Iespēja tikt pie Eiropas līdzfinansējuma var mudināt tūrisma nozarē strādājošos apvienoties, veicinot gan sava produkta, gan visas nozares atpazīstamību , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Šobrīd tiek apsvērta Daugavas Lejteces tūrisma klastera izveide – tas būtu nākamais solis jau pirms vairākiem gadiem sāktajai sešu pašvaldību – Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Ikšķiles un Ogres – sadarbībai tūrisma attīstīšanai, DB stāsta Ķekavas novada Tūrisma koordinācijas centra direktors Juris Žilko. Pirmais nopietnais solis uz klastera izveidi sperts pērn, parakstot sadarbības līgumu starp šīm pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldi, savukārt šopavasar notika pirmais Daugavas Lejteces tūrisma forums. Tagad nepieciešams sadarbībā iesaistīt arī uzņēmējus. Jautāts, vai biznesam interese ir, viņš saka – neformālās sarunās atbalsts klastera veidošanai tiek pausts. Vienlaikus viņš uzsver, ka klasterī apvienot visus tūrisma biznesā strādājošus uzņēmumus par katru varu nav pašmērķis, būtiski, lai publiskie partneri spētu ieinteresēt uzņēmumus iesaistīties un tie redzētu savu ieguvumu no tā. Galu galā, attīstoties tūrismam, finansiāli lielākie ieguvēji ir tieši uzņēmēji. Pēc J. Žilko domām, no Ķekavas novada klasterī reāli varētu iesaistīties līdz pieciem uzņēmumiem.
Cer uz finansējumu
Lielāka skaidrība par klastera aprisēm varētu būt uz rudens pusi, kad, kā gaida J. Žilko, būs skaidrs arī, kādas prasības tiks izvirzītas Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanai. Vienlaikus viņš uzsver – Daugavas Lejteces tūrisma klasteri iecerēts veidot neatkarīgi no tā, vai tam izdosies vai neizdosies piesaistīt ES līdzekļus. J. Žilko arī pieļauj, ka varētu tapt vēl kāds klasteris.
Ekonomikas ministrija jau ziņojusi, ka klasteru programmai no jaunā plānošanas perioda varētu būt pieejami vairāk nekā 6 milj. eiro. Iepriekšējā plānošanas periodā klastera programmas pieejamais finansējums bija 5,6 milj. eiro. Starp klasteriem, kas iepriekšējā plānošanas periodā saņēma atbalstu, bija arī Latvijas ilgtspējīga tūrisma klasteris. Projekta kopējais finansējums bija teju 557 tūkst. eiro, no kuriem 409,3 tūkst. eiro bija ES līdzfinansējums, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras informācija. Atbalstu saņēma arī Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris, projekta kopējais finansējums bija 530,8 tūkst. eiro, bet ES līdzfinansējums – vairāk nekā 461 tūkst. eiro.
Visu rakstu Varētu dzimt jauni klasteri lasiet 11. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.