ASV prezidents Baraks Obama nākamajam finanšu gadam, kas sāksies 1.oktobrī, ir iesniedzis valsts budžeta projektu četru triljonu ASV dolāru (3,5 triljonu eiro) apmērā ar izdevumu un nodokļu reformām, kas gan, visticamāk, tiks noraidīts republikāņu kontrolētajā parlamentā.
Izmantojot to, ka ekonomika ir kļuvusi veselīgāka, Obama mudina atkāpties no vairākus gadus īstenotās politikas, ka taupība ir pirmajā vietā, un savā plānā ir iekļāvis būtiskus izdevumus infrastruktūrai, izpētei un armijai.
Augsta ranga amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas, norādīja, ka no Obamas budžeta plāna «iegūs vidusšķiras ģimenes un mūsu ekonomikas priekšplāns un centrs, vienlaikus turpinot progresu uz fiskālās disciplīnas atjaunošanu».
«Nav jāizvēlas starp šīm divām lietām,» sacīja amatpersona un piebilda, «patiesībā varat izpildīt abas».
Plāns paredz, ka pasaulē lielākās ekonomikas budžeta deficīts saglabāsies zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - līmeņa, ko ekonomisti uzskata par ilgtspējīgu.
«Deficīts 2016.gadā būs 474 miljardi ASV dolāru (366 miljardi eiro) jeb 2,5% no IKP,» sacīja augsta ranga Obamas administrācijas amatpersona un piebilda, ka valsts parāds būs 75% no IKP.
Obama pirmdien sniegs runu Iekšējas drošības departamentā, par kuru pašlaik ir budžeta strīds ar republikāņiem, un tas apliecina, ka ASV prezidents ir kaujinieciski noskaņots attiecībā uz budžeta apstiprināšanu.
Visticamāk, republikāņi iebildīs pret nemilitāro izdevumu palielinājumu un populāru nodokļu iekasēšanas trūkumu novēršanu.
478 miljardus ASV dolāru (367 miljardus eiro) plānots izmantot ASV infrastruktūras uzlabošanai, kas ir par trešdaļu vairāk nekā pašreizējā finanšu gadā.
Tāpat Obama rosina aplikt ar obligātu vienreizēju nodokli 14% apmērā kompāniju ārzemēs gūto nesadalīto peļņu. Tiek lēsts, ka šīs peļņas apjoms ir apmēram divi triljoni ASV dolāru (1,8 triljoni eiro). Kompānijām būtu jāmaksā šis nodoklis neatkarīgi no tā, vai tās grasās repatriēt šo peļņu, bet tās tiktu atbrīvotas no šī nodokļa, ja reinvestētu šos līdzekļus ASV.
Tas «nozīmētu reformu sistēmā, kas slēgtu trūkumus, kuri ļauj ASV kompānijām novirzīt peļņu uz «nodokļu paradīzēm" un izvairīties no nodokļu maksāšanas par to gadiem vai pat vispār», sacīja Baltā nama amatpersona.
Republikāņi, kas kontrolē gan Pārstāvju palātu, gan Senātu, visticamāk, abus ierosinājumus vērtēs kā nodokļu paaugstinājumu, kas vērsts pret uzņēmējdarbību.
Obamas padomnieki atzīst, ka ir maz cerību, ka budžets Kongresā tiks pieņemts pašreizējā formātā.
«Mēs ceram, ka, izklāstot skaidru ekonomisko redzējumu, kas koncentrējas ao vidusšķiru un ekonomikas izaugsmi, mēs spēsim izveidot produktīvu sarunu,» teica augsta ranga amatpersona.
Obamas 2016.finanšu gada budžeta plānā pieņemts, ka ASV ekonomika šajā kalendārajā gada pieaugs par 3,1%, bezdarbs būs 5,4% un inflācija būs 1,4%.
Budžetā arī paredzēti izdevumi «atbildei uz Krievijas agresiju Austrumeiropā», atklāja augsta ranga ASV valdības amatpersona.
Daļa no budžeta līdzekļiem tiks tērēta valstu, «kuras vissmagāk skar Krievijas spiediens», drošības stiprināšanai.
Tāpat paredzēts finansējums cīņai pret džihādistu grupējumu «Islāma valsts», viens miljards dolāru (770 miljoni eiro) - Centrālamerikas pārvaldības veicināšanai, kas palīdzētu mazināt migrantu ierašanos ASV, kā arī 14 miljardi dolāru (10,7 miljardi eiro) - kiberdrošībai.