Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto Baltijas uzņēmumu vadītāju uzskata, ka ir nepieciešams ieviest griestus ikgadējām sociālās apdrošināšanas iemaksām par darbaspēku, liecina KPMG Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas Pulss 2013.
Latvijā tādi uzņēmēji ir 69%, Igaunijā un Lietuvā – 73%. Savukārt sociālā nodokļa likmes samazināšanu visvairāk vēlas uzņēmēji Latvijā (66%), kam seko Lietuvas (60%) un Igaunijas uzņēmēji (52%).
Igaunijā 50% respondentu ir norādījuši, ka atbalsta darba devēja un darba ņēmēja maksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu proporcijas maiņu, kamēr Latvijā šo ideju atbalsta 44%, bet Lietuvā – 34% respondentu. Zemāku nodokļa likmi patēriņa precēm vēlas 56% Latvijas respondentu, savukārt Lietuvā – 40%, bet Igaunijā – 39% respondentu.
Visnoraidošākā attieksme pret privātīpašuma aplikšanu ar nodokļiem ir Igaunijas uzņēmējiem – 92%, savukārt Latvijā pret šo ideju ir 64%, bet Lietuvā – 66% respondentu. Luksusa preču aplikšanu ar nodokļiem visvairāk atbalsta Latvijā (63%), savukārt Lietuvā – 57% un Igaunijā – 47%.
«No aptaujas varam secināt, ka Baltijas valstu uzņēmēju vidū kopumā ir populārs Igaunijas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) modelis, kurš paredz, ka nodoklis tiek maksāts no peļņas tikai tad, kad tā tiek izmaksāta,» saka KPMG Baltics SIA partneris un nodokļu pakalpojumu nodaļas vadītājs Stīvs Austviks, piebilstot, ka būtu interesanti redzēt, cik apmierināti uzņēmēji Latvijā un Lietuvā būtu, ja viņu saņemtajām dividendēm izmaksas brīdī tiktu piemērota Igaunijas nodokļa likme, kas ir augstāka.
Vērtējot valstu kopējo nodokļu politiku, Baltijas valstu uzņēmēji primāri vēlas redzēt nodokļu likmju samazinājumu – 30% Latvijā, 34% Lietuvā un 43% Igaunijā. Latvijas uzņēmēji ir visneapmierinātākie ar nodokļu slogu un salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm visvairāk vēlas nodokļu saskaņošanu ar kaimiņvalstīm (36%).
Tāpat visās trīs valstīs uzņēmēji sagaida vienkāršotas nodokļu maksāšanas procedūras, Latvijā – 25%, Igaunijā – 21% un Lietuvā – 28%. Savukārt progresīvā nodokļu sistēma ir vienlīdz nepopulāra visu trīs Baltijas valstu uzņēmēju vidū – Latvijā to atbalsta tikai 8%, Igaunijā – 5%, bet Lietuvā – 4% respondentu.