Šajā laikā ne viens vien uzņēmums, lai saglabātu vietu tirgū un nodrošinātu stabilu izaugsmi turpmāk, ir spiests pārskatīt savu darbību un lemt par darbības optimizāciju. Arvien vairāk uzņēmumu, kuri darbojas vairākās ES valstīs, izlemj par labu pārrobežu apvienošanai.
Latvijā līdz šim pārrobežu apvienošanās vispopulārākā bijusi apdrošināšanas sektorā –piemēram, 2007.gadā tika reorganizēta Seesam Life, izveidojot Eiropas komercsabiedrību Seesam Life Insurance SE; šogad, izmantojot ES direktīvu par pārrobežu apvienošanos, tika veikta apdrošināšanas sabiedrības If pārrobežu apvienošana; Eiropas komercsabiedrības statusā darbojas arī Sampo un Compensa. Apdrošināšanas sektorā būtisks apvienošanās ieguvums ir nepieciešamība izpildīt kapitāla pietiekamības rādītājus tikai vienā – galvenās mītnes valstī. Taču arī citu sektoru uzņēmumiem pārrobežu apvienošanās var palīdzēt būtiski optimizēt to darbību.
Pārrobežu apvienošanās rezultātā uzņēmums kā juridiska persona ir reģistrēts tikai vienā no valstīm, bet pārējās valstīs, kurās tas darbojas, tiek dibinātas galvenā uzņēmuma filiāles, kurām nav juridiskas personas statusa. Līdz ar to, piemēram, visās trīs Baltijas valstīs strādājošam uzņēmumam vairs nav nepieciešams izpildīt pamatkapitāla prasības trijās, bet gan tikai vienā valstī. Iespējams ievērojami samazināt uzņēmuma administrācijas izmaksas, tai skaitā izmaksas, kas saistītas ar dažādu likumos noteiktu formalitāšu ievērošanu. Tā kā filiālēm likumā noteiktas salīdzinoši minimālas prasības, iespējams vienkāršot lēmumu pieņemšanu uzņēmumā. Turklāt pārrobežu apvienošanai nav negatīvu nodokļu seku un, kas svarīgi, pārrobežu apvienošanas gadījumā, tāpat kā parastas vietēja mēroga reorganizācijas gadījumā, visu pievienojamo uzņēmumu tiesības un saistības automātiski pāriet iegūstošajam uzņēmumam. Tas jo īpaši svarīgi ir uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar piedalīšanos publisko iepirkumu procesos, jo iegūstošais uzņēmums iepirkumos var izmantot pievienoto uzņēmumu uzkrāto pieredzi.
Kuru procedūru izmantot – Eiropas komercsabiedrības dibināšana vai uzņēmumu apvienošana izmantojot ES direktīvu par pārrobežu apvienošanu? Gadu atpakaļ diezgan būtisks arguments par labu Eiropas komercsabiedrības dibināšanai bija tas, ka Latvijas un arī pārējo Baltijas valstu atbildīgajām institūcijām nebija praktiskas pieredzes uzņēmumu apvienošanai izmantojot ES pārrobežu apvienošanās direktīvu. Tagad šāda pieredze ir un, lai gan rezultāts ir līdzīgs, mūsu uzņēmumiem varētu šķist pievilcīgāka otrā iespēja, jo Eiropas komercsabiedrības dibināšanas process ir salīdzinoši sarežģītāks. Pie tam, ja pēc apvienošanās procedūras Eiropas komercsabiedrības gadījumā uzņēmumam jāpielāgojas īpašajām šīm sabiedrībām izvirzītajām prasībām (piemēram, par darbinieku iesaistīšanu), kas prasa papildus uzmanību no uzņēmuma vadības, tad uzņēmums, kas izveidots izmantojot ES pārrobežu apvienošanās direktīvu, turpina strādāt pēc tām pašām prasībām, kas tam tika piemērotas attiecīgajā mītnes zemē līdz apvienošanās procesam.
Secinājums? Pārrobežu apvienošanos kā iespēju izmaksu samazināšanai ieteicams izvērtēt jebkuram uzņēmumam, kurš papildus Latvijai darbojas arī citās ES valstīs.