Apvienošanās darījumu pieaugoša tendence vērojama jau pēdējos trīs gadus, spēkus apvienojot gan vietējiem uzņēmumiem, gan ārvalstu uzņēmumiem, pārpērkot vietējos. Konkurences padomē (KP) izvērtēto uzņēmumu apvienošanās ziņojumu skaits pērn, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājies par 60%, norāda KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.
Viņa prognozē, ka šogad apvienošanās darījumu skaits varētu sasniegt 16 līdz 19 darījumus.
Kopumā pagājušajā gadā KP ir izvērtējusi 20 apvienošanās ziņojumus, no kuriem ceturtā daļa ir bijuši saistīti ar sarežģītiem darījumiem, kur nepieciešama padziļināta tirgus analīze. Vērtētie apvienošanās darījumi kopumā ietekmējuši vismaz 25 tautsaimniecības nozares, savukārt sarežģītākās apvienošanās ietekmējušas tādas nozares kā mazumtirdzniecība, telekomunikācijas, apdrošināšanas pakalpojumi, lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošana, graudu vairumtirdzniecība, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde.
S. Ābrama norāda, ka 19 gadījumos pieņemts pozitīvs atzinums, proti, apvienošanās atļauta, jo konkurencei nav paredzams kaitējums, taču vienā gadījumā apvienošanās tika aizliegta. Tas ir pagājušā gada beigās pieņemtais lēmums aizliegt SIA Maxima Latvija izmantot telpas Tērbatas ielā, kur līdz šim darbojās veikals ar preču zīmolu top!. Šāds lēmums pieņemts, jo darījuma rezultātā šajā tirgū vairs darbotos tikai divi mazumtirdzniecības uzņēmumi SIA Rimi Latvia un SIA Maxima Latvija. Līdz ar to samazinātos konkurence un patērētājiem tiktu ierobežotas izvēles iespējas.
Runājot par mazumtirdzniecības sektoru, KP vadītāja uzsver, ka joprojām turpinās tendence, ka šajā nozarē novērojama augsta tirgus dalībnieku aktivitāte. Ja 2017. gadā konkurences cīņa notika plaša sortimenta veikalu attīstībā, tai skaitā iepirkšanās centros, tad šogad lielākie nozares spēlētāji SIA Rimi Latvia un SIA Maxima Latvija aktīvāk sāk paplašināt savu darbību ekspresveikalu nišā. Tomēr arī mazie uzņēmumi nesnauž un meklē risinājumus, kā palielināt konkurenci. Piemēram, SIA Firma Madara 89 ieguva kontroli pār SIA Lars limited un 13 tai piederošajiem veikaliem, tādējādi palielinot veikalu skaitu līdz 113 vienībām. Tāpat, nākotnē varētu pieaugt pārtikas internetveikalu nozīme. Tas paver jaunas iespējas tirgus dalībniekiem, īpaši vietu trūkuma vai pārlieku augstu investīciju dēļ.
Vēl nozares, kurās vērojama uzņēmumu saplūšana ir telekomunikācijas, kā arī mediji un citas tehnoloģijas. Arī Latvijā pēdējo gadu laikā telekomunikāciju uzņēmumi ir paplašinājuši savu darbību, piedāvājot ne tikai telekomunikāciju, bet arī citus digitālos pakalpojumus. Piemēram, pērn KP noslēdza SIA Bite Latvija un SIA Stream Networks apvienošanās darījuma izvērtēšanu. Secināts, ka šis darījums varētu radīt ar pozitīvus ieguvumus – palielinātos pakalpojumu kvalitāte un digitālo pakalpojumu piedāvājums.
Arī citi operatori pēdējo gadu laikā ir paplašinājuši piedāvājumu klāstu, attīstot digitālo mediju pakalpojumus, kas norāda uz nozares uzņēmumu nepieciešamību attīstīties ārpus pamatdarbības. KP paredz, ka šādas tendences būs novērojamas arī turpmāk.
Skatoties kopumā uz uzņēmumu vēlmi apvienoties, S. Ābrama norāda, ka pagājušais gads bijis rekordgads šajā ziņā. Šī tendence vērojama ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs un ir saistīta ar uzņēmumu vēlmi stiprināt savas pozīcijas eksporta tirgos un apvienot resursus. Tomēr vienlaicīgi ir jāskatās, lai netiktu deformēta konkurence, jo ne visi uzņēmumi paziņo par apvienošanos, bet tas šiem uzņēmumiem draud ar sodu.