Pensiju pārrēķināšanu, lai novērstu negatīva kapitāla indeksa ietekmi uz to apmēru, varētu veikt no 2017.gada, nevis no nākamā gada, kā tika pieļauts iepriekš, šodien pēc koalīcijas partneru sanāksmes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Valdības vadītāja uzsvēra, ka šādu solījumu varētu iekļaut budžeta likumā, nevis likumā par Valsts pensijām. Pēc Straujumas teiktā, pensiju pārrēķinu varētu sākt ar 2017.gadu un veikt sešu gadu laikā.

Premjerministre atzina, ka par šo jautājumu šodien bijusi ļoti gara diskusija, tomēr būtu ļoti pareizi, ja visus budžeta pieprasījumus skatītu kopā.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK pārstāvis Einārs Cilinskis norādīja, ka vēl nav panākta vienošanās, vai pārrēķināšanu veikt dažādos gados piešķirtām pensijām, vai sākot no mazākajām pensijām. Par to varētu diskutēt atsevišķi.

Katru kalendāro gadu februāra pirmā svētdiena ir amerikāņu futbola finālspēles Super Bowl laiks. Šo pasaulē finansiāli ienesīgāko sporta un arī izklaides pasākumu svētdienas vakarā pie televizoru ekrāniem noskatās aptuveni 100 miljonu cilvēku, turklāt vidēji katrs sestais pēc tam pirmdien nespēj aiziet uz darbu.

Un tas ir saprotams – visu amerikāņu futbolu apvij milzīga jezga un Super Bowl ir sezonas kulminācija. Tas spēj aizraut pat pret sportu visvienaldzīgāko skatītāju. Šova mērogs un pompozitāte ir kā ekskluzīvs klubs, kur jebkuram ir iespēja būt piederīgam kaut vienu vakaru.

Jādomā, ne tikai manu sākotnējo interesi par šo sporta veidu lielā mērā ir ietekmējusi Holivuda. Ikviens zina kādu filmu, kur amerikāņu futbola treneri, visslavenāko Holivudas aktieru atveidoti, ar prātam neaptverami iedvesmojošu runu pilnībā maina spēles ritējumu un uzvar komanda, kuras spēlētāji jau bija atmetuši pēdējās cerības.

Man šīs filmas ir kā mūsdienu vesterni, kur kovbojus ar viskija pudeli rokās ir nomainījuši sportisti ar milzīgām alus reklāmām fonā. Tajās mēs varam aizrautīgi vērot viņu cīņu ar visdažādākajiem mūsdienu vilinājumiem un problēmām, ar kurām tad tiek vēl vairāk kairināta interese par šo sporta veidu. Tā ir neatņemama Amerikas popkultūras sastāvdaļa.

Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir daudz sasniegusi. Piemēram, ja deviņdesmito gadu vidū Latvijā ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija ap 30% no Eiropas vidējā līmeņa, tad pagājušajā gadā tie jau sasniedza 67%.

Pie noteiktas iedzīvotāju skaita attīstības augstāku ienākumu uz iedzīvotāju sasniegšanā nozīme ir tikai ekonomiskajai izaugsmei. Taču, lai gan izaugsme neapšaubāmi ir nepieciešams nosacījums iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai, ar to vien nepietiek. Ir skaidrs, ka pie vienāda iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju kopējie tautsaimniecības ienākumi var būt salīdzinoši vienmērīgi sadalīti starp iedzīvotājiem vai arī koncentrēties nelielas cilvēku grupas rokās.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā ienākumu un bagātības koncentrācija šauras iedzīvotāju grupas rokās ir izteiktāka nekā citās Eiropas valstīs. Lai dzīves līmeņa uzlabojumu justu pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks un tādējādi visa sabiedrība kopumā būtu ieguvēja no izaugsmes, ir svarīgi izvairīties no augstas nevienlīdzības (gan iespēju, gan rezultātu nevienlīdzības, jo pirmā ir nesaraujami saistīta ar otro). Šajā rakstā apskatīsim ienākumu un bagātības nevienlīdzību Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, identificēsim atsevišķas apdraudētākās iedzīvotāju grupas un ar pieejamo modeļu palīdzību vētīsim, kāda veida politikas lēmumi varētu padarīt Latvijas sabiedrību vienlīdzīgāku. Viens no veidiem, kā mēra nevienlīdzību, ir ar Džini indeksa palīdzību.

Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Pensionāri ir satraukti par gaidāmo pensiju indeksāciju, pavēstīja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Paredzēts, ka 1.oktobrī visām valsts pensijām - vecuma, izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām - tiks piemērots indekss 1,064. Tas nozīmē, ka šogad pilnībā indeksējamās pensijas pieaugs vidēji par 6,4%.

Labklājības ministrija (LM) iepriekš skaidroja, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam pensiju indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss jeb inflācija par 12 mēnešu laika posmu un daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas, kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, pozitīva reālā pieauguma procentiem.

LM skaidroja, ka šogad situācija ir atšķirīgāka no iepriekšējiem gadiem. Pagājušā gada augstās inflācijas rezultātā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums 2022.gadā bijis mazāks par nulli jeb negatīvs, tādēļ tas nav ietverts indeksa aprēķinā, un šogad indeksu veido tikai faktiskais patēriņa cenu indekss, kas noteikts par laikposmu no 2022.gada 1.augusta līdz 2023.gada 31.jūlijam. Tādējādi arī vecuma pensiju indeksācijā, neatkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža, tiks piemērots viens indekss - faktiskais patēriņa cenu indekss.

Izdienas pensiju politika Latvijā nav sakārtota, tā neatbilst pensiju politikas būtībai un ir netaisnīga pret vecuma pensiju saņēmējiem.

Tā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu secinājusi Valsts kontrole (VK), kas aplēsusi, ka desmit gadu laikā izdienas pensijām izmaksājamā summa gandrīz dubultojusies un augusi par 32,5 miljoniem eiro.

Revidenti informēja, ka Latvijā pastāv izdienas pensiju politika, kas dod tiesības vairākās profesijās strādājošajiem, piemēram, militārpersonām, diplomātiem, prokuroriem, tiesnešiem, iekšlietu nozares darbiniekiem, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem un citu profesiju pārstāvjiem, saņemt izdienas pensiju pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.

"Izdienas pensiju politika ir netaisnīga pret vecuma pensijas saņēmējiem, jo dod iespēju saņemt lielāku pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla, un ļauj turpināt strādāt profesijā, no kuras darbaspēju mazināšanās un sociālās bīstamības dēļ darbinieks ir pensionējies. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis," uzsvēruši VK revidenti.

Astoņi vizītes dalībnieki ieradās Latvijā vakar, 15.jūlijā, pēc piecu dienu ilgas iepazīšanās vizītes Igaunijā. ASV ir tālais tirgus, kurā baltieši strādā kopīgi - šai reizē ciešā sadarbībā ar Igaunijas Tūrisma padomi, pastāstīja Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāve Inta Briede.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras tūrisma tirgus speciāliste Lelde Beņķe stāsta: «Veidojot programmu, aizvien paturējām prātā, ka gandrīz visiem ciemiņiem šī būs pirmā iepazīšanās ar Latviju un Baltiju.»

Pirmo iespaidu par mūsu valsti amerikāņi ieguva lauku mājās Lantus Kocēnu novadā, kur notika nakšņošana, bet jau šodien viņi dodas uz Valmiermuižas alus darītavu, lai apskatītu ražotni un nogaršotu miestiņu.

Piecu dienu ilgo vizītes programmu amerikāņu ciemiņiem TAVA gatavojusi sadarbībā ar Cēsu kultūras un tūrisma centru, Siguldas attīstības aģentūru un Zemgales tūrisma asociāciju.

Biznesa kultūras atšķirības starp Ameriku un Eiropu nav šķērslis, lai ASV investori ieguldītu Latvijā, bet mūsu vadītājiem un darbiniekiem jāspēj pielāgoties citai darba kultūrai.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja a/s Citadele banka, kurai daļa akcionāru ir ar amerikāņu izcelsmi, valdes locekle Santa Purgaile. Viņa atzīst, ka Latvijas ekonomika ir salīdzinoši jauna, tāpēc vēsturiski vietējiem uzņēmumiem nav bijusi iespēja uzkrāt kapitālu un sekmīgi attīstīties, lai būtu situācija, ka pašmāju kapitāls dominētu.

Faktiski biznesa vide Latvijā vēsturiski veidojusies, balstoties uz citu valstu kapitāla ieplūšanu. Kopš tūkstošgades mijas ASV investīcijas Latvijā bijušas aptuveni 200 milj. eiro apmērā, bet 2013. gadā investīciju apjoms pakāpās līdz pat 360 milj. eiro. Interesanti, ka, raugoties pēc uzņēmumu skaita, vērojama pretēja tendence: tūkstošgades mijā ASV investīcijas bija 1600 uzņēmumos, bet patlaban – aptuveni 600. Tas nozīmē, ka ir lielākas investīcijas mazākā skaitā uzņēmumu. S. Purgaile uzskata, ka ASV investīciju klātbūtne Latvijā bija, ir un būs. Jautājums ir tikai, vai Latvijas uzņēmējdarbības vide ir atvērta ASV investoriem un investīcijām. Viņa nenoliedz, ir kulturālās un arī dažādu jautājumu izpratnes atšķirības starp eiropiešiem un amerikāņiem. «Latvijā esam pieraduši pie dažādām kultūrām, kaut nevar noliegt, ka biznesa kultūra Latvijā vairāk ir aizgūta no ģeogrāfiski tuvās Skandināvijas, it sevišķi banku sektorā, kurā dominē šī reģiona kapitāls, to apliecina arī investīciju apmērs Latvijā,» skaidro S. Purgaile. Latvijā ir bijuši dažādi laiki un varas, kurām vēsturiski esam pielāgojušies, un tāpēc Latvijas uzņēmēji spēj pielāgoties jebkurai biznesa kultūrai, kura šeit ienāk, un arīdzan rast kopsaucējus.

Konsolidētā kopbudžeta pārpalikums 2016. gada pirmajā ceturksnī bija 48,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada trijiem mēnešiem pieauga par 13,9 miljoniem eiro. Ieņēmumu pieaugumu galvenokārt nodrošināja par 3,8% lielāki kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar 2015. gada trijiem mēnešiem, informē Finanšu ministrijā.

Nodokļu ieņēmumu plāns trijos mēnešos tika izpildīts 100,1% apmērā, galvenokārt pateicoties iedzīvotāju ienākumu pakāpeniskam pieaugumam tautsaimniecībā, kas atspoguļojas darbaspēka nodokļu izpildē, kā arī patēriņa nodokļu virsplāna ieņēmumos.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izpilde martā pārsniedza plānoto par 8,0 miljoniem eiro jeb 5,9%, kas kopumā sekmēja šā gada janvāra – marta PVN izpildi no periodā plānotā par 100,1%. Lai arī kopējā darījumu vērtība šā gada pirmajā ceturksnī kritās, mazākas PVN atmaksas nekā pērnā gada trijos mēnešos nodrošināja plāna izpildi. Veikto darījumu apjoma samazinājumu ietekmēja naftas produktu zemās cenas un būvniecības apjomu samazināšanās. Salīdzinot ar pagājušā gada trim mēnešiem, vērojams PVN ieņēmumu kāpums par 19,4 miljoniem eiro jeb 4,5%. Akcīzes nodokļa ieņēmumi pildās labi jau kopš gada sākuma, un trijos mēnešos ieņēmumi iekasēti 3,8% apmērā virs plānotā apjoma, un salīdzinājumā ar izpildi pirms gada tie palielinājās par 6,7%. Šī nodokļa sekmīgo izpildi noteica kā patēriņa pieaugums kopš gada sākuma, īpaši degvielai un energoresursiem, tā arī nodokļa likmes palielināšana ar 2016. gada 1. janvāri atsevišķām akcīzes precēm, tostarp degvielai.

Valstī pakāpeniski palielinās pensiju apmērs, informē Labklājības ministrija (LM).

2015. gada 9 mēnešos jaunpiešķirtā vecuma pensija, salīdzinot ar 2014. gadu, ir pieaugusi vidēji par 23,74 eiro.

Tāpat pensiju indeksācijas rezultātā 2015. gada oktobrī vidējais pensiju apmērs palielinājās par 3,64 eiro. LM uzsver, ka būtisks pensiju ilgtspējas rādītājs ir tiešie ieņēmumi, kas kopš 2014. gada pārsniedz izdevumus.

Latvijas pensiju sistēma starptautiski ir novērtēta ar zemu risku fiskālās ilgtspējas jomā. Būtiski, ka krīzes periodā nepietiekamos līdzekļus bija iespējams segt no iepriekšējos gados izveidotā uzkrājuma.

Sākot ar 2016. gadu, pakāpeniski notiks pensiju (vecuma, apgādnieka zaudējums, izdienas pensiju, kas aprēķinātas saskaņā ar nolikumu Par izdienas pensijām) pārrēķins cilvēkiem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim, proti, ar negatīvu apdrošināšanas iemaksu algas kapitāla indeksu:

Latvijā ir vairāk nekā 470 tūkstoši pensionāru, no kuriem lielākā daļa jeb 60,9% saņem vecuma pensiju robežās no 200 līdz 300 eiro. Turklāt pēdējos gados ir pieaudzis pensionāru nabadzības risks. Šajā situācijā mans viedoklis joprojām ir nelokāms - krīzes laikā piešķirtās pensijas ir jāpārrēķina jau no 2016.gada, šodien izplatītā paziņojumā norāda labklājības ministrs Uldis Augulis.

Ministrs akcentē, ka pensija gandrīz pusmiljonam iedzīvotāju šodien ir vienīgais ienākumu avots, kas līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos palicis praktiski nemainīgs. Ja ekonomiski aktīvie iedzīvotāji to izjūt kā vidējās algas pieaugumu, tad pensionāru maciņos šī situācija neuzlabojas. Tas ir radījis situāciju, ka pensijas vecuma cilvēku risks nonākt nabadzībā ir strauji palielinājies, proti, no 18,8% 2012.gadā līdz 29,4% - 2013.gadā. Līdz ar to pensijas apmērs ir jāpārskata atbilstoši ekonomiskajiem rādītājiem.

«Izaugsmes laikā valdības uzdevums ir mazināt nabadzību un uzlabot pensionāru dzīves kvalitāti. Tādējādi, pildot valdības deklarācijā noteikto, diskusijās par nākamā gada budžeta izstrādi mans viedoklis arī turpmāk būs nemainīgs. Krīzes laikā piešķirtās pensijas jau no 2016.gada ir jāpārrēķina visiem pensionāriem, kurus skāra krīzes sekas. Pārrēķins jāveic pēc piešķiršanas gada, kā to šobrīd paredz piedāvātās izmaiņas likumprojektā par valsts pensijām. Pretējā gadījumā, ja sākotnēji pārrēķinās mazās pensijas, tas nebūs taisnīgi pret pārējiem pensionāriem un pastāv risks par pensionāru tiesvedībām pret valsti,» skaidro ministrs.

Gads jau tradicionāli iesācies ar pārpalikumu konsolidētajā kopbudžetā, informē Finanšu ministrija.

Ja šā gada janvārī pārpalikums bija 107,1 miljoni eiro, tad jau februārī pārpalikums palielinājās par 41,8 miljoniem eiro, un gada divos mēnešos tas sasniedza 148,9 miljonus eiro. Valsts konsolidētajā budžetā pārpalikums divos mēnešos bija 82,3 miljoni eiro un pašvaldību budžetos – 66,6 miljoni eiro.

Pārpalikumu kopbudžetā pamatā nodrošināja saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas par lauksaimniecības nozarē realizētajiem projektiem un platību maksājumiem, kā arī avansa maksājumi 2014.-2020.gada plānošanas perioda ES struktūrfondiem un Kohēzijas fondam.

Nodokļu ieņēmumu izpilde februārī bija labāka nekā janvārī, galvenokārt pateicoties patēriņa nodokļu virsplāna ieņēmumiem. Tas kopumā sekmēja divu mēnešu kopbudžeta nodokļu ieņēmumu izpildi, kopā veidojot 1,1 miljardu eiro, kas gandrīz sasniedza plānoto līmeni (99,8%), plāna neizpildei veidojot vien 2,2 miljonus eiro. Atšķirībā no janvāra izpildes, kad nodokļu ieņēmumi bija tādā pašā līmenī kā pirms gada, šā gada divos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 38,3 miljoniem eiro jeb 3,5%. Jāatzīmē, ka precīzākas nodokļu ieņēmumu izpildes tendences iezīmēsies, vērtējot ieņēmumu izpildi šā gada turpmākajos mēnešos.

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Atceļot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu visa veida pensijām, fiskālā ietekme būtu ar mīnusa zīmi - 85 miljoni eiro gadā, tajā skaitā valsts budžetā - 17 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetā - 68 miljoni eiro, atzina Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.

Jau ziņots, ka sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai valsts maksātajām pirmā līmeņa pensijām atceltu IIN.

Jarockis skaidroja, ka likums par IIN nosaka, ka pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi. Tādēļ šis iepriekš ar nodokļiem neapliktais ienākums tiek aplikts ar IIN tad, kad tas, sasniedzot pensijas vecumu, tiek izmaksāts pensijas saņēmējam. Tas nozīmē, ka IIN aprēķināšana un maksāšana tiek atlikta līdz laikam, kad notiek ienākuma izmaksāšana.

Ņemot vērā pensijas saņēmēja darbaspēju samazināšanos, kā arī to, ka pensionāriem atsevišķi izdevumu veidi ir lielāki nekā citām iedzīvotāju grupām, it īpaši veselības aprūpes izdevumi, pensijas saņēmējiem salīdzinājumā ar algotu darbinieku ir noteikta ievērojami lielāka ar nodokli neapliekamā summa - 235 eiro mēnesī.

2015.gadā jaunpiešķirtā vecuma pensija bija 306,81 eiro, kas, salīdzinot ar 2014.gadu, ir pieaugusi vidēji par 27,84 eiro, informē Labklājības ministrija (LM), analizējot datus par pensijām.

LM norāda, ka pensiju piešķir un aprēķina katram cilvēkam individuāli. Lai to izdarītu, pamatā izmanto: pensijas sākuma kapitālu (aprēķināts, ņemot vērā cilvēka darba stāžu līdz 1996.gadam un vidējo iemaksu algu laika periodā no 1996.gada līdz 1999.gadam), pensijas kapitālu (no 1996.gada 1.janvāra personificētajā kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kurām piemēroti pensijas kapitāla indeksi), pensionēšanās vecumu.

Lai arī valstī noteiktais pensionēšanās vecums katru gadu palielinās par 3 mēnešiem, un 2016. gadā tas ir 62 gadi un 9 mēneši, vairākām pensionāru kategorijām pastāv iespēja ātrāk doties pensijā. Vidējais faktiskais pensionēšanās vecums 2015.gadā vīriešiem bija 61,60 gadi un sievietēm 61,46 gadi.

Šā gada četros mēnešos kopbudžeta pārpalikums sasniedzis 39,3 miljonus eiro, taču salīdzinājumā ar pērno gadu pārpalikums šajā periodā samazinājies par 115,7 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrija.

Pārpalikumu kopbudžetā veidoja pārpalikums pašvaldību budžetā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada četriem mēnešiem, ir pieaudzis par 67 miljoniem eiro, galvenokārt mazāku kapitālo izdevumu nekā pērn ES fondu apguvei dēļ, kā arī pateicoties labai nodokļu izpildei. Savukārt valsts budžetā vērojams deficīts 86,3 miljonu eiro apmērā, pretēji pērn novērotajam pārpalikumam 96,4 miljonu eiro apmērā, pamatā mazāku ieņēmumu no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) un ne-nodokļu ieņēmumu, kā arī lielāku tēriņu subsīdijām, dotācijām un sociālajiem pabalstiem dēļ.

Šā gada četros mēnešos ĀFP ieņēmumi iekasēti 376,2 miljonu eiro apmērā. Neskatoties uz to, ka gada sākumā tika saņemti avansa maksājumi struktūrfondiem un Kohēzijas fondam 136,8 miljonu eiro apmērā, kā arī atmaksas lauksaimniekiem par jaunā perioda aktivitātēm, kuras tika uzsāktas jau 2015.gada nogalē, vērojams ieņēmumu kritums pret pērnā gada četriem mēnešiem. Ieņēmumu samazinājumu šogad skaidro pagājušā gada atbilstošajā periodā saņemtie maksājumi 303,7 miljonu eiro apmērā par realizētajiem Eiropas reģionālas attīstības fonda un Kohēzijas fonda projektiem, noslēdzoties 2007. – 2013. gada plānošanas periodam.

Saprotot, ka nodrošinājumu saņemt nevarēs, izmeklētājs kā savu nākamo soli izraudzījās apsūdzības izvirzīšanu personīgi Rietumu bankas prezidentam

To intervijā DB saka Rietumu Bankas prezidents Aleksandrs Pankovs.

Pēdējā laikā masu saziņas līdzekļos daudz tiek runāts par tā sauktajiem Panamas dokumentiem. Saistībā ar tiem ir izskanējis arī Rietumu Bankas vārds, taču banka līdz šim atteikusies no komentāriem. Kāpēc?

Vispirms jāsaka, ka mums līdz šim brīdim nav zināms par to, vai šajos dokumentos ir jebkāda informācija, kas būtu saistīta ar Rietumu Banku. Tāpēc īsti nav ko komentēt. Kopumā, – mēs atbalstām finanšu nozares uzraudzības politiku, caurskatāmību un apmaiņu ar finanšu informāciju starptautiskā mērogā. Taču jāuzsver, ka šādam informācijas apmaiņas procesam ir jānotiek saskaņā ar likumu. Mēs esam banka un neviens nav mūs atbrīvojis no nepieciešamības ievērot noteiktas procedūras, rūpēties par klientu personisko datu saglabāšanu un par bankas noslēpuma ievērošanu.

Neviens nezināja, bet daži zināja? Tikai 13. februārī izskanēja ASV finanšu ministrijas FinCEN paziņojums ABLV Bank sakarā, bet Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) jau 6. februārī pieņēma Kredītiestādes likvidatora amata kandidātu atlases noteikumus, kuri rada aizdomas, ka likvidatoru atlase tiek diriģēta

«Vai tiešām (FinCen – red.) paziņojums bija tik negaidīts?» intervijā LA jautā žurnālists Ivars Bušmanis. «Jā,» kategoriski atbild Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš. Viņš stāsta, ka «pirmoreiz pēc 90. gadu sākuma, kad Godmanis pateica, ka Latvijā ir liberāla ekonomika un ka te būs mazā Šveice, šī ir pirmā valdība, kas ir pateikusi pretējo». Mēs gan zinām, ka valdība par to sāka runāt tikai tad, kad Latvijā 8. un 9. martā paviesojās ASV Finanšu ministra vietnieks Maršals Bilingslijs. Tātad ne nu Latvijas valdība pateica, bet Latvijas valdībai pateica. Tikai pēc tam finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka ārvalstnieku noguldījumu apjoms Latvijas bankās, kas vēsturiski ir sasniedzis pat 60%, tiks ierobežots līdz 5%. Un tikai pēc šīs ASV ierēdņa vizītes valdība sagatavoja likuma grozījumus, kas paredz «čaulas kompāniju» aizliegšanu Latvijā, kaut gan ASV šādas kompānijas nebūt nav aizliegtas. Faktiski tas nozīmē finanšu pakalpojumu eksporta nozares likvidāciju Latvijā, kas draud ar desmit banku likvidāciju, kas nodarbojas ar nerezidentu apkalpošanu.

Esmu dzimis Bruklinā, Ņujorkā, pilsētā, kur tika radīts amerikāņu beigelis. Kad pirms aptuveni gada ierados Latvijā, man stāstīja par kafejnīcu Rīgā, kas gatavo svaigus amerikāņu beigeļus. Tā kā esmu amerikānis un esmu kārs uz beigeļiem, tāpat kā puse no 300 milj. ASV iedzīvotāju, man tie bija jāpamēģina. Brīdī, kad noprovēju, sapratu, ka tas ir labāks nekā jebkurš cits, ko savas dzīves laikā biju baudījis, dzīvojot ASV.

Es biju tik lielā sajūsmā par to garšu, tekstūru, smaržu un zeltaini brūno izskatu, ka attapos, ēdot beigeļus katru mīļu dienu. Tikai viens kumoss, un biju uz āķa.

Nesen man bija saruna ar Zani Nuķi (35), kura pirms beigeļu gatavošanas bija IT projektu vadītāja, un ar Aigaru Krūmiņu (34), kurš pirms tam strādāja dažādus darbus, no kuriem neviens viņam nebija šķitis pietiekami aizraujošs. Viņi abi ir kafejnīcas Big Bad Bagels īpašnieki.

Zane un Aigars sākotnēji pirka saldētus beigeļus no Lielbritānijas. Kvalitāte esot bijusi laba, taču viņu vēlme bija radīt mājās gatavotus beigeļus tepat uz vietas Rīgā. Aigars sajuta sevī izaicinājumu tos pagatavot savām rokām, tāpēc viņš izpētīja visu internetā atrodamo informāciju par to gatavošanu un sāka eksperimentēt – tik ilgi, līdz ieguva perfektu rezultātu.

Delavēras štatā reģistrētā RA Citadele Holdings LLC nav vientuļa. Vēl ir vairāk nekā 700 000 kompāniju, ko ir reģistrējis aģents The Corporation Trust Company. Kompānijas statuss raksturots kā «nezināms». Mēs zinām, ka tas ir Latvijas bankas Citadele īpašnieks, kas savukārt pieder Citadeles padomes priekšsēdētāja Timotija Kolinsa kompānijai Ripplewood Advisers LLC, kas arī reģistrēta Delavērā.

Kāpēc Delavēra? Šīs jurisdikcijas galvenā priekšrocība ir anonimitāte, šeit reģistrēto kompāniju dalībnieki neatkarīgi no daļu skaita līgumos var noteikt jebkādus nosacījumus peļņas sadalei savā starpā, patiesā labuma guvēji paliek publiski nezināmi. Tieši Delavēras štatā ir reģistrētas vairāk nekā puse no ASV lielākajām un veiksmīgākajām 500 «Fortune» kompānijām. Ofšoru štatā var atrast arī Citigroup Inc., bet Citadeles korespondentbanka ASV ir Citibank. Taču tieši Latvijai vairāk par visiem vajag apkarot «ofšorus» un «čaulas».

Savulaik liela uzmanība ir bijusi pievērsta tam, kādos iespējamos interešu konfliktos Citadeles pārdošanas procesā atrodas mūsu politiķi un amatpersonas, bet nekad - kādos ārvalstu konsultants un pircēji. Taču notikumi atklāj, ka starp Citadeles pārdošanas konsultantu Societe Generale un tās pircēju T. Kolinsu ir izsekojamas ļoti iespējamas darījumu attiecības. Ir zināms, ka T.Kolinsam piederošais Ripplewood holdings RHJ International, mainot nosaukumu uz BHF Kleinwort Benson Group, ir pārdots sākumā Oddo&Cie un tūlīt pat Amundi un Societe Generale. Savukārt 2016.gadā ir izveidota Societe Generale piederoša privāta banka Kleinwort Hambros.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības darbību un jaunās flotes ieviešanas plānu Bombardier un Boeing komercstrīds neietekmē.

Tādu atbildi uz DB jautājumu par Ziemeļamerikas ražotāju kašķi sniedza AirBaltic. Uzņēmums atzīmē, ka jauno lidmašīnu darbības rādītāji un to ekspluatācija līdz šim bijusi sekmīga, līdz ar ko AirBaltic uzticība CSeries programmai saglabājas augstā līmenī.

Amerikāņu ražotāja sūdzības par kanādiešu konkurentu nule kā likušas ASV Tirdzniecības departamentam piemērot 219,6% kompensācijas maksājumu CS100 lidaparātu pārdošanas darījumam ASV lidsabiedrībai Delta Air Lines, vēsta ārvalstu mediji. Departaments sākotnēji konstatējis, ka Bombardier guvis nepamatotu labumu no valdības subsīdijām. Šis amerikāņu prejudiciālais nolēmums ir trieciens Monreālā bāzētās kompānijas izredzēm uzvarēt strīdā ar amerikāņu konkurentu Boeing, taču tarifi stāsies spēkā vienīgi tad, ja tos nākamgad apstiprinās ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija. Amerikāņu lēmums draud palielināt spriedzi starp ASV un tās sabiedrotajiem Kanādu un Lielbritāniju.

Baltais nams plāno turīgākajiem likt atvieglot dzīvi amerikāņu vidusšķirai; gūtu arī demogrāfija, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šovakar gadskārtējā uzrunā Kongresam ASV prezidents Baraks Obama ieskicēs arī savas administrācijas ekonomikas politiku šim gadam. Galvenajos vilcienos tā nozīmēs pārbīdes nodokļu struktūrā, piemērojot lielākas likmes ieņēmumiem no investīcijām un mantojumiem un paredzamos budžeta ieņēmumus pārdalot par labu dažādām iniciatīvām vidusšķiras dzīves līmeņa celšanai, laikus ziņo The Wall Street Journal (WSJ). Financial Times (FT) Baltā nama taktiku komentē kā «centienu izmantot ASV augošo populismu».

Treknākam vidum

Rudenī notikušās Kongresa un Senāta vēlēšanas bija signāls ASV demokrātiem, ka tauta tos nemīl. Republikāņiem iegūstot absolūto teikšanu arī Senātā, ir kļuvis skaidrs, ka, par spīti B. Obamas centieniem celt tautas dzīves līmeni, elektorātu acīmredzami nav pārliecinājusi ne vērienīgā medicīnas aprūpes reforma, kas līdz šim nodrošinājusi veselības apdrošināšanu apmēram septiņiem miljoniem no šīs labklājības jomas izkritušo amerikāņu, ne mājokļu iegādes atbalsta programma, ne kas cits.

Valdība otrdien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) ierosinājumu precizēt un pilnveidot I un II grupas invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību. Savukārt izmaiņas pensiju indeksācijā un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanas jautājumu valdība vienojās skatīt kontekstā ar 2016.gada budžeta izstrādi šī gada vasarā, informē LM.

Līdz ar to LM virzītais likumprojekts Par valsts pensijām būs jāsadala un diskusijas par iespējamām izmaiņām pensiju indeksācijā un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanā turpināsies.

Labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver, ka šodien valdībā pieņemtais lēmums nav taisnīgs pret pensionāriem un veicina sabiedrības neuzticību valdības solījumiem uzlabot pensijas vecuma cilvēku stāvokli. «Joprojām neatbalstu likumprojekta sadalīšanu, jo tajā iekļautie pasākumi no politikas attīstības viedokļa ir vienlīdz svarīgi un novērstu gan krīzes radītās sekas, gan mazinātu nabadzību un uzlabotu pensionāru dzīves kvalitāti. Turklāt valsts budžeta iespēju kontekstā nav korekti pretnostatīt dažādas sabiedrības grupas, jo visvairāk nabadzības riskam šobrīd ir pakļauti tieši pensionāri. Mans uzdevums ir pildīt valdības deklarācijā noteikto, tāpēc diskusijas vēl turpināsim nākamā gada budžeta veidošanas procesā,» akcentē U.Augulis.

Ministru kabinets ir paziņojis par savu nodomu dubultot Latvijas ekonomiku nākošajos desmit gados, taču ierosinātās nodokļu pārmaiņas novedīs pie Latvijas stagnācijas, jo lai arī pareizi mazina zemo algu nodokļus, tomēr nepareizi palielina Latvijas ārējo parādu un atņem līdzekļus investīcijām valsts attīstībai.

Latvijas Eksportētāju asociācija atbalsta piedāvāto darba algu nodokļu sloga samazināšanu mazajām un vidējām algām. Tas nodrošinās Latvijas nodokļu konkurētspēju Baltijas līmenī, taču šādas izmaiņas vienlaikus nozīmēs sākotnēji zemākus iekasētos nodokļus. Iztrūkumu valdība plāno finansēt, samazinot iemaksas 2. pensiju līmenī par 1% un novirzot to šī brīža valsts tēriņu segšanai. Šāda pieeja būtu bezatbildīga pret nākotnes pensionāriem un to pensijām, ņemot vērā to, ka nākotnē gaidāms mazāks strādājošo skaits pret pieaugošo pensionāru skaitu.

Arguments par otrā līmeņa zemo ienesīgumu vairāk norāda uz nepieciešamību mainīt 2. pensiju līmeņa regulējumu, lai tiktu veicināts tā ienesīguma pieaugums un investīcijas Latvijā, īpaši mūsu infrastruktūrā un tehnoloģiju attīstībā. Valsts izaugsmei nepieciešamā finansējuma izņemšana no otrā pensiju līmeņa nozīmē izšķiest izaugsmes investīcijas šodienas patēriņā. Mazākas investīcijas nozīmē mazāku nākotnes IKP, tā padarot zemākas nākotnes pensijas, gan pirmajā, gan otrajā līmenī. Tas nozīmē lielu slogu nākotnes valsts budžetam, jo īpaši ņemot vērā valsts negatīvās demogrāfijas tendences.

Pareizāk būtu celt patēriņa nodokli, bet koalīcija izlēma par pensiju pārskatīšanu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Politiķis apgalvoja, ka nepamatotu trauksmi jeb "vētru ūdens glāzē" par lēmumu mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī radījis finanšu sektors. "Lēmumam nav ietekmes uz nākotnes pensijām," apgalvoja ministrs, sakot, ka veiktie aprēķini rādot - ietekmes starp pirmo un otro pensiju līmeni neesot.

Vērtējot pensiju fondu pārvaldītāju vērtējumus par gaidāmajām izmaiņām, Augulis pauda, ka "beidzot fondu turētāji sākuši runāt par labklājību, nākotnes pensijām, nevis par to, cik bizness nopelna".

Jautāts par citu nodokļu pārskatīšanu, Augulis atzina, ka pareizāk gan būtu bijis celt patēriņa nodokli, nevis pārskatīt pensiju sistēmu. Tomēr par šādu kursu vienojušies valdības partneri.