Latvijā šobrīd tiek izskatīta tā sauktā būvnieku karteļa lieta. Lietuvā ir izskatīta līdzīga lieta, kura tika izbeigta tikai tāpēc, ka konkurences pārkāpums tika pamatots ar krimināllietas izmeklēšanā nelikumīgi iegūtiem pierādījumiem.
Turpmāk rakstā norādīšu lietas faktus un galvenos secinājumus, kas var būt aktuāli arī Latvijas būvnieku karteļa lietā.
Īsumā par lietas faktiem
Lietuvas Konkurences padome (turpmāk – Lietuvas KP) 2018. gada 13. septembrī uzsāka izmeklēšanu par iespējamu karteli būvniecības nozarē. Izmeklēšanas laikā Lietuvas KP ieguva pierādījumus no Īpašā izmeklēšanas dienesta.
2021. gada 18. maijā viens no uzņēmumiem (AS “BMGS”) iesniedza Lietuvas KP lūgumu izņemt daļu no izmeklēšanas lietā esošajiem pierādījumiem. Iesniegums tika pamatots ar Viļņas Apgabaltiesas 2021. gada 10. maija spriedumu. Šajā spriedumā noteikts, ka prokurora lēmums, ar kuru Īpašajam izmeklēšanas dienestam atļauts nodot daļu pirmstiesas izmeklēšanas lietā iegūto pierādījumu Lietuvas KP, ir nelikumīgs.
Lietuvas KP nolēma daļu informācijas izņemt no izmeklēšanas lietas. Un, izvērtējot atlikušos pierādījumus, kas bija palikuši izmeklēšanas lietā, Lietuvas KP atzina, ka tās rīcībā vairs nav pietiekamu pierādījumu, lai konstatētu, ka uzņēmumu starpā ir slēgtas aizliegtas vienošanās. Lietuvas KP nolēma izbeigt izmeklēšanu.
Kāpēc Lietuvas KP nevarēja izmantot pierādījumus, kas iegūti krimināllietas izmeklēšanā?
Lietuvas Kriminālizmeklēšanas likuma 5. pants noteic, ka kriminālizmeklēšanas laikā ir aizliegts pārkāpt cilvēktiesības. Savukārt šā likuma 19. pants paredz vien dažus gadījumus, kad ir iespējams izmantot kriminālizmeklēšanas darbību laikā savākto informāciju. Visi šie gadījumi ir saistīti tikai un vienīgi ar krimināllietām. Arī Lietuvas ģenerālprokurors savos lēmumos atļāva izmantot kriminālizmeklēšanas laikā savākto informāciju tikai krimināllietās.
Savukārt Konkurences likums nepiešķir Lietuvas KP īpašas tiesības izmantot pierādījumus, kas savākti krimināllietas izmeklēšanā.
Kopsakarā šajā gadījumā ir jāņem vērā arī, ka pierādījumu iegūšanā nedrīkst pārkāpt cilvēktiesību garantijas. Lietuvas Konstitūcijas 22. pants noteic, ka personīgā korespondence, telefona sarunas, telegrāfa ziņas un cita veida komunikācija ir neaizskarama. Tieši tādēļ Viļņas Apgabaltiesa jau minētajā 2021. gada 10. maija spriedumā secināja, ka Īpašā izmeklēšanas dienesta lēmums nodot Lietuvas KP daļu no pirmstiesas izmeklēšanas lietā savāktajiem pierādījumiem ir pilnīgā pretrunā ar Kriminālizmeklēšanas likuma 19. pantu un Lietuvas Republikas Konstitūcijas 22. pantu.
Galvenie secinājumi: ko šī lieta iemācīja?
Pirmkārt, konkurences iestādes nevar izmantot pierādījumus, kas savākti krimināllietas izmeklēšanā. To nepieļauj Lietuvas Konkurences un Kriminālizmeklēšanas likums.Otrkārt, konkurences iestādēm jebkurā gadījumā vienmēr ir jārespektē privātās dzīves un privātās korespondences neaizskaramība. To neievērojot, iegūtie pierādījumi nebūs izmantojami konkurences pārkāpumu pierādīšanai.Treškārt, arī tiesām ir rūpīgi jāizvērtē, vai visi konkurences iestādes lietā esošie pierādījumi ir iegūti atbilstoši tiesību aktu prasībām.Visbeidzot, šādās lietās vienmēr ir jāpatur prātā Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse, it īpaši ievērojot tendenci, ka konkurences iestādes visnotaļ konsekventi neņem vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas noteiktos principus.
Tātad, ja ir pierādījumi, kas savākti krimināllietas izmeklēšanas gaitā, tas var palīdzēt Konkurences likuma pārkāpumu izmeklēšanā, bet tas nav un nevar būt juridisks pamats šādu pierādījumu izmantošanai. Lietuvas Republikā šeit tika “novilkta svītra”.
Rezumējot rodas jautājums, vai Latvijas būvnieku karteļa lietā tiks pieļauts, ka konkurences pārkāpumu izmeklēšanā drīkst izmantot pierādījumus, kas iegūti krimināllietas izmeklēšanā. Ja jā, tad vai tas nozīmē, ka Latvijā ir zemāka cilvēktiesību garantiju nodrošināšana nekā Lietuvā? Vai tādējādi Latvijā netiks iedibināta cilvēktiesības apdraudoša prakse, kurā konkurences iestāde varēs brīvi sistēmiski apdraudēt cilvēktiesības?