Jaunākais izdevums

Baltais nams plāno turīgākajiem likt atvieglot dzīvi amerikāņu vidusšķirai; gūtu arī demogrāfija, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šovakar gadskārtējā uzrunā Kongresam ASV prezidents Baraks Obama ieskicēs arī savas administrācijas ekonomikas politiku šim gadam. Galvenajos vilcienos tā nozīmēs pārbīdes nodokļu struktūrā, piemērojot lielākas likmes ieņēmumiem no investīcijām un mantojumiem un paredzamos budžeta ieņēmumus pārdalot par labu dažādām iniciatīvām vidusšķiras dzīves līmeņa celšanai, laikus ziņo The Wall Street Journal (WSJ). Financial Times (FT) Baltā nama taktiku komentē kā «centienu izmantot ASV augošo populismu».

Treknākam vidum

Rudenī notikušās Kongresa un Senāta vēlēšanas bija signāls ASV demokrātiem, ka tauta tos nemīl. Republikāņiem iegūstot absolūto teikšanu arī Senātā, ir kļuvis skaidrs, ka, par spīti B. Obamas centieniem celt tautas dzīves līmeni, elektorātu acīmredzami nav pārliecinājusi ne vērienīgā medicīnas aprūpes reforma, kas līdz šim nodrošinājusi veselības apdrošināšanu apmēram septiņiem miljoniem no šīs labklājības jomas izkritušo amerikāņu, ne mājokļu iegādes atbalsta programma, ne kas cits.

Jaunā programma attiecīgi var tikt traktēta kā nākamais mēģinājums šādu pārliecību par demokrātu rūpēm tomēr stiprināt. No nodokļu pārdales gūtos ieņēmumus B. Obama domā novirzīt valsts budžeta pozīciju segšanai, kurās radīsies zaudējumi no plānotajām nodokļu atlaidēm strādājošajiem ar aprūpējamiem bērniem, kā arī par atbalstu augstākajai izglītībai un vidusšķiras pensijām. FT to skaidro kā agresīvu politikas uzrāvienu pirms 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanām.

Jaunais plāns paredz trīskāršot nodokļu atlaides par abu strādājošo vecāku audzinātu bērnu līdz 3000 USD, raksta WSJ.

Visu rakstu Obama pārbīda nodokļus lasiet 20. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Baraks Obama nākamajam finanšu gadam, kas sāksies 1.oktobrī, ir iesniedzis valsts budžeta projektu četru triljonu ASV dolāru (3,5 triljonu eiro) apmērā ar izdevumu un nodokļu reformām, kas gan, visticamāk, tiks noraidīts republikāņu kontrolētajā parlamentā.

Izmantojot to, ka ekonomika ir kļuvusi veselīgāka, Obama mudina atkāpties no vairākus gadus īstenotās politikas, ka taupība ir pirmajā vietā, un savā plānā ir iekļāvis būtiskus izdevumus infrastruktūrai, izpētei un armijai.

Augsta ranga amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas, norādīja, ka no Obamas budžeta plāna «iegūs vidusšķiras ģimenes un mūsu ekonomikas priekšplāns un centrs, vienlaikus turpinot progresu uz fiskālās disciplīnas atjaunošanu».

«Nav jāizvēlas starp šīm divām lietām,» sacīja amatpersona un piebilda, «patiesībā varat izpildīt abas».

Plāns paredz, ka pasaulē lielākās ekonomikas budžeta deficīts saglabāsies zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - līmeņa, ko ekonomisti uzskata par ilgtspējīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien parakstīja likumu Par atbalstu brīvībai Ukrainā, kurš dod viņam tiesības ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju, teikts prezidenta paziņojumā.

Paziņojumā sacīts, ka šis likums dod ASV administrācijai «papildu pilnvaras, kuras var tikt izmantotas, ja to prasītu apstākļi».

Obama piebilda, ka viņš pašlaik neplāno ieviest papildu sankcijas pret Krieviju, lai gan ir parakstījis šo likumu.

«Mēs vēl arvien esam gatavi atcelt sankcijas gadījumā, ja Krievija spers nepieciešamos soļus» situācijas noregulēšanai Ukrainas austrumos, atzīmēja Obama.

Jau ziņots, ka ASV Kongress pieņēma likumu Par atbalstu brīvībai Ukrainā, kurš dod ASV prezidentam tiesības ieviest papildu sankcijas pret Krievijas naftas un enerģētikas sektoru, kā arī pret aizsardzības sektora kompāniju Rosoboroneksport.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ēnu ekonomiku neizskaudīsim ar totālu kontroli

Juris Stinka, biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) eksperts,27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas paradokss esot tas, ka valstī reģistrēti 130 tūkstoši uzņēmumu, bet nodokļus pilnībā nomaksā un valsts budžetu pilda vien 20 tūkstoši.

Tā TV24 raidījumā “Dienas personība” atklāj Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pārējie uzņēmumi nodokļu optimizējot caur ēnu ekonomu vai nodokļus maksā daļēji, kas rezultējoties ar atšķirīgām likmēm starp nodokļu maksātājiem, kā arī negodīgiem konkurences apstākļiem.

“Ja mēs samazinām nodokļus, tajā brīdī tas, protams, būtu ļoti labi priekš tiem, kuri maksā visus nodokļus, bet savukārt tie, kuri [nemaksā nodokļus], viņiem būs vēl lielākas iespējas optimizēties,” norāda I. Jaunzeme.

VID varot piedāvāt savu analīzi un datus par nodokļu maksātājiem – cik katrs uzņēmums maksā nodokļus, kādās nozarēs tos iekasē vairāk, kādās mazāk. “Tajos uzņēmumos, kuros ir normāla nodokļu nomaksa, vidējā alga ir apmēram 1 500 eiro, kur nav – tur ir 670 eiro. Redziet, šo starpību! Ja maksā nodokļus no 1 500 tā ir viena summa, ja maksā nodokļus no 670 – pavisam cita,” norāda VID ģenerāldirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Private Banking aktīvu plānošanas vadītājs Luksemburgā un nodokļu speciālists Jorgens Gronlunds stāsta, ka drīzumā Eiropā dalībvalsīm būs savstarpēji jāapmainās ar banku informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Naudu nākotnē paslēpt tādējādi būšot grūtāk, ko varētu arī attiecināt uz vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Eiropas Savienībā (ES) un OECD valsīs drīzumā stāsies spēkā jaunais regulējums par vienotu ziņošanas standartu, kas paredz informācijas apmaiņu starp valstīm par klientu kontu atlikumiem un ienākumiem. Līdz šim iecienīta valsts, kuras bankās daudzi izvēlējās glabāt savus līdzekļus, bijusi Šveice. Vai, jūsuprāt, arī Šveice izvēlēsies pievienoties šīm prasībām?

Jaunā sistēma paredz, ka dalībvalstis savstarpēji apmainīsies ar informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Šveices valdība ir piekritusi pievienoties OECD iniciatīvai, tomēr gala lēmums būs atkarīgs no parlamenta un, iespējams, arī publiska referenduma. Tāpēc šobrīd nevar vēl droši apalvot, ka Šveice pievienosies, bet domāju, ka tai noteikti nāksies pievienoties. Tas, ko mēs pēc kāda laika redzēsim, būs visaptveroša, globāla caurspīdīga sistēma, kurā iesaistīsies visas valstis, ar dažiem nelieliem izņēmumiem. Es nespēju iedomāties, ka kāda no pasaules lielajām ekonomikām varētu nepievienoties, tāpēc domāju, ka arī Šveice noteikti pievienosies – tas varētu notikt vēl pēc gada vai diviem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ne tikai gulēt, bet arī strādāt

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks,11.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik lielākās ieguvējas ir tās pašvaldības, kuras var piedāvāt plašākās un ērtākās «guļamistabas».

Pierīgas miesti dāsni pārbīda savas robežas – purvainās pļavas, atbrīvotas no kārkliem un bebriem, gan plānos, gan darbos turpina pārtapšanu par mazstāvu apbūves guļamistabām darbaspēkam, kas dienas gaišo daļu pavada nevis savā novadā, bet gan darbavietā galvaspilsētā. Apkārtējās pašvaldības īpaši nelauza galvu ne par to, ka šajos guļamrajonos dzīvo cilvēki, kuru vienīgā saikne ar novadu bieži vien ir tikai nodokļu pavediens, tām saņemot 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Saņēmušas tā devu, pašvaldības izbuktē bikses un ir gatavas jaunu maksātspējīgu iedzīvotāju piesaistīšanai, pametot vēl kādu pļavas pleķi apbūvei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ne visi joprojām izmanto nodokļu atgriešanas priekšrocības pēc strādāšanas ārvalstīs

Sadarbības materiāls,08.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan nodokļu atgūšana no ārvalstu darbavietas valsts Latvijā nav vairs nekāds jaunums, liela daļa cilvēku joprojām vilcinās izmantot pārmaksāto nodokļu atgūšanu. Ienākuma nodokļa atgriešana un vispārējais pārmaksu atgūšanas process daudziem joprojām šķiet pārāk mulsinošs. Kāds tam varētu būt iemesls? Sākot no dažādajiem mītiem un zināšanu trūkumam, līdz pat laika un pūļu taupīšanai. Taču tas ir tikai pats pirmais un bieži vien nepareizs priekšstats. Jaunais gads ir lieliska iespēja bez kavēšanās sākt nodokļu atgriešanas procesu.

Lielākie šķēršļi ir nepamatotas bailes

Neskaitāmi cilvēki katru gadu dodas uz ārvalstīm strādāt, gluži tas pats notiek pretējā virzienā – cilvēki pēc strādāšanas atgriežas dzimtenē. Daži, lai nopelnītu papildu naudu, dodas uz daudzu cilvēku iecienīto Lielbritāniju, savukārt citi izvēlas Norvēģiju, Vāciju un bieži vien arī Dāniju. Nesen arī Nīderlande ir iekarojusi lielu popularitāti latviešu vidū. Izdevīgie darba piedāvājumi uz šo valsti vilina gan jauniešus, kas tikko pabeiguši skolu, sezonas darbam, gan vecākus cilvēkus, kuri ir apņēmības pilni strādāt šajā valstī ilgāk. Taču gan jauni, gan vecāka gadagājuma cilvēki aizmirst, ka, atgriežoties mājās pēc strādāšanas ārzemēs, viņiem pienākas nodokļu atgriešana - dāvana, kas rodas no nodokļu pārmaksāšanas. Tāpat arī ievērojama daļa no tiem, kas atgriezušies no strādāšanas ārzemēs, joprojām nevēlas ne atgūt pārmaksātos nodokļus, ne arī deklarēt savus ienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piedāvātās nodokļu izmaiņas palielinās Latvijas atpalicību un valsts parādu

Latvijas Eksportētāju asociācija,17.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ir paziņojis par savu nodomu dubultot Latvijas ekonomiku nākošajos desmit gados, taču ierosinātās nodokļu pārmaiņas novedīs pie Latvijas stagnācijas, jo lai arī pareizi mazina zemo algu nodokļus, tomēr nepareizi palielina Latvijas ārējo parādu un atņem līdzekļus investīcijām valsts attīstībai.

Latvijas Eksportētāju asociācija atbalsta piedāvāto darba algu nodokļu sloga samazināšanu mazajām un vidējām algām. Tas nodrošinās Latvijas nodokļu konkurētspēju Baltijas līmenī, taču šādas izmaiņas vienlaikus nozīmēs sākotnēji zemākus iekasētos nodokļus. Iztrūkumu valdība plāno finansēt, samazinot iemaksas 2. pensiju līmenī par 1% un novirzot to šī brīža valsts tēriņu segšanai. Šāda pieeja būtu bezatbildīga pret nākotnes pensionāriem un to pensijām, ņemot vērā to, ka nākotnē gaidāms mazāks strādājošo skaits pret pieaugošo pensionāru skaitu.

Arguments par otrā līmeņa zemo ienesīgumu vairāk norāda uz nepieciešamību mainīt 2. pensiju līmeņa regulējumu, lai tiktu veicināts tā ienesīguma pieaugums un investīcijas Latvijā, īpaši mūsu infrastruktūrā un tehnoloģiju attīstībā. Valsts izaugsmei nepieciešamā finansējuma izņemšana no otrā pensiju līmeņa nozīmē izšķiest izaugsmes investīcijas šodienas patēriņā. Mazākas investīcijas nozīmē mazāku nākotnes IKP, tā padarot zemākas nākotnes pensijas, gan pirmajā, gan otrajā līmenī. Tas nozīmē lielu slogu nākotnes valsts budžetam, jo īpaši ņemot vērā valsts negatīvās demogrāfijas tendences.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka godprātīga nodokļu nomaksa ir ikviena pilsoņa pienākums, apzinās arī sabiedrībā pazīstami un panākumiem bagāti cilvēki ne vien Latvijā, bet arī pasaulē. Piemēram, Lielbritānijā, kurā ir liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis cilvēkiem ar augstiem ienākumiem (45% no summas, kas pārsniedz 150 tūkstošus mārciņu gadā), ir arī daudz labi pelnošu sabiedrībā zināmu cilvēku, kas godprātīgi maksā visus nodokļus, norāda Finanšu ministrija.

Šī gada sākumā Lielbritānijas publiskajā telpā iezīmējās asas diskusijas par to, vai bagāti cilvēki nemēģina izvairīties no augstajiem nodokļiem. Taču daudzas slavenības nāca klajā ar paziņojumiem par to, ka godprātīga nodokļu maksāšana ir katra pilsoņa pamatpienākums. Piemēram, britu komiķis un pēdējo gadu Zelta Globusa balvu pasniegšanas ceremonijas vadītājs Rikijs Džerveiss norādīja, ka «izvairīšanās no godprātīgas nodokļu nomaksas ir pretīga». Savukārt Harija Potera grāmatu autore Dž.K.Roulinga, kas ir arī viena no bagātākajām privātpersonām Apvienotajā Karalistē, sacīja, ka «pārcelšanās uz citu valsti, tikai, lai maksātu mazāk nodokļus, būtu nicināma rīcība».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas tēma: Latvijas potenciāls un priekšrocība ir cilvēki

Māris Ķirsons,19.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts var tērēt tik daudz naudas, cik iekasē, nevis tik, cik kāda grupa vēlas, jo agrāk vai vēlāk būs jāatgriežas pie krīzes laikā aizsāktās valsts funkciju pārskatīšanas, kā arī nodokļu iekasēšanas

Par to intervijā DB stāsta LDDK viceprezidents, ilggadējais a/s Latvijas finieris un Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Juris Biķis. Viņaprāt, nosacījumi un mērķi, kas fiksēti Nacionālajā attīstības plānā (NAP), ir pareizi, bet tagad ir vajadzīgi instrumenti to sasniegšanai, arī pareiza ES struktūrfondu atbalsta sadale starp tiem, kas jau sekmīgi strādā, un jaunajiem, kuri savu artavu valstij varētu dot ilgtermiņā.

Kā vērtējat tā dēvētos pēckrīzes gadus Latvijā? Vai valsts rīkojās pareizi, īstenojot «cirpšanu»?

Lai vērtētu, kas un kā tika darīts ekonomiskās recesijas apstākļos gan uzņēmumos, gan valstī kopumā, vispirms jāpalūkojas, kas notika pirms krīzes tā dēvēto trekno gadu izskaņā. Proti, tā brīža valdībai (Ministru prezidents Aigars Kalvītis), veidojot 2008. g. valsts budžetu, tika prognozēta Latvijas IKP dzinēja slāpšana, taču, neraugoties uz to, bija milzīgs spiediens no arodbiedrībām palielināt algas valsts sektorā. Arodbiedrību pienākums ir uzbrukt gan valsts, gan privātajiem darba devējiem, un tā brīža valdību veidojošie politiskie spēki šim spiedienam daļēji pakļāvās. Tobrīd bija interesanta situācija, kad ne vienas nozares uzņēmēji vien sāka izjust ekonomikas bremzēšanos un ne tikai apsvērt, bet pat spert soļus, kas apturēja darba algu izmaksu pieaugumu, kas bija neatbilstošs darba ražīguma augumam, vai arī iesaldēja darba samaksu. Sabiedrība pat nevēlējās dzirdēt par ekonomikas pieauguma kritumu. Ja lēmumu pieņēmēji tobrīd būtu spējuši nostāties pretī šim algu palielinājuma spiedienam, situācija varēja būt citāda, kaut gan kopumā bez izmaksu (diemžēl arī algu) samazināšanas iztikt nevarētu, taču «grieziens» noteikti būtu mazāks, nekā to nācās īstenot krīzes laika valdībām. Izmaksu izvērtēšana, valsts funkciju pārskatīšana, reformas bija nedaudz novēlotas, taču cita risinājuma nebija. Tas, ka netika veikta lata devalvācija, bija pareizs risinājums. Uzņēmumi krīzes situācijā pārvērtēja un sabalansēja darba samaksas iespējas ar darba ražīgumu. Mācība – lielāka risku analīze. Krīze būtībā ir ekonomikas līdzsvara spogulis. Kopumā visi minētie soļi vēlāk ļāva straujāk rāpties ārā no krīzes. Diemžēl ne visas reformas, kas būtu jāveic valsts sektorā (izglītība, veselība), ir īstenotas ar lielu pretestību, un tagad, straujākā atgūšanās laikā no krīzes, ne tikai to īstenošana, bet arī apspriešana ir nolikta uz bremzēm. Pašlaik parādās tāda pati tendence, kāda bija pirms 6–7 gadiem – tiek izvirzītas prasības, cik kuram valsts sektoram valdībai jāpiešķir nauda, pilnībā ignorējot realitāti, cik naudas valsts makā ir (būs). Prasības bieži vien tiek pamatotas ar to, ka konkrētai jomai vajag resursus vairāku procentu apmērā no IKP (tā esot citviet Eiropā), kas, salīdzinot ar plānajiem ieņēmumiem valsts makā, tos pārvērš par simtiem milj. un pat miljardiem eiro un pašreizējam budžetam ir nepārvarams apmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai,12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radīta jauna Latvijas valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma apjomu skaidrojošā mērvienība – 1 sepliņš.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir radījusi unikālu mērvienību – «1 sepliņš», kas atbilst viena vidējā strādājošā pienesumam Valsts kasē, kas tieši attiecināms uz valsts sektorā strādājošo, tostarp un jo īpaši dažādu iestāžu dižvaldsēžu, algu finansēšanu. Kādēļ no šīs vienkāršās mērvienības radusies varoņteika par 48 sepliņiem, lasiet tālāk.

Šo rubrikas Pavisam vienkārši stāstu sākšu ar atstāstu no pasakas par zemnieku, kurš uz nama sliekšņa sievai saka, ka pieveicis 48 ar vienu cirtienu. Sieva šo apkampj, skūpsta un daudzina par varoni! Zemnieks sievai nepaspēja pateikt, ka uz nama loga sētas pusē pieveicis mušas ar vienu pašu plaukstas cirtienu. Latvijā šobrīd ir līdzīgi, lai gan stāsts ir par cilvēku algām un nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lauciņš: Viens no lielākajiem apdraudējumiem ir nodokļu nemaksāšana vai arī nespēja tos iekasēt

LETA,15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem apdraudējumiem valstij, sagaidot Latvijas simtgadi, ir nodokļu nemaksāšana vai arī nespēja iekasēt nodokļus. Šajā kontekstā sabiedrības pasūtījums pēc spēcīga Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ir ļoti būtisks elements šī apdraudējuma mazināšanai, sacīja revīzijas, nodokļu, darījumu un konsultāciju pakalpojumu sniedzēja EY partneris Andris Lauciņš.

«Manuprāt, mēs visi nedaudz vairāk publiski varētu propagandēt to ideju, ka spēcīgs VID ir viens no šīs valsts esības stūrakmeņiem. Ja domājam par to, kādi valstij ir apdraudējumi, tad uzskatu, ka viens no lielākajiem apdraudējumiem, sagaidot Latvijas simtgadi, ir nodokļu nemaksāšana vai arī nespēja iekasēt nodokļus. Šajā kontekstā sabiedrības pasūtījums pēc spēcīga VID ir ļoti būtisks elements šī apdraudējuma mazināšanai,» sacīja Lauciņš.

Viņš uzskata, ka valstī pietrūkst kopīga sabiedrības pasūtījuma tam, ka kopīgiem mērķiem ir jāsavāc noteikts budžeta apjoms. Vajadzības, kuras kopīgi jārealizē ar budžeta palīdzību, ir pietiekami lielas un svarīgas - aizsardzības nozare, izglītības reforma, veselības aprūpes reforma un citas, tāpēc sabiedrībā jāveido sapratne, ka līdzekļi šiem mērķiem var rasties tikai no budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Baraks Obama otrdien Kongresā ikgadējā uzrunā par stāvokli valstī pasludināja finanšu krīzes beigas un solīja īstenot ekonomisko politiku, no kuras ieguvēji būtu visi amerikāņi.

«Daudziem tie ir bijuši un ir grūti laiki, bet šovakar mēs pāršķiram lappusi. Krīzes ēna ir garām, un savienības stāvoklis ir spēcīgs,» sacīja Obama.

«Vidusšķiras ekonomika darbojas. Iespēju paplašināšana darbojas. Un šī politika turpinās darboties, kamēr vien politika nestāsies ceļā,» viņš norādīja.

Prezidents arī uzsvēra, ka Kongresam ir jāpieņem likums, ar kuru sievietēm par vienādu darbu tiktu nodrošināts tāds pats atalgojums kā vīriešiem.

«Ir 2015.gads. Ir laiks,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otro gadu pēc kārtas cīņā par pasaules ietekmīgākā līdera titulu žurnāla Forbes sarakstā uzveicis ASV prezidentu Baraku Obamu.

Gadā, kad Krievija ir uzsākusi karu pret Ukrainu un anektējusi Krimu, kā arī noslēgusi vairāku miljardu dolāru vērtu vienošanos ar Ķīnu par gāzes vadu, Putins saglabājis pozīcijas saraksta pirmo vietu.

Obamas prezidentūras laikā šī ir jau trešā reize, kad viņš nav ierindojies pirmajā vietā - divas reizes Obama zaudējis Putinam un vienu - Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam.

«Tātad, kurš ir visietekmīgākais - visvarenais rūsējošās, bet joprojām kašķīgās varas vadītājs vai arī pasaulē visvairāk dominējošās valsts saistītais vadītājs,» vaicā Forbes.

«Otro gadu pēc kārtas mūsu balsis ir tikušas Krievijas prezidentam kā pasaules visietekmīgākajam cilvēkam, viņam seko ASV prezidents Baraks Obama.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas latviete Linda Bilsens-Brolis ir pārliecināta, ka urbānajiem dārziem un kompostam tajos ir nākotne ne tikai mazpilsētās, bet arī ASV metropolēs

Šovasar viņa ciemojās Latvijā, lai dalītos savā pieredzē par to, kā kompostēšanas kustība tiek attīstīta Vašingtonā un citās ASV pilsētās, un smeltos idejas no Latvijas. «Man patīk, ka latvieši vēl ir cieši saistīti ar dārzkopību un lauksaimniecību. Tas ir piemērs, kuru vedīšu mājās. Amerikā cilvēki ir tik tālu no dārzkopības, ka pat nezina, no kurienes nāk viņu ēdiens un kur nonāk organiskie atkritumi, kad tie tiek izmesti konteinerā,» stāsta biedrības Institute for Local Self-Reliance (ILSR) projektu menedžere L. Bilsens-Brolis.

Šķiet pašsaprotami

ILSR ir bezpeļņas organizācija, kurai ir vairākas darbības sfēras, un tā ir attīstījusi kompostēšanas kopienas ASV galvaspilsētā Vašingtonā un citviet Amerikā, kā arī izstrādājusi rokasgrāmatu, lai veicinātu iedzīvotājus veidot kopienu kompostu. Tāpat organizācija darbojas telekomunikācijas un enerģētikas jomā, un tās mērķis ir apvienot cilvēkus kopienās, lai tie kļūtu pašpietiekami un neatkarīgi no lielajiem uzņēmumiem, kas nodrošina, piemēram, interneta pakalpojumu vai apsaimnieko atkritumus. Paralēli darbam organizācijā L. Bilsens-Brolis kopā ar savu vīru, kurš arī ir Amerikas latvietis, savā piemājas dārzā audzē dārzeņus un augļus, kā arī veido kompostu un uzņem viesus, kuriem stāsta par savu zaļo dzīvesveidu. Dārza iekopšana un komposta veidošana Amerikā ir retums, un Lindas ģimeni pat apciemoja pirmā lēdija Mišela Obama, lai parādītu plašākai sabiedrībai, ka urbānā dārzkopība ir iespējama. «M. Obama tolaik uzsāka kampaņu, kas atbalsta aktīvu dzīvesveidu un mudina ikvienu amerikāni tam pievērsties, it īpaši jauniešus, kuru vidū ir aptaukošanās problēmas. Man piezvanīja no kādas TV programmas un teica, ka vēlas intervēt mūs par to, kā pilsētnieki iekopj mazdārziņu. Viņi neko neteica, ka ieradīsies arī pirmā lēdija. Tas mums bija pārsteigums,» atminas L. Bilsens-Brolis. Taujāta, kādēļ viņu aizrāvusi vēlme popularizēt pilsētnieku vidū kompostēšanas nozīmīgumu, L. Bilsens-Brolis teic, ka studiju gados, mācoties dabas resursu menedžmentu jeb apsaimniekošanu, viņa sāka interesēties par ilgtspējīgu lauksaimniecību. Pēc dažiem gadiem viņa kopā ar savu domu biedru, kurš nu jau ir viņas vīrs, apceļoja pasauli, lai uzzinātu, kā lauksaimniecība noris citviet. «Lielisku piemēru redzējām Austrumu Ugandā, kur kompostēšanai tiek pievērsta liela nozīme, un tā ir daļa no lauksaimniecības. Turklāt no organiskiem atkritumiem tiek ražota arī biogāze, kas palīdz apgaismot mājas. Šādi vietējie iedzīvotāji kļuvuši pašpietiekami. Atgriežoties ASV, es sāku strādāt ILSR, kas māca cilvēkiem pareizi kompostēt, kā arī cenšamies, lai to atbalsta pilsētu pašvaldības. Latvijā tas nav vajadzīgs, jo tā nav sveša ideja, bet ASV cilvēki ir tā attālinājušies no laukiem, ka nesaprot, no kurienes nāk viņu ēdiens. Tāpat arī lauksaimniekiem Amerikā ir grūta dzīve, un viņus šajā valstī pietiekami nenovērtē,» akcentē L. Bilsens-Brolis. Viņa ievērojusi, ka daļa no ASV iedzīvotājiem strādāšanu lauksaimniecībā vai savā mazdārziņā saista ar kaunu, jo viņu senči savulaik ir bijuši vergi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Prasīs līdztiesību internetā

Didzis Meļķis,12.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltais nams liks nodrošināt vienlīdz kvalitatīvus interneta pakalpojumus ikvienam, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par šādu iniciatīvu lasāms Baltā nama mājaslapā. «Vairāk par jebkuru citu mūsdienu izgudrojumu internets ir atraisījis tādas iespējas, ko vien pirms paaudzes mēs spējām knapi iedomāties,» saka prezidents Baraks Obama. Ar internetu saistīto izaugsmes un inovāciju vilni – jebkuram politiķim pēdējos gados tik nozīmīgos vārdus – viņš saista ar tīkla neitralitāti, ko vairums interneta pakalpojumu sniedzēju ir nodrošinājuši bez lietotāju šķirošanas komerciāli izdevīgajos un ne visai.

Bez šveicara

Plāns ir turpmāk tīkla neitralitāti ASV uzstādīt par obligātu prasību. Praktiski tas nozīmētu interneta pakalpojumu sniedzējiem pienākumu nodrošināt vienlīdz kvalitatīvu tiešsaisti kā korporācijām ar dārgiem kontraktiem, tā «brīvbiļetniekam» kādā privātā blogā. Tiktu aizliegts arī mākslīgi bremzēt interneta darbības ātrumu nekomerciālajiem klientiem. Baltais nams to tēlaini apraksta kā dzeramnaudu paģērošā šveicara noņemšanu no ieejas durvīm internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama) viesojies savā dzimtajā pusē Niangoma Kogelo ciematā, Siajas apgabalā, Kenijas rietumos, apciemojot arī savus radiniekus.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pakāpeniski ieviesīs minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas

Dienas Bizness,25.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu darba ņēmēju, īpaši mikrouzņēmumos nodarbināto, sociālo aizsardzību, otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts priekšlikums noteikt minimālo obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu. Modelis paredz pakāpenisku minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ieviešanu trīs gadu laikā, lai tas pilnībā darbotos jau no 2018. gada.

«Līdz šim ir noteiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet nav noteikts zemākais to apmērs. Tas rada divas milzīgas problēmas darba ņēmējiem, pārsvarā mikrouzņēmumu darbiniekiem, par kuriem veiktās sociālās iemaksas nav pietiekamā apmērā. Pirmkārt, šī cilvēku grupa ir neaizsargāta, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, piemēram, saslimstot, zaudējot darbu vai dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā. Otrkārt, šie cilvēki ar savām sociālajām iemaksām nespēj nodrošināt sev pat minimālo pensijas apmēru. Tas noved pie nevienlīdzīgas situācijas, jo pārējiem nodokļu maksātājiem nākas to kompensēt no savām iemaksām, nemaz nerunājot par to, ka šī sabiedrības daļa neatbalsta arī šodienas pensionārus. Tas rada slogu arī pašvaldībām,» skaidro Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija plāno rosināt izveidot elektronisko sistēmu, lai no 2021.gada varētu sākt iedzīvotājiem automātiski izmaksāt pārmaksātos nodokļus, šodien žurnālistiem pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (S).

Sistēmas ieviešana paredzēta no 2021.gada, ņemot vērā valsts iestāžu komisijai sniegto informāciju par to finansiālajām un praktiskajām iespējām.

Komisija pašlaik skata iedzīvotāju iniciatīvu par pārmaksāto nodokļu automātisku izmaksāšanu, par kuru portālā manabalss.lv savākti vairāk nekā 10 000 parakstu. Deputāti plāno sagatavot lēmumprojektu izskatīšanai Saeimā, kas paredzēs uzdevumu nodrošināt pārmaksāto nodokļu automātisko atmaksu no 2021.gada.

Saskaņā ar deputāta Jāņa Vucāna (ZZS) priekšlikumu varētu tikt izveidota sistēma, kur būs apkopota visa nepieciešamā informācija.

Orlovs jau iepriekš pavēstīja, ka Veselības ministrija informējusi Saeimu, ka nepieciešamās izmaiņas e-veselības sistēmā varētu veikt 2021.gadā, jo līdz tam laikam jāveic citi aktuāli uzdevumi. Tāpat līdz 2021.gadam paredzēts pagūt pārmaksāto nodokļu izmaksas sistēmā ietvert arī bērnu pulciņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Andris Kulbergs, Auto Asociācija,09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SS.lv domēna slēgšana spilgti atklājusi ļoti lielu Latvijas problēmu - sabiedrība nodokļu nemaksāšanu sāk uztver kā pozitīvu rīcību. Šī iezīme ir ne tikai nepatīkami pārsteidzoša, bet arī ārkārtīgi bīstama.

Publiskā jezga ap ss.lv sākās tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēma apturēt SIA Internet darbību, kas ir šī sludinājuma portāla administrētājs. Jā, protams, pirmā reakcija, lasot ziņu virsrakstus, ir gana mulsinoša - VID mēģina parādīt savu varu un pārākumu pār nodokļus maksājošu uzņēmumu.

Pavisam maz ir izskanējis tas, kas notika vēl pirms VID pieņēma šādu lēmumu. Proti, uzņēmumam pusgada garumā informācija ir prasīta dažādās formās, ka tas ir ignorējis pat piespriestos administratīvos sodus. Un kā vārdā? Man nav saprotama šī iespītēšanās, ņemot vērā, ka uzņēmums kā labs nodokļu maksātājs varēja sniegt savu ieguldījumu visaptverošu krāpniecības shēmu apkarošanā un nelikumībās, kas lietotu automašīnu nozarē sasniegusi kulmināciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pēdējā laikā aktīvi runā par nepieciešamību pasaulē ieviest jaunu kārtību, kas noteiktu, ka uzņēmumiem ir kāda noteikta minimālā ienākuma nodokļa likme.

Tiesa gan, savos jaunākajos izteikumos ASV savu nesen nosaukto latiņu šajā ziņā pazeminājusi. Proti, nu ASV runā par to, ka globālajai minimālajai starptautisku uzņēmumu ienākumu likmei vajadzētu būt vismaz 15% apmērā, kur vēl aprīlī ASV prezidenta Džo Baidena administrācija teica, ka šai likmei kā minimums vajadzētu būt 21% apmērā. Valda pieņēmums, ka agrākā ASV nosauktā likme, iespējams, daudziem citiem bijusi par augstu, lai būtu cerības panākt kādu vienošanos šajā ziņā.

Pandēmijas krīze nākusi komplektā ar milzīgiem valdību tēriņiem. Attiecīgi tiek domāts par to, kā nākotnē nodrošināt gan lielākus valdību nodokļu ienākumus, gan saglabāt konkurētspēju (kas acīmredzami ietver liegt kompānijām meklēt izdevīgākus nodokļu režīmus). ASV arī droši vien negrib riskēt, ka, paaugstinot nodokļus, kompānijas sev meklēs citas mājas zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Kurās valstīs ir visaugstākie nodokļi?

Žanete Hāka,19.02.2016

27. Japāna

Kopējais nodokļu apmērs: 51,3%
Šajā valstī ir piektais augstākais nodokļu slogs Āzijā.

Foto: Freeimages

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu Pasaules Ekonomikas forums publicē Pasaules konkurētspējas ziņojumu, kur apkopo informāciju par pasaules valstu ekonomiku stāvokli, raksta Business Insider.

Ziņojumā tiek apkopoti dažādi dati, tostarp, informācija par nodokļu slogu, un, jo augstāks ir punktu skaits, jo zemāka valsts konkurētspēja.

Pasaules Ekonomikas forums izmanto Pasaules Bankas apkopoto informāciju par valstu kopējo nodokļu likmi. Tā tiek aprēķināta, ņemot vērā kopējo nodokļu apjomu – piecus dažāda veida nodokļus un nodevas (uzņēmumu peļņas vai ienākumu nodoklis, sociālās nodevas un darbaspēka nodokļi, ko maksā darba devējs, nekustamā īpašuma nodokļus, apgrozījuma nodokļus un citus mazāka apmēra nodokļus).

Īsāk sakot, tie ir visi nodokļi, kas tiek piemēroti biznesam, taču tur neiekļauj tos nodokļus, ko piemēro cilvēkiem, kas strādā šajos uzņēmumos. Business Insider apkopoja informāciju par 27 valstīm, kurās ir augstākie nodokļi un tie pārsniedz 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Miljonāri nākuši klajā ar aicinājumu paaugstināt nodokļus bagātajiem

LETA--AFP,13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 80 miljonāri pirmdien atklātā vēstulē aicinājuši valdības visā pasaulē piemērot bagātniekiem lielākus nodokļus, lai palīdzētu finansēt ekonomikas atveseļošanu no krīzes, ko radījusi jaunā koronavīrusa pandēmija.

Miljonāri vēstulē pauduši viedokli, ka viņiem būtu nekavējoties, pamatīgi un uz ilgu laiku jāpiemēro augstāki nodokļi.

Vēstules parakstītāju vidū ir uzņēmējs Džerijs Grīnfīlds, režisori Ričards Kērtiss un Abigeila Disneja.

"Kad Covid-19 skāris pasauli, miljonāriem kā mums ir kritiska loma mūsu pasaules dziedēšanā. (..) Nē, mēs neesam tie, kas rūpējas par slimajiem intensīvās aprūpes nodaļās. Mēs nevadām ātrās palīdzības mašīnas (..). Mēs nepiepildām pārtikas veikalu plauktus un nepiegādājam pārtiku. Bet mums ir nauda, daudz naudas. Nauda, kas tagad ir izmisīgi nepieciešama un būs nepieciešama turpmākajos gados, mūsu pasaulei atkopjoties no šīs krīzes," teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru