Jaunākais izdevums

ASV prezidents Baraks Obama nākamajam finanšu gadam, kas sāksies 1.oktobrī, ir iesniedzis valsts budžeta projektu četru triljonu ASV dolāru (3,5 triljonu eiro) apmērā ar izdevumu un nodokļu reformām, kas gan, visticamāk, tiks noraidīts republikāņu kontrolētajā parlamentā.

Izmantojot to, ka ekonomika ir kļuvusi veselīgāka, Obama mudina atkāpties no vairākus gadus īstenotās politikas, ka taupība ir pirmajā vietā, un savā plānā ir iekļāvis būtiskus izdevumus infrastruktūrai, izpētei un armijai.

Augsta ranga amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas, norādīja, ka no Obamas budžeta plāna «iegūs vidusšķiras ģimenes un mūsu ekonomikas priekšplāns un centrs, vienlaikus turpinot progresu uz fiskālās disciplīnas atjaunošanu».

«Nav jāizvēlas starp šīm divām lietām,» sacīja amatpersona un piebilda, «patiesībā varat izpildīt abas».

Plāns paredz, ka pasaulē lielākās ekonomikas budžeta deficīts saglabāsies zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - līmeņa, ko ekonomisti uzskata par ilgtspējīgu.

«Deficīts 2016.gadā būs 474 miljardi ASV dolāru (366 miljardi eiro) jeb 2,5% no IKP,» sacīja augsta ranga Obamas administrācijas amatpersona un piebilda, ka valsts parāds būs 75% no IKP.

Obama pirmdien sniegs runu Iekšējas drošības departamentā, par kuru pašlaik ir budžeta strīds ar republikāņiem, un tas apliecina, ka ASV prezidents ir kaujinieciski noskaņots attiecībā uz budžeta apstiprināšanu.

Visticamāk, republikāņi iebildīs pret nemilitāro izdevumu palielinājumu un populāru nodokļu iekasēšanas trūkumu novēršanu.

478 miljardus ASV dolāru (367 miljardus eiro) plānots izmantot ASV infrastruktūras uzlabošanai, kas ir par trešdaļu vairāk nekā pašreizējā finanšu gadā.

Tāpat Obama rosina aplikt ar obligātu vienreizēju nodokli 14% apmērā kompāniju ārzemēs gūto nesadalīto peļņu. Tiek lēsts, ka šīs peļņas apjoms ir apmēram divi triljoni ASV dolāru (1,8 triljoni eiro). Kompānijām būtu jāmaksā šis nodoklis neatkarīgi no tā, vai tās grasās repatriēt šo peļņu, bet tās tiktu atbrīvotas no šī nodokļa, ja reinvestētu šos līdzekļus ASV.

Tas «nozīmētu reformu sistēmā, kas slēgtu trūkumus, kuri ļauj ASV kompānijām novirzīt peļņu uz «nodokļu paradīzēm" un izvairīties no nodokļu maksāšanas par to gadiem vai pat vispār», sacīja Baltā nama amatpersona.

Republikāņi, kas kontrolē gan Pārstāvju palātu, gan Senātu, visticamāk, abus ierosinājumus vērtēs kā nodokļu paaugstinājumu, kas vērsts pret uzņēmējdarbību.

Obamas padomnieki atzīst, ka ir maz cerību, ka budžets Kongresā tiks pieņemts pašreizējā formātā.

«Mēs ceram, ka, izklāstot skaidru ekonomisko redzējumu, kas koncentrējas ao vidusšķiru un ekonomikas izaugsmi, mēs spēsim izveidot produktīvu sarunu,» teica augsta ranga amatpersona.

Obamas 2016.finanšu gada budžeta plānā pieņemts, ka ASV ekonomika šajā kalendārajā gada pieaugs par 3,1%, bezdarbs būs 5,4% un inflācija būs 1,4%.

Budžetā arī paredzēti izdevumi «atbildei uz Krievijas agresiju Austrumeiropā», atklāja augsta ranga ASV valdības amatpersona.

Daļa no budžeta līdzekļiem tiks tērēta valstu, «kuras vissmagāk skar Krievijas spiediens», drošības stiprināšanai.

Tāpat paredzēts finansējums cīņai pret džihādistu grupējumu «Islāma valsts», viens miljards dolāru (770 miljoni eiro) - Centrālamerikas pārvaldības veicināšanai, kas palīdzētu mazināt migrantu ierašanos ASV, kā arī 14 miljardi dolāru (10,7 miljardi eiro) - kiberdrošībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ASV sankciju pastiprināšana pret Krieviju vēl vairāk palielinās Kremļa politisko un ekonomisko izolāciju

LETA--AFP/DPA,12.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņojis, ka Savienotās Valstis pastiprinās pret Krieviju vērstās sankcijas aizsardzības, finanšu un enerģētikas sektoros, lai sodītu Maskavu par tās prettiesiskajām darbībām Ukrainā.

Sankciju pastiprināšana ir saskaņota ar Eiropas Savienību (ES), kuras jaunās sankcijas pret Krieviju stāsies spēkā piektdien.

Obamas paziņojumā teikts, ka sankciju pastiprināšana pret Krieviju vēl vairāk palielinās Kremļa politisko un ekonomisko izolāciju.

«Kopā ar G7 un Eiropas partneriem un citiem mūsu sabiedrotajiem mēs esam skaidri darījuši zināmu, ka esam gatavi likt Krievijai dārgi maksāt,» paziņoja Obama, piebilstot, ka sankcijas pastiprinātas, ņemot vērā Krievijas pēdējā mēneša darbības, lai vēl vairāk saasinātu situāciju Ukrainā, tostarp Krievijas armijas spēku ievešanu Austrumukrainā.

«Ja Krievija pilnībā izpildīs savas saistības, šīs sankcijas var tikt atceltas,» norādīja Obama, piebilstot, ka pretējā gadījumā, proti, ja Krievija turpinās uzvesties agresīvi un pārkāpt starptautiskās tiesības, cena, kas par to būs jāmaksā, kļūs arvien augstāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien parakstīja likumu Par atbalstu brīvībai Ukrainā, kurš dod viņam tiesības ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju, teikts prezidenta paziņojumā.

Paziņojumā sacīts, ka šis likums dod ASV administrācijai «papildu pilnvaras, kuras var tikt izmantotas, ja to prasītu apstākļi».

Obama piebilda, ka viņš pašlaik neplāno ieviest papildu sankcijas pret Krieviju, lai gan ir parakstījis šo likumu.

«Mēs vēl arvien esam gatavi atcelt sankcijas gadījumā, ja Krievija spers nepieciešamos soļus» situācijas noregulēšanai Ukrainas austrumos, atzīmēja Obama.

Jau ziņots, ka ASV Kongress pieņēma likumu Par atbalstu brīvībai Ukrainā, kurš dod ASV prezidentam tiesības ieviest papildu sankcijas pret Krievijas naftas un enerģētikas sektoru, kā arī pret aizsardzības sektora kompāniju Rosoboroneksport.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā secinājuši amerikāņi, kas līdz šim Melnajā kontinentā pārsvarā nodarbojušies ar humanitāro palīdzību

Pragmatiskā Ķīna ir krietni priekšā ASV komerciālas jēgas gūšanā no darbības Āfrikā. Pērn Ķīnas un Āfrikas savstarpējie tirdzniecības sakari pārsniedza 200 miljardus ASV dolāru, raksta Bloomberg. Tas ir uz pusi vairāk, nekā Āfrikas tirdzniecībā ar Ameriku.

Miljardi piedzīšanai

Ķīnas konkurentu piedzīšanai ASV kompānijas gatavojas Āfrikā investēt 14 miljardus dolāru, ASV un Āfrikas vadītāju samitā paziņojis prezidents Baraks Obama. Samits domāts jaunu un krietni vairāk uz komerciāliem pamatiem dibinātu ASV un Āfrikas valstu attiecību sākšanai. Papildus privātajam sektoram arī oficiālā Vašingtona piešķirs vēl 17 miljardus dolāru valsts un kontinenta multilaterālajiem fondiem Āfrikas ekonomikas un divpusējo lietišķo sakaru veicināšanai, raksta Financial Times.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltais nams plāno turīgākajiem likt atvieglot dzīvi amerikāņu vidusšķirai; gūtu arī demogrāfija, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šovakar gadskārtējā uzrunā Kongresam ASV prezidents Baraks Obama ieskicēs arī savas administrācijas ekonomikas politiku šim gadam. Galvenajos vilcienos tā nozīmēs pārbīdes nodokļu struktūrā, piemērojot lielākas likmes ieņēmumiem no investīcijām un mantojumiem un paredzamos budžeta ieņēmumus pārdalot par labu dažādām iniciatīvām vidusšķiras dzīves līmeņa celšanai, laikus ziņo The Wall Street Journal (WSJ). Financial Times (FT) Baltā nama taktiku komentē kā «centienu izmantot ASV augošo populismu».

Treknākam vidum

Rudenī notikušās Kongresa un Senāta vēlēšanas bija signāls ASV demokrātiem, ka tauta tos nemīl. Republikāņiem iegūstot absolūto teikšanu arī Senātā, ir kļuvis skaidrs, ka, par spīti B. Obamas centieniem celt tautas dzīves līmeni, elektorātu acīmredzami nav pārliecinājusi ne vērienīgā medicīnas aprūpes reforma, kas līdz šim nodrošinājusi veselības apdrošināšanu apmēram septiņiem miljoniem no šīs labklājības jomas izkritušo amerikāņu, ne mājokļu iegādes atbalsta programma, ne kas cits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Obama: Igaunijā varētu tikt izveidota ASV flotes bāze

LETA,03.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas Savienotās Valstis pilnībā atbalsta Igauniju drošības jautājumā, trešdien paziņoja ASV prezidents Baraks Obama, pieļaujot iespēju, ka Igaunijā tiks izveidota ASV kara flotes bāze.

«Tas nav grozāms, tas nav apšaubāms, tas ir uz mūžīgiem laikiem - Igaunija nekad nebūs viena,» viņš uzsvēra kopīgā preses konferencē ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu.

ASV prezidents atgādināja, ka tiek izstrādāti Baltijas valstu reģiona aizsardzības plāni un Vašingtona vēlas dot nepārprotamu signālu Krievijai.

«Mēs runājam arī par jaunu iniciatīvu, kas paredzēs palielināt ASV līdzdalību reģionā,» norādīja Obama, piebilzdams, ka šajā jautājumā tiek strādāts gan ar ASV kongresu, gan partneriem Baltijas reģionā un tiek apsvērta iespēja Igaunijā izveidot ASV kara flotes bāzi.

Viņš norādīja, ka Emarī gaisa spēku bāze ir ideāla vieta, lai izvietotu to kontingentu, kuru nosūtīs NATO dalībvalstis, lai sagatavotu ātrās reaģēšanas spēkus Baltijas reģiona drošības nostiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomisti: Eksporta izaugsme ir piebremzējusies

Žanete Hāka,10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika turpina augt; galvenais izaugsmes virzītājspēks joprojām ir mājsaimniecību patēriņš, ko balsta diezgan strauja algu izaugsme un ļoti zema inflācija.

Eksporta izaugsme ir piebremzējusies, un konkurētspējas izaicinājumi kļūs arvien nozīmīgāki, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Swedbank Latvija vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Lai tos risinātu, ir nepieciešams straujāks ražīguma kāpums. Laba ziņa, ka investīciju aktivitāte, šķiet, sāk atkopties, pat neskatoties uz aizkavēšanos struktūrfondu piešķiršanā no valsts puses. Budžets pašlaik jūtas diezgan ciešami. Bet, lai varētu būtiski palielināt budžeta tēriņus, nepalielinot deficītu, politiķiem jāpalielina nodokļu ieņēmumi. Tas jādara gudri un ilgtspējīgi, bet 2016.gada budžets diemžēl to nedara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama) viesojies savā dzimtajā pusē Niangoma Kogelo ciematā, Siajas apgabalā, Kenijas rietumos, apciemojot arī savus radiniekus.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otro gadu pēc kārtas cīņā par pasaules ietekmīgākā līdera titulu žurnāla Forbes sarakstā uzveicis ASV prezidentu Baraku Obamu.

Gadā, kad Krievija ir uzsākusi karu pret Ukrainu un anektējusi Krimu, kā arī noslēgusi vairāku miljardu dolāru vērtu vienošanos ar Ķīnu par gāzes vadu, Putins saglabājis pozīcijas saraksta pirmo vietu.

Obamas prezidentūras laikā šī ir jau trešā reize, kad viņš nav ierindojies pirmajā vietā - divas reizes Obama zaudējis Putinam un vienu - Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam.

«Tātad, kurš ir visietekmīgākais - visvarenais rūsējošās, bet joprojām kašķīgās varas vadītājs vai arī pasaulē visvairāk dominējošās valsts saistītais vadītājs,» vaicā Forbes.

«Otro gadu pēc kārtas mūsu balsis ir tikušas Krievijas prezidentam kā pasaules visietekmīgākajam cilvēkam, viņam seko ASV prezidents Baraks Obama.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Baraks Obama otrdien Kongresā ikgadējā uzrunā par stāvokli valstī pasludināja finanšu krīzes beigas un solīja īstenot ekonomisko politiku, no kuras ieguvēji būtu visi amerikāņi.

«Daudziem tie ir bijuši un ir grūti laiki, bet šovakar mēs pāršķiram lappusi. Krīzes ēna ir garām, un savienības stāvoklis ir spēcīgs,» sacīja Obama.

«Vidusšķiras ekonomika darbojas. Iespēju paplašināšana darbojas. Un šī politika turpinās darboties, kamēr vien politika nestāsies ceļā,» viņš norādīja.

Prezidents arī uzsvēra, ka Kongresam ir jāpieņem likums, ar kuru sievietēm par vienādu darbu tiktu nodrošināts tāds pats atalgojums kā vīriešiem.

«Ir 2015.gads. Ir laiks,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Prasīs līdztiesību internetā

Didzis Meļķis,12.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltais nams liks nodrošināt vienlīdz kvalitatīvus interneta pakalpojumus ikvienam, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par šādu iniciatīvu lasāms Baltā nama mājaslapā. «Vairāk par jebkuru citu mūsdienu izgudrojumu internets ir atraisījis tādas iespējas, ko vien pirms paaudzes mēs spējām knapi iedomāties,» saka prezidents Baraks Obama. Ar internetu saistīto izaugsmes un inovāciju vilni – jebkuram politiķim pēdējos gados tik nozīmīgos vārdus – viņš saista ar tīkla neitralitāti, ko vairums interneta pakalpojumu sniedzēju ir nodrošinājuši bez lietotāju šķirošanas komerciāli izdevīgajos un ne visai.

Bez šveicara

Plāns ir turpmāk tīkla neitralitāti ASV uzstādīt par obligātu prasību. Praktiski tas nozīmētu interneta pakalpojumu sniedzējiem pienākumu nodrošināt vienlīdz kvalitatīvu tiešsaisti kā korporācijām ar dārgiem kontraktiem, tā «brīvbiļetniekam» kādā privātā blogā. Tiktu aizliegts arī mākslīgi bremzēt interneta darbības ātrumu nekomerciālajiem klientiem. Baltais nams to tēlaini apraksta kā dzeramnaudu paģērošā šveicara noņemšanu no ieejas durvīm internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Laikraksts: ES sankcijas tiks noteiktas Krievijas naftas un militārās rūpniecības uzņēmumiem

LETA--NOVAJA GAZETA,08.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām tiks pakļauti vairāki Krievijas naftas un militārās rūpniecības uzņēmumi, svētdien vēstīja ASV laikraksts Wall Street Journal, atsaucoties uz saviem avotiem.

Kā vēsta izdevums, galīgais saraksts tiks apstiprināts pirmdien, bet jau tagad var apgalvot, ka tajā tiks iekļauti uzņēmumi Roseneft, Gazpromneft, Transneft, Apvienotā aviobūves korporācija un Uralvagonzavod.

Sankcijās paredzēts, ka šie uzņēmumi nevarēs tikt kreditēti Rietumu bankās uz termiņu, kas būtu ilgāks par 30 dienām.

Turklāt rietumvalstīm aizliegts eksportēt vairāku Krievijas uzņēmumu, arī Sirius, Stankoinstrument un Kalašņikov produkciju.

Jaunās sankcijas pret Krieviju var stāties spēkā jau otrdien.

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņojis, ka Krievijas atbildes solis varētu būt lidojumu ierobežošana virs Krievijas teritorijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis,30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Intervija: Studijas nav nošķiramas no zinātnes - tās viena otru veido un balsta

Kristīne Stepiņa,28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī jaunais Valsts prezidents ir biologs, intervijā Dienas Biznesam atgādina jaunais Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks. Šis fakts liecina par to, ka universitātes izglītība patiešām ir universāla un absolventu izaugsmes iespējas ir ļoti dažādas.

Intervijas rītā pie rektora kabineta jau izveidojusies rinda. Lai arī I.Muižnieks vēl oficiāli skaitās atvaļinājumā, viņš pieņem apmeklētājus un jau ir pielicis roku pie jaunā LU pārvaldības modeļa ieviešanas.

Nesen esmu pabeigusi maģistrantūru LU, šobrīd dēls studē, bet pie rektora nekad neesmu izsaukta? Kam ir jānotiek, lai students vai viņa vecāki tiktu izsaukti pie rektora?

(Smejas.) Nu, nav jau tā, ka studenti tiktu saukti pie rektora uz sarkanā tepiķa, tiktu norāti vai izslēgti. Studenti paši nāk pie rektora ar visdažādākajiem ierosinājumiem, visbiežāk tie ir studentu padomes pārstāvji vai ārzemju studenti, kuriem ir cits redzējums par to, kā vajadzētu organizēt mācību procesu. Ceru, ka studenti nekautrēsies un nāks pie manis ar saviem ierosinājumiem, mums būs iespējams aprunāties par visu, kas viņiem ir svarīgs. Studentu iniciatīvas centīšos iespēju robežās atbalstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība vairākus gadus ir strādājusi, lai radītu vienotu ES patentu sistēmu, kas būs alternatīva tradicionālajam Eiropas patentu organizācijas «Eiropas patentam», kas tika dibināts 1973.gadā. Lai to izveidotu, atlicis spert tikai pēdējo soli, stāsta Eiropas Patentu biroja (EPB) – EPO izpildinstitūcijas vadītājs Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).

Šobrīd EPO ietilpst 38 dalībvalstis un vēl divas papildus teritorijas – Bosnija un Hercegovina un Melnkalne, ar kurām parakstīti divpusējas vienošanās par Eiropas patenta darbību. Kandidāti iestāšanās EPO ir Kambodža, Moldāvija, Maroka un Tunisija.

Organizācijas galvenā mītne atrodas Minhenē. Juridiski EPO ir neatkarīga organizācija, kas nav saistīta ar Eiropas Savienību un tai ir savs budžets, kas veidots no patentu pieteikumu iesniedzēju iemaksām. 2018.gada budžets veido 2,3 miljardus eiro.

Patentu aizsardzība, kuras pamatā ir Eiropas Patentu konvencija, nodrošina iespēju iegūt intelektuālā īpašuma aizsardzību vienotas procedūras ietvaros un iesniegt vienu pieteikumu jebkurā valodā ar tulkojumu angļu, vācu vai franču valodā. Izgudrojuma ekspertīzi veic profesionāli Eiropas Patentu biroja eksperti. Eiropas patents ir spēcīgs, pateicoties vienotai procedūrai, kvalitatīvai izpētei un ekspertīzei, ko veic profesionāli Eiropas Patentu iestādes eksperti. Parasti Eiropas patenta izsniegšanas procedūra ilgst nedaudz vairāk kā 3,5 gadus no pieteikuma iesniegšanas dienas, taču pēc īpaša pieprasījuma šī jautājuma izskatīšanu var paātrināt. EPB mērķis ir saīsināt šo termiņu līdz 30 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ievārījums un soļanka ir jāvāra atsevišķi

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors,08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

It kā elementāri, vai ne? Bet kādēļ tā ir tik netverama patiesība nodokļu politikas veidotājiem, kad runa ir par degvielas akcīzes nodokļa izlietojumu?

Šonedēļ ASV prezidents darīs zināmus budžeta galējos precizējumus, ieskaitot jaunu nodokļu politikas iniciatīvu par 10 USD nodevu katram valstī iegūtajam naftas barelam (ap 159 litriem). Ir pamatotas šaubas, vai tāds priekšlikums izies cauri republikāņu kontrolētajam Kongresam, un prezidenta partijas biedrene un šāgada prezidenta vēlēšanu kandidāte Hilarija Klintone arī par to varētu vien acis pabolīt («Vai tiešām, Barak? Tiešām šis ir laiks, kad kaut ko tādu pasākt?»), bet runa nav par to – runa ir par mērķtiecību, ar kādu šāda ideja tiek proponēta.

Baltā nama iecere ir šādi iegūt 300 mljrd. USD nacionālās transporta jomas investīcijām. Ievērojiet labi – INVESTĪCIJĀM! Tā pie viņiem tur diskutē par nodokļu politiku un pilnīgi pareizi dara. Nodokļi nav nekas cits kā nacionālo resursu sadales sastāvdaļa – tā, kas papildina jau tirgus veikto sadali, un to mērķis ekonomikā ir tāds pats – efektivitāte. Efektivitāte visplašākajā nozīmē, ne jau tikai peļņa, un kritēriji nodokļu efektivitātei, teiksim, veselības aprūpē un kultūrā atšķiras, tomēr princips paliek spēkā – nodokļu izlietojums ir ieguldījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Aleksandrs Milovs: Nav tādas valsts naudas

Ingrīda Drazdovska,12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ir pakalpojumu sniedzējs, un nav tādas valsts naudas, ir tikai nodokļu maksātāju nauda

Tā intervijā DB uzsver holdingkompānijas SIA LNK (Latvijas novitātes komplekss) padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 12. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kā vērtējat nodokļu reformu, kādi ir secinājumi par to?

Šis gads ir zīmīgs ne tikai mūsu kompānijai. Valsts svinēs savu simtgadi. Tiesa, 50 gadus tā bija izrauta ārā no pasaules attīstības konteksta, un tas ir milzīgs trieciens valstij. Tajā pašā laikā uzskatu, ka mūsu valsts ir daudz sasniegusi. Būtiskākais ir tas, ka tai ir prognozējama, stabila attīstība. Tas ir liels sasniegums, to var secināt, kaut vai palūkojoties un salīdzinot situāciju te un kaimiņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Visai pasaulei vēlreiz būs zināt, ka Donaldam Trampam ASV vienmēr pirmajā vietā, un tāpat vajadzētu rīkoties arī citu valstu vadītājiem.

Kā ierasts, arī šogad Šveices Alpos kopā sanāca pasaules politiskā un biznesa elite, lai šoreiz spriestu par kopīgas nākotnes veidošanu sašķeltā pasaulē. Uz to visu raugoties, mēģināšu iejusties Latvijas iedzīvotāju ādā. Lasām virsrakstus un ziņas LETA. Kučinskis: Eiropas valstīm jābūt atvērtām vienai pret otras viedokli, pat ja tie atšķiras. Ļoti diplomātiski, teiks viens. Tādēļ jau nebija jābrauc pāri pus Eiropai, lai parādītu, ka spēj savirknēt maz ko izsakošus vārdus, atcirtīs otrs. Savukārt trešais vīpsnās, ka vismaz grieķus un itāļus mūsu premjeram pārliecināt diez vai izdosies, jo tie kritizē Centrālās un Austrumeiropas valstis par solidaritātes trūkumu migrācijas krīzē, pie reizes brīdinot, ka viņu nostājas dēļ var ciest viņu maciņš gaidāmajās ES budžeta sarunās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa ar it kā naudas atmazgāšanu ir kļuvusi par efektīvu instrumentu nerezidentu padzīšanai no Latvijas, lai šo nerezidentu naudu novirzītu citur, tai skaitā arī ofšoru zonām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņaprāt, notiekošais pasaulē ir jāvērtē pēc principa – kas šiem procesiem ir patiesie labuma ieguvēji un kāds ir labums Latvijai. Pēc A. Babra domām, mūsu politiskie līderi atgādina atkarīgo – pārvaldāmo – teritoriju nozīmētus pārvaldniekus, koloniālo aristokrātiju, nevis neatkarīgas valsts vadītājus, kuri saviem «partneriem» ir gatavi ļaut Latvijā īstenot jebkuras viņu iegribas.

Kāda ir pašreizējā situācija Latvijā valsts 100. gadadienas priekšvakarā?

Mēs pa neatkarības gadiem esam ieguvuši 10 miljardus lielu parādu, kura mums nebija un par kuru tagad pat nespējam maksāt procentus, mums aizvien ir negatīva tirdzniecības bilance, mēs esam viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, liela daļa darbspējīgo brīvprātīgajā deportācijā ir pametusi valsti pēc «veiksmes stāsta», atstājot pensionāru slogu uz tā jau novājinātās ekonomikas pleciem. Pateicoties «veiksmes stāstam», tika izglābta zviedru krona un Valdis Dombrovskis realizēja savu sapni nokļūt labā amatā ES. Mēs pazaudējām cukura nozari, daudzus lielus un labus uzņēmumus, kā pēdējo var minēt Liepājas Metalurgu – vienu no lielākajiem eksportētājiem. Mums ir nesodīta OIK zagšanas shēma, veiksmīga Citadeles bankas pārdošana par sviestmaizi partneriem. Ar Edgara Rinkēviča palīdzību atteicāmies no dalības Nord Stream 2 projektā un iespēju nopelnīt šajā projektā klaji atdevām zviedriem. Mēs esam pieradināti pie ES naudām un padarīti atkarīgi, bez ES naudas injekcijas iekšējais patēriņš un budžets sabrūk uzreiz. Un tagad mums vēl atņem finanšu pakalpojumu nozari, kura bija un varēja būt būtisks atbalsts tautsaimniecībai. Caur Rīgu gāja 1% no visu pasaules dolāru darījumiem. Rīgai bija visas iespējas un liels potenciāls pēc Brexit pārņemt no Londonas lielu daļu legālo nerezidentu naudas plūsmu un godīgi pelnīt, bet mums šo iespēju atņēma ar mūsu tautas kalpu atbalstu, kas tiek uzturēti par mūsu nodokļu maksātāju naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 11.septembrī aprit 14 gadi kopš traģiskā terorakta ASV, kad četrām nolaupītām pasažieru lidmašīnām ietriecoties Ņujorkas Pasaules tirdzniecības centra dvīņu torņos, Pentagonā un nogāžoties Pensilvānijas štatā, dzīvību zaudēja gandrīz 3000 cilvēku.

Plkst.8:46 pēc vietējā laika, brīdī, kad pirmā lidmašīna ietriecās vienā no torņiem, amerikāņi un ASV prezidents Baraks Obama ar minūti klusuma šodien godināja bojāgājušo piemiņu.

Pēc klusuma brīža memoriālā tika nolasīti visi bojāgājušo vārdi. Blakus ielās notika labdarības koncerti, kuru laikā saziedotā nauda tiks nodota bojāgājušo ģimenēm.

Teroraktā 2001.gada 11.septembrī bojā gāja vairāk nekā 3000 cilvēku, vismaz 6000 cilvēku tika ievainoti, bet 24 cilvēki bazuda bez vēsts. Atbildība par notikušo gulstas uz teroristisko organizāciju Al Qaeda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Arčers un Merks saņēmuši 8 miljonu eiro no NATO būvdarbiem Ādažos un Lielvārdē

Dienas Bizness,12.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA Arčers un SIA Merks ir saņēmuši 8 miljonu eiro finansējumu no NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūras, lai veiktu ēku remontdarbus Ādažu militārājā bāzē un Lielvārdes aviācijas bāzē, informē ASV vēstniecībā Rīgā.

Abi ASV finansētie projekti Eiropas iedrošināšanas iniciatīvas (European Reassurance Initiative) ietvaros ir pirmie Baltijas valstīs un ir daļa no centieniem stiprināt ASV apņemšanos atbalstīt savu sabiedroto spējas drošību un teritoriālo integritāti Baltijas reģionā.

Ādažu militārās bāzes projekta izmaksas ir aptuveni 7 miljoni eiro, kur būvdarbu laikā tiks uzlaboti šaušanas poligoni un nodarbību teritorija, kā arī tiks veikti remontdarbi noliktavu un apkopes ēkās. Lielvārdes aviācijas bāzes projekta izmaksas ir 1 miljons eiro, kur tiks būvētas noliktavas telpas, renovētas dzīvojamās telpas un uzlaboti piebraucamie ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanādas regulators ir devis atļauju ASV ātrās ēdināšanas kompānijai Burger King iegādāties Kanādas ātrās ēdināšanas uzņēmumu Tim Hortons, apmēram deviņu mljardu eiro vērtā darījuma rezultātā izveidojot trešo lielāko ātrās ēdināšanas uzņēmumu pasaulē.

Kanādas ekonomikas ministrs Džeimss Mūrs, kuram ir regulatora funkcijas, paziņojumā norādījis, ka Burger King ir piekritis viņa izvirzītajam apvienošanās nosacījumam nesamazināt Tim Hortons darbinieku skaitu.

Tim Hortons dos Burger King lielāku ietekmi kafijas un brokastu tirgū.

Jaunās kompānijas galvenā mītne atradīsies Kanādā, kas nodrošinās Burger King zemākus nodokļus. Šādas nodokļu samazināšanas metodes ir kritizējis ASV prezidents Baraks Obama un ASV Kongress, jo tas nozīmē mazākus ieņēmumus ASV budžetā. Burger King un Tim Hortons norāda, ka abas restorānu ķēdes tiks pārvaldītas atsevišķi, un, Burger King joprojām tiks vadīts no ASV pilsētas Maiami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis kopš 25.septembra uzturas darba vizītē ASV, informē Valsts prezidenta Preses dienests.

Vizītes pirmajā dienā R.Vējonis piedalījās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 70.sesijā. «Svarīgi, ka ANO Drošības padome turpina pastāvīgi sekot līdzi un diskutēt par situāciju Ukrainā, lai arī diemžēl tā pašlaik nespēj nodrošināt ANO hartas izpildi, garantējot tur notiekošā konflikta atrisināšanu mierīgā ceļā,» to tikšanās laikā ar ANO ģenerālsekretāru Banu Kimūnu uzsvēra R. Vējonis.

Tiekoties ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāru Anhelu Guriju, Valsts prezidents pateicās par viņa līdzšinējo atbalstu Latvijas pievienošanās sarunās, atgādinot, ka dalība OECD ir viens no centrālajiem jautājumiem Latvijas ekonomikas un politikas dienaskārtībā. Anhels Gurija pozitīvi novērtēja Latvijas apzinīgo attieksmi un kompetenci, strādājot pie jautājumiem, lai iestātos OECD, taču norādīja uz jomām, kam nepieciešams pievērst vairāk uzmanības, – valsts kapitālsabiedrību pārvaldi un kukuļošanas izskaušanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien ierosinājis piemērot desmit dolāru (8,9 eiro) nodokli par katru saražoto naftas barelu, lai ar iegūtajiem līdzekļiem finansētu infrastruktūras uzlabošanu.

Nodoklis tiktu piemērots naftas uzņēmumiem, bet tā izmaksas, iespējams, justu arī patērētāji.

«Pārāk ilgi divpartiju atbalstu inovatīvām un plašām investīcijām transporta sistēmā nav pavadījis ilgtermiņa plāns, kā to finansētu,» paziņoja Baltais nams.

Prezidents ar ierosinājumu nācis klajā laikā, kad naftas cenas ir zemas, cerot ar šo nodokli arī pievērst amerikāņus klimatam draudzīgākām degvielām.

Tomēr mazticams, ka republikāņu kontrolētais Senāts atbalstīs Obamas iniciatīvu.

«Desmit dolāru nodoklis par katru saražotās naftas barelu palielinātu enerģijas cenas, visvairāk kaitējot nabadzīgajiem amerikāņiem,» norādīja ASV Pārstāvju palātas spīkers republikānis Pols Raiens.

Komentāri

Pievienot komentāru