avīze ziņo, ka šī plāna īstenošanai Igaunijas Klimata ministrija 2024.gada budžetā paredzējusi 300 000 eiro.

Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals paskaidroja, ka projekts izstrādāts kopā ar Tartu pašvaldību, kas vēlas šo dzelzceļa savienojumu, jo nākamgad Tartu būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Ministrs piebilda, ka piešķirtie 300 000 eiro ļaus nākamgad sākt pasažieru vilcienu satiksmi šajā maršrutā, bet par projekta tehnisko virzību atbildīgs Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron".

"Ilgtermiņa plāns ir pastāvīgāks savienojums starp Tartu un Rīgu, bet pašlaik varam runāt tikai par nākamo gadu," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība sēdē otrdien nolēma piešķirt divus miljonus eiro valstij piederošajam pasažieru vilcienu operatoram "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", vilcienu satiksmes starp Tartu un Rīgu sākšanai.

Tādējādi pasažieru pārvadājumus maršrutā Tartu-Rīga varētu būt iespējams sākt pavasarī.

"Rīgas līnija ir ļoti būtiska gan Tartu, gan Igaunijai, lai uzlabotu reģionālo pieejamību," sacīja Igaunijas reģionālo lietu un zemkopības ministre Pireta Hartmane, piebilstot, ka vilcienu satiksme starp Tartu un Rīgu uzlabos dzīves kvalitāti Dienvidigaunijā, kā arī uzlabos reģiona pievilcību gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

Ministre norādīja, ka dzelzceļa savienojums ar Rīgu pavērs Dienvidigaunijai iespējas ārpus Igaunijas robežām.

"Elron" pauda cerību, ka pasažieru pārvadājumus starp Tartu un Rīgu izdosies sākt nākamā gada pavasarī, ja projektam tiks piešķirts valsts finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan ar zīmolu "Vivi" strādājošais Latvijas pasažieru vilcienu operators "Pasažieru vilciens", gan ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" ir ieinteresēti sākt satiksmi starp Rīgu un Tartu, raksta Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR portāls.

Tas vēsta, ka "Elron" satiksmi šajā maršrutā varētu sākt šā gada otrajā pusē.

Portāls arī norāda, ka joprojām spēkā ir arī Latvijas piedāvājums, kas sola satiksmi šajā maršrutā sākt drīzāk un lētāk.

Latvija jau sen piedāvājusi ar saviem vilcieniem organizēt vilcienu satiksmi maršrutā Rīga-Tartu par 250 000 eiro gadā, taču Igaunijas lēmumu pieņēmēji norādījuši, ka šim dzelzceļa savienojumam neesot naudas un pēc tā neesot vajadzības, raksta ERR.

"Mēs neesam saņēmuši nekādu atbildi," ERR citē "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētāja Rodžera Jāņa Griguļa teikto.

"Pirms [sava] piedāvājuma iesniegšanas mēs rūpīgi strādājām. Mēs esam veikuši visus pasākumus no savas puses, mūsu vilcieni pat ir aprīkoti ar nepieciešamajiem radio raidītājiem starptautiskajiem savienojumiem," sacījis Grigulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija labvēlīgi raugās uz iespēju atklāt dzelzceļa satiksmi maršrutā Rīga-Tartu un šis jautājums atkal tiek apspriests abu valstu starpvaldību komisijā, tomēr Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijai ir skeptiska attieksme, vēsta Igaunijas laikraksts "Postimees".

Latvijas AS "Pasažieru vilciens" (PV) ir gatava piedāvāt dīzeļlokomotīves un vagonus, bet pagaidām nav panākta vienošanās, cik katra no pusēm maksātu par šādas līnijas atklāšanu, raksta avīze.

PV pārstāvis Egils Krutovs izteicies, ka uzņēmums uz šādu iespēju raugās visnotaļ labvēlīgi un attiecīgs komercpriekšlikums nosūtīts Tartu pilsētas valdei. "Ceram uz sadarbību," viņš piebildis.

Tartu mērs Urmass Klāss gribētu, lai vilciens uz Rīgu kursētu jau 2024.gadā, kad Tartu kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tartu vadība cenšas šai jautājumā uzņemties vidutāja lomu, risinot sarunas gan ar savas valsts Ekonomikas un komunikāciju ministriju, gan ar partneriem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", augusta vidū sāks testēt vilcienus plānotajā maršrutā Tartu-Rīga.

"Elron" tehnoloģiju direktors un valdes loceklis Merts Ērenpreiss sacīja, ka pirmais izmēģinājuma brauciens ar vilcienu "Stadler Flirt" gaidāms augusta vidū, un iespējamas problēmas varētu rasties saistībā ar radiosakariem un vilcienu iekļaušanos Latvijas dzelzceļa koridorā.

"Pirms desmit gadiem visi "Elron" vilcieni Igaunijā ieradās caur Latviju, tomēr šajā laikā daudz kas ir mainījies. Tādēļ mēs plānojam izvērtēt vilcienu spējas iekļauties dzelzceļa koridora konstrukcijās un aprīkojumā un pārbaudīt to savienojamību ar Latvijas dzelzceļu, izmantojot jaunos radiosakarus," Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica Ērenpreiss.

Viņš norādīja, ka Latvijas dzelzceļā tiek veikti plaši radiotīkla rekonstrukcijas darbi un dzelzceļa posms starp Rīgu un Valku tiek aprīkots ar jaunu radiosakaru sistēmu. "Mums ir jābūt gataviem jaunās sistēmas ieviešanai," sacīja Ērenpreiss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv,16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tartu universitātē sadarbībā ar uzņēmumu "Bolt" atklāta autonomo transportlīdzekļu laboratorija. Tartu universitāte un "Bolt" prezentēja transportlīdzekli, kas tiks izmantots kā izmēģinājuma platforma lietišķo pētījumu projektā par bezpilota tehnoloģiju attīstību 4. līmeņa autonomam automobilim.

Tā vietā, lai izstrādātu transportlīdzekli, projekta mērķis ir izveidot autonomu braukšanas tehnoloģiju, koncentrējoties uz programmatūru un kartēm, papildus esošajai automašīnas platformai un atvērtā koda programmatūrai. Sadarbība ar Tartu universitāti veicina "Bolt" apņemšanos izpētīt veidus, kā autonomos autoparkus nākotnē būtu iespējams iekļaut uzņēmuma pakalpojumu klāstā gan Igaunijā, gan citās valstīs, tostarp arī Latvijā.

Tartu Universitātes Datorzinātnes institūta Uzņēmējdarbības sadarbības vadītāja un laboratorijas projektu vadītāja Anne Jēgere norāda: "Šodien prezentētais testa automobilis ir tehnoloģiju attīstības platforma, kas ļauj mums sākt pētījumus un attīstību vairākās ar autonomo autovadīšanu saistītās izpētes tēmās. Transportlīdzeklis ir aprīkots ar lāzeru radariem, radariem, kamerām, navigācijas sistēmām, kas nākotnē palīdzēs automašīnai patstāvīgi braukt. Mēs arī pētīsim iespējas, kā automātiski izveidot precīzas mašīnlasāmas, augstas izšķirtspējas kartes bezpilota vadībai, nodrošinot lietotāju un sistēmas drošību, un uzlabot saziņu starp cilvēkiem un transportlīdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasažieru vilciena maršruts no Viļņas līdz Tallinai atkarīgs no Latvijas un Igaunijas vienošanās

LETA/BNS,27.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Viļņu un Rīgu pagarināšana līdz Tallinai ir atkarīga no Latvijas un Igaunijas amatpersonu lēmumiem, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Trešdienas rītā atklājot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Rīgu, Skuodis žurnālistiem teica, ka Latvija un Igaunija pašlaik diskutē par dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Tartu, kuram varētu pielāgot arī līnijas starp Viļņu un Rīgu kursēšanas grafiku.

"Man ir ļoti grūti runāt par projektiem, kurus tieši nevaru ietekmēt, jo vispirms par to ir jāvienojas Igaunijas un Latvijas pusei," trešdien Viļņā žurnālistiem sacīja Skuodis, atbildot uz jautājumu, vai pašreizējā valdības sasaukuma laikā varētu sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Tallinu.

"Jau notiek sarunas par savienojumu starp Rīgu un Tartu, un mums ir [dzelzceļa] savienojums no Tartu uz Tallinu. Ja tiks izveidots savienojums starp Rīgu un Tartu, es domāju, ka mēs varēsim pielāgot kustības grafikus [maršrutam Viļņa-Rīga]," klāstīja Lietuvas satiksmes ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atklāts pārbūvētais Latvijas – Igaunijas 330 kV starpsavienojums Valmiera - Tartu

Db.lv,09.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" ir veiksmīgi noslēguši Latvijas – Igaunijas 330 kilovoltu (kV) augstsprieguma starpsavienojuma Valmiera – Tartu pārbūvi.

"Pārvades tīkla stiprināšana ar Igauniju ir viens no priekšnosacījumiem sekmīgai Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu, jaunās augstsprieguma līnijas atklāšana jau tagad ir uzlabojusi abu valstu elektroapgādes drošumu un devusi papildus iespējas elektroenerģijas tirgum – sagaidāms, ka cenu starpība starp Igauniju un Latviju mazināsies, jo būs lielāka iespēja importēt elektroenerģiju no Skandināvijas un eksportēt Latvijas atjaunojamo enerģiju", teica Latvijas Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars.

"Esmu gandarīta, ka šī projekta pirmo daļu, līnijas Valmiera - Tartu pārbūvi ir izdevies paveikt laikā, un esmu pārliecināta, ka arī šī projekta otrās daļas - līnijas no Valmieras uz Tsirgulīnu Igaunijā pārbūve noritēs saskaņā ar plānu, lai sekmīgi realizētu Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, neskatoties uz loģistikas un materiālu piegādes izaicinājumiem. Kopā ar uzticamajiem "Elering" kolēģiem esam veiksmīgi sadarbojušies šī projekta realizācijā", norāda AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudaugu pārstrādātāja AS "Dobeles dzirnavnieks" lielākā akcionāra Igaunijas pārtikas ražotāja "Tartu Mill" peļņa pērn vairāk nekā divkāršojās, sasniedzot 4,1 miljonu eiro.

Kompānijas gada finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Tartu Mill" ieņēmumi bija nepilni 66,2 miljoni eiro, kas ir par 32,4% vairāk nekā 2021.gadā.

No ieņēmumiem 51,9 miljoni eiro gūti Igaunijā, nepilni 14 miljoni eiro - citās Eiropas Savienības valstīs un apmēram 250 000 eiro - ārpus ES esošās valstīs.

Savukārt no darbības atzariem vislielākie ieņēmumi jeb 37,8 miljoni eiro gūti, pārdodot pašu ražotos miltus un citus graudaugu produktus. Pagājušajā gadā "Tartu Mill" pašu produkcijas pārdošana gada salīdzinājumā pieauga par 46,4%.

Pērn "Tartu Mill" vidēji bija 53 pilna laika slodzes darbavietas. Darbaspēka izmaksas pieauga par 11,3% līdz 2,2 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Tartu, Igaunijā tiks atklāta latviešu kultūrtelpa «Just Läti» jeb «Tieši Latvija», informē Tartu latviešu biedrība.

Jaunizveidotā latviešu kultūrtelpa «Just Läti» atradīsies radošo industriju centrā – Aparaaditehas jeb Aprātu cehā. Šobrīd kultūrtelpas izveidē investēti aptuveni 3000 eiro. Lai arī «Just Läti» ir izveidojies no biedrības, tomēr juridiski tas ir pilnīgi neatkarīgs uzņēmums ar savu pamatkapitālu un ilgtermiņa investīcijām no trīs partneru privātajiem ietaupījumiem.

«Šobrīd neesam izmantojuši nekādas citas investīcijas, bet nākotnē plānojam piesaistīt arī projektu finansējumu. Partnerus veikalam mājražotāju vidū daļēji esam atraduši, piemēram, Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības projekta «Livonijas garša» ietvaros, piedaloties projekta partnerību veidošanas aktivitātēs,» stāsta Ilze Salnāja - Värv, «Just Läti» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemāka kreditēšana un zemāka izaugsme Latvijā ir "vistas un olas"” jautājums – vai varam pārraut šo apburto loku?

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs,03.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas enerģētikas koncerns «Fortum» izskata iespējas pārdot siltumtīklus Pērnavā un Tartu.

«Fortum» vadītājs Igaunijā Margo Kilaotss otrdien paziņoja, ka Somijas koncerns lēmumu pieņems nākamā gada sākumā, bet pagaidām sarunas ar potenciālajiem pircējiem nenotiek.

Viņš sacīja, ka «Fortum» ir biržas uzņēmums, tādēļ uzskatīja par savu pienākumu informēt, ka uzņēmumā ir sākts process, lai izvērtētu atsevišķu struktūrvienību nākotnes iespējas.

Pērnavas siltumtīkli pilnībā pieder «Fortum», savukārt Tartu siltumtīklos Somijas koncernam pieder 60%, bet 40% pieder Janeka Vēbera kontrolētajai kompānijai «Giga».

«Fortum» nolēma izvērtēt stratēģiju, tostarp iespēju pārdot kompānijas, kas nodarbojas ar apkures un dzesēšanas sistēmām Igaunijā un Joensū, Somijā. Koncerns informēja Helsinku biržu, ka šie uzņēmumi iegūtu no citas īpašnieku struktūras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

sTARTUp Day 2019, kura galvenā tēma ir From Zero to Hero, ir lielākais biznesa festivāls Baltijā, kas no 23. līdz 25. janvārim notiks Igaunijas pilsētā Tartu. Festivāla pārstāvji ir izziņojuši tā pilno programmu.

Festivāla pirmā diena, 23. janvāris, būs veltīta blakus pasākumiem, no kuriem lielākie būs investoru diena un vadītāju diena (Investor and Executive Day). Savukārt 24. un 25. janvārīs būs festivāla galvenās dienas.

«Pirmo reizi festivāla vēsturē mums būs programma ar 2 galvenajām pasākuma dienām, un tajā pašā laikā arī paša festivāla kvalitāte būs augstāka. Tas ir kopienas (community) organizēts pasākums, un visas tēmas, kas tajā tiks apspriestas, atspoguļo to, ko mūsu kopiena dara un ko tā vēlas uzlabot,» par gaidāmo notikumu izsakās sTARTUp Day vadītājs Ermo Tikk.

Festivāls pulcēs 4000 dalībniekus un vairāk nekā 100 runātājus no visas pasaules. 2 dienu laikā festivāla dalībniekiem būs iespēja apmeklēt pasākumus, kas ietvers diskusijas par 19 dažādām tēmām un notiks uz 3 skatuvēm, 7 semināra telpās un plašā demo laukumā, kurā būs iespējams apskatīt dažādu uzņēmumu piedāvāto produkciju. Tāpat tiks piedāvātas pitching sacensības un dažādi blakus pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru