Saprotot, ka nodrošinājumu saņemt nevarēs, izmeklētājs kā savu nākamo soli izraudzījās apsūdzības izvirzīšanu personīgi Rietumu bankas prezidentam
To intervijā DB saka Rietumu Bankas prezidents Aleksandrs Pankovs.
Pēdējā laikā masu saziņas līdzekļos daudz tiek runāts par tā sauktajiem Panamas dokumentiem. Saistībā ar tiem ir izskanējis arī Rietumu Bankas vārds, taču banka līdz šim atteikusies no komentāriem. Kāpēc?
Vispirms jāsaka, ka mums līdz šim brīdim nav zināms par to, vai šajos dokumentos ir jebkāda informācija, kas būtu saistīta ar Rietumu Banku. Tāpēc īsti nav ko komentēt. Kopumā, – mēs atbalstām finanšu nozares uzraudzības politiku, caurskatāmību un apmaiņu ar finanšu informāciju starptautiskā mērogā. Taču jāuzsver, ka šādam informācijas apmaiņas procesam ir jānotiek saskaņā ar likumu. Mēs esam banka un neviens nav mūs atbrīvojis no nepieciešamības ievērot noteiktas procedūras, rūpēties par klientu personisko datu saglabāšanu un par bankas noslēpuma ievērošanu.
Pastāstiet par lietu, kas ierosināta Francijā, tai skaitā arī pret jūsu vadīto banku.
Šī nav jauna lieta, tā no Francijas izmeklētāju puses tika uzsākta pret vairākiem Francijas pilsoņiem un uzņēmumu France Offshore aptuveni pirms pieciem gadiem. Izmeklēšanā tika ietvertas arī vairākas starptautiskās bankas, no Latvijas bankām – Rietumu. Lai saprastu izmeklēšanas tālākās darbības, ir nepieciešams ņemt vērā Francijas tiesvedības procesa īpatnības. Šis process ir būtiski atšķirīgs no Latvijas. Izmeklētājam Francijā ir ļoti plašas pilnvaras, viņš arī ir tiesnesis. Proti, izmeklētājam ir vienpersoniskas tiesības pieņemt lēmumus, kas ir obligāti izpildāmi Francijas teritorijā. Izmantojot šīs iespējas, izmeklētājs pieprasīja no bankām, ar kurām, pēc viņa rīcībā esošās informācijas sadarbojās uzņēmums France Offshore, iemaksāt naudas nodrošinājumu uz izmeklēšanas laiku. Rietumu Bankai tie bija 20 miljoni eiro. Starptautiskā prakse ir tāda, ka lai izpildītu šādu lēmumu, to noteiktā kārtībā ir jāapstiprina Latvijā. Tai pat laikā Latvijas likumdošana vispār neparedz šāda naudiska nodrošinājuma piemērošanu. Par to mēs esam lūguši sniegt un esam saņēmuši skaidrojumu no attiecīgajām Latvijas institūcijām. Radās situācija, kurā Latvijas tiesiskajā vidē strādājošā Rietumu Banka, izpildot Francijas izmeklētāju prasību, faktiski pārkāptu savas valsts likumdošanu. Par to informējām Francijas pusi un piedāvājām citus nodrošinājuma veidus, kas ir paredzēti Latvijas likumos un, mūsuprāt, varētu būt pieņemami Francijas izmeklēšanas procesā. Tomēr šie mūsu piedāvājumi, kā arī mūsu pozīcija netika ņemta vērā. Vērtējot šo situāciju kopumā, uzskatām, ka izmeklētājs ir centies izdarīt maksimālu spiedienu uz Rietumu Banku. Saprotot, ka nodrošinājumu saņemt nevarēs, izmeklētājs kā savu nākamo soli izraudzījās apsūdzības izvirzīšanu personīgi bankas prezidentam. Lai gan Rietumu Banka visos izmeklēšanas posmos ir konstruktīvi sadarbojusies un, ievērojot Latvijas likumdošanu, savlaicīgi apmierinājusi visus izmeklētāja pieprasījumus. Jāpiebilst, ka mums ļoti savāds šķita fakts, ka Francijas izmeklēšana nav gribējusi cienīt un rēķināties ar Latvijas likumdošanu – draudzīgu Eiropas valsti, sabiedroto, ES dalībvalsti.
Francijas puse apsūdz jūs līdzdalībā darbībās, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Par kāda veida darbībām, kādiem kontiem īsti ir runa?
Mūsu izpēte liecina, ka pamatā runa ir par uzkrājumu tipa kontiem, un aktīvu transakciju saistībā ar tiem nav bijis. Taču šie konti, tāpat kā visi citi, tika monitorēti saskaņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošanas (anti-money laundering, jeb AML) politiku. Ja tie neatbilda AML kritērijiem, mēs tos esam slēguši.
Tie bija arī ārzonu konti?
Jāsaka, ka publiskajā telpā viss, kas saistīts ar ārzonām bieži tiek jaukts kopā un pasniegts kā kaut kas pats par sevi slikts, pat nelikumīgs. Patiesībā šāda biznesa organizēšanas forma ir sen pazīstama un leģitīma. Tā ir ierasta prakse, ko izmanto kā starptautiski holdingi, tā kuģniecības, lieli un konservatīvi Rietumvalstu pensiju fondi ar nevainojamu reputāciju, kurus nevarētu pat turēt aizdomās par kādām nelikumīgām vai riskantām darbībām. Šajā jomā ir spēkā starptautiski noteikumi, ir «slikto» ārzonu saraksti, kur Panama, starp citu, nemaz neietilpst. Ja starptautiskas struktūras vai, piemēram, kāda valsts uzskatīs, ka šie saraksti ir jāpaplašina, tām ir visas tiesības un iespējas to darīt. Mēs no savas puses šos lēmumus stingri ievērosim. Biznesa struktūru veidošana, konsultācijas par šādiem jautājumiem – tas nav mūsu bizness. Mēs esam kredītiestāde un mūsu bizness ir kreditēšana, investīcijas, dažādu attīstības projektu finansēšana, konsultācijas par un ap ieguldījumiem finanšu tirgos un šādu operāciju apkalpošana. Mēs stingri ievērojam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošanas politiku un bankā regulāri tiek veikts attiecīgas ievirzes auditi. Mūsu rīcībā ir visi nepieciešamie instrumenti, lai izsekotu un identificētu aizdomīgas transakcijas. Saskaroties ar aizdomīgiem gadījumiem, atbilstoši likumam, mēs sniedzam informāciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.
Cita tēma, kas interesē daudzus, ir Latvijas komercbanku attiecības ar starptautiskajiem partneriem, konkrēti ar mūsu korespondentbankām ASV. Kā vērtējat šo situāciju?
Šobrīd Latvijai ir tikai viena korespondentbanka tiešam dolāru klīringam – Deutsche Bank. Tā kā ir pilnībā saprotamas bažas par to, kas notiktu, ja viņi mūsu tirgū pamestu. Starptautiskajā finanšu biznesā iesaistītās bankas ļoti labi apzinās šī jautājuma nozīmību. Tiek veltītas ievērojamas pūles tam, lai mēs būtu caurskatāmi un saprotami ASV finanšu struktūrām. Un varu apgalvot, ka pēdējā gada, pusotra laikā mēs esam sasnieguši ievērojamus panākumus. Aizvadītajā nedēļā atgriezos no ASV, kur mums bija daudzas tikšanās ar lielu amerikāņu banku vadītājiem, un man personīgi bija iespēja pārliecināties, ka Latvijas reputācija mainās uz labo pusi. Šajā jautājumā mēs izjūtam lielu atbalstu no Latvijas valsts iestāžu puses. Tā, nesen ASV notika nozīmīga darba tikšanās ar mūsu valsts finanšu ministres, Latvijas Bankas un FKTK vadības dalību, kas arī strādā pie šiem jautājumiem. Starp citu, pēdējās ziņas par to, ka Latvija atbilst augstajiem Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) standartiem, ir vēl viens apliecinājums mūsu labajai reputācijai. Latvijas imidžs ārvalstīs ir atkarīgs ne tikai no finanšu monitoringa pastiprināšanas, bet arī no tā, kā šī informācija tiek pasniegta un komentēta. Tas ietekmē gan ekonomikas attīstību, gan lētu kredītresursu pieejamību un vidusšķiras attīstību mūsu valstī.
Ir dzirdēts, ka lielai Latvijas banku grupai drīz būs jāiziet audits, ko veiks amerikāņu AML speciālisti. Kā to vērtējat?
Jā, šis darbs jau notiek. Uzskatu, ka tas ir nozīmīgs un ļoti pozitīvs solis, lai uzlabotu savstarpējo sapratni ar mūsu partneriem. Auditoriem no ASV būs pieejamas visas mūsu procedūras, procesi, viņi varēs iepazīties ar nepieciešamo informāciju, ar tās apstrādes metodēm. Mēs saprotam, ka arī amerikāņu regulatoram un amerikāņu bankām ir svarīgi, ka šo auditu veic ASV speciālisti. Pati šī audita norise un tā rezultāti būs ļoti nozīmīgi, lai stiprinātu savstarpējo uzticību un mūsu finanšu sistēmas caurskatāmību.
Pēc pagājušā gada rezultātiem, Rietumu Banka ir ierindojusies starp trim lielākajām Latvijas bankām. Tas nozīmē, ka bankas darbības uzraudzība tagad tiks veikta no Frankfurtes?
Tiesa, pēc galvenajiem rādītājiem un bilances apjoma, Rietumu Banka ir nostiprinājusies līderu grupā, atstumjot no tās zviedru SEB grupas banku. Tāpēc jā, – šādu notikumu attīstību var sagaidīt.
Nesen parādījās informācija, ka Latvijā ir pieņemti jauni, vēl stingrāki nosacījumi AML jomā. Kā vērtējat šos jaunievedumus?
Jaunie noteikumi ietver ļoti precīzus un saprotamus formulējumus un nosacījumus. Piemēram, tajos precīzi noteikts, kas ir t.s. shell uzņēmums un kā ir jārīkojas konkrētos gadījumos, kad tiek apkalpotas šādu klientu transakcijas. Uzskatu, ka šie noteikumi ļaus uzlabot likuma prasību piemērošanu praksē. Šobrīd visas bankas aktīvi nodarbojas ar šo prasību ieviešanu, kam ir noteikts termiņš – 1. septembris.
Tiek pastiprināti arī kontroles pasākumi klientu datu apmaiņas jomā globālā mērogā. Ko tas nozīmē Latvijai?
Varam vērot pilnīgu šī procesa globalizāciju. Pēc tam, kad ASV tika ieviests tā saucamais FATCA (Foreign Account Tax Compliance Act) standarts, tām valstīm, kas savās operācijās izmanto amerikāņu valūtu, tika noteikts pienākums sniegt ASV informāciju par šīs valsts rezidentu finanšu operācijām. Šī pieredze tika atzīta par sekmīgu un tas radīja ideju par starptautiska kluba izveidi, kurā notiks globāla datu apmaiņa par kluba dalībvalstu nodokļu maksātāju operācijām. Šajā klubā ietilpst jau 55 valstis, tostarp, Latvija. Dalībvalstis tagad pielāgo savas nacionālās likumdošanas, lai nodrošinātu šādas informācijas apmaiņas iespēju. Citiem vārdiem, Latvijai būs pienākums informēt citas valstis par to rezidentu finanšu aktivitātēm un mēs saņemsim arī ziņas par Latvijas nodokļu maksātājiem ārvalstīs. Šis mehānisms ļaus arī Francijas varas iestādēm saņemt informāciju par savu nodokļu maksātāju ārvalstu kontiem, tostarp, gadījumos, kad tie paši nebūs snieguši informāciju saviem nodokļu dienestiem.
Jums tika pārmests atteikums komentēt negatīva rakstura informāciju. Cik korekta, Jūsuprāt, šajā gadījumā ir informācijas nopludināšana publiskajā telpā?
Kopumā, var saprast jaunu un ambiciozu žurnālistu motīvus, kas nodarbojas ar savu tēmu izpēti. Taču runājot par, piemēram, tā sauktajiem Panamas failiem, ir jārēķinās ar likumiskajām to personu interesēm, kuru personiskā informācija nokļuvusi šajā datu «noplūdē». Konfidencionalitātes principu attiecībā uz personiska rakstura informāciju neviens nav atcēlis. Neaizmirsīsim arī, ka nav informācijas par šo datu nopludinātāju mērķiem un par to mēs neko nezinām. Uzskatām arī, ka komentēt un izdarīt kādus secinājumus līdz izmeklēšanas beigām nav pareizi. Mēs esam pārliecināti, ka visas mūsu darbības atbilst likuma prasībām un vajadzības gadījumā esam gatavi savu taisnību pierādīt tiesā.
