Pēdējos gados Latvijā visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs pieaug ekonomiskā aktivitāte. Straujās ekonomiskās izaugsmes apstākļos ne visi uzņēmumi spēj saglabāt savas pozīcijas tirgū. Aizvien biežāk vērojama uzņēmumu apvienošanās kā iekšzemes tirgū, tā arī ārpus tā.
Šīs tendences jūtamas arī Konkurences padomes (KP) darbā, jo padomes izskatāmo lietu sarakstā aizvien lielāks īpatsvars ir tieši uzņēmumu apvienošanās lietām: ja 2004.gadā KP pieņēma 9 lēmumus uzņēmumu apvienošanās lietās, tad 2005.gadā tie bija 18 lēmumi, 2006.gadā - 28 lēmumi, Db.lv informēja KP vecākais referents sabiedrisko attiecību jautājumos Māris Gorbunovs.
Līdz 2007. gada augustam KP ir izskatījusi jau 35 uzņēmumu apvienošanās lietas, galvenokārt, starp tirgus dalībniekiem degvielas mazumtirdzniecības, zāļu mazumtirdzniecības, celtniecības materiālu ražošanas un auto mazumtirdzniecības nozarē. Astoņās no 35 2007.gadā izskatītajām lietām ir atļautas apvienošanās starp Latvijas un ārvalstu komersantiem, savukārt 27 no 35 izskatītajām lietām apvienošanās atļautas starp Latvijā reģistrētiem uzņēmējiem, kas galvenokārt skaidrojams ar to, ka lielākā daļa Latvijas teritorijā darbojošos komercsabiedrību ir mikro un mazie uzņēmumi, kuriem nav būtiskas ietekmes tirgū un kuri darbojas spēcīgas konkurences apstākļos, bet apvienošanās rezultātā tiek palielināta attiecīgo uzņēmēju konkurētspēja.
Ņemot vērā faktu, ka uzņēmumu apvienošanās lietu īpatsvaram ir tendence palielināties, KP darbā tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole kļūst prioritāra, jo kontrole pār tirgus dalībnieku apvienošanās ietekmi uz konkurenci konkrētajā tirgū nedrīkst kavēt apvienošanās dalībnieku turpmāko darbību. Tomēr KP vērš uzmanību uz to, ka likumdevējs ir noteicis pienākumu paziņot par plānoto apvienošanos, lai aizsargātu sabiedrības intereses, proti, lai dotu KP iespēju izvērtēt vai apvienošanās rezultātā neveidojas vai nenostiprinās dominējošais stāvoklis vai netiek būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū.
Lai kvalitatīvi un saprātīgos termiņos varētu sagatavot lēmumu, kas atbilstu sabiedrības interesēm un iespēju robežās nekavētu iesniedzēja intereses, KP aicina visus apvienošanās dalībniekus laicīgi iesniegt ziņojumu par plānoto darījumu, kā arī nepieciešamības gadījumā pirms ziņojuma iesniegšanas, konsultēties ar KP pārstāvjiem par konkrēto apvienošanās darījumu, kas ļautu laicīgi izvērtēt iespējamās apvienošanās sekas un ietekmi uz konkrēto tirgu.
Konkurences likumā ir noteikts, ka tirgus dalībniekiem, kuri nolēmuši apvienoties, pirms apvienošanās ir jāiesniedz KP ziņojums par plānoto darījumu, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu un apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus. Par uzņēmumu apvienošanos uzskatāmas situācijas, kad divi vai vairāki tirgus dalībnieki apvienojas vienā tirgus dalībniekā, kā arī situācija, kad viens tirgus dalībnieks pievienojas citam tirgus dalībniekam vai iegūts kontroli pār citu tirgus dalībnieku. Ja ziņojums par apvienošanos nav iesniegts likumā noteiktajos gadījumos vai tirgus dalībnieki nepilda konkurences uzraudzības iestādes noteiktos saistošos apvienošanās noteikumus, KP var pieņemt lēmumu par naudas soda uzlikšanu jaunajam tirgus dalībniekam līdz 1000 Ls par katru dienu, skaitot no dienas, kad ziņojumu vajadzēja iesniegt.
Ziņojumi par tirgus dalībnieku apvienošanos tiek izskatīti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā- viena mēneša laikā no pilnīga ziņojuma saņemšanas dienas. Ja apvienošanās lietai nepieciešama papildus izpēte, tad pēc papildus izpētes uzsākšanas KP četru mēnešu laikā no pilnīga ziņojumu saņemšanas dienas pieņem kādu no lēmumiem.
Temata aktualitāte ir pamanīta arī laikrakstā Dienas Bizness, kas organizē konferenci Uzņēmumu veiksmīga apvienošana un iegāde. Kā noslēgt veiksmīgākos M&A darījumus?.