Vēl tikai pirms dažām nedēļām pirmā ziņā pasaulē bija potenciālais Grieķijas defolts. Nu šai valstij iešķiebta papildu naudiņa un šādas runas noklusušas, lai gan nav izslēgts, ka Grieķijas bankrots vēlāk pienāks tāpat (viena Grieķijas parādu norakstīšana jau pirms pāris gadiem bijusi), piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vēsturiski atskatoties uz valstu bankrotiem, piemēram, uz laikiem, kad galvenā vara vēl bija monarhijas rokās, ir bijis pietiekami daudz precedentu, liela daļa valstu vismaz vienreiz ir defoltējusi (piemēram, Apvienotā Karaliste to izdarījusi vairākas reizes). Tas nozīmē, ka valsts nonāk līdz situācijai, kad nespēj/nevēlas norēķināties par savām parādsaistībām un galu galā to kādā brīdī izlemj arī nedarīt. Tiesa, parasti defolts nozīmējis, ka par kādu daļu no parādsaistībām valsts tomēr norēķinās, jo durvju aizciršana visu kreditoru priekšā ir gan bīstama, gan ilgākā termiņā neizdevīga (jo to visi atcerēsies ļoti ilgi). Šobrīd nedaudz aizēnotas runas, piemēram, ir par Karību jūras reģiona valstiņas Puertoriko defoltu. Tiek spriests par to, ka šī valsts varētu atdot vien 35% savu parādsasitību. Uz bankrota robežas balansē Venecuēla, Ukraina (protams, arī Grieķija) un, visticamāk, lērums Āfrikas valstu. No nesenajiem lielāku valstu defoltiem var izcelt Krievijas precedentu 1998. gadā un Argentīnas precedentu 2000. gadu sākumā. Valsts defolts nāk komplektā ar daudziem ekonomiskajiem, sociālajiem un politiskajiem izaicinājumiem. Parasti tas nozīmē lielāku nestabilitāti un iedzīvotāju nabadzības palielināšanos. Var sapņot, ka atbrīvošanās no parādsaistībām ļaus sākt visu no gala. Realitātē gan situācija ir tik apgrūtināta, ka nepieciešamās reformas veikt ir ļoti grūti un ātrākas atgūšanās nolūkos jāmēģina cerēt uz veiksmi – piemēram, izejvielu ieguvējvalstīm tā būtu to cenu palielināšanās. Parādu piedošana ir piņķerīgs process, kur valstij vēl ilgstoši nākas saskarties ar palielinātu starptautisko skepsi. Protams, dažkārt finansiālā situācija ir kļuvusi tik smagnēja, ka bankrots vienkārši piedāvā zināmu restarta iespēju.

Katru kalendāro gadu februāra pirmā svētdiena ir amerikāņu futbola finālspēles Super Bowl laiks. Šo pasaulē finansiāli ienesīgāko sporta un arī izklaides pasākumu svētdienas vakarā pie televizoru ekrāniem noskatās aptuveni 100 miljonu cilvēku, turklāt vidēji katrs sestais pēc tam pirmdien nespēj aiziet uz darbu.

Un tas ir saprotams – visu amerikāņu futbolu apvij milzīga jezga un Super Bowl ir sezonas kulminācija. Tas spēj aizraut pat pret sportu visvienaldzīgāko skatītāju. Šova mērogs un pompozitāte ir kā ekskluzīvs klubs, kur jebkuram ir iespēja būt piederīgam kaut vienu vakaru.

Jādomā, ne tikai manu sākotnējo interesi par šo sporta veidu lielā mērā ir ietekmējusi Holivuda. Ikviens zina kādu filmu, kur amerikāņu futbola treneri, visslavenāko Holivudas aktieru atveidoti, ar prātam neaptverami iedvesmojošu runu pilnībā maina spēles ritējumu un uzvar komanda, kuras spēlētāji jau bija atmetuši pēdējās cerības.

Man šīs filmas ir kā mūsdienu vesterni, kur kovbojus ar viskija pudeli rokās ir nomainījuši sportisti ar milzīgām alus reklāmām fonā. Tajās mēs varam aizrautīgi vērot viņu cīņu ar visdažādākajiem mūsdienu vilinājumiem un problēmām, ar kurām tad tiek vēl vairāk kairināta interese par šo sporta veidu. Tā ir neatņemama Amerikas popkultūras sastāvdaļa.

Grieķijas bankrots var negatīvi ietekmēt Latviju, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pēdējo nedēļu laikā notikuši vairāki strauji pavērsieni Grieķijas finanšu krīzes situācijā. Tie, kopā ar negaidīti vājiem globāliem makroekonomiskajiem datiem kopš aprīļa sākuma ir tricinājuši finanšu tirgus un izraisījuši relatīvi riskantāko aktīvu cenu samazināšanos. Valdot šādam fonam, arī mums Latvijā jāatceras, ka šīs valsts ekonomika nav izolēta no pārējās pasaules.

Proti, mūs var aprakt jauna pasaules finanšu sistēmas lavīna. Jānorāda, ka vienu lavīnu pasaules ekonomika jau pārdzīvoja, kad 2008. gadā sabruka viena no pasaules ietekmīgākajām investīciju bankām. Pagaidām pasaules ekonomikas sakarā vēl joprojām runā par atveseļošanos no iepriekšējās krīzes, un pastāv bažas, ka par jaunas lavīnas iemeslu būs Grieķija. Atsevišķi eksperti lēš, ka Grieķijas defolta pirmais upuris varētu būt Eiropas perifērija un tās finanšu sektors, pēc tam citu valstu finanšu sektors un varbūt pat varētu sekot monetārās savienības sairšana. Katrā ziņā pastāv arī riski, ka, līdzīgi kā pēc Lehman, tiks iesaldēts kredītu tirgus.

Biznesa kultūras atšķirības starp Ameriku un Eiropu nav šķērslis, lai ASV investori ieguldītu Latvijā, bet mūsu vadītājiem un darbiniekiem jāspēj pielāgoties citai darba kultūrai.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja a/s Citadele banka, kurai daļa akcionāru ir ar amerikāņu izcelsmi, valdes locekle Santa Purgaile. Viņa atzīst, ka Latvijas ekonomika ir salīdzinoši jauna, tāpēc vēsturiski vietējiem uzņēmumiem nav bijusi iespēja uzkrāt kapitālu un sekmīgi attīstīties, lai būtu situācija, ka pašmāju kapitāls dominētu.

Faktiski biznesa vide Latvijā vēsturiski veidojusies, balstoties uz citu valstu kapitāla ieplūšanu. Kopš tūkstošgades mijas ASV investīcijas Latvijā bijušas aptuveni 200 milj. eiro apmērā, bet 2013. gadā investīciju apjoms pakāpās līdz pat 360 milj. eiro. Interesanti, ka, raugoties pēc uzņēmumu skaita, vērojama pretēja tendence: tūkstošgades mijā ASV investīcijas bija 1600 uzņēmumos, bet patlaban – aptuveni 600. Tas nozīmē, ka ir lielākas investīcijas mazākā skaitā uzņēmumu. S. Purgaile uzskata, ka ASV investīciju klātbūtne Latvijā bija, ir un būs. Jautājums ir tikai, vai Latvijas uzņēmējdarbības vide ir atvērta ASV investoriem un investīcijām. Viņa nenoliedz, ir kulturālās un arī dažādu jautājumu izpratnes atšķirības starp eiropiešiem un amerikāņiem. «Latvijā esam pieraduši pie dažādām kultūrām, kaut nevar noliegt, ka biznesa kultūra Latvijā vairāk ir aizgūta no ģeogrāfiski tuvās Skandināvijas, it sevišķi banku sektorā, kurā dominē šī reģiona kapitāls, to apliecina arī investīciju apmērs Latvijā,» skaidro S. Purgaile. Latvijā ir bijuši dažādi laiki un varas, kurām vēsturiski esam pielāgojušies, un tāpēc Latvijas uzņēmēji spēj pielāgoties jebkurai biznesa kultūrai, kura šeit ienāk, un arīdzan rast kopsaucējus.

Astoņi vizītes dalībnieki ieradās Latvijā vakar, 15.jūlijā, pēc piecu dienu ilgas iepazīšanās vizītes Igaunijā. ASV ir tālais tirgus, kurā baltieši strādā kopīgi - šai reizē ciešā sadarbībā ar Igaunijas Tūrisma padomi, pastāstīja Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāve Inta Briede.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras tūrisma tirgus speciāliste Lelde Beņķe stāsta: «Veidojot programmu, aizvien paturējām prātā, ka gandrīz visiem ciemiņiem šī būs pirmā iepazīšanās ar Latviju un Baltiju.»

Pirmo iespaidu par mūsu valsti amerikāņi ieguva lauku mājās Lantus Kocēnu novadā, kur notika nakšņošana, bet jau šodien viņi dodas uz Valmiermuižas alus darītavu, lai apskatītu ražotni un nogaršotu miestiņu.

Piecu dienu ilgo vizītes programmu amerikāņu ciemiņiem TAVA gatavojusi sadarbībā ar Cēsu kultūras un tūrisma centru, Siguldas attīstības aģentūru un Zemgales tūrisma asociāciju.

Ņemot vērā Grieķijas apjomīgo parādu līmeni, valsts, visticamāk, bankrotēs. Tā uzskata lielākā daļa BBC aptaujāto Eiropas ekonomistu.

Aptaujā apzināti 38 ekonomistu uzskati attiecībā uz eirozonas nākotni. Divas trešdaļas no viņiem paredz, ka Grieķiju sagaida defolts, taču lielākā daļa no šiem ekonomistiem arī paredz, ka, neskatoties uz to, eiro valūta saglabāsies savā pašreizējā formā.

BBC aptaujātie speciālisti ir eksperti eirozonas jautājumos, kuru viedokļus reizi trīs mēnešos apzina arī Eiropas Centrālā banka (ECB).

Jau vēstīts, ka eiro krīze aizsākās pēc tam, kad Grieķija, nespēdama pati atmaksāt savus parādus, vērsās pēc finansiālās palīdzības pie Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).

Pēc tam, kad ES un SVF izsniedza līdzekļus Grieķijai, starptautiskajam aizdevumam pieteikusies arī Īrija, turklāt līdzīgs liktenis varētu sagaidīt arī Portugāli.

Starptautiskais Valūtas fonds piektdien samazinājis savu prognozi attiecībā uz ASV ekonomikas izaugsmi, kā arī brīdinājis Vašingtonu un parādu nomāktās Eiropas valstis, ka, ja vien tās neveiks tūlītējus pasākumus, lai samazinātu budžetu deficītus, tās «spēlējas ar uguni», vēsta Reuters.

SVF savā pasaules ekonomikas perspektīvu novertējumā norāda, ka kopš tā iepriekšējā ziņojuma aprīlī parādījušies lielāki draudi izaugsmei. Fonds atsaucas uz eirozonas parādu krīzi un jauno tirgu pārkaršanas pazīmēm.

Globālais aizdevējs prognozē, ka ASV iekšzemes kopprodukts pieaugs vien par 2,5% šajā gadā un par 2,7% - 2012.gadā. Vēl pirms diviem mēnešiem fonds prognozēja izaugsmi attiecīgi par 2,8% un 2,9%.

Fonda skatījums uz situāciju citviet atšķiras. SVF norāda, kas tas ir nedaudz optimistiskāks par eirozonas izaugsmes perspektīvām šajā gadā, bet politiskas vadības trūkums finanšu krīzes laikā un budžeta situācija ASV varētu radīt lielu finansiālu nestabilitāti turpmākajos mēnešos.

Argentīna otro reizi pēdējo 13 gadu laikā piedzīvojusi defoltu pēc tam, kad neveiksmīgi noslēdzās pēdējā brīža sarunas ar kreditoriem, raksta Reuters.

Pēc ilgas cīņas ar hedžfondiem, kas noraidīja Argentīnas parādu restrukturizāciju Latīņamerikas trešā lielākā ekonomika nenoslēdza darījumu nepieciešamajā termiņā – līdz 30. jūlija pusnaktij, kad pienācis obligāciju dzēšanas termiņš. Kopumā Argentīnai hedžfondiem jāatmaksā 1,33 miljardi ASV dolāru plus ienesīgums.

Tomēr, kā norāda anonīmi avoti, Argentīnas bankas izteikušas piedāvājumu iegādāties hedžfondiem piederošās parādzīmes.

Tiesa gan, lai cik dramatiska būtu pašreizējā situācija, tā ir tālu no krīzes, kas sekoja pēc valsts ekonomikas sabrukšanas 2001-2002. gadā, reaģējot uz valdības bankrotu. Miljoniem iedzīvotāju zaudēja darbu. Šoreiz valdība ir maksātspējīga un tas, cik daudz šī situācija skars Argentīnas ekonomiku, kas jau ir recesijā, būs atkarīgs no tā, cik ātri valdība varēs izkļūt no saistībām.

Saprotot, ka nodrošinājumu saņemt nevarēs, izmeklētājs kā savu nākamo soli izraudzījās apsūdzības izvirzīšanu personīgi Rietumu bankas prezidentam

To intervijā DB saka Rietumu Bankas prezidents Aleksandrs Pankovs.

Pēdējā laikā masu saziņas līdzekļos daudz tiek runāts par tā sauktajiem Panamas dokumentiem. Saistībā ar tiem ir izskanējis arī Rietumu Bankas vārds, taču banka līdz šim atteikusies no komentāriem. Kāpēc?

Vispirms jāsaka, ka mums līdz šim brīdim nav zināms par to, vai šajos dokumentos ir jebkāda informācija, kas būtu saistīta ar Rietumu Banku. Tāpēc īsti nav ko komentēt. Kopumā, – mēs atbalstām finanšu nozares uzraudzības politiku, caurskatāmību un apmaiņu ar finanšu informāciju starptautiskā mērogā. Taču jāuzsver, ka šādam informācijas apmaiņas procesam ir jānotiek saskaņā ar likumu. Mēs esam banka un neviens nav mūs atbrīvojis no nepieciešamības ievērot noteiktas procedūras, rūpēties par klientu personisko datu saglabāšanu un par bankas noslēpuma ievērošanu.

Liela daļa amerikāņu atteiktos no vairākām lietām savā dzīvē, lai to vietā laiku veltītu telefonsarunām un citām nodarbēm, kas atrodamas mobilajos tālruņos, atsaucoties uz TeleNav veikto aptauju vēsta portāls mashable.com.

Aptuveni 20% mobilo tālruņu īpašnieku ASV ir norādījuši, ka viņi labprātāk pazaudētu savu maku, nekā telefonu, savukārt puse amerikāņu labprātāk atteiktos no kafijas, nevis sava mobilā tālruņa, bet 66% viedtālruņu lietotāju iemieg, ierīcei atrodoties blakus, atklājies ASV veiktā pētījumā.

Pētījuma rezultāti liecina, ka puse amerikāņu atteiktos no sporta aktivitātēm par labu mobilajam tālrunim, trešdaļa amerikāņu atteiktos no seksa, savukārt aptuveni 20% aptaujas dalībnieku atteiktos no kurpēm, zobupastas vai datora, par prioritāti izvēloties tālruni. 70% aptaujāto telefona dēļ atteiktos no alkohola, 63% - no šokolādes, savukārt 55% - no kafijas.

Delavēras štatā reģistrētā RA Citadele Holdings LLC nav vientuļa. Vēl ir vairāk nekā 700 000 kompāniju, ko ir reģistrējis aģents The Corporation Trust Company. Kompānijas statuss raksturots kā «nezināms». Mēs zinām, ka tas ir Latvijas bankas Citadele īpašnieks, kas savukārt pieder Citadeles padomes priekšsēdētāja Timotija Kolinsa kompānijai Ripplewood Advisers LLC, kas arī reģistrēta Delavērā.

Kāpēc Delavēra? Šīs jurisdikcijas galvenā priekšrocība ir anonimitāte, šeit reģistrēto kompāniju dalībnieki neatkarīgi no daļu skaita līgumos var noteikt jebkādus nosacījumus peļņas sadalei savā starpā, patiesā labuma guvēji paliek publiski nezināmi. Tieši Delavēras štatā ir reģistrētas vairāk nekā puse no ASV lielākajām un veiksmīgākajām 500 «Fortune» kompānijām. Ofšoru štatā var atrast arī Citigroup Inc., bet Citadeles korespondentbanka ASV ir Citibank. Taču tieši Latvijai vairāk par visiem vajag apkarot «ofšorus» un «čaulas».

Savulaik liela uzmanība ir bijusi pievērsta tam, kādos iespējamos interešu konfliktos Citadeles pārdošanas procesā atrodas mūsu politiķi un amatpersonas, bet nekad - kādos ārvalstu konsultants un pircēji. Taču notikumi atklāj, ka starp Citadeles pārdošanas konsultantu Societe Generale un tās pircēju T. Kolinsu ir izsekojamas ļoti iespējamas darījumu attiecības. Ir zināms, ka T.Kolinsam piederošais Ripplewood holdings RHJ International, mainot nosaukumu uz BHF Kleinwort Benson Group, ir pārdots sākumā Oddo&Cie un tūlīt pat Amundi un Societe Generale. Savukārt 2016.gadā ir izveidota Societe Generale piederoša privāta banka Kleinwort Hambros.

Nabadzībā dzīvojošo amerikāņu skaits pagājušajā gadā pieaudzis līdz 46,2 miljoniem, ziņo BBC.

2010.gada dati liecina par nabadzības līmeni 15,1% apmērā. Tas pieaudzis no 14,3% 2009.gadā. Palielinājies arī bez veselības apdrošināšanas esošo amerikāņu skaits, sasniedzot 49,9 miljonus.

Nabadzības rādītājs ir augstākais kopš 1983. gada.

Zem nabadzības sliekšņa dzīvojošo amerikāņu skaits pieaudzis jau četrus gadus pēc kārtas.

Par nabadzību ASV pieņemts uzskatīt gada ienākumus 22 314 ASV dolāru apmērā un mazākus ģimenei, kas sastāv no četriem cilvēkiem. Cilvēks tiek uzskatīts par nabadzībā dzīvojošu, ka viņa ienākumi ir 11 139 ASV dolāri vai mazāk.

Vidējie ASV mājsaimniecību gada ienākumi 2010.gadā sarukuši par 2,3% līdz 49 445 ASV dolāriem.

Esmu dzimis Bruklinā, Ņujorkā, pilsētā, kur tika radīts amerikāņu beigelis. Kad pirms aptuveni gada ierados Latvijā, man stāstīja par kafejnīcu Rīgā, kas gatavo svaigus amerikāņu beigeļus. Tā kā esmu amerikānis un esmu kārs uz beigeļiem, tāpat kā puse no 300 milj. ASV iedzīvotāju, man tie bija jāpamēģina. Brīdī, kad noprovēju, sapratu, ka tas ir labāks nekā jebkurš cits, ko savas dzīves laikā biju baudījis, dzīvojot ASV.

Es biju tik lielā sajūsmā par to garšu, tekstūru, smaržu un zeltaini brūno izskatu, ka attapos, ēdot beigeļus katru mīļu dienu. Tikai viens kumoss, un biju uz āķa.

Nesen man bija saruna ar Zani Nuķi (35), kura pirms beigeļu gatavošanas bija IT projektu vadītāja, un ar Aigaru Krūmiņu (34), kurš pirms tam strādāja dažādus darbus, no kuriem neviens viņam nebija šķitis pietiekami aizraujošs. Viņi abi ir kafejnīcas Big Bad Bagels īpašnieki.

Zane un Aigars sākotnēji pirka saldētus beigeļus no Lielbritānijas. Kvalitāte esot bijusi laba, taču viņu vēlme bija radīt mājās gatavotus beigeļus tepat uz vietas Rīgā. Aigars sajuta sevī izaicinājumu tos pagatavot savām rokām, tāpēc viņš izpētīja visu internetā atrodamo informāciju par to gatavošanu un sāka eksperimentēt – tik ilgi, līdz ieguva perfektu rezultātu.

Lielbritānijas banka The Royal Bank of Scotland (RBS) 2009.gada vasarā brīdinājusi ASV diplomātus Londonā, ka lata devalvācija ir nenovēršama, liecina ar tīmekļa medija WikiLeaks un britu laikraksta Telegraph starpniecību atklātībā nonākusī Amerikas Savienoto Valstu diplomātiskā telegramma.

2009.gada 3.jūnijā no ASV vēstniecības Londonā sūtītajā telegrammā rakstīts, ka bankas RBS Austrumeiropas tirgus analītiķis Timotijs Ešs amerikāņu diplomātiem skaidrojis, ka Latvijai no lata devalvācijas neizvairīties.

Ešs tā brīža Latvijas bankas centienus noturēt lata vērtību vērtējis kā nenoturamus ilgtermiņā, uzskatot, ka lata devalvācija ir nenovēršama un labāk to darīt pēc iespējas ātrāk.

Pēc analītiķa novērtējuma tūlītēja lata devalvācija novērstu domino efektu attiecībā uz citām pret eiro fiksētajām nacionālajām valūtām, kā arī pasargātu Rietumeiropas, īpaši Zviedrijas, bankas.

Ešs uzskatīja, ka, «ņemot vērā Latvijas reālā IKP samazināšanos un pieaugošās fiskālās problēmas, devalvācija nebūs daudz sliktāks solis par Latvijas ekonomikas lēno nāvi, ko izraisīs fiksētais kurss».

Diametrāli pretēju pensiju stratēģiju dinamika liecina, ka amerikāņi strādās līdz pēdējam, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Laimīgu amerikāņu sirmgalvju pulki, kas vecumdienas pavada ceļojot, ir izzūdoša parādība, liek domāt ASV darbinieku atalgojuma konsultāciju kompānijas Towers Watson nesens pētījums. Latvijas pensiju sistēmas eksperts DB saka, ka pie mums vērojamā atšķirība ir vien kosmētiska rakstura. Un latviešu pensionāru «pūļu» pazušanu no globālā tūrisma aprites industrija arī visdrīzāk nepamanītu.

Amerikāņu dzīves līmeņa jau notiekošā un nākotnē paredzamā pasliktināšanās ir Baltā nama administrācijas dienas kārtībā visus šos gadus kopš finanšu krīzes. Vainotas ir tikušas iesaldētās algas, zemā darba tirgus izaugsme, aizvien pieaugošā maksa par augstāko izglītību utt. Towers Watson pētījums liecina, ka problēmas ir daudz sistēmiskākas, un lielākais izaicinājums tiem, kas sāk domāt par dzīves līmeņa noturēšanu arī vecumdienās, ir tieši radikālās pārmaiņas pensiju plānos. Proti, neatkarīgi no finanšu krīzes gadiem ASV ir vērojama noturīga tendence iepriekšējām paaudzēm pazīstamos noteikto izmaksu plānus, kad kompānijas saviem pensionāriem garantēja noteikta apjoma ikmēneša izmaksas arī pēc darba mūža beigām, nomainīt ar pensiju noteikto iemaksu plāniem. Proti, šai gadījumā notiek diametrāli pretējais, un garantēta tiek procentuāli zināma iemaksa no darbinieka un kompānijas sociālajiem nodokļiem, kas tiek novirzīta pensijas uzkrājumam.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības darbību un jaunās flotes ieviešanas plānu Bombardier un Boeing komercstrīds neietekmē.

Tādu atbildi uz DB jautājumu par Ziemeļamerikas ražotāju kašķi sniedza AirBaltic. Uzņēmums atzīmē, ka jauno lidmašīnu darbības rādītāji un to ekspluatācija līdz šim bijusi sekmīga, līdz ar ko AirBaltic uzticība CSeries programmai saglabājas augstā līmenī.

Amerikāņu ražotāja sūdzības par kanādiešu konkurentu nule kā likušas ASV Tirdzniecības departamentam piemērot 219,6% kompensācijas maksājumu CS100 lidaparātu pārdošanas darījumam ASV lidsabiedrībai Delta Air Lines, vēsta ārvalstu mediji. Departaments sākotnēji konstatējis, ka Bombardier guvis nepamatotu labumu no valdības subsīdijām. Šis amerikāņu prejudiciālais nolēmums ir trieciens Monreālā bāzētās kompānijas izredzēm uzvarēt strīdā ar amerikāņu konkurentu Boeing, taču tarifi stāsies spēkā vienīgi tad, ja tos nākamgad apstiprinās ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija. Amerikāņu lēmums draud palielināt spriedzi starp ASV un tās sabiedrotajiem Kanādu un Lielbritāniju.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

Nepārspīlējot var teikt, ka visa pasaule šobrīd ir sastingusi ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu gaidās. Runa ir ne tikai par politiskā kursa maiņu, ja pie varas nāks neērtais Donalds Tramps. Konkrēta kandidāta izvēle lielāku ietekmi var atstāt uz situāciju pasaules finanšu tirgos.

Ir jāpiebilst, ka politiskā un ekonomiskā kursa maiņa gadījumā, ja uzvarētu Tramps, ir ilūzija. Kā to pierāda amerikāņu mūsdienu vēsture, kandidāta pirmsvēlēšanu retorika un viņa darbības prezidenta amatā var kardināli atšķirties. Manuprāt, esošajā amerikāņu varas sistēmā brīvības pakāpe prezidentam ir krietni mazāka nekā citu valstu prezidentiem.

Tomēr emocionālais saspringums ap šo notikumu rada iespaidu par īpašu nozīmi personālijas izvēlē. Un tā kā emocijas (vai sentiments) ir tas, kas šobrīd visvairāk virza cenas finanšu tirgos, tad arī šeit sagaidāms būtisks svārstīgums.

Vērtējot vadošo pasaules finanšu tirgu reakciju uz pirmsvēlēšanas kolīzijām, Klintones uzvara tiek vērtēta kā daudz labvēlīgāka tirgiem. Tas nozīmē to, ka viņas uzvaras gadījumā iespējams cenu pieauguma uzplaiksnījums akciju tirgos vēl par 2%-4% (pēc vakardienas 2% pieauguma), kā arī dolāra vērtības pieaugums pret citām valūtām 1% līdz 2% robežās. Iespējams ir arī naftas cenas pieaugums. Savukārt obligāciju tirgus, kurš ir daudz konservatīvāks un stabilāks finanšu tirgus segments, visticamāk neuzrādīs būtiskas kustības. Bet, mūsuprāt, šī eiforija būs īstermiņa un tās nemainīs esošos trendus tirgos. Pēc dažām dienām situācija atkal stabilizēsies un cenas sāks dreifēt konkrēto tirgu esošo tendenču ietvaros.

ASV nedēļas žurnāla "Time" tituls "Gada cilvēks" šogad piešķirts elektromobiļu ražotāja "Tesla" dibinātājam un kosmosa tūrisma attīstītājam Īlonam Maskam, pirmdien paziņoja "Time".

Titulu "Gada cilvēks" žurnāls "Time" piešķir vienam vai vairākiem cilvēkiem, kas - pozitīvi vai negatīvi - visvairāk ietekmējuši ziņas aizvadītā gada laikā. Pagājušajā gadā šis tituls tika piešķirts tobrīd jaunievēlētājiem ASV prezidentam Džo Baidenam un viceprezidentei Kamalai Harisai.

""Gada cilvēks" ir ietekmes rādītājs, un reti kurš vairāk ir ietekmējis dzīvi uz Zemes - un iespējams arī ārpus Zemes - nekā Īlons Masks," tviterī rakstīja "Time" galvenais redaktors Edvards Felzentāls.

50 gadus vecais Dienvidāfrikas Republikā dzimušais Masks šogad kļuva par pasaulē bagātāko cilvēku, apsteidzot tiešsaistes tirdzniecības kompānijas "Amazon" dibinātāju Džefu Bezosu.

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Pretvēža preparāts Rigvir pievilina medicīnas tūristus, bet citu zemju pacienti reti tiek pāri atbilstošu klīniku neesamības, infrastruktūras trūkuma un pacientu servisa zemā līmeņa barjerai

«Ārzemēs par mums runā vairāk nekā šeit. Un ārsti ārpus Latvijas par mums zina vairāk nekā šeit, tāpat publikācijas un klīnikas, ar ko sadarbojamies, ir ārzemēs,» saka holdinga kompānijas Rigvir valdes priekšsēdētājs Jurģis Auziņš.

Rigvir tiek dēvēts par unikālu Latvijas produktu, to salīdzina ar VEF Minox un airDog. Vai tas ir pamatoti?

Rigvir ir daudz nozīmīgāks kaut vai no tā viedokļa, ka dod ieguldījumu tai cilvēku daļai, kas daudz cieš, jo ir slimi ar vēzi. Pretvēža medikaments ir unikāls ne tikai Latvijai, bet arī visai pasaulei. Tikai šodien zinātnieki pasaule nonāk pie tām atziņām, kuras preparāta izgudrotāja Aina Muceniece savā monogrāfijā aprakstīja jau 70. gados. Otrs attāli līdzīgs pretvēža vīruss ir radīts tikai tagad ASV, kur to reģistrēs novembrī. Šo vīrusu amerikāņu kompānija pirms trim gadiem nopirka par miljardu dolāru un tad ieguldīja miljonus, lai to varētu reģistrēt. Tad pasaulē būs divi šādi preparāti – Rigvir un šis otrs, kas gan būs ģenētiski modificēts, kādēļ var rasties dažādi blakusefekti. Rigvir tik un tā paliks nepārspējams, pateicoties dabīgajai izcelsmei, augstajai efektivitātei un nekaitīgumam. Jo preparātam praktiski nav nekādu nozīmīgu blakņu. Rigvir šobrīd kā vienīgais medikaments pārstāv veselu onkoloģijas nozari – vēža viroterapiju. Uzskatu, ka šis ir pašlaik onkoloģijā vishumānākais pasaulē pieejamais ārstēšanās veids, kāds vien ir iespējams, veicot ārstēšanos tā, kā to bija paredzējis Hipokrāts – galvenais ir palīdzēt un nekaitēt. Ja pretvēža terapija parasti saistās ar lielām blaknēm un ciešanām un pieeja ir – mēģināsim iznīcināt vēzi, cerībā, ka cilvēks to visu pārdzīvos, tad šeit ir pavisam cita pieeja. Tas ir Dieva radīts nekaitīgs vīruss, ko cilvēks ir veiksmīgi atradis un «apmācījis» cīnīties ar vēža šūnām. Domāju, ja vērtē pēc ieguldījuma cilvēcei, tad Rigvir pārspēj visu, ko Latvijā jebkad kāds ir izdomājis.

ASV prezidents Baraks Obama nācis klajā ar gadskārtējo runu par situāciju valstī. Tajā viņš lielāko uzmanību pievērsis ekonomikas jautājumiem un nodokļu politikai.

B. Obama runā aicināja palielināt nodokļus bagātākajiem valsts iedzīvotājiem un sekot ASV bruņotajos spēkos valdošajai apņēmības gaisotnei, lai varētu atjaunot valsts ekonomiku, kā arī uzturēt dzīvu «amerikāņu sapni» - saglabāt valsts iedzīvotāju ticību tam, ka smagi strādājot iespējams gūt sekmes.

«Neviens cits izaicinājums nav tik vērtīgs. Nevienas citas diskusijas nav svarīgākas. Mēs varam dzīvot valstī, kur labi klājas mazai cilvēku daļai, bet vairumam amerikāņu ir grūtības «savilkt galus kopā». Vai arī mēs varam atjaunot ekonomiku, kur katram ir vienādas iespējas un visi spēlē pēc līdzīgiem noteikumiem,» uzstājoties Kongresa priekšā klāstīja B. Obama.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma «Nepilsoņu kongress» (NK) vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

Gapoņenko aizturēts kriminālprocesā par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām.

Aizturēšana notikusi kriminālprocesā, kas sākts 4. aprīlī par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā. Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.

Saistībā ar uzsākto kriminālprocesu un personas aizturēšanu tiek veiktas arī kratīšanas ar personu saistītos objektos.

Ņemot vērā izmeklēšanas intereses, DP patlaban plašākus komentārus nesniedz.

DP informēja, ka pret aizturēto personu iepriekš ir rosināts sākt kriminālvajāšanu par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu. 2016.gada februārī Rīgas tiesas apgabala prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu, kurā Gapoņenko apsūdzēts saistībā ar nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu skatīs 19. jūnijā.

Jeep Renegade ir leģendārā amerikāņu zīmola jaunākais izstrādājums, kam dzīslās ritēs vairāk itāļu, nevis amerikāņu asinis

Pēc saviem izmēriem Renegade balansē starp visiem zināmo dižpārdokli Nissan Juke un Opel jauno cerību Mokka. Jaunā itāļu–amerikāņu kopdarba kopējais garums ir 4232 mm, kas ir par teju 10 cm vairāk nekā Juke, bet par 4,6 cm mazāk kā Opel Mokka. Automašīnas pamatā ir itāļu partnera Fiat 500 L platforma, taču konstruktīvi abi modeļi ir atškirīgi. Pieminēsim kaut vai to, ka Renegade riteņu bāze ir 2570 mm, kas ir par 45 mm mazāk kā Fiat 500 L. Turklāt Renegade motora pārsegs ir izgatavots no alumīnija, bet aizmugurējā piekarē ir Mc Pherson statņi ar trijām apakšējām svirām. Īsāk sakot, Renegade ir īsts purva bridējs, ko līdzīgi kā Jeep ciltstēvu Willys MB var pielāgot militārajām vajadzībām.

Pēc ASV pavadītajiem desmit gadiem Sandra Birzniece atgriezās Latvijā, lai turpinātu karjeru personāla vadības jomā

To viņa ir sākusi no pašas apakšas, rotējot pa dažādām personāla vadības amatu pozīcijām lielākajā ASV spēļu biznesa kompānijā GTECH, apgūstot dažādas funkcijas, līdz sapratusi, ka atalgojums jeb cipari ir sirdij vistuvākie. Šobrīd S. Birzniece vada uzņēmuma Accenture Nordic atalgojuma nodaļu, atbildot par vairāk nekā 5000 darbinieku maciņiem piecās valstīs – Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Latvijā.

Lai arī dzīvot un strādāt ārzemēs nebija S. Birznieces mērķis, pēc bakalaura grāda iegūšanas ekonomikā Rīgas Tehniskajā universitātē 2003. gadā viņa aizbrauca uz Rodailendas štatu, ASV. Tā kā viņai uzreiz pēc augstskolas absolvēšanas negribējās lēkt iekšā karjeras veidošanā, bet iepazīt pasauli, viņa pieņēma ģimenes draugu piedāvājumu strādāt par aukli sešiem bērniem vecumā no četriem līdz trīspadsmit gadiem. Turklāt vienam no bērniem bija Dauna sindroms. «Bērni bija no divām amerikāņu ģimenēm. Skolā biju mācījusies vācu valodu, tāpēc sākumā man nebija iekšējas pārliecības slikto angļu valodas zināšanu dēļ. Taču, tā kā man visapkārt visi runāja tikai angļu valodā, nebija ilgi jāgaida, kad šajā valodā jau sāku pat sapņot,» atceras S.Birzniece. Jauniešu kultūras apmaiņas programmas Cultural Care Au Pair ietvaros viņa amerikāņu bērnus auklējusi vienu gadu. «Algu nekādu lielo šīs programmas dalībniekiem nemaksāja, vien rokas naudu, lai var izdzīvot. Šajā laikā satuvinājos ar abām ģimenēm, savā ziņā pat kļūstot tām kā ģimenes locekle. Nebija viegli, puisītis, kuram bija Dauna sindroms, teju visu laiku bija jātur pie rokas. Savā ziņā tas man bija psiholoģisks pārbaudījums, vai spēšu tikt galā ar bērnu, kuram ir īpašas vajadzības, un vēl ar pieciem, starp kuriem bija meitene ar tīņu vecumam raksturīgo trakulību. Tomēr šo pārbaudījumu veiksmīgi izturēju,» rezumē S. Birzniece. Kad kultūras apmaiņas programma beidzās, S. Birzniece atgriezās Latvijā, viņai šeit bija tālejoši plāni, taču, tā kā viņai pakaļ atbrauca amerikāņu puisis, ar kuru viņa draudzējās Amerikā, viņa tur atgriezās un apprecējās. «Kopā nodzīvojām tikai četrus gadus. Tas, ka paliku viena pati svešā valstī, man palīdzēja izveidoties par to, kas esmu,» uzsver S. Birzniece.