Jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, proti, Augstākās izglītības un zinātnes likums.
Šādu viedokli trešdien preses konferencē, iepazīstinot ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.
Viņš stāstīja, ka šobrīd izveidojies "liels jūklis", jo visi vēlas mainīt situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un katrs šo problēmu risinot pa savam. Viņš uzsvēra, ka nenoliedzami Latvijā ir problēma ar konkurētspējīgas izglītības noturēšanu, arī augstskolu reitingi esot zemi un darba devēji vēlas labāku studentu sagatavošanu darbam.
Studenti, savukārt, vēloties plašāku ārvalstu mācībspēku piesaisti un konkurētspējīgāku izglītību, turpretī augstskolas vēlas lielāku finansiālu atbalstu studiju procesa nodrošināšanai, zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstībai.
Bet valdība vēloties caurspīdīgu augstskolu pārvaldību, kas, viņuprāt, nodrošinātu šo problēmu atrisināšanu, bet Kalviņa ieskatā, tas nebūtu iespējams, jo pārvaldības modeļa maiņa nevar izmainīt to, kāpēc pamatā izglītības līmenis Latvijā nav tik augsts, kā varētu vēlēties, un virkni citu problēmu.
Viņaprāt, izmaiņas jāsāk ieviest pamata un vidējā izglītībā. "Problēma ir tajā, ka vidējās izglītības sistēma nenodrošina absolventiem iespēju startēt jebkurā no zinātņu nozarēm, jebkurā no augstskolām, jo ne visās skolās māca ķīmiju, fiziku, bioloģiju un citas zinātnes, kuras nepieciešamas, lai iestāstos vajadzīgajā augstskolā," teica akadēmijas prezidents.
Kalviņš skaidroja, ka grozījumi Augstskolu likumā neaptver visu nozari kopumā, tie aptver tikai augstskolas. Tāpat viņš stāstīja, ka Latvijas Universitāšu asociācija esot izstrādājusi Universitāšu likuma projektu, tomēr arī tas neapvienojot visu nozari.
Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela skaidroja, ka šobrīd spēkā esošais likums ir "godājama pensionāra statusā", un nozare vairs nevar "stāvēt uz vietas". Tāpat viņa akcentēja, ka diskusijās ar izglītības politikas veidotājiem Rektoru padomei pārmests, ka tā nepiedāvā savus priekšlikumus, tāpēc padome lēma pavasarī veidot darba grupu, kurā veidots Augstākās izglītības un zinātnes likuma projekts.
Viņa atklāja, ka darba grupa sastāvēja no vairāk nekā desmit cilvēkiem, kuri strādāja visu vasaru, kopumā sanākot uz vairāk nekā 20 sēdēm. Apvienotās darba grupas vadītājs bija Andris Sarnovičs, kurš tai laikā vēl bija Banku augstskolas rektors.
Muktupāvela uzsvēra, ka šai likumprojektā ir ievērots Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzstādījums veidot inovatīvo-integratīvo modeli attiecībā uz zinātniski pētniecisko un studiju darbu, proti, lai abi šie segmenti tiktu apvienoti vienā likumā, jo patreiz abas nozares regulē divi atsevišķi likumi - Augstskolu likums un Zinātniskās darbības likums.
Muktupāvelas ieskatā, Saeimas Izglītības komisijā skatāmie grozījumi Augstskolu likumā un šis likumprojekts viens otram netraucē, proti, Saeimas komisijā varētu turpināt skatīt grozījumus Augstskolu likumā, paņemot labākās idejas no jaunā likumprojekta.
Vienlaikus preses konferencē tika akcentēts, ka sabiedriskajām organizācijām nav likumdošanas tiesību, tāpēc nozare vēlētos, lai šis likumprojekts tiktu izskatīts, un kāds ar to sāktu nodarboties.
Kalviņš minēja, ka Saeimas Izglītība, kultūras un zinātnes komisijā ar Augstskolu likuma grozījumu izskatīšanu ejot "ļoti grūti", jo katrai partijai ir savi varianti un vienošanos atrast būs grūti. Pamatproblēmas saistoties ar padomi jeb to politizāciju. Tāpat nozari uztraucot "apciprtās" rektora funkcijas, un būtiski palielinātā IZM loma un ietekme uz augstskolām.
Augstskolu ieskatā, šie grozījumi būtiski ietekmēs augstskolu autonomiju un akadēmisko brīvību, teica Kalviņš, vienlaikus piebilstot, ka iecerētie grozījumi Augstskolu likumā neatbilst nozares un sabiedrības interesēm, kā arī nesaskan ar akadēmiskās brīvības pamatprincipiem.
Vienlaikus nozarē uzskata, ka ir nepieciešams jauns un mūsdienīgs augstāko izglītību un zinātni aptverošs likums, kas vienotu visu nozari, un nenostādītu nozari pret ministriju vai otrādi.
Latvijas zinātnisko institūciju sagatavotais likumprojekts paredz veidot konsultatīvas padomes, lai mazinātu nozares sadrumstalotību. Saeima varētu izveidot Latvijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju padomi, kas nodrošinātu starpinstitucionālu sadarbību un Latvijas attīstību un konkurētspēju. Tāpat likumprojektā piedāvāts veidot Akadēmisko organizāciju padomi, kas būtu viedokļu saskaņošanas koleģiāla, konsultatīva institūcija.
Akcentējot īpašus jauninājumus jaunajā likumprojektā, padomes vadītājs Sarnovičs stāstīja, ka augstskolas varētu nebūt pētniecības organizācijas, akadēmiskajiem amatiem noteiktu skaidrus kritērijus un karjeras trepi, kā arī piedāvāts atteikties no līdzšinējās augstākās izglītības struktūras.
Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas būtu daļa no pirmā cikla augstākās izglītības, kas ir daļa no bakalaura studiju programmas un bakalaura studijas, otrā cikla augstākās izglītības studiju programmas būtu maģistra, bet trešā cikla - doktora studijas.
Likumprojektā arī paredz atteikties no studiju programmu akreditācijas, pārejot uz institucionālo akreditāciju, un definēt akadēmiskā godīguma un integritātes jēdzienus, kā arī intelektuālā īpašuma jautājumus un citus, Sarnovičš klāstīja, ka Augstākās izglītības un zinātnes likums ir iecerēts kā "jumta" likums, paredzot vēl veidot jau pieminēto Universitāšu likumu, arī Augstākās izglītības un finansēšanas likumu, kā arī citus pakārtotus normatīvos aktus.
Vaicāti, vai rēķinās, ka šo likumprojektu politikas veidotāji varētu noraidīt, Muktupāvela uzsvēra, ka nozare cer uz "veselo saprātu", proti, ka politikas veidotāji paņemtu no viena un otra labāko, kas tur ir, un abus sintezētu jeb apvienotu.
Lūgta komentēt tālāko procesa virzību, Muktupāvela atklāja, ka šai sakarā plānots runāt ar IZM, politiķiem un visiem nozares pārstāvjiem, kam šis jautājums ir aktuāls. "Arī tas, ka LZA mūs atbalsta un rīko šo preses konferenci parāda ieinteresētību un projekta nopietnību," teica Rektoru padomes priekšsēdētāja.
Šo likumprojektu plānots sūtīt institūcijām ar likumdevēja tiesībām - Valsts prezidentam, IZM, Saeimas deputātiem, Saeimas Izglītības komisijai un apakškomisijai. Rektoru padome cer pārliecināt politiķus, ka šis process ir nepieciešams.
