Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Ar aizdomām par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) konsultantu fiktīvu nodarbināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vērsies Valsts policijā, informēja KNAB.

Izvērtējot auditorkompānijas «Ernst&Young» sagatavoto RS biznesa pārbaudes ziņojumu, KNAB konstatējis, ka tajā ietvertā informācija liecina par iespējamu RS amatpersonu izdarītu krāpšanu, jo ar dažādiem konsultantiem noslēgtie uzņēmuma līgumi, iespējams, ir fiktīvi.

Ievērojot Kriminālprocesa likumā noteikto institucionālo piekritību, KNAB 15.aprīlī izanalizēto informāciju par minētajiem faktiem nosūtījis Valsts policijai turpmākai pārbaudei atbilstoši kompetencei, informēja KNAB.

Birojs joprojām turpina citu ziņojumā norādīto faktu pārbaudi.

Jau ziņots, ka KNAB, vērtējot auditorkompānijas «Ernst&Young» sagatavoto ziņojumu par situāciju RS, bija sācis vismaz trīs resoriskās pārbaudes.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam "Gada investors 2022" par Latvijas nozīmīgākajām investīcijām un konsultācijām iespējkapitāla un biznesa eņģeļu nozarē.

"Gada Investors" ir kopīga Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) iniciatīva, kas dibināta 2015.gadā. Tās mērķis ir veicināt informācijas un zināšanu izplatīšanos par Latvijas biznesa eņģeļu un privātā un iespējkapitāla fondu industriju, godinot investorus, konsultantus un nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu nozares un kopumā Latvijas investīciju vides attīstībā.

Šogad kandidāti "Gada investors" balvai izvirzīti septiņās nominācijās. Īpaši jāatzīmē šī gada jaunumi: "Gada ilgstpējas balva" un "Gada labākā sindicētā investīcija".

Saraksts ar nominantiem ir nodots LVCA un LatBAN biedriem, kuru balsojums noteiks uzvarētājus, kas tiks paziņoti svinīgajā ceremonijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2019. gada rudens uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

No 2019. gada 30. augusta līdz 20. septembrim tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā piecpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā – Bauskā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Ogrē Rēzeknē, Siguldā, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Radošo industriju inkubatorā Rīgā. Atbalsta programmām var pieteikties fiziskas personas un uzņēmumi, kuri nav reģistrēti ilgāk par trim gadiem.

Pieteikumus varēs iesniegt klātienē jaunrades festivālā iNOVUSS Biznesa inkubatoru koprades terasē, pēc festivāla - kādā no 15 LIAA biznesa inkubatoriem, kā arī elektroniski, nosūtot elektroniski parakstītu pieteikumu uz [email protected] līdz 2019. gada 20. septembra plkst. 23:59.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

It kā spēle, bet nav spēle – Agnese Aljēna izstrādājusi Biznesa rūnas, kas palīdz rosināt domāšanas procesu par biznesu trijās dimensijās

Agnese desmit gadu nostrādāja bankā, vadīja pārdošanas attīstības nodaļu un paralēli mācījās maģistratūrā. «Viss bija vienkārši – izlasi nodaļu grāmatā, aizej uz darbu un pārliecinies, ka viss tā arī pēc labākās prakses darbojas,» viņa atceras.

Agnese paralēli darbam fotografēja un, kad piedzima pirmais bērniņš, neatgriezās darbā, bet pievērsās fotografēšanai, atvēra savu studiju un saprata, ka radošajā biznesā ir gadījumi, kad viss nenotiek kā grāmatās aprakstīts. Viņa nopirka vairākas grāmatas, bet daudz kam tajās nepiekrita. Kad piedzima otrs bērns, viņa iestājās apvienotajā Banku augstskolas, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas un Ventspils augstskolas doktorantūras programmā, lai šai tēmai pievērsos tuvāk. Šobrīd viņa pēta biznesu mākslā un vada apmācības.

Kompānija Prudentia atlīdzību par konsultācijām Liepājas metālapstrādes uzņēmuma Liepājas metalurgs (LM) pamatražotnes pircēja meklēšanā varētu saņemt šomēnes, aģentūrai BNS pastāstīja Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidroja, ka Prudentia atlīdzībā saņems 2% no pamatražotnes pārdošanas summas (107 miljoni eiro), no tās atņemot 50% no atlīdzības, ko Prudentia saņēma par konsultācijām LM tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) laikā - 2% no ražotnes pārdošanas summas veido 2,14 miljonus eiro, taču nedz konkrētu atlīdzības summu, nedz Liepājas metalurga TAP laikā saņemto atlīdzību Prudentia vadītājs atklāt nevēlējās.

«Tā ir atlīdzība par visas komandas ieguldīto darbu gandrīz divo gadu laikā. Prudentia tika izraudzīta LM administratora Haralda Velmera rīkotā konkursā, kurā piedalījās seši pretendenti. (..) Esmu pateicīgs savai lielajai Prudentia 20 cilvēku komandai, kas šos divus gadus strādāja pie šā projekta, lai atrisinātu lielākā Latvijas ražošanas un eksportētāja uzņēmuma problēmas. Tas ietvēra gan kreditoru interešu aizstāvību, gan akcionāru konflikta risināšanu, gan biznesa plāna izstrādi, gan tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes koordinēšanu, gan dažāda veida konsultācijas administratoram un galu galā investora piesaisti LM,» skaidroja Krastiņš.

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

«Šobrīd nav izdevīgi zagt maku, jo makā skaidras naudas nav,» tā atzīst daļa kabatzagļu, kas ir pārkvalificējušies, pievēršoties zādzībām no tirdzniecības iestādēm.

To intervijā Dienas biznesam atklāj Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins. «Naudas makā ir kredītkarte, bet kredītkartes izmantošana ir smags noziegums, daudz smagāks par kabatzādzību, līdz ar to daļa profesionālo kabatzagļu pārkvalificējas zagt jaunās, mazgabarīta, dārgās mantas no lielveikaliem,» skaidro A. Grišins.

«Ir stereotips, ka visi, kas zaudēs darbu, ies uz veikalu zagt maizes klaipu un desu. Tā nav. Cilvēks zog preci, ko viņš visdrīzāk nelietos, bet mēģinās pārdot par puscenu, nopelnīs 10 latus un tad dosies uz veikalu iepirkties,» skaidro A. Grišins, prognozējot, ka šogad varētu attīstīties tādi darboņi kā augļotāji, pārpircēji, jo cilvēku, kas pērk zagtās mantas par lētu naudu, netrūkstot.

Saeimas deputāta Ata Zakatistova un uzņēmēja Viestura Tamuža krāpšanas lieta tiesā nonāks līdz gada beigām, Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns

Jau pirms Jāņiem prokuratūra izsniedza apsūdzību A. Zakatistovam, pārmetot krāpšanu lielā apmērā. Deputātu apsūdz par 26 620 eiro izkrāpšanu un 2420 eiro izkrāpšanas mēģinājumu, naudu viņš saņēmis par it kā nesniegtām stratēģiskām konsultācijām SIA Eco Baltia grupa, kas pieder AS Eco Baltia. Pirmsšķietami, ka apsūdzības pamatā ir fakts, ka neeksistē dokumentētas konsultāciju versijas, kas neapgāžami pierādītu, ka A. Zakatistovs strādājis, lai naudu saņemtu. Apstiprinājumu faktam, ka A. Zakatistova sniegtās konsultācijas būtu iesniegtas drukātā vai digitālā formātā, neizdevās iegūt arī Dienas Biznesam.

Nauda padomniekam?

A. Zakatistovs ar V. Tamužu par konsultāciju sniegšanu vienojušies jau 2016. gadā. V. Tamužs ir uzņēmuma Eco Baltia padomes priekšsēdētājs un kopā ar deputātu šā gada 14. maijā publiskā preses konferencē izklāstīja savus sadarbības motīvus.

Auditorkompānija KPMG Baltics veiks nacionālās lidsabiedrības airBaltic 2011.-2015.gada darbības padziļināto izpēti, atbilstoši valdības dotajam uzdevumam.

Kā uzsver Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš: «Atbilstoši Ministru kabineta 19.novembra sēdē lemtajam, Satiksmes ministrijai tika uzdots piesaistīt neatkarīgu ekspertu, lai veiktu nacionālās aviokompānijas airBaltic 2011.-2015.gada darbības padziļināto izpēti. Tās rezultātā jāvērtē airBaltic padomes un valdes darbība, nodrošinot aviokompānijas finanšu darbību, juridisko lietu vešanu kā arī komercdarbību. Tāpat arī jāsniedz atzinumu par uzņēmuma biznesa plānā Horizon 2021 definēto mērķu un sasniedzamo rezultātu atbilstību faktiskajai situācijai. Atsaucoties SM uzaicinājumam, savus piedāvājumus iesniedza četras lielākās Latvijā darbojošās starptautiski atzītās auditorkompānijas.»

Saimniecībā ir ap 150 govju, realizēti ES līdzfinansēti projekti, taču nozares problēmas spiež meklēt jaunus ceļus. Ražotnes vajadzībām zemnieku saimniecībā pārbūvēta telpa, kas celta kā sakņu pagrabs.

Lai atvērtu divas tirdzniecības vietas Liepājā un sāktu ražot sviestu, biezpienu, krējumu, dažādas mērces, jogurtus, kefīru, ieguldīti aptuveni 20 tūkstoši latu. «Tās ir tikai tādas treniņa iekārtas. Tūlīt jādomā, kā iegādāties profesionālākus aparātus,» Db atklāj Andis Kisielis. Saimniecības plānos ir ražot arī dažādu šķirņu sieru un augļu piedevas jogurtiem. Pagaidām ievārījumus Kisieļi pērk Pūrē, bet lielisku sieru durbenieku tirdzniecības vietās piegādā no Vītolbergu saimniecības Ventspils rajonā. Tirdzniecības vietas un ražojumus grezno visiem saprotams un vienkāršs uzraksts: Lauku labumi.

Daudzi mazie zemnieki pievērsušies pārtikas produktu ražošanai, atzīst durbenieks. Dzīve piespiežot, jo piena cena nokritusi zemāk, nekā paredzējuši vispiesardzīgākie piensaimnieki, ņemot kredītus un pēc konsultantu ieteikuma pievēršoties piena lopkopībai.

Lai uzlabotu ambulatoro pakalpojumu pieejamību pacientiem vēl šogad, veselības aprūpes nozares finansējuma iekšējas līdzekļu pārdales rezultātā no programmām, kur veidojas līdzekļu ietaupījums, ambulatorajiem pakalpojumiem tiks novirzīti 2,5 miljoni eiro, informē Veselības ministrija.

Lai gan būtiskākās izmaiņas pakalpojumu pieejamībā sāksies nākamā gada laikā, ar šo piešķīrumu varēsim panākt, ka iedzīvotāji pārmaiņas jutīs jau šogad. Šīs izmaiņas nozīmēs to, ka ārstniecības iestādes gan Rīgā, gan reģionos gada pēdējos mēnešos var novirzīt papildus resursus konsultācijām un izmeklējumiem jomās tur, kur rindas ir vislielākās, un tur, kur vizīte nepieciešama pēc iespējas ātrāk, skaidro veselības ministre Anda Čakša.

Līdzekļus plānots novirzīt: veselības aprūpes pakalpojumu palielināšanai ārstniecības iestādēm, kuras sniedz pakalpojumus bērniem, paredzot palielināt izmeklējumu skaitu par vairāk nekā 25,9 tūkstošiem izmeklējumu; speciālistu konsultācijām un dienas stacionāra pakalpojumiem (alergoloģijas, endokrinoloģijas, kardioloģijas, neiroloģijas, oftalmoloģijas, onkoloģijas u.c. speciālistu konsultācijām) – palielinot konsultāciju skaitu par 79,2 tūkstošiem; izmeklējumiem (tai skaitā rentgenoloģijas un sirds asinsvadu sistēmas funkcionālajiem izmeklējumiem) – palielinot izmeklējumu skaitu par 57 tūkstošiem; dienas stacionāra pakalpojumiem (ķirurģiskie pakalpojumi oftalmoloģijas dienas stacionārā, ķīmijterapija un hematoloģija dienas stacionāra) – palielinot izmeklējumu skaitu par 1,7 tūkstošiem izmeklējumu.

Konsultācijām bankā Citadele par iespēju saņemt hipotekāro kredītu ar valsts galvojumu un atvieglotiem nosacījumiem pirmajai iemaksai kopš 15. janvāra saņemti vairāk nekā 800 pieteikumi, informē bankas pārstāve Baiba Ābelniece.

Banka Citadele, iesaistoties valsts atbalsta programmā mājokļu iegādei, izsniedz hipotekāros kredītus Latvijas ģimenēm ar bērniem, atvieglojot nosacījumus par pirmo iemaksu, kas līdz šim ģimenēm bijis būtisks šķērslis sava mājokļa iegādei. Atbalsta programmas ietvaros ģimenēm ir iespēja saņemt bankas finansējumu līdz 95% no mājokļa tirgus vērtības.

Par iespējām iegādāties mājokli valsts atbalsta programmas ietvaros interesējas gan iedzīvotāji Rīgā, gan arī citās Latvijas pilsētās. Redzam, ka piesakās arī ģimenes bez bērniem, kurām valsts atbalsts pašreiz nav paredzēts. Tas nozīmē, ka mājokļa iegādes jautājums ir aktuāls ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Jāņem vērā, ka šī ir tikai pirmreizēja pieteikšanās uz konsultācijām, lai ģimenes detalizēti iepazītos ar valsts galvojuma un kredīta nosacījumiem un banka varētu izvērtēt klienta spēju kredītu atmaksāt, kā arī atbilstību valsts atbalsta programmā noteiktajiem kritērijiem hipotek ārā kredīta piešķiršanai. Ir pāragri prognozēt, cik no šīm ģimenēm, kas ir pieteikušās uz konsultācijām, atbildīs programmā izvirzītajiem kritērijiem valsts atbalsta saņemšanai un patiešām būs gatavas iegādāties mājokli, norāda bankas Citadele Privātpersonu kreditēšanas da ļas vadītāja Baiba Tētiņa.

Partiju apvienība «Jaunā Vienotība» (JV) ir gatava sākt konsultācijas ar pārējām partijām, lai noskaidrotu, vai ir stabils vairākums, kas varētu vienoties par topošās valdības kopīgi darāmajiem darbiem, žurnālistiem pēc JV valdes sēdes sacīja politiskā spēka priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

No šīm konsultācijām varēšot secināt, vai valdības vadību varētu uzņemties Kariņš. Ir skaidrs tas, ka valdības veidošanas procesā kādas partijas nav varējušas, bet citas - teikušas, ka nav gatavas uzņemties valdības vadīšanu, sacīja Kariņš.

Tāpat viņš teica, ka vairāki politiskie spēki izteikuši atbalstu viņa kandidatūrai, un JV kopumā ir gatava uzņemties jaunās valdības vadību.

Kariņš gan uzsvēra, ka viņš vēl nav Valsts prezidenta nominētais premjera kandidāts, kā arī nav šo jautājumu ar prezidentu pārrunājis. «Mēs kā politiskais spēks reaģējam uz to, ko citas politiskās partijas publiskajā telpā ir teikušas,» norādīja Kariņš.

Tuvākajās dienās JV sagatavos savu redzējumu un sāks aicināt partijās uz divpusējām konsultācijām par jaunās valdības topošajiem darbiem. Pēc Kariņa domām, būtu «tikai pareizi un loģiski», ja visi «centra labējie, eiropeiskie spēki» varētu kopā sadarboties. Līdz šīm vienošanos esot kavējušas dažu partiju «sarkanās līnijas» par sadarbību ar citiem politiskajiem spēkiem, uzskata Kariņš.

Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas autodetaļu ražotāju "Continental", mudinot to pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.

Šīs Pekinas darbības acīmredzot saistītas ar Lietuvas un Ķīnas diplomātisko konfliktu, ko izraisījis Viļņas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna".

""Continental" meitasuzņēmuma Lietuvā "Continental Automotive Lithuania" pārstāve Ieva Koncevičūte ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka minēto informāciju uzzinājusi no preses, un atteikusies to komentēt.

"Politiskus jautājumus korporācijas līmenī mēs vispār nekomentējam," viņa norādījusi.

Kompānija "Continental" savu darbību Kauņas rajonā sāka 2019.gada nogalē. Šīs rūpnīcas izveide bija lielākā ārvalstu investīcija ražošanā Lietuvā divdesmit gadu laikā.

Lai palīdzētu pašvaldībām veiksmīgi īstenot administratīvi teritoriālo reformu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) divu gadu laikā vietvarām plāno atvēlēt deviņus miljonus eiro, pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Pēc viņa teiktā, ministrija šo summu plāno lūgt no 2020. un 2021.gada valsts budžeta. «Šo naudu jau esam iesnieguši kā budžeta pieprasījumu nākamo trīs gadu periodam. Prognozēju, ka visdrīzāk valdība to arī atbalstīs,» pauda Pūce.

Galvenokārt šo naudu paredzēts atvēlēt trim mērķiem - mērķdotācijai apvienoto projektu sagatavošanai, kuros būs jāatrunā, kā turpmāk strādās pašvaldības iestādes un citi organizatoriski jautājumi.

Tāpat nauda būs paredzēta mērķdotācijām attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, kā arī vienreizējai mērķdotācijai administratīvo izdevumu segšanai, kas radīsies, piemēram, reorganizējot iestādes un veicot citus praktiskus darbus.

Aptuveni 20 biznesa inkubatoru uzņēmumi Kurzemē sākuši realizēt savas idejas ar «Drosmīgo ideju atbalsta programmas» palīdzību. Pavisam šajā programmā saņemti 33 pieteikumi.

Db.lv jau rakstīja, ka pagājušā gada nogalē Kurzemē, sadarbojoties Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) biznesa inkubatoram, Kurzemes Biznesa inkubatoram un SEB bankai, norisinājās «Drosmīgo ideju atbalsta programma», kuras mērķis ir sekmēt ideju iedzīvināšanu jaunos uzņēmumos Kurzemes reģionā. Konkurss norisinājās jau otro reizi, un no biznesa ideju autoriem, kas savu komercdarbību vēlas attīstīt Kurzemē, pavisam tika saņemti 33 pieteikumi – no tiem deviņi Ventspilī, trīs Talsos, 14 Liepājā, trīs Kuldīgā un četri Saldū.

Kopā izvērtētas 27 biznesa idejas. No tām biznesa inkubatoros uzņemtas 13 idejas, pirmsinkubatora pakalpojumus saņems piecas idejas, trīs ideju autoriem atbalsta piešķiršanas komisija izteica ieteikumus idejas pilnveidošanai un aicināja ar idejas prezentāciju atbalsta piešķiršanas komisijas sēdē piedalīties atkārtoti, savukārt sešas biznesa idejas noraidītas. Četru ideju autori Ventspilī un Liepājā vēl prezentēs savas idejas, divi topošie uzņēmēji tomēr nolēmuši savu darbību attīstīt pašu spēkiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) trešdien aizturētajam uzņēmuma «Rīgas karte» valdes loceklim, no amata atstādinātajam pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» darbiniekam Aleksandram Brandavam kā drošības līdzekli piemērojis 200 000 eiro lielu drošības naudu.

KNAB neatklājot personas identitāti, apliecināja, ka šodien aizdomās turētajai «Rīgas karte» amatpersonai piemēroti šādi drošības līdzekļi: drošības nauda 200 000 eiro apmērā, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.

KNAB apliecināja, ka drošības nauda ir iemaksāta un amatpersona šovakar tiek atbrīvota.

Trešdienas vakarā KNAB paziņoja, ka ir sācis kriminālprocesu par valsts un privāto akcionāru kopuzņēmuma SIA «Rīgas karte» amatpersonas izdarītiem, iespējams, noziedzīgiem nodarījumiem, proti, kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā.

KNAB norādīja, ka krimināllietas materiāli satur ziņas par kukuļa nodošanu starpniekam tālākai nodošanai amatpersonām, lai tās, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu darbības kukuļa devēja interesēs.