Saeima vakar galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Konkurences likumā, ar kuriem tiek paplašinātas Konkurences padomes pilnvaras valsts un pašvaldību, un to dibināto kapitālsabiedrību uzraudzībai, lai nodrošinātu konkurences neitralitātes principu, skaidri definējot, ka tām jāievēro godīga konkurence.
Par šo lēmumu gandarījumu paudusi jau Konkurences padome un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Savukārt nav pārsteigums, ka zināmas bažas izteikusi Latvijas Lielo pilsētu apvienība. Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama atkārtoti ir norādījusi, ka konkurences pārkāpumu līderos ir pašvaldību uzņēmumi, kas kropļo tirgu un darbojas uz subsīdiju principa. Diemžēl līdz šim Konkurences padomei nav bijušas pilnvaras vērsties pret pašvaldību uzņēmumiem, taču tās ir iegūtas ar pieņemtajiem grozījumiem.
Faktiski pašvaldību uzņēmumu pastāvēšanai ir attaisnojums tikai tad, ja tie darbojas tajās tirgus nišās, kurās nav privāto spēlētāju. Piemēram, kādā mazā pašvaldībā nav privāto uzņēmēju, kas nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamu pakalpojumu. Tādā gadījumā to var darīt publiskais sektors. Diemžēl pašvaldības par vara makti vēlas darboties jomās, kurās ir pietiekami daudz privāto uzņēmumu. Lai minam kaut vai Rīgas ūdeni un «ģeniālo» domu Rīgā dibināt pašvaldības aptiekas. Protams, Konkurences padome negrasās vērsties pret tiem pašvaldību uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar godīgu konkurenci. Taču pārsvarā gadījumu ar to ir problēmas. Galvenais iemesls – pašvaldības uzņēmumi nedarbojas tikai ar pašu gūtajiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, kā to dara privātais bizness, bet tiek subisdēti no pašvaldībā dzīvojošo samaksātajiem nodokļiem.
Pateicoties šīm subsīdijām, pašvaldību uzņēmumi var piedāvāt saviem klientiem tādas cenas, kādas nevar nodrošināt konkurenti, kuriem nav pašvaldību subsīdiju. Līdz ar to izveidojas negodīga konkurence, kas nereti rezultējas privāto spēlētāju aiziešanā no tirgus un pašvaldības monopola izveidē, kas bezkonkurences apstākļos klientiem var diktēt arī neizdevīgus nosacījumus. Spilgts piemērs ir 28 pašvaldībām piederošais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ZAAO, kam Konkurences padome piemēroja naudas sodu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo uzņēmums saviem klientiem uzspieda nepamatotus sadarbības nosacījumus.
āatceras, ka jebkurš monopols pēc definīcijas ir patērētājiem nedraudzīgs. Par pašvaldību biznesa aktivitātēm sūdzas arī lauku tūrisma uzņēmēji, jo nereti pašvaldības uzņēmumi piedāvā šajā jomā savus pakalpojumus par dempinga (subsidētām) cenām. Maldīgs ir arī priekšstats, ka pašvaldību uzņēmumu lētās cenas nāk par labu iedzīvotājiem, jo faktiski tie par precēm vai pakalpojumiem pārmaksā: pirmo reizi – caur nodokļiem, kas aiziet subsīdijās, otrreiz – par pašu preci vai pakalpojumu. Līdz ar to jaunie grozījumi likumā, kas Konkurences padomei ļaus vērsties pret pašvaldību negodīgu komercpraksi, noteikti ir apsveicami.
