Arī jaunais Valsts prezidents ir biologs, intervijā Dienas Biznesam atgādina jaunais Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks. Šis fakts liecina par to, ka universitātes izglītība patiešām ir universāla un absolventu izaugsmes iespējas ir ļoti dažādas.
Intervijas rītā pie rektora kabineta jau izveidojusies rinda. Lai arī I.Muižnieks vēl oficiāli skaitās atvaļinājumā, viņš pieņem apmeklētājus un jau ir pielicis roku pie jaunā LU pārvaldības modeļa ieviešanas.
Nesen esmu pabeigusi maģistrantūru LU, šobrīd dēls studē, bet pie rektora nekad neesmu izsaukta? Kam ir jānotiek, lai students vai viņa vecāki tiktu izsaukti pie rektora?
(Smejas.) Nu, nav jau tā, ka studenti tiktu saukti pie rektora uz sarkanā tepiķa, tiktu norāti vai izslēgti. Studenti paši nāk pie rektora ar visdažādākajiem ierosinājumiem, visbiežāk tie ir studentu padomes pārstāvji vai ārzemju studenti, kuriem ir cits redzējums par to, kā vajadzētu organizēt mācību procesu. Ceru, ka studenti nekautrēsies un nāks pie manis ar saviem ierosinājumiem, mums būs iespējams aprunāties par visu, kas viņiem ir svarīgs. Studentu iniciatīvas centīšos iespēju robežās atbalstīt.
Jūs LU rektora amatā esat divas nedēļas. Kādi ir pirmie darbi, kurus esat paveicis?
Tā ir sanācis, ka es šīs pirmās nedēļas esmu atvaļinājumā, arī šodien vēl skaitos. Tomēr, neraugoties uz to, ka man ir atvaļinājums, esmu paspējis šo to jau izdarīt. Sākot ar šo mācību gadu, LU ir būtiski mainīts pārvaldības modelis, būs trīs jauni prorektori, katrs no tiem pilnībā atbildēs par savu zinātņu jomu. Humanitāro un izglītības zinātņu prorektore būs bijusī izglītības ministre Ina Druviete, sociālo un tiesību zinātņu jomā prorektors būs Sociālo zinātņu fakultātes profesors, politikas zinātņu doktors Jānis Ikstens, bet eksakto un dzīvības zinātņu jomu pārvaldīs Ģeogrāfijas un dabas zinātņu fakultātes profesors, ģeoloģijas zinātņu doktors Valdis Segliņš. Viņi savu darbu sāks tikai tad, kad Senāts viņus būs apstiprinājis, kas varētu būt 28. septembrī.
Kāpēc bija nepieciešamas šādas izmaiņas LU administrācijā?
Galvenokārt tāpēc, ka studijas nav nošķiramas no zinātnes un zinātne - no studijām. Tās viena otru veido un balsta. No savas personiskās pieredzes, kad biju zinātņu prorektors un man bija jāaptver dažādas zinātņu jomas, - sākot no teoloģijas un beidzot ar ģeoloģiju, no medicīnas līdz filoloģijai, tas vienam cilvēkam bija par daudz, es gan centos kā varēju. Uzskatu, - lai pēc būtības šīs lietas varētu spēt izprast un vadīt, šāds dalījums pa jomām ir nepieciešams. Doma par šādu dalījumu jau ir virmojusi gaisā vismaz 15 gadus.
Kādi būs pirmie darbi, kurus jūs plānojat paveikt LU rektora amatā?
Pirmām kārtām - studiju programmu modernizēšana un gatavošana akreditācijas procesam, kas sāksies 2017. gadā. Otrs svarīgākais ir zinātniskās kapacitātes projekts, kas jau šobrīd tiek īstenots un ir jāpabeidz līdz gada beigām, kura rezultātā notiks nelielas, bet būtiskas izmaiņas LU zinātnisko institūtu statusā. Tāpat šoruden, septembra sākumā, plānota LU Torņakalna jaunās ēkas, ko mēs saucam par Dabas māju, atklāšana. Šī projekta ietvaros ir jāsagatavojas nākamo trīs ēku būvniecībai, tās ir Dzīvības ēka un Gara zinātņu jeb sociāli humanitārā ēka un Zinātnes tehnoloģiju parks. Šos projektus plānots pabeigt līdz 2023. gadam, kopējās investīcijas Dabaszinātņu ēkā ir aptuveni 36 miljoni eiro.
Kā LU ir piemērojusies studentu skaita kritumam pēdējos gados?
Tas arī ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas jārisina. LU turpmāko četru gadu laikā vajadzētu palielināt studentu skaitu par vismaz diviem tūkstošiem. To var izdarīt, ejot dažādus ceļus, nav tādas vienas pareizās stratēģijas. Pirmkārt, to var izdarīt, modernizējot studiju programmas, otrkārt, mudinot tos studentus, kuri ir sākuši studijas, bet tādu vai citādu iemeslu dēl nav pabeiguši, atgriezties un turpināt mācības. Tāpat ir jāpilnveido tālākizglītības programmas un jāpiesaista ārvalstu studenti. Viņu piesaiste nedrīkst būt tikai naudas pelnīšanas veids, bet gan iespēja radīt starptautisku studiju vidi tepat Latvijā, lai mūsu studentiem nebūtu vilinājums doties kaut kur projām. Protams, ir nepieciešams vismaz gadu vai pusgadu pastudēt arī ārvalstīs, es pats esmu kādus piecus gadus studējis dažādās pasaules augstskolās, galvenokārt Vācijā. Tikai es neieteiktu to darīt pirmā līmeņa jeb bakalaura programmas studijās, kad studenti vēl nav īsti sapratuši, ko viņi vēlas un spēj sasniegt.
Jūs esat publiski izteicies, ka vēlaties celt LU prestižu. Kāds, jūsuprāt, šobrīd ir LU prestižs uz kopējā pasaules augstskolu fona?
LU otro gadu pēc kārtas ir iekļuvusi QS World University Rankings reitingā, ieņemot 701.- 800. vietu. LU ir pirmā un pagaidām vienīgā Latvijas augstskola, kas iekļuvusi šāda līmeņa reitingā. Iegūtā vieta nozīmē, ka LU ir 5% labāko pasaules universitāšu vidū. Baltijas valstu vidū visaugstāk reitingā atrodas Tartu Universitāte, kas pērn ieņēma 379. vietu, Tallinas Tehniskā universitāte - 501. - 550. vietu, bet Viļņas universitāte - 551. - 600. vietu. Reitings tiek veidots, vadoties pēc vairākiem indikatoriem, piemēram, pasaules mēroga reputācijas, ko nosaka akadēmiskās vides pārstāvju un darba devēju aptauja, citējamības, pasniedzēju un studentu skaita attiecības, kā arī ārvalstu studentu un mācībspēku īpatsvara. Ir grūti īsā laikā būtiski mainīt augstskolas vietu šajā reitingā, to paaugstinot, jo augstskolas vērtē nevis pēc studentu vidējām atzīmēm, bet gan pēc to reputācijas, kā arī sasniegumiem, ko augstskola spēj uzrādīt zinātnes jomā. Diemžēl LU relatīvā jaunība ir mīnuspunkts (Tartu Universitāte dibināta 1632. gadā, Viļņas Universitāte 1579. gadā, bet LU - 1919. gadā, DB). Ja mēs gribam kāpt uz augšu šajās reitinga tabulās, mums ir daudz jāiegulda LU zinātniskajā redzamībā. ASV, kur universitātes tiek mērītas pēc to finansējuma, simts universitātēm, kuras ir spēcīgas zinātnes jomā, gada budžets ir vairāki simti miljonu un pat miljardi ASV dolāru.
Kāds ir LU gada budžets?
LU budžets kopā ar visu zinātnisko institūtu budžetiem gadā ir aptuveni 80 miljoni eiro. Valsts studiju finansējums ir aptuveni 13 miljoni, ko veido budžeta vietu finansējums - aptuveni 11 miljoni eiro, stipendijas - aptuveni 1,5 miljoni eiro un Akadēmiskā bibliotēka - aptuveni 0,5 miljoni eiro. Studiju maksa ir aptuveni 10 miljoni gadā, 5 - 6 miljonus eiro veido pašu ieņēmumi, kas tiek iegūti, sākot ar stādu pārdošanu, biļetēm par muzeju apmeklējumiem un beidzot ar kopmītņu ieņēmumiem, pārējie līdzekļi tiek piešķirti dažādiem projektiem un zinātnes finansēšanai.
Visu interviju lasiet piektdienas, 28. augusta, laikrakstā Dienas Bizness!