Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Argentīnas jaunā, uzņēmējdarbībai labvēlīgā valdība ceturtdien paziņoja, ka cer sākt šogad publicēt «tīrus» un precīzus ekonomikas datus pēc iepriekšējās kreisās valdības manipulācijām ar ekonomikas statistiku.

Nacionālā statistikas institūta INDEC vadītāja Grasjela Bevakva sacīja, ka institūts cer atsākt ekonomikas izaugsmes datu publicēšanu šī gada pirmajos sešos mēnešos.

Tomēr viņa brīdināja, ka var būt vajadzīgs ilgāks laiks, lai sakārtotu sistēmu inflācijas un nabadzības precīzai aprēķināšanai.

Inflācija un nabadzība ir politiski delikāti temati, un bijusī kreisā prezidente Kristīna Kiršnere tiek apsūdzēta to maskēšanā ar statistikas datu manipulācijām.

Bevakva teica, ka var paiet astoņi mēneši līdz inflācijas datu publicēšanai, lai gan «tiek veikts darbs, lai to izdarītu ātrāk».

Argentīnas valdība otrdien paziņoja, ka pēc septiņus mēnešus ilgušajām sarunām ir panākusi vienošanos ar galvenajiem kreditoriem par 65 miljardus dolāru lielā ārzemju parāda pārstrukturēšanu.

Vienošanās nozīmē "būtisku atvieglojumu parādu jomā", veicot izmaiņas attiecībā uz maksājumu datumiem, bet nepalielinot kopējo kapitāla apjomu un nemaksājot procentus, pavēstīja prezidenta Alberto Fernandesa valdība.

Valdība norādīja, ka vienošanos par parādu pārstrukturēšanu panākusi ar Argentīnas obligāciju turētāju grupu, Argentīnas kreditoru komiteju, Biržas obligāciju turētāju grupu un citiem kreditoriem.

Argentīna šogad oficiāli pasludināja defoltu attiecībā uz savām parādsaistībām. Tā bija jau otrā šāda reize divu desmitgažu laikā. Valsts ekonomika bija nonākusi grūtībās vēl pirms Covid-19 pandēmijas krīzes sākuma.

Desmitiem tūkstošiem argentīniešu ceturtdien izgājuši Buenosairesas ielās, lai protestētu pret Argentīnas prezidenta Maurisio Makri taupības programmu un sabiedrisko pakalpojumu pieaugošajām izmaksām.

Saskaņā ar aculiecinieku aplēsēm protestos piedalījās vismaz 20 000 cilvēku.

Demonstrāciju organizēja kravas automašīnu šoferu arodbiedrība un arodbiedrību federācija. Protestiem pievienojās arī kreiso politisko partiju biedri.

Makri ir samazinājis subsīdijas komunālajiem pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem, lai iegrožotu valsts hronisko fiskālo deficītu. Rezultātā, kopš Makri stājās prezidenta amatā, dabasgāzes un elektroenerģijas nodokļa likmes pieaugušas par 2000%, aplēsuši vietējie mediji.

Sagaidāms, ka arī šogad likmes turpinās pieaugt.

«Cilvēki nevar savilkt galus kopā. Visi valdības īstenotie pasākumi vēršas pret strādājošajiem,» protestu laikā sacīja kravas automašīnu šoferu arodbiedrības līderis.

Argentīna ieviesusi valūtas kontroli, cenšoties stabilizēt tirgus, jo finanšu krīze valstī arvien padziļinās, ziņo BBC.

Pēc strauja peso vērtības krituma valdība ierobežos ārvalstu valūtas pirkumus.

Uzņēmumiem būs nepieciešama centrālās bankas atļauja, lai pārdotu peso un iegādātos ārvalstu valūtu un veiktu pārskaitījumus uz ārzemēm.

Argentīna arī cenšas atlikt parāda maksājumus Starptautiskajam valūtas fondam (SVF), lai risinātu krīzi.

Svētdien izdotajā oficiālajā biļetenā valdība paziņoja, ka ir jāveic «ārkārtas pasākumi, lai nodrošinātu normālu ekonomikas darbību, saglabātu aktivitātes un nodarbinātības līmeni un aizsargātu patērētājus».

Centrālā banka informē, ka pasākumi paredzēti «valūtas stabilitātes uzturēšanai». Tā arī pavēstījusi, ka, lai gan indivīdi var turpināt pirkt ASV dolārus, būs nepieciešama atļauja, lai mēnesī iegādātos vairāk nekā 10 000 ASV dolāru.

Ienesīgāko vidū zelts, obligācijas un atsevišķi akciju tirgi

Laikā, kad Volstrīta turpina atrasties gan savu vēsturisko rekordu tuvumā, taču vienlaikus uzrāda arī zināmu pagurumu, aizvien aktuālāks ir jautājums, vai peļņas gūšanai nav jāmeklē citi finanšu aktīvi. ASV plašā tirgus indekss Standard & Poor’s 500 no gada sākuma līdz 18. augusta biržas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdim ir palielinājies par 6,7%, savukārt, ierēķinot dividenžu ienesīgumu, tā ienesīgums ir sasniedzis apmēram 8%. Taču vienlaikus ir virkne finanšu aktīvu, kuri līdz šim dinamisko ASV akciju apsteidz un, iespējams, nākotnē to varētu izdarīt vēl vairāk.

Augošās akcijas

Krievija kā atbildi rietumiem saistībā ar Ukrainas krīzi plāno likumu, kas ļautu valdībai konfiscēt ārvalstu aktīvus, ziņo Business Insider.

Likums, kas tapis pēc tam, kad Itālijas varasiestādes iesaldēja tuva Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieka Arkādija Rotenberga aktīvus 30 miljonu eiro vērtībā, arī ļaušot oligarhiem saņemt kompensācijas no valsts gadījumos, kad pret tiem «netaisnīgi» būs vērsušās citas valstis. Medijs arī publicējis saiti uz likumprojektu, kas atverama, klikšķinot šeit.

Ņemot vērā Krievijas riskanto ekonomisko stāvokli un vājo izaugsmi, plāns izmantot valsts līdzekļus, lai glābtu turīgos uzņēmējus varētu radīt apmulsumu un satraukumu pašā valstī.

Iekšējā devalvācija Latvijā ir izslimota, bet tas nenozīmē, ka mēs būtu kļuvuši imūni pret globālo kaiti vārdā Gigantiski Valstu Parādi; rūgtenās zāles pret to rīs visi

Latvijas tauta un ekonomika savu rūgto taupības un valūtas iekšējās devalvācijas zāļu kausu ir izdzērusi. Iejūtīgie starptautiskie apmeklētāji, kas nāk aplūkot atspirgstošo neseno sirdzēju, izsaka komplimentus par sārtajiem vaidziņiem un runā par Latvijas krīzes «mācībām». Pēdiņās vietējā mācībstunda liekama tāpēc, ka neviens to negrasās atkārtot, jo tik rūgtas zāles nevienas Rietumu zemes elektorāts nenorītu, tomēr ar samilzušajiem Rietumvalstu parādiem jādara kaut kas būs. Latvijā tas bija iespējams ap- stākļu sakritību virknes dēļ, kas gan ir cits stāsts, ko šeit nepīšu klāt.

Kā jau norāda termins «iekšējā devalvācija», pirmskrīzes kredītu dzīrēs šeit bija sagāzts pārāk daudz naudas, un lata vērtībai bija jākrītas, tikai devalvācija tika vadīta tā, ka nekriās pašas valūtas vērtība, bet gan tika strauji bremzēti valsts ierastie tēriņi un ievērojami kritās iedzīvotāju rocība un spēja tērēt. Paralēli savilktās jostas taktikai Latvijā risinājums tam tika rasts ar vienvirziena aviobiļešu pirkšanu uz labvēlīgākiem darba tirgiem. Šo scenāriju gluži fiziski nevar atļauties visi, un jebkurā gadījumā šāda veida taupība Rietumu valstsvīriem būtu politiska pašnāvība. Varam nešaubīties, ka tāda nenotiks.

Šogad uzņēmumu vadītāji visā pasaulē ir mazāk optimistiski par globālo izaugsmi nekā pērn, liecina PwC pētījums, kura rezultāti prezentēti ikgadējā ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.

Tie, kuri uzskata, ka izaugsme turpināsies arī 2015. gadā, ir tikai 37%, kas ir mazāk nekā 2014.gadā (44%). Zīmīgi, ka to vadītāju skaits, kuri uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme samazināsies, ir dubultojies – kopumā tie ir 17%, pērn tie bija tikai 7% aptaujāto. Atlikušie 44% sagaida, ka ekonomiskā situācija saglabāsies nemainīga.

Aptaujas rezultāti liecina, ka šogad krietni mazāks uzņēmumu vadītāju skaits uzskata, ka ekonomiskā izaugsme tuvāko 12 mēnešu laikā uzlabosies, lai arī ir saglabājusies viņu pārliecība īstermiņā par ieņēmumu palielināšanos pašu biznesā.

Reģionāli ir vērojama rezultātu dažādība, piemēram, vadītāji Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir visoptimistiskākie – tur 45% uzskata, ka ekonomika turpinās uzlaboties, šim viedoklim pievienojas arī Tuvo Austrumu (44%) un Ziemeļamerikas uzņēmēji (37%). Savukārt pesimisms valda Eiropas uzņēmēju vidū - tikai 16% no vadītājiem Centrālajā un Austrumeiropā paredz situācijas uzlabošanos.

Piektdien Krievijas Centrālā banka negaidīti paaugstināja bāzes procentu likmi, lēmumu pamatojot ar pieaugošo inflācijas risku un Ukrainas spriedzi, kā arī sankciju draudiem, kas var bremzēt ekonomikas attīstību un vājināt rubli, raksta Bloomberg.

Likme palielināta no 7% līdz 7,5%.

Šajā gadā rubļa vērtība pret dolāru ir samazinājusies jau par 8,4%, kas ir otrs sliktākais rezultāts starp 24 jaunattīstības valstu valūtām, atpaliekot vien no Argentīnas peso.

Piektdien arī starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s samazināja Krievijas kredītreitingu līdz zemākajam investīciju līmenim – BBB-.

Martā Krievijas gada inflācija pieauga līdz 6,9%, salīdzinot ar 6,2% februārī. Kā paredz centrālās bankas pārstāvji, šajā gadā inflācija varētu būt 5-6%.

Finanšu ministrijas pārstāvji prognozē, ka Krievijas inflācija savu augstāko atzīmi var sasniegt maijā vai jūnijā – 7,5%.

Bagātākajam 1% pasaules iedzīvotāju tagad pieder vairāk bagātību nekā visiem pārējiem kopā, pirmdien paziņoja humānās palīdzības organizācija Oxfam dienu pirms Pasaules ekonomikas foruma, kas notiks Šveices pilsētā Davosā.

«Nevaldāmā nevienlīdzība ir radījusi pasauli, kurā 62 cilvēkiem pieder tikpat daudz kā pasaules iedzīvotāju nabadzīgākajai pusei,» savukārt pirms pieciem gadiem šāda bagātība piederēja 388 cilvēkiem, konstatēts Oxfam ziņojumā, kas publicēts pirms pasaules finansiālās un politiskās elites pārstāvju ikgadējā saieta Davosā.

Ziņojumā Ekonomika vienam procentam (An Economy for the 1%) arī atzīts, ka globālā nevienlīdzība nesamērīgi ietekmē sievietes.

«Viena no citām galvenajām tendencēm augošajā nevienlīdzībā, kuras noteiktas Oxfam International ziņojumā, ir tā, ka arvien mazāka nacionālā ienākuma daļa nonāk pie strādniekiem gandrīz visās attīstītajās valstīs un vairākumā jaunattīstības valstu ... Vairākums maz apmaksāto strādnieku pasaulē ir sievietes,» vēstīja Oxfam.

Lielbritānijas lietišķā laikraksta Financial Times banku jautājumiem veltītais žurnāls The Banker par šā gada labāko finanšu ministri Eiropā atzinis Latvijas finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

«Ņemot vērā gan fiskālās konsolidācijas, gan izaugsmes mērķus, Reiznieces-Ozolas kundzei ir ne tikai stingra pozīcija fiskālajos jautājumos, bet arī viņa sniedz ieguldījumu Latvijas ekonomikas pozitīvajos rezultātos ar ambiciozu strukturālo reformu programmu,» norādīja The Banker.

Žurnāls uzsvēra, ka Latvijas parāds veido vien 36% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, turklāt Latvijas valsts budžets ir gandrīz sabalansēts: šogad gaidāms 1,1% deficīts no IKP, bet nākamgad - 0,7%.

«Latvijas spēks ir tas, ka esam spējuši saglabāt savu fiskālo pozīciju pēc stingriem taupības pasākumiem uzreiz pēc krīzes,» intervijā teikusi Reizniece-Ozola.

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface jaunajā valstu risku reitingā uzlabojis Igaunijas vērtējumu (A2), bet Latvijas (A4) un Lietuvas (A3) biznesa vides novērtējumi saglabāti līdzšinējā līmenī. Coface šogad prognozē nelielu pasaules ekonomikas izaugsmes kāpumu, sasniedzot 2,7%, bet kā būtiskākos draudus uzņēmējdarbībai izceļ politiskos riskus.

Ņemot vērā biznesa vides attīstību un stabilu ekonomikas izaugsmi, Coface uzlabojis Igaunijas riska vērtējumu uz A2 jeb zemu riska līmeni, kāds piešķirts arī tādām lielvalstīm kā ASV, Francija un Japāna. Līdz ar ekonomikas atveseļošanos uzlabots Bulgārijas reitings (A4), tāpat izaugsme un maksātnespēju skaita samazinājums ļāvis labot Spānijas riska atzīmi (A3). Pozitīvas izmaiņas skārušas arī Islandes, Serbijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kipras un Argentīnas vērtējumus.

Riska atzīmes pasliktinātas Meksikai (B), Dienvidāfrikas Republikai (C) un Jordānijai (C). Meksikas gadījumā būtisku lomu spēlē neskaidrība par ASV iespējamajiem protekcionisma politikas pasākumiem tirdzniecībā, kā arī investīciju ierobežojumi zemāku naftas biznesa ienākumu dēļ. Jordānijas ekonomiku bez lielā valsts parāda būtiski ietekmējis arī bēgļu skaita pieplūdums, kas veicinājis algu samazināšanos, bezdarba pieaugumu un inflācijas kāpumu.