Inflācija, ekonomikas pārkāršana, zemais darba ražīgums, straujā izaugsme, darbaspēka deficīts – šie jēdzieni spilgti raksturo šībrīža ekonomisko situāciju Latvijā. Tieši šie aspekti visbiežāk rada galvassāpes uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem. Viens no veidiem, kā stiprināt sava biznesa pozīcijas un nodrošināt izaugsmi arī ekonomiski nelabvēlīgos apstākļos, ir biznesa konsolidācija jeb apvienošanās.
Ko uzņēmumi iegūst apvienojoties?
Pirmkārt, kas ir īpaši nozīmīgs ekonomiskās krīzes apstākļos, ir izmaksu samazināšana. Piemēram, uzturēt administratīvo personālu divos nelielos uzņēmumos ir ievērojami dārgāk, nekā vienā uzņēmumā ar lielāku biznesa apjomu –šādā gadījumā ietaupījums uz administratīvo izmaksu rēķina var būt pat 30%. Apvienojoties ražošanas uzņēmumiem, iespējams efektīvāk organizēt ražošanas jaudu noslogojumu. Ir virkne ražotņu, kas strādā sezonāli, atkarībā no pasūtījumu apjoma. Apvienojot divu šādu ražotņu jaudu, krituma brīžus var aizvietot ar citas produkcijas ražošanu. Piemēram, ja apvienojas alus un bezalkoholisko dzērienu ražotnes – viens produkts ir sezonāls, pārējā laikā ražošanas līnija tiek noslogota ar cita produkta ražošanu. Arī no izmaksu viedokļa tas sniedz ievērojamus ietaupījumus, jo iepērkot izejvielas vairumā, samazinās to cena. Ja uzņēmums ir lielāks, vieglāk plānot ražošanas organizatoriskos procesus un efektīvāk var izmantot cilvēkresursus.
Otrais ieguvums, apvienojoties uzņēmumiem vienas nozares ietvaros, summējas pārdošanas apjomi, līdz ar to tirgus daļa un ietekme.
Treškārt – uzņēmums kļūst stabilāks, elastīgāks un vieglāk pārvar tirgus svārstības.
Kas jāņem vērā?
Aspekti, kas nosaka biznesa partnera izvēli vai apvienošanās veidu, ir ļoti daudz un katrs gadījums jāizvērtē individuāli. Svarīgi, lai uzņēmumiem, kas plāno apvienot savu darbību, būtu līdzīga struktūra, darbības principi un pārvalde. Ja šajās jomās ir būtiskas atšķirības, apvienošanās ir sarežģīta. Otrs – jādefinē mērķis, ko ar apvienošanos vēlas sasniegt, kādus sarežģījumus atrisināt, cik lielu daļu un ietekmi uzņēmuma vadītāji un īpašnieki vēlas saglabāt.
Apvienošanās veidi
Uzņēmumu vadītāji parasti ir ļoti labi informēti par nozarē notiekošo, konkurentu aktivitātēm, veiksmēm un neveiksmēm, un apzinās, kuras problēmas ar apvienošanos iespējams atrisināt. Atkarībā no stratēģijas, apvienošanās var notikt horizontāli vai vertikāli. Proti, apvienojoties diviem vienas nozares uzņēmumiem, lai stiprinātu savs pozīcijas un palielinātu tirgus daļu. Vai otra iespēja – apvienojas uzņēmumi, kurus saista loģiska tehnoloģiskā ķēde, piemēram, celtniecības kompānija un betona ražotājs vai cementa un betona ražotājs.
Vienkāršākie ceļi ir divu līdzvērtīgu uzņēmumu saplūšana, summējot aktīvus un pasīvus vai pārņemšana jeb mazākā uzņēmuma pievienošanās lielākajam, nododot tam savus aktīvus un pasīvus. Mēdz būt arī situācijas, kad divi dažādu uzņēmumu īpašnieki savstarpēji apmainās ar akcijām, bet abi uzņēmumi arī turpmāk darbojas neatkarīgi viens no otra. Līdz ar to šajā gadījumā darbības efektivitātes palielināšana līdz galam tomēr netiek īstenota.
Tendences Latvijā un pasaulē
Pasaulē uzņēmumu apvienošanās un pārņemšana ir izplatīta prakse. Biežāk spēcīgākie pārņem mazākos tirgus spēlētājus, bet ir arī vairāki ļoti veiksmīgi apvienošanās gadījumi. Piemēram, mobilo tālruņu ražotāji Sony un Ericsson bija diezgan vāji tirgus dalībnieki pirms kļuva par Sony Ericsson un tagad ir stabili tirgus dalībnieki savā nozarē. Īpaša apvienošanās aktivitāte pašlaik vērojama banku sektorā Eiropā, piemēram AS Unicredit Bank apvienošanās ar Hypo Vereinsbank.
Arī Latvija ir aizvien vairāk ir pakļauta pasaules globalizācijas tendencēm. Lielas starptautiskas kompānijas uzpērk vietējos uzņēmumus, lai pēc tam agresīvi iekarotu Latvijas tirgu, izspiežot citus vietējos uzņēmumus. Pašlaik vērojama tendence, ka pat lietuviešu un igauņu uzņēmumi pārņem Latvijas kompānijas, lai stiprinātu savas pozīcijas Baltijā. Diemžēl rodas iespaids, ka Latvijas uzņēmēji nenovērtē ilgtermiņa ieguvumus, ko var sniegt biznesa apvienošana vai palielināšana ieskaitot klientu skaita pieaugumu, lielākus pārdošanas un ražošanas apjomus par tādiem pašiem resursiem. Konkurences spiediena rezultātā uzņēmēji Latvijā biežāk izvēlas savu biznesu pārdot ārvalstu investoram, nevis meklē risinājumus veiksmīgai darbības turpināšanai un labklājības pieaugumam.