Latvijā aizsardzības industrija ir tuvu nulles līmenim un cenšas spert pirmos soļus, vienlaikus ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Patria grupas Latvijā uzņēmumu SIA Defence Partnership Latvia un SIA Patria Latvia valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs. Viņš norāda, ka, tāpat kā jebkurai nozarei, kādas līdz tam nav bijis, arī militārajai industrijai, arī Patriai, nākas sastapties ar jautājumiem, uz kuriem konkrētajā brīdī nav atbilžu un pat risinājumu, tomēr Aizsardzības ministrija meklē un atrod risinājumus.
Fragments no intervijas
Kāda ir situācija aizsardzības industrijā Latvijā?
Šī gada martā pieņemtais Aizsardzības likums nosaka, ka aizsardzības industriju Latvijā veido tie komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militārā vai divējādā lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju. Šobrīd Latvijā uzņēmumu skaits, kas atbilstu šai definīcijai, nav liels, turklāt, apkopojot aizsardzības industrijas uzņēmumu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, nozarē nodarbināto skaitu, uzņēmumu kopējo apgrozījumu, investīciju un eksporta apjomu, var droši apgalvot, ka aizsardzības industrija kā nacionālā tautsaimniecības nozare šobrīd neeksistē. Taču mēs speram pirmos soļus, un valstī ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.Šogad martā tika pieņemts aizsardzības industrijas likums, ir pieaugusi sabiedrības un politiķu izpratne par aizsardzības industrijas lomu valsts aizsardzības, kā arī Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā. Būtībā aizsardzības industrija no nesaprotamas un kādās atsevišķās sabiedrības grupās pat nevēlamas pakāpeniski pārvēršas par pašsaprotamu sfēru kā jebkura cita plaši izplatīta nozare.
Protams, aizsardzības industrija ir ļoti specifiska, jo tai ir tikai viens potenciālais klients Latvijā - tā ir Aizsardzības ministrija. Ja tā veic pasūtījumus, tad nozares kompānijas var ražot, ja nepasūta, tad iespējas strādāt un vēl jo vairāk - attīstīties - ir ļoti ierobežotas. Aizsardzības ministrijas pasūtījums būtībā ir vienīgais, kas var iekustināt militārās rūpniecības segmentu Latvijā. To rāda arī ārvalstu pieredze. Ja nav vietējā pasūtījuma, tad attīstīt nozari, tajā skaitā piekļūt eksporta — ārvalstu noieta tirgiem, ir ļoti sarežģīti.Vienlaikus valstij ir jāspēj noformulēt aizsardzības industrijas attīstības stratēģija, definējot, kāda ir nozares loma valsts aizsardzības sistēmā, kādam ir jābūt tās pienesumam tautsaimniecībā, kādām ir jābūt prioritātēm pētniecības un attīstības jomā, kā arī prioritārajām jomām, kurās valsts aizsardzības industrijai ir jābūt spējīgai sniegt atbalstu bruņotajiem spēkiem, ir jādefinē starptautiskās sadarbības prioritātes, kā arī jādefinē citi faktori, kas ļautu ievirzīt nozares attīstību trajektorijā, kas atbilst valsts aizsardzības politikai. Diemžēl, vismaz publiskajā telpā, līdz šim Latvijas amatpersonas šos uzstādījumus nav definējušas.
Kā sokas ar Latvijas 6x6 pasūtījumu?
2021.gadā parakstītais līgums par vairāk nekā 200 Patria 6x6 bruņutransportieru pasūtījumu paredzēja ne tikai kaujas tehnikas piegādi, bet arī ļoti konkrētas piegāžu drošības sistēmas radīšanu Latvijā. Parakstot līgumu, Somijas uzņēmums apņēmās īstenot Patria 6x6 ražošanai, uzturēšanai un remontam nepieciešamo tehnoloģiju pārcelšanu uz Latviju, kā arī nodrošināt vietējo uzņēmumu iesaisti Patria globālajā piegāžu ķēdē, turklāt tika noteikts, ka 30% no līguma kopējās vērtības ir jāatgriežas Latvijas ekonomikā. Rezultātā nepilnu trīs gadu laikā tika izveidots Latvijas uzņēmumu klasteris, kas šobrīd veic bruņutransportieru komplektējošo detaļu ražošanu, tehnikas uzturēšanu un komplektēšanu. Šobrīd Patria 6x6 klasterī darbojas seši Latvijas uzņēmumi. Vienlaikus ikvienam uzņēmumam, kurš vēlas strādāt šajā klasterī, ir jāatbilst noteiktām prasībām. Proti, uzņēmumam ir jābūt ar labiem finanšu rādītājiem, jābūt atbilstošam tehnoloģiskajam aprīkojumam un speciālistiem, kā arī jābūt gatavam ieguldīt līdzekļus ražotnes un ražošanas procesu pielāgošanai militāro preču ražošanas vajadzībām, personāla apmācībā un, protams, jāsaņem speciālā atļauja komercdarbībai ar militārām precēm.
Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 2.jūlija numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
