Atceļot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu visa veida pensijām, fiskālā ietekme būtu ar mīnusa zīmi - 85 miljoni eiro gadā, tajā skaitā valsts budžetā - 17 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetā - 68 miljoni eiro, atzina Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.
Jau ziņots, ka sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai valsts maksātajām pirmā līmeņa pensijām atceltu IIN.
Jarockis skaidroja, ka likums par IIN nosaka, ka pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi. Tādēļ šis iepriekš ar nodokļiem neapliktais ienākums tiek aplikts ar IIN tad, kad tas, sasniedzot pensijas vecumu, tiek izmaksāts pensijas saņēmējam. Tas nozīmē, ka IIN aprēķināšana un maksāšana tiek atlikta līdz laikam, kad notiek ienākuma izmaksāšana.
Ņemot vērā pensijas saņēmēja darbaspēju samazināšanos, kā arī to, ka pensionāriem atsevišķi izdevumu veidi ir lielāki nekā citām iedzīvotāju grupām, it īpaši veselības aprūpes izdevumi, pensijas saņēmējiem salīdzinājumā ar algotu darbinieku ir noteikta ievērojami lielāka ar nodokli neapliekamā summa - 235 eiro mēnesī.
«Papildus īpaši jutīgām iedzīvotāju grupām - represētajiem un invalīdiem - ir noteikti vēl papildu atvieglojumi. Latvijā atbilstoši fiskālajām iespējām, lai personām pensijas vecumā būtu nodrošināts lielāks ar nodokli neapliekamais ienākumu apmērs, pensionāriem ir noteikts būtiski lielāks neapliekamais minimums nekā strādājošajiem,» atzina FM pārstāvis.
Strādājošajiem 2016.gadā neapliekamais minimums ir robežās no 75 līdz 100 eiro mēnesī, bet pensionāriem vairāk nekā divas reizes lielāks.
«Vērtējot iniciatīvu par IIN nepiemērošanu pensijai, jāsaprot arī, ka IIN ir galvenais pašvaldību ienākumu avots un, atceļot to pensijām, būtiski samazināsies pašvaldību ieņēmumi, līdz ar to arī iespējas nodrošināt pašvaldību pakalpojumus iedzīvotājiem,» piebilda Jarockis.