Ja naudu ieguldām termiņdepozītā vai krājkontā – tā vairs nav tikai krāšana, bet ir arī pelnīšana, turklāt tas ir vienlīdz attiecināms, kā uz uzņēmumiem, tā arī uz privātpersonām. Vēl vairāk – noguldījumi uzņēmumiem var būt svarīgs finanšu pārvaldības instruments, jo tie ļauj optimizēt naudas plūsmu, palielināt peļņu, kā arī samazināt ar likviditāti saistītos riskus, turklāt naudu, kas vienkārši "guļ" norēķinu kontā, lēni apēd inflācija.

Neskatoties uz to, ka Eiropas Centrālā Banka (ECB) ir samazinājusi “Euribor” likmes jau otro reizi, “Bigbank” Latvijā aizvien piedāvā labākās likmes kā privātpersonām, tā arī komersantiem. Par to var pārliecināties arī “Latvijas Bankas” tīmekļa vietnē, kur tiek apkopotas kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes.

Latvijas Banka informāciju tabulā atjauno vismaz reizi nedēļā, nedēļas pirmajā darbdienā. Informācija no kredītiestāžu tīmekļvietnēm tiek iegūta automatizēti.

Igaunijas centrālā banka “Eesti Pank” 2024. gada 28. novembrī nolēma iekļaut “Bigbank AS” starp sistēmiski nozīmīgām kredītiestādēm, informēja “Bigbank AS” pārstāvji.

“Eesti Pank” savā lēmumā norāda, ka “Bigbank AS” nozīmība Igaunijas finanšu sistēmā pēdējos gados ir pastāvīgi pieaugusi. ““Bigbank” kopējie aktīvi ir ievērojami palielinājušies, līdz 2023. gada beigām sasniedzot 4,3 % no banku sektora kopējā aktīvu apjoma. Bankas aktīvā pakalpojumu sniegšana ārvalstu tirgos ir galvenais faktors, kas ir palielinājis tās sistēmisko nozīmi,” “Eesti Pank” skaidro savā paziņojumā.

Pēc bankas noteikšanas par sistēmiski nozīmīgu kredītiestādi tai tagad tiek pieprasīts uzturēt papildu kapitāla rezervi. Pamatojoties uz šogad veiktā novērtējuma rezultātiem, “Eesti Pank” ir nolēmusi no 2025. gada 1. janvāra “Bigbank AS” kā citai sistēmiski nozīmīgai kredītiestādei noteikt papildu kapitāla rezervju prasību 0,5 % apmērā.

Stiprinot savu pozīciju mājokļu kredītu tirgū Latvijā, “Bigbank” 2025. gadā plāno dubultot izsniegto hipotekāro kredītu apjomu, īpaši koncentrējoties uz reģioniem, otrreizējo mājokļu tirgu un īpašumiem, kuriem nepieciešama renovācija, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

2024. gadā “Bigbank” Latvijā uzrādīja pieaugumu hipotekāro kredītu jomā – jauno līgumu apjoms palielinājās par 187,47 % un vidējā kredīta summa vienam klientam sasniedza 64 246 eiro.

“Pērnā gada izaugsmi veicināja vairāki faktori, tostarp “Euribor” likmes pazemināšanās. Ja pirms tam liela daļa atlika pirkumus augstās likmes dēļ, tad jau brīdī, kad Eiropas Centrālā banka paziņoja par iespējamo likmju samazināšanu, tirgus aktivizējās un pieprasījums pēc mājokļu finansējuma strauji pieauga,” skaidro Surgofts.

Līdztekus tam, ar likuma izmaiņām, kas stājās spēkā pērn pavasarī un atļāva hipotekārā kredīta reklamēšanu, iedzīvotājiem bija plašākas iespējas salīdzināt dažādu kredītiestāžu piedāvājumus. Tāpat arī algu pieaugums, kas pērn apsteidza inflāciju, sekmēja mājsaimniecību spēju iegādāties mājokļus.

“Bigbank” Latvijā turpina paplašināt produktu portfeli, uzsākot privātpersonām piedāvāt “Visa” kredītkarti, kas ir viens no vairākiem jaunajiem pakalpojumiem, ko kredītiestāde ir ieviesusi šogad, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Viņš piebilst, ka “Bigbank” mērķtiecīgi virzās uz to, lai no specializētas aizdevumu bankas, kļūtu par finanšu iestādi ar gana plašu un elastīgu pakalpojumu klāstu kā fiziskām, tā arī juridiskajām personām.

“Mēs esam novērojuši, ka Latvijas banku klientu pieeja finanšu pakalpojumiem ir sākusi mainīties, proti, ir arvien lielāka vēlme pēc aktīvu diversifikācijas jeb nevēlēšanās būt piesaistītiem tikai pie vienas bankas. Manuprāt, šī konkurence ir veselīga, kā arī tā izglīto klientu, motivē paraudzīties apkārt, salīdzināt. Hipotekāro kredītu segments to lieliski apliecina. Līdzko tika sakārtots normatīvais regulējums, informāciju par piedāvājumiem atļāva publiskot, tā tirgus arī sāka pašregulēties, kas galu galā nāk par labu patērētājam,” skaidro Surgofts.

“Bigbank” šogad trešajā ceturksnī strādāja ar 11,8 miljonu eiro tīro peļņu, kas ir par 0,6 miljoniem eiro jeb 5 % mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, informē uzņēmums.

Tīrā peļņa šī gada pirmajos deviņos mēnešos veidoja 27,6 miljonus eiro, tai samazinoties salīdzinājumā ar tādu pašu periodu 2023. gadā, kad peļņa bija 29,4 miljoni eiro. Tomēr ir panākts ievērojams darījumu apjoma pieaugums, bruto kredītportfelim pārsniedzot divu miljardu eiro robežu, informēja “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

2024. gada trešajā ceturksnī turpinājās “Bigbank” stabila un stratēģiska izaugsme, un to apstiprina jaunākie dati – uzņēmuma bruto kredītportfelis pirmo reizi pārsniedza divus miljardus eiro, sasniedzot 2,1 miljardu eiro.

“”Bigbank” stratēģija ir vērsta uz stabilu izaugsmi mājokļa aizdevumu un uzņēmumu aizdevumu produktu līnijās, un tas atspoguļojas ceturkšņa rezultātos. Trešajā ceturksnī mūsu bruto portfelis pieauga par 158 miljoniem eiro (+8 %), kas ir lielākais pieaugums ceturkšņa griezumā “Bigbank” vēsturē. Īpaši vēlos izcelt mājokļa aizdevuma portfeļa pieaugumu ceturkšņa salīdzinājumā par 78 miljoniem eiro (+17 %), tā kopējam apjomam sasniedzot 534 miljonus eiro,” sacīja Lants.

Kaut arī bankas dati par aizvadīto gadu liecina, ka Latvijas hipotekārais tirgus ir aktivizējies, tomēr 2025. gadā jāievēro piesardzīgs optimisms, jo Baltijas valstu atvērtās ekonomikas ietekmē ārpolitiskie notikumi un patlaban ir daudz nezināmā, analizē “Bigbank” eksperti.

“Bigbank” Latvijas filiāles apkopotie dati liecina, ka Latvijā 2024. gada novembrī no jauna noslēgto mājokļu kredītu līgumu skaits pieaudzis par 116 %, kamēr Lietuvā un Igaunijā minētajā periodā pieaugums attiecīgi bija 65 % un 62 %.

Pieauga arī vidējā izsniegtā kredīta summa vienam klientam. Latvijā 2024. gada novembrī tā bija par 39 % augstāka nekā pērnā gada novembrī. Tas ir saistīts gan ar izmaiņām mājokļu cenās, gan klientu pamatprasību un kvalitātes standartu celšanos. Līdzīga tendence vērojama arī Igaunijā, kur vidējā kredīta summa gadā palielinājusies par 47 %, tikmēr Lietuvā novērots neliels kritums (-2 %).

“Pērn hipotekāro kredītu tirgū bija vērojama atgūšanās, ko sekmēja arī “Euribor” kritums. Šobrīd “Euribor SONIA” līknes liecina, ka līdz 2025. gada decembrim “Euribor” līmenis varētu kristies līdz aptuveni 1,95 %, ir analītiķi, kas sagaida pat vēl zemāku līmeni. Tikmēr “Bigbank” eksperti ir piesardzīgāki savā prognozē – mūsuprāt, “Euribor” nākamā gada beigās būs aptuveni 2 %,” komentē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

"Bigbank" piešķīrusi 5,3 miljonu eiro aizdevumu Lietuvas nekustamā īpašuma attīstītājam "Kaita Group", lai finansētu topošās kopdzīvošanas telpas jauniešiem "Youston" Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā.

Projektu īsteno nekustamā īpašuma attīstītājs “KAITA Group”, kas līdzīgus kompleksus jau ir izveidojis Prāgā un Viļņā, bet tapšanas procesā ir nams Londonas centrā. Kopumā uzņēmums “Youston” projektos ir ieguldījis 95 miljonus eiro.

“Iespējams, “co-living” jeb kopdzīvošana varētu raisīt asociācijas ar kopmītnēm, taču šis koncepts ir krietni attīstītāks, jo tā pamatā ir dalīšanās ekonomikas pieeja – resursi tiek efektīvāk izmantoti, samazinot nepieciešamību pēc privātām telpām, kas ikdienā netiek aktīvi lietotas. Tā mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti, piedāvājot koplietojamas dzīvojamās telpas, kas veicina socializāciju un rada kopienas sajūtu cilvēkiem no visas pasaules,” saka “Bigbank” Latvijas filiāles korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs Mareks Grodskis.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos nodevis ekspluatācijā otru jaunā dzīvokļu projekta Moho Garden deviņstāvu ēku Mežaparkā, Mežezera ielā 8.

Tajā tapuši 64 divu līdz četru istabu dzīvokļi, kuru platība svārstās no 40 līdz 110 kvadrātmetriem. Ilgtspējīgo A energoefektivitātes klases ēku tāpat kā tai līdzās esošo pirmo Moho Garden deviņstāvu namu uzņēmums būvējis ar pašu resursiem. Kopumā projektā investēti vismaz 17 miljoni eiro, un jaunās ēkas dzīvokļu tirdzniecību plānots uzsākt šī gada pavasarī.

“Par šo projektu ir vērojama stabila mājokļu meklētāju interese, un šobrīd vislielākais pieprasījums ir pēc trīs un četru istabu dzīvokļiem. Nenoliedzami, Euribor likmes samazināšana ir sekmējusi potenciālo nekustamā īpašuma pircēju pārliecību par jauna mājokļa iegādi, un vairāk nekā puse no Moho Garden pirmās ēkas dzīvokļiem ir jau atraduši savus īpašniekus. Būtiski, ka projekta iemītniekiem rokas stiepiena attālumā būs pieejamas ne tikai Mežaparka atpūtas iespējas, bet arī dažādi ikdienā nepieciešamie pakalpojumi un iepirkšanās vietas, patiecoties visa kvartāla infrastruktūras attīstībai,” norāda Kaamos Real Estate valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Kreditēšanas veicināšanu Latvijā varētu salīdzināt ar ķeblīti, kuram ir trīs kājas. Ja tam ielūzušas visas trīs, tad nevar cerēt, ka, salabojot vienu, viss pārējais arī automātiski atrisināsies. Proti, tās veicināšana nav atkarīga tikai no bankas, sava loma ir arī valstij un pašiem aizņēmējiem – uzņēmējiem vai privātpersonām.

Droši vien jāsāk ar to, kas man tuvāk – ar banku sektoru. Ko cilvēki sagaida no bankas? Piecos vārdos – izcilu servisu un labu cenu, ko lielā mērā var sasniegt ar tehnoloģijām.

Izcils serviss savā būtībā ir ātra bankas reakcija, viegla sasniedzamība telefoniski un digitāli un operatīva pieteikumu izskatīšana. Nemaz neizklausās tik sarežģīti? Taču tur ir savas blaknes.

Digitalizācija ir šā laikmeta prasība, tomēr mēs “Bigbank” uzskatām, ka automatizācija nedrīkst būt pašmērķis. Jā, mēs esam sakārtojuši kredītu izsniegšanas procesus tā, lai aizdevums būtu pieejams pat dažās minūtēs, taču mūsu filozofija paredz, ka robotizācijai jābūt orientētai uz tehniskiem procesiem. Tas samazina izmaksas pakalpojumam, attiecīgi dod labāku cenu, un uzlabo klientu apkalpošanas kvalitāti.