Latvija turpina iet pa birokrātijas ceļu. Konkurences likums paredz, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums finanšu gadā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu, par to ir jāiesniedz Konkurences padomei ziņojums. Konkurences padomē šādas apvienošanās lietas nereti tiek skatītas vairāk kā likumā maksimāli noteiktos četrus mēnešus, kas ir iespējams, jo ne vienmēr sākotnēji iesniegtais ziņojums tiek uzskatīts par atbilstoši sagatavotu.
Šāds apgrozījuma slieksnis kombinācijā ar ilgajiem apvienošanās lietu izskatīšanas termiņiem ievērojami apgrūtina civiltiesisko apgrozību valstī, kas ir viens no tirgus ekonomikas veselīgas attīstības nosacījumiem. Vienlaicīgi tiek tērēti Latvijā šobrīd tik dārgie cilvēku laika resursi, procesuāli noformējot triviālas apvienošanās lietas.
Šāds 25 miljonu latu apgrozījuma slieksnis ir neadekvāti zems, jo konkurenci tirgū pietiekami aizsargā otra Konkurences likuma prasība, kas nosaka, ka par apvienošanos ir jāsniedz ziņojums, arī gadījumos, kad apvienošanās iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 %. Konkurences normas, tāpat kā nodokļu politika, ir viens no kritērijiem, kā Latvija tiek vērtēta citu valstu starpā investīciju pievilcības ziņā. Latvijas likumdevējs tādējādi rīkosies gudri, ja savlaicīgi sapratīs šī apgrozījuma sliekšņa prasības radīto birokrātijas problēmu, kas nav nepieciešama likuma mērķa sasniegšanai.
Šī brīža apgrozījuma slieksnis apgrūtina riska kapitāla fondu darbību Latvijā, kas ir viens no ekonomikas attīstības dzinuļiem daudzos atvērtu un modernu valstu tirgos. Riska kapitāla fondi mēdz ieguldīt dažādās nesaistītās nozarēs. Katra jauna apgrozījuma slieksni pārsnieguša fonda darījuma automātiska pakļaušana ilgstošajām Konkurences padomes procedūrām sniedz nepārprotamu signālu privātā kapitāla investoriem, ka Latvija ir birokrātijas pilna zeme, kas bieži vien nostādīs nopietnākos riska kapitāla fondus neizdevīgās darījuma pozīcijās.
Ņemot vērā ekonomikas attīstību un inflāciju, daudzas ekonomikas nozares Latvijā šobrīd ir mērāmas simtos miljonu latu. Apgrozījuma slieksnis traucē operatīvi apvienoties arī vietējiem uzņēmumiem, kuri pārsniedz apgrozījuma kritēriju, bet kuriem nav lielas tirgus daļas, un kuru apvienošanās neradītu būtisku konkurences samazinājumu. Valsts politikai vajadzētu ne tikai fokusēties uz konkurenci vietējā tirgū, bet arī raudzīties, lai netiek bremzēta lielu un starptautiski konkurētspējīgu uzņēmumu veidošanās. Uzņēmumiem augot caurmērā palielinās to efektivitāte un caurspīdīgums, kas ir pozitīvi gan ekonomikas attīstības, gan nodokļu ieņēmumu ziņā.
Daudzu komercsabiedrību īpašniekus, kuri apsver uzņēmumu apvienošanās vai pārdošanas darījumus, uztrauc ne tikai apvienošanās izskatīšanas termiņi, bet arī iespējamā informācijas noplūde par darījumu pēc ziņojuma iesniegšanas Konkurences padomē. Tas padara starpposmu līdz brīdim, kad tiks saņemta Konkurences padomes atļauja darījuma pabeigšanai dubulti nepievilcīgu, un var atturēt uzņēmumu īpašniekus no loģisku un stratēģiski pareizu darījumu veikšanas.
Latvijas likumdevējs nedrīkst ignorēt faktu, ka Latvija šobrīd cieši integrējas Eiropas Savienības tirgū, un Latvijas uzņēmumu konkurētspēju bieži vien vairāk ietekmē globalizācija, nevis apvienošanās kontrole vietējā līmenī. Tādējādi, uzskatu, ka šī brīža 25 miljonu latu apgrozījuma slieksnis uzņēmumu apvienošanās kontrolē ir pārspīlēti zems, un to vajadzētu palielināt vismaz līdz 100 miljoniem latu. Latvija kā salīdzinoši atvērta tirgus ekonomika attīstīsies jebkurā gadījumā, bet ar zemo apvienošanās kontroles slieksni mums būs ilgāk jāgaida uz „nacionālo čempionu” rašanos, kuri būtu Latvijas ekonomikas lepnums starptautiskā mērogā.