Nesakārtotās zinātnes vadības sistēma ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā zinātniekiem ir ļoti maz pasūtījumu no uzņēmumiem
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Krūmiņa uzskata: esam iekrituši lamatās, gudrojot divriteni no jauna, lai gan pasaulē sekmīgi tiek izmantotas ļoti efektīvas, daudzpusīgas zinātnes menedžmenta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas.
Kāda šobrīd ir zinātnes menedžmenta sistēma?
Ar skumjām jāatzīst, ka faktiski tā ir nekāda, nemaz nesapņojot par rezultātos bāzētu, uz stratēģisku mērķu un rezultātu sasniegšanu balstītu menedžmentu. Sanāk, ka valstij tik svarīga joma netiek ne pienācīgi uzraudzīta, ne vadīta, ne attīstīta. Ir izstrādāta Nacionālā zinātniskās darbības informācijas sistēma (sciencelatvia.lv), kurā varam atvērt lapu ar zinātnisko institūciju sarakstu un direktoru vārdiem! Institūti manuāli sagatavo atskaišu dokumentus, kurus reizi gadā piegādā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kura par lielu naudu ir izstrādājusi šo sistēmu, kurai no ārpuses var piekļūt tikai Latvijā strādājoša persona ar doktora grādu. Par īpašu ērtību un darba automatizāciju ir grūti nosaukt arī procesu, kad tiek lejupielādēta ekseļa tabula, manuāli tiek rediģēta un atkal augšuplādēta. Nu, tāda, kopumā ņemot, ir mūsu zinātnes menedžmenta sistēma. Mūsdienās kvalitatīvam menedžmentam ir absolūti nepieciešama adekvāta atbalsta informācijas sistēma. Esam atkal iekrituši lamatās, gudrojot divriteni no jauna, lai gan pasaulē sekmīgi jau tiek izmantotas ļoti efektīvas, daudzpusīgas zinātnes menedžmenta IT sistēmas.
Kāda tā ir citās valstīs?
Tās izmanto jau gatavus un pārbaudītus risinājumus. Kā piemēru var minēt Elsevier zinātniskās darbības pārvaldības sistēmu Pure, ko plaši izmanto visā pasaulē, jo īpaši Nīderlandē, Dānijā un Apvienotajā Karalistē, virknē citu Eiropas valstu. Pure sistēma darbojas gan valsts, gan zinātnisko institūciju, universitāšu līmenī. Visi dati ir ātri atrodami – kādi zinātnieki, kādi resursi, kādi rezultāti, kādas publikācijas, kas tās ir lasījis, kas citējis. Ir iespējams salīdzināt vienu institūciju ar otru, redzēt visus interesējošos pētnieku profilus. Ikviens ārvalstu potenciālais sadarbības partneris redz, ko konkrētais zinātnieks spēj piedāvāt. Latvijā veids, kā uzņēmēji mēģina piesaistīt saviem projektiem zinātniekus, ir visnotaļ savdabīgs. Reizi gadā Latvijas Jauno zinātnieku apvienība rīko vasaras nometni, es eju uz radio un aicinu zinātniekus un uzņēmējus piedalīties šajā pasākumā. Uzņēmēji, uzzinājuši par manām aktivitātēm, zvana un krata sirdi. Piemēram, vienam uzņēmējam ir interese, kā savienot divus elektrības ražošanas veidus, lai radītu lētāku elektroenerģiju, citam – kā datorizēt maketētāja darbu u.c. Ja Latvijas uzņēmēji nezina, kur meklēt nepieciešamos pētniekus, kā par to var uzzināt ārvalstu uzņēmēji? Mums ir par Eiropas Savienības fondu naudām iegādātas smalkas iekārtas, kuras stāv neizpakotas. Un tās arī stāvēs neizpakotas, kamēr par mūsu zinātniekiem un to, ko viņi šeit dara, neviens no ārpasaules nezinās. Mums ir akūti nepieciešama kvalitatīva zinātnes menedžmenta sistēma. Tai ir jābūt veidotai pēc vadības zinātnes principiem. Daudzas lietas, ko IZM dara, ir ļoti labas un vajadzīgas, taču lielākā problēma ir tā, ka tās ierēdņi nepārtraukti strādā degošas astes režīmā. Tāpat arī šīs ministrijas galvenais uzsvars ir uz akūtajām izglītības jomas problēmām. Zinātne paliek fonā. Piemēram, nosaka zinātnes prioritāros virzienus nākamajiem četriem gadiem (2018.–2021.) un tikai tad izsludina publisku diskusiju par šo tēmu.
Visu interviju Jāstiprina saikne ar uzņēmējdarbību lasiet pirmdienas, 4. decembra, laikrakstā Dienas Bizness!