Finanses

2007. gadā visvairāk nopelnījušie 100 Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db,10.02.2009

Jaunākais izdevums

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Tomēr banku nozare savas pozīcijas pakāpeniski atdod, un tāpat desmitniekā vairs nav atrodams neviens tranzīta nozares pārstāvis, no tā pazuduši arī nekustamo īpašumu attīstītāji un tirgotāji, bet vietā nākuši divi būvnieki, kā arī jau veseli divi ražotāji vai vismaz ar šo jomu cieši saistīti uzņēmēji – Sergejs Zaharjins un Andris Griģis.

2007. gadā ir palielinājies arī kopējais lielās peļņas līmenis. Pirms diviem gadiem uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela 2005. gadā gūtās peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms trim gadiem šis slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu pirms gada deva tikai 129. vietu visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā, bet tagad – vairs tikai 171. vietu.

Vienlaikus vēl aizvien lielāko pelnītāju saraksts rāda ārkārtīgi lielu nozīmīgas uzņēmumu daļas peļņas rādītāju nepastāvību. Pirms diviem gadiem, kad tika publicēts 75 pelnošāko uzņēmēju saraksts, jaunpienācēju tajā bija 38 (tātad faktiski puse), un tikpat daudz saraksta dalībnieku no tā arī izkrita. Pirms gada lielāko pelnītāju sarakstā bija 64 jaunpienācēji (gandrīz divas trešdaļas), savukārt 39 uzņēmēji, kuri pirms gada bija pelnošāko kapitāldaļu īpašnieku pirmajā septiņdesmitpiecniekā, šogad nav tikuši pat simtniekā. Arī jaunajā pelnītāju simtniekā ir 48 jaunpienācēji, un tikpat liels skaits 2006. gada lielo pelnītāju nu no tā izkrituši.

1.-2. (1.-2.) Valērijs Kargins – 17.56 miljoni latu

Parex grupas peļņa 2007. gadā bija vairāk nekā 41 miljons latu, un bankas ilggadējā vadītāja un 42.42% akciju īpašnieka (līdz 2008. gada novembrim) peļņas daļa attiecīgi pārsniedza 17 miljonus latu.

1.-2. (1.-2.) Viktors Krasovickis – 17.56 miljoni latu

Identiska 2007. gadā bija arī V. Kargina ilggadējā kompanjona un otru 42.42% bankas akciju īpašnieka peļņas daļa.

3. (3.) Oļegs Fiļs – 12.93 miljoni latu

Par 2007. gada trešo lielāko pelnītāju kļuvis arī pagājušā gada trešās vietas ieguvējs – Aizkraukles bankas 47.02% akciju īpašnieks. Pirms gada viņa peļņas daļa bankā bija 11,79 miljoni latu.

4. (4.) Ernests Bernis – 12.64 miljoni latu

Oļega Fiļa kompanjonam peļņas daļa nedaudz mazāka ir tāpēc, ka viņam tie paši 47.02% akciju pieder kopā ar Niku Berni, - E. Berņa daļa ir 45.99% akciju.

5. (16.) Guntis Rāvis – 12.58 miljoni latu

Straujākais kāpums lielo pelnītāju sarakstā saskaņā ar Lursoft apkopotajiem peļņas datiem izdevies būvuzņēmuma Skonto būve līdzīpašniekam, kuram kapitāldaļas pieder vēl vairāk nekā divos desmitos kompāniju.

6. (5.) Leonīds Esterkins – 11.52 miljoni latu

Rietumu bankas 2007. gada peļņa bija 34,8 miljoni latu, tās lielākajam pašmāju akcionāram – kredītiestādes padomes priekšsēdētājam ļaujot vēl nedaudz pakāpties uz augšu lielo pelnītāju sarakstā. Gadu iepriekš baņķiera 33.11% akciju pakete viņam nodrošināja 9.81 miljonu latu peļņas daļu.

7. (9.) Sergejs Zaharjins – 8.14 miljoni latu

Uzņēmuma Liepājas metalurgs lielākā akcionāra un vēl četru kompāniju līdzīpašnieka peļņas daļa 2007. gadā gandrīz dubultojusies.

8. (8.) Arkādijs Suharenko – 6.03 miljoni latu

Otra lielākā Rietumu bankas pašmāju akcionāra (17.33%) peļņas daļa 2007. gadā palielinājusies vēl par 900 tūkstošiem latu.

9. (28.) Ivars Millers – 5.57 miljoni latu

Megapelnītāju pirmajā desmitniekā strauji ielauzies arī otrs Skonto būves līdzīpašnieks, kādreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, kuram saskaņā ar Lursoft datiem pieder kapitāldaļas vēl astoņās uzņēmējsabiedrībās. Pirms gada I. Millera peļņas daļa viņam piederošajās kompānijās bija tikai 2.07 miljoni latu.

10. (J) Andris Griģis – 5.33 miljoni latu

Nu jau bijušajam Līvu alus darītavas īpašniekam pieder kapitāldaļas kopumā 18 kompānijās, kas tad arī nodrošinājušas viņam kopējo ievērojamo peļņas pieaugumu, - pirms gada A. Griģis nebija pat lielo pelnītāju pirmajā simtniekā.

11. (J) Igors Buimisters – 5.24 miljoni latu

Trasta komercbankas padomes priekšsēdētāju pelnošāko uzņēmēju desmitniekā ierindo viņam oficiāli piederošie 32.98% kredītiestādes akciju.

12. (12.) Kirovs Lipmans – 4.80 miljoni latu

Pazīstamajam uzņēmējam pieder kapitāldaļas sešos uzņēmumos, taču lielo peļņu (gada laikā tā pieaugusi par 1.4 miljoniem latu), protams, nodrošina akciju paketes Liepājas metalurgā un farmācijas uzņēmumā Grindeks.

13. (J) Argods Lūsiņš – 4.73 miljoni latu

Pazīstamais naftas produktu tirdzniecības kompānijas Kurzemes degviela lielākais īpašnieks un vadītājs atgriežas lielo pelnītāju simtnieka rindās – un uzreiz pēc pirmā desmitnieka. Kopā A. Lūsiņam pieder kapitāldaļas vēl septiņos uzņēmumos.

14. (11.) Valdis Lejnieks – 4.36 miljoni latu

Uzņēmējam iespaidīgo peļņas daļu (gadu iepriekš – tikai nepilni trīsarpus miljoni latu) nodrošina akciju kontrolpakete ievērojamajā ceļu būves koncernā A.C.B. un vēl divās kompānijās.

15. (J) Jevgenijs Gombergs – 3.52 miljoni latu

Lielāko pelnītāju pirmajā simtniekā debitē pazīstamais nekustamo īpašumu apsaimniekotājs, kuram reizē ar SIA Teikas nami pieder kapitāldaļas vēl sešās kompānijās.

16. (31.) Iļja Segals – 3.46 miljoni latu

Otrs lielākais metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs akcionārs un kompānijas valdes loceklis, kā arī vēl divu uzņēmumu kapitāldaļu īpašnieks.

17. (J) Raimonds Plāte – 3.36 miljoni latu

Mazpazīstamajam 1971. gadā dzimušajam uzņēmējam un pelnītāju saraksta debitantam pieder kapitāldaļas kopumā deviņās kompānijās – reizē ar labi pazīstamo Tekstilianu (51%) un Capitolia (43%) arī SIA Vaivari, SIA Brūkleņu ciems, SIA D.M. Holdings, SIA Grupa, SIA P.M.G.S., SIA P.M.G.M., SIA P.M.G.J. un SIA Projektu vadības grupa.

18. (18.–19.) Vadims Telica – 3.06 miljoni latu

Oficiālā Sentor Farm aptieku tīkla vienīgā īpašnieka peļņas daļa gada laikā ir palielinājusies par vēl pusmiljonu latu.

19. (18.–19.) Benita Sadauska – 2.93 miljoni latu

Mersedesu tirgotāja – SIA Domenikss un vēl astoņu saistīto kompāniju īpašnieces peļņas daļa gada laikā pieaugusi par nepilniem 400 tūkstošiem latu.

20. (J) Andrejs Voļpe – 2.86 miljoni latu

Mazpazīstamajam 1952. gadā dzimušajam uzņēmējam kopumā pieder kapitāldaļas gandrīz pusotrā desmitā uzņēmējsabiedrību – reizē ar jau pieminētajām Capitolia, Tekstiliana, Brūkleņu ciems un Projektu vadības grupa arī SIA 5. iela, SIA Jumāras īpašums, SIA Mārupītes nami, SIA 2I&E, SIA Liepu nams, SIA Otrā avēnija, SIA RSGA, SIA Kuģu stūris, SIA Otrais kuģu stūris un SIA Ceturtais kuģu stūris.

21. (J) Aleksandrs Boreckis – 2.81 miljons latu

Mazpazīstamā megapelnītāju saraksta jaunpienācēja būtiskākais īpašums ir 100% kapitāldaļu nekustamā īpašuma uzņēmumā Baltezera terases.

22. (J) Jānis Bazevičs – 2.78 miljoni latu

Latvijas lielāko zemes īpašnieku sarakstā atrodamais 1974. gadā dzimušais uzņēmējs nu debitē arī megapelnītāju rindās: vietu šajā sarakstā viņam nodrošina kapitāldaļas uzņēmumos Gūtmanis, Dzirciema terases, Lidosta.com un Rumbulas projekts.

23. (J) Edgars Uldriks – 2.77 miljoni latu

J. Bazeviča kompanjons, kuram papildus pieder kapitāldaļas vēl divās kompānijās – SIA Project.com un SIA E.L. Property.

24. (32.) Arnis Riekstiņš – 2.74 miljoni latu

Stabilu vietu lielo pelnītāju saraksta augšdaļā 1962. gadā dzimušajam uzņēmējam nodrošina kapitāldaļas bezvadu interneta risinājumu kompānijā Mikrotīkls, Pirms gada A. Riekstiņa peļņas daļa bija pieticīgāka – 1.89 miljoni latu.

25. (68.–69.) Jānis Lancers – 2.73 miljoni latu

No piecām pazīstamajam uzņēmējam piederošajām kompānijām pelnošākais, protams, ir būvuzņēmums PBLC (J. Lancera daļa – 50%). Pirms gada J. Lancera kopējā peļņas daļa bija tikai nepilns miljons latu.

26. (14.) Vitālijs Gotlibs – 2.69 miljoni latu

RD uzņēmumu grupas pirmajai personai ievērojamo peļņu (kas gan nedaudz sarukusi – gadu iepriekš bija 2.83 miljoni latu) nodrošinājusi līdzdalība Mira 1, RD Elektroniks, Kord un citās grupas kompānijās – kopskaitā 11.

27. (51.–52.) Iļja Basins – 2.60 miljoni latu

14 kompāniju līdzīpašnieka galvenais peļņas avots ir SIA Olimps – ievērojams inženierpakalpojumu uzņēmums, kura klientu vidū ir Latvijas lielākās enerģētikas nozares kompānijas. Gada laikā I. Basina peļņas daļa no viņam piederošajām kapitāldaļām pieaugusi vairāk nekā dubulti.

28. (J) Ludmila Obručņikova (Litauniece) – 2.55 miljoni latu

Mazpazīstamajai 1976. gadā dzimušajai uzņēmējai vietu lielo pelnītāju sarakstā nodrošinājušas kapitāldaļas SIA NDB, kas saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ziņām darbojusies kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecības jomā un gadu pirms tās likvidēšanas 2008. gada jūnijā beigusi ar 781 latu lielām administrācijas izmaksām, toties 2.552 miljonu latu peļņu. Pašlaik L. Litauniecei pieder tikai miniatūrā SIA Illa L.

29. (24.) Nikolajs Kočujevskis – 2.46 miljoni latu

Ilggadējā Latvijas miljonāru saraksta dalībnieka būtiskākās un regulārās peļņas (gadu iepriekš – 2,28 miljoni latu) devējas ir ievērojamās vairumtirdzniecības un loģistikas kompānijas Greis un Greis loģistika, bet kopumā viņam pieder kapitāldaļas desmit uzņēmumos.

30. (J) Pēteris Spredzis – 2.24 miljoni latu

Pazīstamās autotirgotāju ģimenes pārstāvim iespaidīgo peļņu nodrošinājušas kapitāldaļas piecās kompānijās – SIA HML Imports, SIA MML Imports, SIA Aura Centrs, SIA MH Autocentrs un SIA Skandi Motors Rīga.

31. (25.) Mihails Gaņevs – 2.19 miljoni latu

Lielākais līdzīpašnieks Rīgas brīvostas stividorkompānijā Strek, kura gada laikā vēl nedaudz uzlabojusi savus peļņas rādītājus (gadu iepriekš M. Gaņeva peļņas daļa bija 2.13 miljoni latu).

32. (34.) Juris Kravalis – 2.19 miljoni latu

Uzņēmējam, kura peļņas daļa pirms gada bija tikai 1.74 miljoni latu, pieder kapitāldaļas kopumā astoņās kompānijās, kuru vidū nozīmīgākais ir būvuzņēmums Abora.

33. (53.) Uldis Mierkalns – 2.17 miljoni latu

Meža nozares uzņēmuma Pata AB un saistīto kompāniju (kopumā vēl četru) saimnieks, kura peļņas daļa gada laikā ir gandrīz dubultojusies.

34. (J) Jurijs Bašarins – 2.08 miljoni latu

Kādreizējais Jūrmalas domes deputāts Aleksandrs Bašarins, kurš gadu iepriekš ieņēma lielo pelnītāju saraksta 39. vietu ar 1.6 miljonu latu peļņas daļu, lielu daļu biznesa nodevis 1979. gadā dzimušajam dēlam Jurijam, kuram 2007. gada vairāk nekā divu miljonu peļņu nodrošinājusi līdzdalība kopumā četrās kompānijās.

35. (J) Ivo Zonne – 2 miljoni latu

Ilggadējs nekustamo īpašumu uzņēmējs, nekustamo īpašumu kompānijas Latvijas nami un vēl triju kompāniju īpašnieks debitē arī lielo pelnītāju sarakstā un pats teic, ka 2008. gada peļņa būšot vēl iespaidīgāka.

36. (20.) Vitālijs Čmihovs – 1.89 miljoni latu

Kokapstrādes uzņēmuma Gaujas koks un vēl triju kompāniju īpašnieka peļņas daļa gada laikā samazinājusies par vēl vairāk nekā 600 tūkstošiem latu, bet joprojām ir iespaidīga.

37. (45.) Ģirts Kaimiņš – 1.87miljoni latu

Iekārtu un eļļu tirdzniecības kompāniju Infleks un Inflekss saimnieka peļņas daļa gada laikā palielinājusies par vairāk nekā pusmiljonu latu.

38. (J) Andrejs Livanovičs – 1.81 miljons latu

Mazpazīstamajam 1956. gadā dzimušajam pelnītāju saraksta jaunpienācējam pieder 5% kapitāldaļu SIA Innovia, bet viņa galvenais ienesīgais – konsultāciju bizness saistīts ar uzņēmējam vienpersoniski piederošo SIA Energy Consulting.

39. (J) Valērijs Kļimovs – 1.80 miljoni latu

Uzņēmēja pazīstamākais īpašums ir metāla velmējumu tirdzniecības, kā arī metālkonstrukciju un izolēto cauruļu ražošanas un tirdzniecības kompānija Izoterms (uzņēmēja kapitāldaļām 2007. gadā atbilda 5.85 miljonu latu pašu kapitāls).

40. (42.–44.) Aleksandrs Oskins – 1.75 miljoni latu

Pēdējais gads pirms autotirgus apsīkuma sākuma Wess uzņēmumu grupas līdzīpašniekam, kam kopumā pieder kapitāldaļas desmit kompānijās, bijis īpaši veiksmīgs – peļņas daļa no 1.4 miljoniem latu palielinājusies līdz 1.75 miljoniem.

41. (J) Jolanta Aukšmukste – 1.67 miljoni latu

Nu jau bijušās Jelgavas cukurfabrikas oficiāli lielākās īpašnieces peļņu nodrošinājušas kapitāldaļas kompānijās LS Invest un Baltdomus.

42. (J) Zofija Kuļika – 1.66 miljoni latu

Vēl viena izbijusi cukurrūpniece – netieša Liepājas cukurfabrikas akcionāre, trīs kompāniju kapitāldaļu īpašniece.

43. (42.–44.) Ivans Tiščenko – 1.58 miljoni latu

Otrs Wess kompāniju grupas līdzīpašnieks, kam kopumā pieder kapitāldaļas astoņos uzņēmumos

44. (J) Juris Sils – 1.55 miljoni latu

Lielo pelnītāju saraksta jaunpienācējam – 1950. gadā dzimušajam uzņēmējam pieder kapitāldaļas uzņēmumos Degvielas un smērvielu tirdzniecība un serviss, Marathon Ltd un Sinkron.

45. (37.) Sergejs Gridņevs – 1.55 miljoni latu

Lielākais līdzīpašnieks tiltu, satiksmes pārvadu, tuneļu un citu inženierbūvju uz autoceļiem un dzelzceļiem projektēšanas, celtniecības un rekonstrukcijas uzņēmumā Tilts, kura peļņas daļa gada laikā nedaudz sarukusi – gadu iepriekš tā bija 1.66 miljoni latu.

46. (J) Jurijs Bespalovs – 1.49 miljoni latu

Pazīstamajam tranzīta nozares uzņēmējam kopumā pieder kapitāldaļas septiņās kompānijās, no kurām zināmākā ir tranzīta starpniekkompānija VK Tranzīts (kam savukārt pieder kapitāldaļas uzņēmumos Ventamonjaks serviss, BioVenta, VK ekspedīcija, Daivs ekspedīcija un Ventall Termināls).

47. (J) Kaspars Bergmanis – 1.49 miljoni latu

Labi pelnošajam pārtikas nozares uzņēmējam pieder kapitāldaļas kopumā vairāk nekā desmit kompānijās – ne tikai puse SIA Elvi grupa, bet arī kapitāldaļas uzņēmumos Būvmateriālu apgādes serviss, Linde pārtika, Linde N, Kuldīgas energoceltnieks, Ventspils projekts, Linde būve, BBP Invest, Tendo Management, Linde Invest, Talsu projekts, Hotel Virkas muiža un Arden Baltic.

48. (J) Viesturs Kuļikovskis – 1.48 miljoni latu

Lielo pelnītāju saraksta jaunpienācējam kopumā pieder kapitāldaļas veselās 17 kompānijās – gan jau pieminētajā Tekstiliana, Capitolia, Brūkleņu ciems un Projektu vadības grupa, gan arī Vaivari, Hāpsalas nams, VIA Finance, Rentals, Batsoft, Latnami, VG Investīciju kompānija, Braslas nams, Liepu nams, Jumāras īpašums, Dailes nams, Kuģu stūris, GGV Invest un Klang.

49. (88.) Aleksandrs Minajevs – 1.47 miljoni latu

1969. gadā dzimušais lielo pelnītāju saraksta pagājušā gada jaunpienācējs ir mazpazīstamās SIA Kronus vienīgais īpašnieks.

50. (J) Juris Feodorovs – 1.45 miljoni latu

Pazīstamā Ogres puses uzņēmēja nozīmīgākā kompānija joprojām ir pārtikas tirdzniecības uzņēmums Ogres Jumis, bet kopumā viņam pieder kapitāldaļas veselos desmit uzņēmumos.

Vieta sarakstā Uzņēmējs Peļņas daļa Zināmākie uzņēmumi 51. (47.–48.) Anna Lipmane 1,43 miljoni latu Grindeks 52. (J) Svetlana Vāverāne 1,42 miljoni latu Varavīksnes nami, VN Zeme 53. (47.–48) Vladimirs Siņeļņikovs 1,35 miljoni latu Baltkraft 54. (58.) Jeļena Sagateljana 1,32 miljoni latu Marno J 55. (70.) Jānis Andersons 1,29 miljoni latu Ecco Baltija, Euroskor Latvijā 56. (82.) Guntars Stabulnieks 1,28 miljoni latu Opron, Kolonāte, Riepu bloki, General Managing Group 57. (J) Leonīds Himičevs 1,26 miljoni latu Spēks–R, Gemmi 58. (J) Aleksandrs Kosovs 1,25 miljoni latu Inženieru tīkli IT, Inženieru tīklu bāze, Inženieru tīkli 59. (J) Jurijs Rešetilovs 1,24 miljoni latu Rešetilovs un Co

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien pasniegtas balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, kuri 2008. gadā bija visstraujāk kāpinājuši apgrozījumu, sekmējot sava uzņēmuma un valsts ekonomisko izaugsmi.

Kopumā balvas tika pasniegtas astoņās nominācijās - vadošais uzņēmums vidējo ražošanas uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums lielo ražošanas uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums vidējo mazumtirdzniecības uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums lielo mazumtirdzniecības uzņēmumu grupā, vadošais eksportētājs, reģionu līderis, TOP piecsimtais - 500.vietas ieguvējs, kā arī TOP 10 veiksminieks.

Šis ir jau trīspadsmitais gads, kad laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft publicē Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 un apbalvo sekmīgākos Latvijas uzņēmumus, kuri pagājušajā gadā kāpinājuši apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pelnošāko nekustamo īpašumu kompāniju TOP

Dace Skreija kopā ar Ingrīdu Drazdovsku,02.12.2008

Pro Kapital grupas uzņēmums SIA PK Investment pagājušajā gadā pārdeva vienu no lielākajiem un iecienītākajiem tirdzniecības centriem Latvijā – Domina Shopping (iznomājamā platība – 46.6 tūkst. m2, ieskaitot tirdzniecības un biroju telpas; tirdzniecības apgrozījums 2007.g. – 53.4 milj. latu) Vācijas investīciju fondam KanAm Grundinvest Fonds. Tas bija lielākais darījums nekustamā īpašuma tirgū Latvijā 2007. gadā.

Foto: Eva Šavdine

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ienesīgākie TOP 50 nekustamo īpašumu uzņēmumi 2007. gadā kopā nopelnījuši 199 milj. Ls.

Ņemot vērā situāciju ekonomikā un nekustamā īpašuma tirgū, pēc 2007. gada panākumiem daudziem nekustamā īpašuma uzņēmumiem var nākties «nolaisties no mākoņiem». Īpašā riska grupā ir nekustamo īpašumu attīstītāji, kuriem šajos ekonomiskajos apstākļos ir jārealizē iepriekšējos gados vai šobrīd topošie mājokļi un biroju telpas. Šķietami labākā situācijā varētu būt pabeigtu un nokomplektētu biroju ēku, tirdzniecības centru utt. īpašnieki, kuriem ir pastāvīga naudas plūsma.

Pelnošākās nekustamo īpašumu kompānijas 2007. gadā pēc neto peļņas
Vieta 2007UzņēmumsPeļņa 2007, milj.LsApgrozījums 2007, milj.LsRentabilitāte, %Paškapitāla atdeve, %
1PK Investments SIA57,224,471280,1695,17
2Riga's Real Estate SIA19,7121,4292,052952,57
3TAND Jelgava SIA10,450,502084,83101,29
4Spēks-R SIA6,612,29288,9756,93
5Nekustamo īpašumu sabiedrība Prokurs SIA5,8914,5740,4480,49
6Dzirnavu 37 SIA5,610,361538,75125,65
7Vicus SIA4,680,000,0098,95
8Interhaus SIA4,679,6548,45-100,04
9SWH Grupa AS3,521,80195,5767,61
10Dzirciema terases SIA2,970,00100881,00100,47
11LIDL Latvija SIA2,930,000,0017,93
12Varavīksnes nami SIA2,939,7130,1590,37
13Baltezera terases SIA *2,830,94299,74111,58
14Delta Property SIA2,826,3244,7029,44
15Valsts nekustamie īpašumi VAS2,589,4027,501,66
16Zemitāna centrs SIA2,53

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien laikraksts Dienas bizness pasniedza balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, kuri 2007. gadā bija visstraujāk kāpinājuši apgrozījumu, sekmējot sava uzņēmuma un valsts ekonomisko izaugsmi.

Šā gada TOP 500 vērienīgāko nomināciju – TOP 10 veiksminieks – no Finanšu ministra Ata Slaktera rokām saņēma degvielas un naftas produktu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA Oil Logistic naftas produktu nodaļas vadītājs Staņislavs Čaikovskis.emDienas bizness/em apbalvo Latvijas lielako uznemumu emTOP 500 /emliderus

Ar Baltkrievijas valsts koncerniem saistītais uzņēmums SIA Oil Logistic 2007. gadā sasniemDienas bizness/em apbalvo Latvijas lielako uznemumu emTOP 500 /emliderusedzis 350.43 miljonu lielu apgrozījumu, veidojot iespaidīgu pieaugumu pret 2006. gadu, kad uzņēmums apgrozīja 146.8 miljonus. Savukārt uzņēmuma peļņa pērn bijusi 611.77 tūkstoši latu, līdz ar to Oil Logistic rentabilitāte pagājušajā gadā bija 0.18.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ko saka paši megapelnītāji

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db,10.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Andrejs Livanovičs (Energy Consulting):

„Tas ir tāds pīķis kā Everests Himalajos. Tas bija ļoti trekns gads, ar kura augļiem man jāapietas daudz prātīgāk nekā Aigaram Kalvītim ar saviem treknajiem gadiem. Manā konsultāciju biznesā viens cikls ir 5-6 gadi. Tas nozīmē, ka es uz šīs peļņas rēķina dzīvoju iepriekšējos divus gadus un vēl dzīvošu 3-4 gadus. Jāturpina strādāt, un ar peļņu jāapietas ļoti prātīgi. Es to uztveru kā lielu debesu dāvanu, par kuru jābūt pateicīgam un ar kuru jāapietas ļoti prātīgi. 2008. gadā peļņa būs, taču daudzas reizes mazāka, bet 2009.gadā – vēl mazāka.”

Guntis Rāvis (Skonto būve):

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Visvairāk plusu - Dombrovskim un Kaimiņam; svītrojumu - Rasnačam, Strīķei un Kivičam

LETA,07.10.2018

Andris Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

Foto: Jānis Škapars, TVNET

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās visvairāk plusu ir saņēmis Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Artuss Kaimiņš (KPV), bet svītrojumu - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Rīgas domes deputāte Juta Strīķe un Andris Kivičs (KPV LV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Līdz šim apkopotā informācija, kas vēl var mainīties, liecina, ka no partijas «Saskaņa» visvairāk jeb gandrīz 34 000 plusu saņēmis Dombrovkis, kuram ir arī vairāk nekā 1300 svītrojumi. Savukārt «Saskaņas» sarakstos visvairāk svītrojumu - ap 2500 saņēmis Jānis Urbanovičs. Daudz vairāk - ap 19 000 bijis Urbanovičam. Kā arī vairāk nekā 5300 svītrojumu saņēmis Rasnačs, kurš gan saņēmis arī ap 3300 plusus.

No «KPV LV» visvairāk plusu ir Kaimiņam - ap 21 000, bet viņš saņēmis arī ap 1200 svītrojumus. Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK visvairāk plusu - ap 14 500 - ir Raivim Dzintaram. ievilkto plusu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Auditorkompānijas pievēršas biznesa konsultācijām

Dace Skreija, 67084412,08.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. /2008. finanšu gads bijis īpaši veiksmīgs auditorkompānijām – TOP 10 uzņēmumi apgrozījuši 26.5 milj. Ls, kas ir par 23.6 % vairāk nekā iepriekšējā periodā, un nopelnījuši gandrīz 2 milj. Ls.

Dienas bizness ir izveidojis lielāko auditorkompāniju TOP. Tradicionāli pirmās vietas ieņem «lielais četrinieks» – SIA Ernst & Young Baltic, Deloitte uzņēmumi, SIA PricewaterhouseCoopers un SIA KPMG Baltics. Viena miljona apgrozījuma robežu pārsniedz arī AS BDO Invest Rīga – pirmais no 100 % nacionālā kapitāla uzņēmumiem.

Jāatzīmē, ka auditorkompānijām ir iespējami trīs dažādi finanšu gadi, kas rada grūtības novērtēt uzņēmumu darbības rezultātus ekvivalentā laika periodā. Šis faktors kļūvis īpaši būtisks mainīgos ekonomiskos apstākļos, jo, piemēram, Ernst & Young Baltic, PricewaterhouseCoopers un MRI Revision (Baker Tilly Baltics), pārskata gads ir beidzies 2008. gada vidū, kad jau bija novērojams ekonomikas tempu izaugsmes samazinājums. Tomēr, neskatoties uz šo nobīdi laikā, auditorkompāniju TOP sniedz pietiekami objektīvu ieskatu nozarē. Tāpat auditorkompāniju TOP ir jāizšķir lielākie un starptautiskie uzņēmumi, kuri nodarbojas arī ar konsultāciju sniegšanu, un vietējā kapitāla mazie uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir revidentu pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils osta 2008. gada nogalē panāk kāpumu

Vēsma Lēvalde, Db,08.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvosta 2008. gada kravu apgrozījuma plānu izpildījusi par 98,5% jeb pārkrāvusi 28.57 milj.tonnu. Pēc kravu apjomu krituma 2008. gada augustā kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostā gada pēdējos četros mēnešos pieauga, plānotais gada apgrozījums izpildīts par 98.5%, informē brīvostas pārvalde.

2008. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri procentuāli visvairāk palielinājies šķidrās ķīmijas kravu apjoms – pārkrauts par 8 tūkstošiem tonnu jeb 160% vairāk. Šķelda pārkrauta par 23 tūkstošiem tonnu jeb 127.78% vairāk nekā 2008. gada novembrī, bet naftas produktu kravu apjoms pieaudzis par 477 tūkstošiem tonnu jeb 47.75%.

Kopumā 2008. gadā pārkrauts 28 570 tūkstoši tonnu kravas (2007. gadā - 31 037 tūkstoši tonnu). Vislielākais kravu apjoma pieaugums, salīdzinot ar 2007. gadu, ir celtniecības materiāliem, kas pārkrauti 139 tūkstošu tonnu apjomā - par 68 tūkstošiem tonnu jeb 95.77% vairāk nekā 2007. gadā. Dažādu citu kravu pieaugums, salīdzinot ar 2007. gadu, pieaudzis par 77 tūkstošiem tonnu jeb 92.77%. Labība 2008. gadā pārkrauta 711 tūkstošu tonnu apjomā, kas ir par 307 tūkstošiem tonnu jeb 75.99% vairāk nekā 2007. gadā, amonjaks 2008. gadā pārkrauts 1 212 tūkstošu tonnu apjomā jeb par 190 tūkstošiem tonnu (18.59%) vairāk nekā 2007. gadā. Vislielākais kravu apjoma kritums bijis naftas produktiem: 2008. gadā pārkrauts 15 030 tūkstoši tonnu, kas ir par 1 807 tūkstošiem tonnu mazāk nekā 2007. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TOP 500 uzņēmumi 2007. gadā uzstāda rekordus

Dace Skreija, Madara Fridrihsone,13.11.2008

2007. gada TOP 500 laureāti ir gandarīti par sasniegto un, neraugoties uz ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, ir apņēmības pilni arī turpmāk gūt panākumus uzņēmējdarbībā.

Foto: Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. bijis peļņas rekordgads – TOP 500 uzņēmumi nopelnījuši vairāk nekā 1 miljardu latu, kas ir apmēram puse no visu valsts uzņēmumu gūtās kopējās peļņas.

Piedzīvoti ievērojami apgrozījuma pieaugumi – TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 26%, sasniedzot kopējo apjomu 16.7 miljardu latu apmērā, un novērojama augsta rentabilitāte – vidējā TOP 500 uzņēmumu rentabilitāte 4.2 %, tie ir fakti, kas raksturo Latvijas lielākos uzņēmumus.

Balvas veiksmīgākajiem

Īpašā pasākumā godināti TOP 500 uzņēmumi 8 nominācijās. Uzsverot reģionālo uzņēmumu nozīmi, Db pirmo reizi izveidojis jaunu nomināciju un balvu saņēma straujāk augošais uzņēmums, šoreiz no Zemgales SIA Agrochema Latvia. Apliecinot savu atbalstu eksportam, Db godināja sekmīgāko eksportētāju ar lielāko eksporta apjomu pieaugumu no TOP 500 uzņēmumiem — AS Balticovo. Tāpat godināti mazumtirdzniecības un ražošanas uzņēmumi, kā arī veiksmīgākais uzņēmums no TOP 10 un 500. vietas ieguvējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Uzņēmējdarbībā iesaistīties motivē neatkarības sajūta, nevis lielāki ienākumi

Dienas Bizness,12.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstāk attīstītajās valstīs, tostarp Latvijā, vairāk uzņēmēju uzsāk savu biznesu, lai kļūtu neatkarīgāki. To par galveno uzņēmējdarbības motivāciju atzinuši 36% respondentu, pretēji 25% to pētījuma dalībnieku, kas par galveno motivatoru nosaukuši iespēju vairāk nopelnīt, secināts Ernst & Young veiktajā pētījumā.

Valstīs ar zemākiem ienākumiem, piemēram, Krievijā, Rumānijā vai Brazīlijā, šie rādītāji ir gandrīz tieši pretēji.

Pētījums atklāj, ka Ziemeļeiropas uzņēmēji nebaidās no iespējas piedzīvot neveiksmes sava biznesa sākšanā, kas nav raksturīgi Dienvideiropiešiem. Rietumeiropas uzņēmēji, savukārt, visvairāk no visiem pētījuma dalībniekiem min neatkarību kā galveno sava biznesa uzsākšanas motivatoru, kas, piemēram, nav raksturīgi Tuvējo Austrumu uzņēmējiem, kuri augstākus ienākumus uzskata par galveno motivāciju. Ziemeļeiropas uzņēmēji arī visvairāk strādā partnerattiecībās ar citiem, kas ir daudz mazāk izteikts, piemēram, Dienvidamerikas uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji uzskata, ka Krievijas tirgus būs stratēģiski nozīmīgākais arī 2015. gadā

Baiba Zālīte, speciāli db.lv,19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stretēģiski nozīmīgākie tirgi Latvijas uzņēmēju biznesa attīstībai 2015. gadā ir Krievija, ko norādījuši 53% aptaujāto uzņēmēju, Igaunija (24%) un Vācija (21%). Par būtiskiem Latvijas uzņēmēji uzskata arī Ķīnas, Ukrainas, Somijas, ASV un Baltkrievijas tirgus, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Latvijas uzņēmumu vadītāji, tāpat kā uzņēmēji Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme nākamā gada laikā saglabāsies līdzšinējā apmērā vai samazināsies, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Tikai 9% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ekonomiskā izaugsme uzlabosies.

Neskatoties uz to, uzņēmēji saglabā pārliecību par sava uzņēmuma izredzēm palielināt ieņēmumus, sevišķi īstermiņā. 71% Latvijas uzņēmumu vadītāju ir pārliecināti par ieņēmumu pieaugumu tuvākajos 12 mēnešos.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju, tāpat kā uzņēmēji CAE reģionā, vēlas palielināt darbinieku skaitu. To plāno darīt 41% Latvijas respondentu un 42% CAE reģiona uzņēmumu vadītāju. Tikai 15% vadītāji Latvijā ir izteikuši viedokli par štatu samazināšanu tuvāko 12 mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

69% uzņēmēji uzskata, ka nepieciešams ieviest sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus

Žanete Hāka,26.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto Baltijas uzņēmumu vadītāju uzskata, ka ir nepieciešams ieviest griestus ikgadējām sociālās apdrošināšanas iemaksām par darbaspēku, liecina KPMG Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas Pulss 2013.

Latvijā tādi uzņēmēji ir 69%, Igaunijā un Lietuvā – 73%. Savukārt sociālā nodokļa likmes samazināšanu visvairāk vēlas uzņēmēji Latvijā (66%), kam seko Lietuvas (60%) un Igaunijas uzņēmēji (52%).

Igaunijā 50% respondentu ir norādījuši, ka atbalsta darba devēja un darba ņēmēja maksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu proporcijas maiņu, kamēr Latvijā šo ideju atbalsta 44%, bet Lietuvā – 34% respondentu. Zemāku nodokļa likmi patēriņa precēm vēlas 56% Latvijas respondentu, savukārt Lietuvā – 40%, bet Igaunijā – 39% respondentu.

Visnoraidošākā attieksme pret privātīpašuma aplikšanu ar nodokļiem ir Igaunijas uzņēmējiem – 92%, savukārt Latvijā pret šo ideju ir 64%, bet Lietuvā – 66% respondentu. Luksusa preču aplikšanu ar nodokļiem visvairāk atbalsta Latvijā (63%), savukārt Lietuvā – 57% un Igaunijā – 47%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Latvijas ekonomika pērn augusi lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā

Jānis Rancāns,03.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2010. gada pēdējā ceturksnī pieaudzis par 0,3% , salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bet Eiropas Savienībā (ES) - par 0,2%, liecina Eurostat statistikas biroja precizētais ziņojums. Gada griezumā eirozonā un ES novērojams IKP pieaugums attiecīgi 2,0% un 2,1% apmērā.

Sezonāli izlīdzinātais IKP pērn pēdējā ceturksnī gada griezumā pieauga par 2,0% eirozonā un par 2,1% ES.

Latvijas sezonāli izlīdzinātā IKP izaugsme pērn pēdējā ceturksnī bija 1,1%, Lietuvā 1,8% un Igaunijā 2,3%.

Salīdzinot ar 2009. gada pēdējo ceturksni, pērn attiecīgajā laika periodā ASV IKP pieauga par 2,7%, savukārt Japānas ekonomika auga par 2,6%.

Tabula. IKP pieaugums ES valstīs pērn pēdējā ceturksnī.

Valsts

Pret 2010. gada 3. ceturksni

Pret attiecīgo ceturksni pirms gada

Beļģija

0.3

1.8

Bulgārija

1.7

2.1

Čehijas Republika

0.5

2.9

Dānija

-0.4

2.7

Vācija

0.4

4.0

Igaunija

2.3

6.6

Īrija

:

:

Grieķija

-1.4

-6.6

Spānija

0.2

0.6

Francija

0.3

1.5

Itālija

0.1

1.3

Kipra

0.3

2.2

Latvija

1.1

3.7

Lietuva

1.8

4.6

Luksemburga

:

:

Ungārija

0.2

2.4

Malta

:

:

Nīderlande

0.6

2.4

Austrija

0.6

2.7

Polija

0.8

3.9

Portugāle

-0.3

1.2

Rumānijas

0.1

-0.6

Slovēnija

0.6

1.9

Slovākija

0.9

3.4

Somija

1.7

5.0

Zviedrija

1.2

7.2

Lielbritānija

-0.6

1.5

Eirozona

0,3

2,0

ES 27

0,2

2,1

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu mājokļa iegādei ekonomiskā krīzē bankas neatsaka, bet noteikumi ir nepievilcīgi un bankas nesteidz piesaistīt jaunus klientus. Situācijai ekonomikā kļūstot smagākai, Db veica eksperimentu, lai pārliecinātos, vai un uz kādiem noteikumiem var tikt pie kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Db jau iepriekš (20.11.) ziņoja, ka arī uzņēmumiem ir sarežģīti saņemt kredītus. Problēmas tas rada tiem, kam banku dēļ var nākties atteikties no Eiropas projektu īstenošanas.

Strādā ar esošajiem

Banku kredītspeciālisti tika apmeklēti novembrī, pirmās tikšanās bija īsi pirms valdības 8. novembra lēmuma par Parex bankas pārņemšanu, par 2 Ls nopērkot 51 % bankas akciju. Pirms šī lēmuma bankas bija atsaucīgākas pret potenciālo kredītņēmēju, piemēram, uz izdevīgākiem nosacījumiem piedāvājot iegādāties īpašumus, kas pieder personām, kuras nepilda saistības ar kredītiestādi. Tuvojoties novembra beigām un situācijai ekonomikā kļūstot sarežģītākai, sarunas ar kredītspeciālistiem kļuva īsākas un formālākas, neiedziļinoties, cik lieli ir potenciālā kredītņēmēja ienākumi, kāda ir kredītvēsture, liecina Db novērojumi. Neoficiāli banku speciālisti atzīst, ka šobrīd viņus īpaši neinteresē jaunu klientu piesaiste un akcents tiek likts uz darbu ar esošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investīciju bilance - par 287 miljoniem lielāka

Māris Ķirsons, Db,20.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn tiešo investīciju uzņēmumu pamat- kapitālā uzkrātais apjoms salīdzinājumā ar 2007. gadu audzis par 13.52% jeb 287.1 miljonu latu. To rāda SIA Lursoft pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas apkopotie dati.

Viņš uzsver, ka tiešās akumulētās (ienākošas - izņemtās) investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā sasniedza 2.22 miljardus Ls, kas ir augstākais rādītājs Latvijas vēsturē. Tiešo uzkrāto investīciju pamatkapitālā aprēķinos tiek uzskaitītas ne tikai ienākušās investīcijas, bet arī izejošās, jo tiek pieņemts, ka gadījumos, ja uzņēmums tiek likvidēts, tiek samazināts ārvalstu kapitāla apjoms vai ārvalstnieka kapitāla daļas pārpērk Latvijas rezidenti un investīcijas aizplūst no valsts. "Aprēķinos zināmu kļūdu (dažu procentu robežās) var veidot akciju sabiedrībās veidotās investīcijas, jo daudzas slēgtās akciju sabiedrības nepilda normatīvo aktu prasības attiecībā uz akcionāru sastāva izmaiņu reģistrāciju," norāda A. Brūvelis. 2008. gadā ārvalstu investīcijas komercsabiedrību pamatkapitālos bijušas lielākas nekā vietējās investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sācies 2ANNAS festivāls

,30.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 29. janvāra līdz 20. februārim ar īpašu Eiropas un pasaules īsfilmu izlasi tūrē pa Latviju dosies Starptautiskais īsfilmu festivāls 2ANNAS.

Eiropas un pasaules jauno režisoru kino programmas ietvaros 2ANNAS piedāvā noskatīties festivāla 2008. gada konkursa programmu Frīkvuda, Baltie taustiņi, līdz 16 g. vec. neiesakām un Baltijas īsfilmu skate.

izrāde tudvŠī skate ir jaunas formas un žanra meklējumi, sajaukums un šķietama nesavienojamība, pilnīgs haoss. Putukrējums gan pieredzējušiem kino profesionāļiem, gan vienkāršam ierindas skatītājam. Šajā skatē divritenis no jauna izgudrots vismaz piecas reizes.

2ANNAS Latvijā darbojas jau vairākus gadus un pa šo laiku festivālam ir izdevies apkopot ievērojamu jauno režisoru īsfilmu izlasi, prezentējot to darbus Vācijā, Lielbritānijā, Somijā, Krievijā, Ukrainā un arīdzan tepat Baltijas valstīs. Festivāls 2ANNAS, veidojot savas programmas, uzsvaru liek uz jaunās paaudzes kino, kas līdzās tradicionālajiem filmu veidošanas līdzekļiem meklē jaunas izteiksmes un satura formas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs,31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, uzņēmēji biežāk sev iegādājas jaunas kurpes un kreklus, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Viens no indikatoriem, kas liecina par labklājību un pārliecību par stabilu ekonomisko situāciju, ir tas, ka cilvēki tērē vairāk un iegādājas jaunas preces.

Uzņēmējas pētījumā atzina, ka pēdējā gada laikā ir iegādājušās vidēji trīs kurpju pārus un vienu rokassomiņu, savukārt uzņēmēji – vidēji divus kurpju pārus un trīs jaunus kreklus. Pirms gada pētījums atklāja, ka gan uzņēmējas, gan uzņēmēji jaunas lietas iegādājās retāk.

Visbiežāk jeb katra ceturtā uzņēmēja (26%) norādījusi, ka gada laikā iegādājusies trīs līdz četrus pārus kurpju, 22% uzņēmēju iegādājušās vienu pāri apavu, 17% - divus, 14% - nevienu, 14% - piecus vai vairāk. Kurzemes un Zemgales uzņēmējas gada laikā ir iegādājušās vairāk kurpju – vidēji trīs pārus kurpju, kamēr Rīgā, Pierīgā, Vidzemē un Latgalē – vidēji divus pārus kurpju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā MVU sektora uzņēmēji sektorā ir vienisprātis: būtiskākie šķēršļi biznesa izaugsmei ir augstais nodokļu slogs un sarežģītās normatīvās un birokrātiskās prasības, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Vērtējot šos faktorus skalā no 1 (nekāda ietekme) līdz 5 (ļoti būtisks šķērslis), nodokļu sloga ietekmi uz sava uzņēmuma iespējām nākamo 12 mēnešu laikā kāpināt apgrozījumu lietuviešu uzņēmēji novērtējuši ar 3.9 ballēm, igauņi ar 3,5 ballēm, bet Latvijas uzņēmēji piešķīruši zemāku vērtējumu – 3,2 balles. Arī normatīvo prasību un birokrātijas ietekmi visaugstāk ir vērtējuši lietuviešu uzņēmēji – ar 3,5 ballēm, kamēr Latvijas uzņēmēji šim faktoram piešķīruši 3,2 balles, bet igauņu uzņēmēji – 3,1 balli.

«Lai arī Latvijā bieži dzirdam viedokļus par Igaunijas nodokļu sistēmas priekšrocībām, ir skaidrs, ka arī tur maza un vidēja lieluma uzņēmumi satraucas par nodokļu slogu. Mazie uzņēmumi – it īpaši tie, kas savu darbību ir uzsākuši nesen, vēl nav uzkrājuši pieredzi un uzaudzējuši biznesa apjomus, jebkādus nodokļus izjutīs sāpīgāk, nekā lielās kompānijas,» saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gadā saražo 140 miljonus litru alus un 30 miljonus kilogramu siera produktu

Žanete Hāka,21.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā alus katru gadu tiek saražots vidēji 140 miljonu litru apjomā 50 miljonu latu vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēdējos gados nenogatavinātu (svaigo) sieru, tai skaitā, biezpienu un tā produkciju, un nogatavinātu sieru, piemēram, Krievijas, Holandes, kā arī zilo un rīvēto sieru saražo vidēji 30 miljonu kilogramu gadā 60 - 70 miljonu latu vērtībā.

CSP norāda, ka 2007.gadā no iesala saražotā alus (izņemot bezalkoholisko alu) daudzums sasniedza 140,2 miljonus litru 50,1 miljona latu vērtībā. Nākamajā gadā saražotā alus daudzums bija 133,9 miljonu litru 54,2 miljonu latu vērtībā. Visapjomīgākā alus produkcija saražota 2011.gadā – 147,2 miljoni litru. Vismazākais alus produkcijas apjoms bija 2009.gadā, kad tika saražoti 128,3 miljoni litru. Piecu gadu laikā no 2007.līdz 2011.gadam kopā saražots 697,1 miljons litrs alus 257,4 miljonu latu vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iedzīvotāji un uzņēmēji kavē kredītus 600 miljonu latu apjomā

Ieva Mārtiņa, Db,28.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada beigās iedzīvotāji un uzņēmumi banku sektorā kavēja kredītus kopumā par 600 miljoniem latu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Šādus operatīvos datus paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane. Proti, kopumā kredītu ar maksājumu kavējumiem daļa kopējos kredītos pieaugusi no 6,89 % 2007. gada beigās līdz 15 % 2008. gada beigās, tostarp pērn decembra beigās kredītu ar maksājumu kavējumiem virs 90 dienām īpatsvars kredītportfelī sasniedza 3,6 % iepretim 0,8 % 2007. gada beigās. Pēc I. Krūmanes teiktā, no 600 milj. Ls 58 % apmērā, kas ir 345 milj. Ls, bankas 2008. gada beigās bija izveidojušas uzkrājumus. Tādējādi uzkrājumu īpatsvars kopējā kredītportfelī 2008. gada beigās bija sasniedzis 2,1 % - līdzīgi kā to jau iepriekš prognozēja FKTK. Tostarp atsevišķās bankās uzkrājumu līmenis sasniedzis pat 5 % līdz 6 % no kredītportfeļa. Būtiskākais uzkrājumu pieaugums bijis tieši decembrī, kad uzkrājumu apjoms pieauga par 150 milj. Ls, jo vēl novembra beigās uzkrājumiem bija atvēlēti 1,2 % kopējā kredītportfeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas

Db.lv,22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu.

Par to liecina SEB Baltijas biznesa apskata 2024 (Baltic Business Outlook) rezultāti, kurā aptaujāti vairāk nekā 2200 mazie un vidējie uzņēmumi Baltijas valstīs. Latvijā lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu uzskatāmi par mēreniem optimistiem – 70% respondentu sagaida apgrozījuma pieaugumu līdz 15%. Kā būtiskākos faktorus, kas šogad varētu atstāt lielāko ietekmi uz uzņēmuma apgrozījumu, uzņēmēji gan Latvijā, gan pārējās Baltijas valstīs identificēja nodokļu slogu, inflāciju un energoresursu izmaksas.

Apgrozījuma pieaugumu par vairāk nekā 15% visvairāk prognozējuši Lietuvas uzņēmēji (10% respondentu), savukārt Latvijā un Igaunijā optimistu ir salīdzinoši mazāk (Latvijā – 5%, Igaunijā – 7%). Taču vispesimistiskāk ir noskaņoti uzņēmēji Igaunijā, kur apgrozījuma kritumu šogad prognozējuši 27% aptaujāto uzņēmēju, savukārt Latvijā tādu ir 22%, bet Lietuvā – 24%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pērn par 11,9 % samazinājies Latvijas preču eksporta un importa apgrozījums

Db.lv,19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,94 miljardus eiro, par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2 % mazāk nekā 2022. gadā, bet importa – 23,2 miljardus eiro, par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5 % mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,14 miljardus eiro – par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9 % mazāk nekā 2022. gadā. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (20,5 %), Zviedriju (12,4 %) un Igauniju (7 %); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (26,3 %), Igauniju (12,2 %) un Poliju (5,2 %); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (35,9 %), Igauniju (14,3 %) un Somiju (12,6 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru