XXI gadsimts ar mūsdienu tehnoloģijām ir ienācis dažādās saimniekošanas nozarēs. Ievērojams izrāviens pēdējos gados noticis piena lopkopībā - barību lopiem piestumj roboti un arī slaukšana ir robotizēta.
«Šāda saimniekošana vairs nav nekāds retums - tā strādā gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Tas ir racionāli - prasa mazāk cilvēkresursu - un nodrošina, ka piens nenonāk kontaktā ar cilvēku, kas ir būtiski, ja vēlas strādāt atbilstoši bioloģiskās saimniecības principiem,» stāsta Agnese Celova, Rojas novada SIA «Dižglābas» saimniece.
SIA «Dižglābas» bioloģiskās saimniecības statusu ieguva 2005. gadā, un sākotnēji tajā tika audzēti tikai gaļas lopi. Taču pirms četriem gadiem tika pieņemts lēmums kā papildu rūpalai pievērsties piena lopkopībai. «Sākām ar piecām pirmpienītēm un pieciem teļiem. Pakāpeniski piepirkām govis klāt. Tad sāka dzimt teliņi. Tagad papildu gaļas lopiem mums ir arī 120 slaucamas govis,» par saimniecības izaugsmi stāsta saimniece.
Viss «Dižglābās» izslauktais piens jau pāris gadus tiek nodots vienam sadarbības partnerim - A/S «Tukuma piens», kas reizi divās dienās no saimniecības iegūst 3 tonnas piena. «Stabils un prognozējams sadarbības partneris mums ir būtisks - tādējādi varam būt droši, ka mūsu produkcijai vienmēr būs noiets. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka liels partneris nodrošina mazākas iepirkuma cenas svārstības,» skaidro A. Celova.
Lai arī tradicionālā piena lopkopība ir produktīvāka - no vienas govs dienā vidēji var izslaukt ap 30 kilogramiem piena, kamēr bioloģiskās saimniecības govs dod vien ap 17 kilogramiem, tomēr visu izšķir pārliecība. «Mēs savā ģimenē cenšamies dzīvot bioloģiski - videi un veselībai draudzīgi. Govīm ļaujam iet ganībās, kad tās vēlas, un ēst dodam tikai dabīgu barību - siena maisījumu, kas audzis uz nemiglota un ar minerālmēsliem neapstrādāta lauka, un granulas, kas tiek iegūtas no ekoloģiskām izejvielām. Govis nebarojam ar soju vai rapsi, tādējādi neizdzenam tās līdz maksimumam un nodrošinām labāku veselību un ilgāku mūžu. Līdz ar to piens, kas iegūts bioloģiskajā saimniecībā, ir ar augstāku tauku un olbaltumvielu procentu. Mums ir svarīgi audzēt govis, nevis piena mašīnas, un ir tikai normāli, ka tās dod mazāk, taču vērtīgāku pienu!» uzsver A. Celova.
#1/13
SIA «Dižglābas» jau 13 gadus ir bioloģiskā saimniecība. Sākotnēji tās pamatnodarbošanās bija gaļas lopkopība, bet pirms četriem gadiem tika pieņemts lēmums pievērsties arī piena lopkopībai. Tika iegādātas 5 piena govis. Nu bioloģiskajā saimniecībā ir aptuveni 350 liellopi, no kuriem 120 ir slaucamas govis. Lopiņi dzīvo jaunā kūtī, kas tika atklāta šogad februārī.
#2/13
Saimniece Agnese Celova ir gandarīta par piedzīvoto izaugsmi un uzsver, ka bioloģiskā saimniekošana ir viņas ģimenes pārliecība.
#3/13
Lai nodrošinātu īpašas labturības prasības un «pilnu servisu», govis iespējami daudz tiek laistas ganīties ārā. Taču izvēle - iet laukā vai ne - ir pašu govju ziņā. Speciāli dzītas viņas tur netiek.
#4/13
«Dižglābās» barība lopiem lielākoties tiek audzēta uz vietas. Arī tā ir saņēmusi eko sertifikātu, jo audzēšanā netiek izmantoti nekādi ķīmiskie materiāli - lauki netiek apstrādāti ne ar minerālmēsliem, ne arī migloti. Gotiņām ļoti garšojot arī eko granulas, kuras pēc speciālas receptes tiek ražotas A/S «Dobeles dzirnavnieks».
#5/13
Govīm visu laiku tiek nodrošināta piekļuve barībai - siena maisījumu piestumj ēkas otrā galā redzamais robots, kas to dara regulāri, ik pēc noteikta laika. Kā novērojusi saimniece, «šī ir ļoti efektīva barošanas metode, jo govīm katru reizi pēc robota «apgaitas» šķiet, ka viņām tiek piedāvāts kas jauns».
#6/13
Bioloģiskajā saimniecībā audzētās govis arī pēc skata ir atšķirīgas - ieinteresētas apkārt notiekošajā, mierīgas un apmierinātas. «Ja govis mauj, tas ir slikts rādītājs - tātad viņām kaut kā trūkst vai kas kaiš. Mūsu kūtīs gandrīz vienmēr valda klusums,» stāsta A. Celova.
#7/13
Lai arī bioloģiskā saimniekošana paredz tikai dabīgus apstākļus, mūsdienu tehnoloģijas «iespiedušās» arī tajā. Ievērojamu progresu piedzīvojusi slaukšana - ja agrāk govis tika slauktas divreiz dienā un to darīja cilvēks, tad tagad to nodrošina robots. Govs pie robota slaukties dodas pati, turklāt dara to, kad vien vēlas. Novērots, ka viena govs dodas slaukties līdz 6 reizēm dienā.
#8/13
Slaukšanas robota priekšpusē ir novietots barības trauks, kurā «Dižglābu» saimnieki ber īpašo kārumu - eko granulas. Kamēr gotiņa mielojas, robots sameklē tesmeni un slaukšana var sākties.
#9/13
Slaukšanas robots ir savienots ar speciālu monitoru, kas rāda ne vien konkrētās slaucamās govs vārdu (tas tiek atpazīts pēc čipa), bet arī izslaukumu no katra ceturkšņa.
#10/13
Iegūtais piens robotā automātiski tiek izvērtēts saskaņā ar norādītiem kritērijiem. Ja tiek konstatētas novirzes no normas, kvalitātes prasībām neatbilstošais piens nonāk speciālos, nošķirtos konteineros, kur tiek izbarots teļiem vai utilizēts.
#11/13
Izslauktais piens pa caurulēm tiek novadīts uz trauku, kas atrodas robota iekšpusē
#12/13
No robota iekšpusē esošā trauka kvalitātes prasībām atbilstošais piens pa citām caurulēm tiek novadīts tālāk - uz lielo cisternu ar 8 tonnu ietilpību, kur tas tiek atdzesēts līdz 3 grādiem. Līdz ar to tiek nodrošināts, ka piens bioloģiskajā saimniecībā nevienā brīdī nenonāk kontaktā ar cilvēku. Reizi divās dienās saimniecībā ierodas A/S «Tukuma piens» atsūtīta mašīna, kas pienu no cisternas izpumpē un ved uz ražotni.
#13/13
Saimniecībā ik dienas ir nodarbināta visa ģimene - četri cilvēki. Teritorijā darbojas videonovērošana, taču ne mazāk svarīga loma kārtības nodrošināšanā ir suņu meitenei Simbai un viņas pēctečiem.
