Apmeklētājus vairs neizbrīna laboratorijas vai medicīnas konsultāciju pieejamība tirdzniecības centros, daudz redzamāk ārstniecības iestādes piesaka savu klātbūtni biroju kompleksos, un sagaidāms, ka šī aktivitāte pieaugs.
Visā Eiropā, un Latvija nav izņēmums, cilvēku vidējais vecums palielinās. Pakāpeniski vairojas arī Latvijas iedzīvotāju ienākumi un uzlabojas pirktspēja. Tas ietekmē cilvēku paradumus – kur un kam viņi tērē naudu. Paralēli paaugstinās izpratnes līmenis par savu ķermeni, veselību un cilvēki ir gatavi rīkoties preventīvi – veikt izmeklējumus, regulāri pārbaudīties, ne tikai reaģēt uz saslimšanas faktu. Tas viss rada priekšnoteikumus pieprasījuma kāpumam pēc veselības aprūpes pakalpojumiem.
No citas puses raugoties, veselības aprūpes sektors Latvijā ir viens no lielākajiem darbadevējiem – ap 7% no kopējā valsts darbaspēka. Gan šī sektora darbinieku skaits, gan to proporcija pret kopējo darbaspēku Latvijā turpina kāpt. Turklāt kopējais augstskolās uzņemto studentu skaits Latvijā samazinās, bet tieši veselības aprūpes nozarē ir vērojama kontrastējoša tendence ar studentu skaita pieaugumu ik gadu.
Jau 2022. gadā Latvijā veselības aprūpes tirgus apjoms pārsniedza vienu miljardu eiro. Turklāt gandrīz puse no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem tiek novirzīta privātajiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.
Nozīmīgākie veselības nozares spēlētāji – VCA, VC4, MFD, ARS – aizņem lielāko tirgus daļu, taču ir diezgan daudz mazāku spēlētāju, kuri piesaista investīcijas un attīsta savus centrus. Arī speciālisti, kas jau ir guvuši atzinību, uzticamību, pacientu bāzi, mēdz pieņemt lēmumus sākt paši savu praksi. Arī medicīnas tūrismam Rīgā ir vieta – to apzinās daži ārzemju medicīnas operatori, kas, ņemot vērā Rīgas labo savienojumu ar Centrāleiropas lielpilsētām, izvērtē iespējas piesaistīt investīcijas jaunu centru attīstībai šeit.
Redzam, ka arvien vairāk mediķu piedāvā jaunus pakalpojumus, pilnveido esošos, nereti pārceļot savas prakses tur, kur koncentrējas lielāks skaits potenciālo klientu, veido specializētus vai vispārīgas medicīnas centrus, jo pieprasījums ir.
Tā ir arī iespēja nekustamā īpašuma biznesam – investoriem, attīstītājiem, iznomātājiem. Veselības nozares uzņēmumi gan ir prasīgi klienti. Pirmām kārtām normatīvi nosaka specifiskas prasības telpām, kurās drīkst sniegt medicīnas pakalpojumus, tostarp jānodrošina piekļuve cilvēkiem ar īpašām prasībām.
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daļa ārstu prakšu joprojām atrodas salīdzinoši vecākās telpās – uz tām netiek attiecinātas salīdzinoši nesen ieviestas prasības. Tāpēc vietām joprojām redzam, piemēram, stomatoloģijas kabinetus, kuros var piekļūt tikai pa trepēm, tiem nav pandusu. Savukārt tagad nekas tamlīdzīgs vairs nav pieļaujams.
Tāpat telpām, kur notiek medicīnas manipulācijas, ir prasība pēc īpašiem inženiertehniskiem risinājumiem, piemēram, lifta, gaisa attīrīšanas. Arī šī sadaļa ietekmē medicīnas iestāžu, uzņēmumu izvēli.
Lielajiem tirgus spēlētājiem savi medicīnas centri ir izveidoti galvenokārt tiem piederošajās ēkās, tās tiek attiecīgi izbūvētas tieši veselības pakalpojumu nodrošināšanai. Savukārt jaunākiem, mazākiem uzņēmumiem uzreiz nav finansiālu iespēju nopirkt īpašumu, tie drīzāk koncentrējas uz investīcijām aprīkojumā. Tāpēc tie ir nomas tirgus klienti.
Nekustamā īpašuma investori, profesionāli attīstītāji, redzot šādu pieprasījumu, jau piedāvā specifiskus risinājumus telpām, kur varētu atrasties medicīnas centrs. Piemēram, Lāčplēša skvēra attīstītājs ir paziņojis, ka piedāvā telpas medicīnas iestāžu klasterim. Arī tas ir jaunums tirgū, kad attīstītājs jau sākotnēji zina, ka iecerētajā kvartālā būs šāda funkcija.
Veselības nozares uzņēmumi tiek uzlūkoti kā potenciālie klienti arī jau pastāvošās ēkās, tostarp iepriekšējās paaudzes biroju namos, no kuriem kādreizējie nomnieki ir pārcēlušies uz modernākiem biznesa centriem. Šo namu īpašniekiem, pārvaldniekiem ir jādomā par to turpmāko izmantošanu, uzlabošanu, un medicīnas centra izvietošana ir viens no risinājumiem, turklāt tas dod ēkai jaunu elpu, papildu vērtību, raugoties no konkrēta investora īpašuma portfeļa pozicionējuma.
Arī vairākos jaunos biznesa kompleksos Rīgā varam redzēt medicīnas centrus. Tā gan šobrīd vēl nav vispārpieņemta prakse, bet gan atsevišķi gadījumi. Piemēram, Skanste City kvartālā darbojas vairāki veselības nozares uzņēmumi, ir izveidojies klasteris. Jaunajā Teikā ir darbojas medicīnas pakalpojumu centrs konsultācijām un nelielām manipulācijām. Savukārt Verde atrodas estētiskās medicīnas centrs.
Ieguvējas no šādas sadarbības ir abas puses – pastāv sinerģija – medicīnas nozares operators iegūst no tā, ka telpas ir labā līmenī, kvalitatīvas un atrodas maksātspējīgu cilvēku tiešā tuvumā, savukārt biroju ēku īpašnieki iegūst apmierinātus citu nozaru nomniekus.
Turklāt, iespējams, kāds potenciālais nomnieks izdarīs izvēli par labu tieši tādai ēkai, kurā jau tiek piedāvāti medicīnas pakalpojumi. Ja kādā ēkā ir tikai biroji, bet citā – gan biroji, gan kafejnīca un sporta zāle, gan medicīnas centrs, uzņēmumi sliektos uz izvēli par labu daudzfunkcionalitātei. Darbā pavadām ļoti daudz laika, un, ja ir iespēja samazināt tā patēriņu, ietaupīt, kaut kur īpaši nedodoties vai nebraucot, tā ir priekšrocība.
Gribas ticēt, ka cilvēku ienākumu līmenis turpinās palielināties, viņi būs apzinīgāki attiecībā uz savu un savu bērnu veselību. Daudzi paļaujas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, taču zinām, ka veselības nozarē ir problēmas – pieejamība ir ierobežota, tāpēc alternatīva ir un būs maksas pakalpojumi.
Veselības nozares operatoram kapacitāte varētu būt labāka kvalitatīvākā vietā – kompleksā ar lielāku “redzamību”.
