Nodokļi

Dienas tēma: Latvijas «bagātnieks» Eiropā nekotējas

Māris Ķirsons, Sanita Igaune,09.09.2015

Jaunākais izdevums

Lai arī turīgo iedzīvotāju ienākumi ne vienā vien Eiropas valstī tiek aplikti ar papildu nodokli, tomēr tā apmērs procentuālā izteiksmē ir neliels, bet apliekamās summas ievērojami lielākas par tām, kuras plāno aplikt Latvijā

To rāda a/s BDO Latvia pētījums. «Eiropā ir divu veidu īpašie ienākuma – solidaritātes un bagātības – nodokļi,» pētījuma rezultātu rāda nodokļu eksperte un a/s BDO Latvia valdes priekšsēdētāja Marina Bičkovska. Viņa atzīst, ka solidaritātes un bagātības nodokļiem būtiski atšķiras apliekamā bāze, tajā pašā laikā šo nodokļu būtība neatšķiras, proti, tas ir nodoklis uz bagātību, izņemot atsevišķas valstis, kur solidaritātes nodoklis ir ieviests uz noteikto termiņu un speciāliem mērķiem, piemēramm, dabas stihiju radīto zaudējumu kompensācijai. «Solidaritātes nodoklis ir ieviests Vācijā, Itālijā, Portugālē, Čehijā, kā arī Bosnijā un Hercegovinā, savukārt bagātības nodoklis ir Francijā, Lihtenšteinā, Šveicē, Norvēģijā, Spānijā, tomēr neviena no šiem nodokļiem nav nedz Igaunijā, nedz arī Lietuvā,» skaidro M. Bičkovska. Viņa gan norāda, ka vairākumā no Eiropas valstīm solidaritātes un bagātības nodoklis ir līdzās jau šo valstu ienākuma nodokļa diferenciācijai, kur jau tāpat augstākās likmes ir 40- 45% apmērā.

Lai arī nosaukums ir identisks – solidaritātes nodoklis – tomēr starp dažādām valstīm ir liela atšķirība. «Portugālē, Itālijā šī nodokļa likme ir relatīvi neliela 2,5% – 3% likme, kas tiek piemērota papildus konkrētajā valstī esošajai standarta likmei. Vācija savukārt piemēro solidaritātes nodokli 5,5% apmērā no aprēķināta ienākuma nodokļa, tādējādi efektīva likme solidaritātes nodoklim atkarībā no ienākumiem variējās no 0% līdz 2,48%,» skaidro M. Bičkovska. Vistuvāk Latvijas, iecerētajam solidaritātes nodoklim tāds ir Čehijā, kur ienākumi no darba algas, no biznesa un profesionālās darbības -, kas pārsniedz 47 213 eiro, tiek aplikti ar 7% nodokli. «Tomēr jāņem vērā, ka solidaritātes nodoklis ar 7% likmi Čehijā tiek piemērots no 2013. gada līdz 2015. gadam,» niansi rāda M. Bičkovska. Viņa min arī Itālijas piemēru, kur 3% solidaritātes nodoklis ir terminēts – līdz 2016. gada decembrim. «Portugālē arī no 2013. gada līdz 2015. gadam ir ieviests ārkārtas papildu nodoklis uz bagātību ar 3,5% lielu likmi, kas kopā ar esošo solidaritātes nodokl, kopumā veido 6% likmi,» skaidro M. Bičkovska. Interesants ir Bosnijas un Hercegovinas piemērs, kurā no 2014. gada 1. jūnija līdz 2015. gada 31. decembrim plūdu seku likvidēšanai ir ieviests solidaritātes nodoklis 1,5% apmērā no darbinieka neto ienākuma. M. Bičkovska vērš uzmanību uz to, ka īpašs solidaritātes nodoklis 20% apmērā tiek piemērots uzņēmumu padomes, valdes locekļiem, kā arī pārstāvjiem citās sabiedrībās. Jāņem gan vērā, ka šajā valstī ienākuma nodokļa standarta likme ir tikai 10% apmērā. «Vācijā, piemēram, ar solidaritātes nodokli tiek aplikta ne tikai darba alga atkarībā no tās saņēmēja statusa, bet arī ienākumi no dividendēm,» skaidro M. Bičkovska.

.Plašāk lasiet rakstā Latvijas «bagātnieks» Eiropā nekotējas trešdienas, 9. septembra, laikrakstā Dienas Bizness (5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Budžeta patosa vietā – skarbā realitāte nodokļos

Māris Ķirsons, Sanita Igaune, Didzis Meļķis, Raivis Bahšteins,21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz optimistiskajām IKP izaugsmes, nodarbinātības un darba algu pieauguma prognozēm, valsts budžetā naudas trūkst, tāpēc tiek piedāvāta nodokļu pacelšana, kas met ēnu uz valsts budžeta prognožu kvalitāti, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gada valsts budžets vēl ir tikai tapšanas stadijā, taču valdību veidojošie politiķi izteikuši vairākus piedāvājumus – palielināt akcīzi degvielai, alkoholam, ieviest speciālu «bagātnieku nodokli» algām, kuras mēnesī pārsniedz 4000 eiro. Uzņēmēju vērtējums atšķiras, jo daļa uzskata – sliktākais risinājums būtu PVN likmes palielināšana, savukārt citi uzskata, ka «bagātnieku» nodoklis ir pirmā bezdelīga iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) diferenciācijai pēc ienākumiem. To, ka aizvien nav skaidrības par IIN nākotni – DB rakstīja pirms pāris dienām – 17.08.2015. Uzņēmēji aicināja valdību pildīt iepriekš solīto un samazināt IIN likmi, jo pašreizējos apstākļos nav racionālu argumentu, lai Latvijā ieviestu adekvātu šā nodokļa diferencēšanu. Kopumā uzņēmēju vērtējums par papildu budžeta līdzekļu avotiem raisa izbrīnu, jo kāpēc nepieciešams pacelt nodokļus, ja ir tik optimistiskas prognozes nākamajam un turpmākajiem gadiem. Turklāt šie prognožu dati tiek prezentēti valsts augstākajām amatpersonām, lai arī nav zināmi konkrēti soļi, kurus ir paredzēts spert, lai rādītājus sasniegtu ne tikai Exel tabulās, bet realitātē. Piemēram, nav īsti skaidrs, kādas tieši aktivitātes ir paredzētas, lai tautsaimniecībā nodarbināto skaits palielinātos. Vai pieaugums ir paredzēts uz pakalpojumu sektora izaugsmi, vai arī ir paredzēts likt akcentu uz ražošanu. Strādājošie būs bēgļi vai arī valdības rīcībā ir slepens plāns, kā apturēt aizbraukušos tautiešu plūsmu uz ārvalstīm. Protams, priecē dati par to, ka aizbraukušo skaits vairs nav tik liels kā pāris gadu iepriekš, tomēr vēl aizvien ārvalstu virzienā lūkojas diezgan liela daļa Latvijas iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžetu grib palielināt ar augstāku degvielas, alkohola, tabakas akcīzes nodokli, ieviest jaunu «bagātnieku» nodokli, kā arī minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu .

Tādu ainu iezīmē valdības sēdē lemtais. Paredzēts, ka trešdien par šiem jautājumiem diskusijas turpināsies Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē un gala vārds par tiem būs jāsaka Saeimai. LDDK plāno NTSP sēdē piedāvāt alternatīvus fiskālās telpas paplašināšanas veidus 2016.gadā. Pašlaik netiek izskatīta ideja par PVN pamatlikmes pacelšanu par vienu vai diviem procentpunktiem, kas valsts maku varētu papildināt aptuveni par 90 vai 180 milj. eiro, taču, ja citas iespējas netiks atrastas, nav izslēgts arī šī jautājuma izskatīšana.

Valdībā tika izskatīts priekšlikums no 2016. gada ieviest solidaritātes jeb t.s. «bagātnieku» nodokli, kas tiktu piemērots tām darba algām, kuru apmērs gadā pārsniedz 48 tūkst. eiro jeb 4000 eiro mēnesī un no kurām netiek maksāts sociālais nodoklis. Pēc Finanšu ministrijas informācijas šis nodoklis procentuālā apmērā būtu līdzvērtīgs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmei. Nodoklis tiktu dalīts starp darba devēju un darba ņēmēju, bet tā ieņēmumi tiktu novirzīti valsts pamatbudžetā. Gadā šāds jaunievedums valsts maku papildinātu ar 40,9 milj. eiro. DB jau rakstīja, ka uzņēmēji šo ideju kritizēja un apšaubīja tā lietderību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozējama un lēzena akcīzes nodokļa likmju kāpināšana tabakas izstrādājumiem komplektā ar šī produkta nelegālo piegāžu kanālu apkarošanu ir labākais risinājums gan valsts makam, gan legālajiem to tirgotājiem.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.

Jāatgādina, ka ik gadu un arī no 2020. gada 1. janvāra cigāru un tabakas cienītājiem jārēķinās ar augstākām cenām, jo akcīzes nodokļa likmes ir lielākas. Cigarešu patērētājiem gan jāņem vērā, ka šim produktam akcīzes nodoklis augs no 2020. gada 1. jūlija.

Savukārt par tālākām šī akcīzes nodokļa palielināšanas iespējām tabakai un arī nepieciešamību to darīt, būs diskusijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2019. gada 11 mēnešos akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem iekasēts 211,01 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 219,4 milj. eiro), savukārt 2018. gadā valsts makā tika iekasēti 208,8 milj. eiro, un 2017. gadā - attiecīgi 191,8 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reizniece-Ozola: Nekustamā īpašuma nodoklim jābūt «bagātnieku nodoklim», nevis pašvaldību cīņu instrumentam par IIN

LETA,17.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN) jābūt «bagātnieku nodoklim», nevis pašvaldību cīņu instrumentam par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), intervijā aģentūrai LETA atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Jau ziņots, ka Rīgā no šī gada īpašniekiem par mājokļiem bez deklarētiem iedzīvotājiem, nesakoptu zemi, kā arī par patvaļīgas būvniecības objektiem pieaug NĪN. Turpmāk NĪN likme īpašumam būs atkarīga no tā, cik personas nekustamajā īpašumā būs deklarētas.

Reizniece-Ozola atzina, ka NĪN funkcija būtu pildīt «bagātnieku nodokļa» uzdevumu un ļaut veicināt investīcijas, taču tagad NĪN ir kļuvis par instrumentu, kā pašvaldībām cīnīties par iedzīvotāju skaita palielināšanu un attiecīgi IIN ieņēmumiem.

«Tā ir greiza pieeja, ka nodoklis kalpo kā instruments par cita nodokļa ieņēmumiem, tāpēc ir jādomā, kā situāciju labot. Ja ir iespējams aplikt nekustamo īpašumu ar nodokli, tad tiem jābūt ļoti vērtīgiem īpašumiem. Šādiem īpašumiem varētu palielināt izmaksas, tajā pašā laikā neaiztiekot mazu īpašumu turētāju nodokļu slogu,» uzskata finanšu ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā sauktais «bagātnieku nodoklis» tuvojas, jo ieceres to aizvietot ar progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes ieviešanu vai sociālās apdrošināšanas griestu atcelšanu neguva atsaucību

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultāts. Kategoriski pret šāda nodokļa ieviešanu iestājās Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), norādot, ka tādējādi tiek palielināti nodokļu maksājumi no legāliem nodokļu maksātājiem, kuri maksā lielas algas augsta līmeņa speciālistiem. «Latvijai ir vajadzīgas darba vietas un tieši tādas – ar augstu ienākumu līmeni, taču valsts vēlme šai kategorijai uzlikt vēl īpašu papildu nodokli neveicinās ne jaunu darba vietu radīšanu, ne ekonomikas izrāvienu,» brīdināja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš pat prognozēja, ka Finanšu ministrijas sarēķināto šī nodokļa 40 milj. eiro vietā varētu iegūt mazāk, jo daļa atradīs legālas iespējas, kā to apiet. Protams, šādu iespēju nebūs lielo valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadītājiem un arī daļai uzņēmumu vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nenonāk līdz zelta vidusceļam

Elīna Pankovska,27.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, IIN vietā varētu tikt samazināts sociālais nodoklis; citos jautājumos domas nesakrīt

Tā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Viņa arī atzīmēja, ka sociālais nodoklis varētu tikt samazināts gan darba ņēmējiem, gan devējiem. Tomēr sēdes vadītājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers bilda, ka labāk gan budžetam, gan arī darba ņēmējiem būtu, ja tiktu samazināts sociālais nodoklis darba ņēmējiem. Jāmin, ka sēde noslēdzās, tā arī nespējot panākt vienošanos par visiem priekšlikumiem, tāpēc 28. augustā tiks sasaukta NTSP Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēde, kurā vēl tiks diskutēts par strīdīgajiem jautājumiem un Latvijas Darba devēju konfederācijas iesniegtajiem alternatīvajiem priekšlikumiem budžeta ieņēmumu palielināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nodrāzt skaidas zelta stieņiem

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks,01.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju turīgākā slāņa papildu «slaukšana» Eiropas valstīs ir labi pazīstama, taču citas zemes ir arī krasi atšķirīgā situācijā – gan slānis taukāks, gan rezultāts valstu budžetiem smeķīgāks

Citās zemēs ar solidaritātes vai tā saucamo bagātības nodokli apliekamās summas ir krietni virs tā līmeņa, ko par bagātības slieksni uzskata Latvijā (48 tūkst. eiro ienākumu gadā vai 4 tūkst. eiro mēnesī solidaritātes nodokļa gadījumā). Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Kārlis Ketners (31.01.2017. DB) rosina piemērot bagātības nodokli ne tikai ienākumiem, bet arī īpašumiem, zeltam, vērtslietām, mākslas darbiem, precīzāk – to neto vērtībai. Šāda nodokļa likme varētu būt 0,5% apmērā no īpašuma neto vērtības. Te var vilkt paralēles ar lielo pensiju saņēmējiem – to loks ir tik ļoti ierobežots, ka jājautā, vai iekasētais vispār sedz pie tā strādājošo ierēdņu sviedru izmaksas? Atmiņā palicis Lattelecom vadītāja Jura Gulbja apsveikums bijušajam Swedbank vadītājam Mārim Mančinskim ar jauno amatu Krievijas bankā, īpaši izceļot to, ka nu viņam vairs nebūs jāmaksā solidaritātes nodoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašs papildu nodoklis turīgajiem cilvēkiem, kādu plānots ieviest Latvijā no 2025. gada, pašlaik ir tikai Francijā, Zviedrijā un Portugālē.

To liecina AS BDO Latvia pētījums. “Lai arī arvien vairāk pasaulē pieņemas spēkā viedoklis par to, ka turīgajiem cilvēkiem valsts — sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu – finansēšanā ir jāmaksā lielākas summas nekā vidusmēra — vidējās - algas vai vēl jo vairāk minimālās algas saņēmējam, tomēr līdz šim šādi speciāli papildu nodokļi ir ieviesti vien dažās valstīs,” pētījuma datus analizē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka arī šā gada G 20 valstu samitā, kas notika Riodežaneiro (Brazīlijā), bija mēģinājums panākt risinājumu, kurš ļautu ļoti bagātajiem cilvēkiem, vairojot savu turīgumu, arī samaksāt proporcionāli lielākus nodokļus, nekā tie maksā līdz šim, vai pat vēl vairāk, sekmīgi mainot savu nodokļu rezidenci, tos maksā ļoti niecīgos apmēros. Proti, ideja par minimālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu bagātniekiem, pēc J. Zelmeņa sacītā, nav gan nekas ļoti jauns un revolucionārs, jo viņiem ir nauda, ir aktīvi, kuri ģenerē naudu un tā vairo bagātību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu kredītu izsniegšana ir sasniegusi zemāko punktu; kredītus izsniegs vairāk, bet lielākoties tikai eksportētājiem

To intervijā Dienas Biznesam stāsta IBS Prudentia partneris un padomes loceklis Ģirts Rungainis. Viņš atzīst, ka politiķu iniciatīvas ir vērstas uz izpatikšanu elektorātam, ignorējot ekonomiskās likumsakarības un uzturot pie dzīvības vēsturiskus mītus, kuri šodienas pasaulē vairs ekonomiski nevar pastāvēt.

Vai Latvijā ir ekonomiskā izaugsme? Dažādi rādītāji rāda atšķirīgi interpretējamu ainu.

Eirozonā ekonomika aug. Lai arī notiktu jebkādi mēģinājumi diskreditēt ekonomisko izaugsmi Latvijā kā eirozonas valstī, tomēr tas ir fakts. Tas ir nenoliedzams fakts kopš 2009. gada IV ceturkšņa. Vēl jo vairāk, ja šī izaugsme vērojama uz faktiski neeksistējošas inflācijas. Ir vēl kāda nianse, kuru daudzi ignorē, proti, dzīvojam valstī, kurā iedzīvotāju skaits ik gadu sarūk aptuveni par vienu procentu. Ja IKP pieauguma temps ir ap 2,8%, tas nozīmē, ka realitātē augam 3,8% apmērā. Tas ir straujāk, nekā IKP aug Vācijā vai Francijā, tomēr distance starp Latviju un minētajām valstīm saglabājas tāda pati, kā bija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cena dažās pēdējās nedēļas turpinājusi pieaugt. Tam labvēlīgu fonu uzturējuši pasaules ietekmīgāko valdību stimuli, sabiedrību vakcinēšana pret Covid-19 vīrusu, makroekonomisko rādītāju uzlabošanās un daudzsološi uzņēmumu peļņas rādītāji.

Eksperti gan norāda, ka, neskatoties uz šādu kāpumu, pārlieks optimisms var būt nevietā.

Stimuli un optimisms

"Pieņēmusi 1,9 triljonu ASV dolāru vērtu programmu ekonomikas atveseļošanai no Covid-19 krīzes un izziņojusi plānu 10 gadu laikā ieguldīt infrastruktūras attīstībā 2,3 triljonus ASV dolārus, Baidena administrācija neapstājās un nāca klajā ar paziņojumu par vēl vienu valdības finansētu programmu, kas paredzēta ģimeņu atbalstam un kuras īstenošanai turpmāko 10 gadu laikā tiks iztērēti 1,8 triljoni ASV dolāri. Līdz ar to kopš gada sākuma ASV Demokrāti ir jau izplānojuši fiskālos stimulus aptuveni 6 triljonu ASV dolāru apmērā, kas nosacīti atbilst aptuveni 30% no ASV iekšzemes kopprodukta. Objektīvi jaunajām programmām, kuras plānots īstenot 10 gadu garumā, gan nevajadzētu viest investoros pārlieku optimismu. Valsts izdevumu palielinājums tiks gandrīz pilnībā segts nevis uzņemoties jaunu valsts parādu, bet gan paaugstinot nodokļus uzņēmumiem un īpaši turīgām privātpersonām. Piemēram, aprīlī tika paziņots, ka kapitāla pieauguma nodoklis noteiktām bagātnieku grupām nākotnē teju dubultosies un tiks palielināts no 20% līdz aptuveni 40%," stāsta Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs un piebilst, ka pagaidām investori gan izvēlas ignorēt gaidāmās negatīvās sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Šodien dzīvosim uz rītdienas rēķina

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada budžets atspoguļo īstermiņa domāšanu; ar 2017. gada budžetu problēmu var būt vēl vairāk

Ar šādiem un tādiem paņēmieniem valdībai ir izdevies nākamā gada budžetā papildus rast gandrīz 233 miljonus eiro. Ja atskaitām nost 27 miljonus eiro, kas radīsies no valsts uzņēmumu dividenžu palielināšanas (valsts kā šo uzņēmumu īpašnieks var izrīkoties ar to peļņu, kā grib), un 60 miljonus, kas radīsies no politiķu vēlētājiem doto solījumu neturēšanas (iedzīvotāju ienākuma nodoklis netiks samazināts par 1%), kā arī vēl dažas sīkākas pozīcijas, tad aptuveni 100 miljonus eiro valsts ir iecerējusi iekasēt visai primitīvā veidā, proti, cenšoties atņemt tiem, kam kaut kas vēl ir, pamatā uzņēmējiem. Līdz ar to, lai kā sevi nedēvētu pie varas esošās partijas – par labējām, centriski labējām vai varbūt pat liberālām –, viņu īstenotā politika patiesībā ir pilnībā kreisa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cilvēks kā valsts galvenais resurss, dārgums un mērķis

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs,24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažreiz dzirdam, ka «darbaspēka trūkums» neļauj ekonomikai sasniegt savu pieauguma potenciālu. Šī nu jau novecojusī paradigma balstās uz priekšstatu par valsti kā milzu rūpnīcu, kurai, lai pastāvētu, ir jāsaražo simtiem tonnu tērauda, jāuzbūvē tūkstošiem kultūras namu un jāpanāk par 5% lielāka izlaide nekā iepriekšējā gadā.

Šajā sistēmā cilvēki ir skrūvītes jeb ražošanas faktori, kas pakļauti nolietojumam, un līdzīgi kā izlaides maksimizācijas vārdā var nesaudzēt darbgaldus, arī cilvēkus var «norakstīt» 60 gadu vecumā vai pat ātrāk.

Tomēr ir pienācis laiks skaidri atzīt, ka ekonomikas apjoms nepieciešams tiktāl, lai tas kalpotu valsts iedzīvotājiem, nevis otrādi. Ekonomikas apjoms, rūpnieciskās izlaides pieauguma procenti un eksporta konkurētspēja – tie nav pašmērķi, bet tikai līdzekļi dzīves kvalitātes celšanai. Ilgāks un veselīgāks mūžs vai tīra vide ir vērtības pašas par sevi, pat ja ekonomikas apjoms no tā nepieaug. Un otrādi, miljonu novecojuša modeļa putekļu sūcēju ražošana var radīt milzīgu ekonomikas apjomu un daudz «jaunu darba vietu», bet to reālā (nevis statistikā) pievienotā vērtība ir tuva nullei un var būt pat negatīva, ja izvērtē materiālu patēriņu/vides piesārņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, atļaujiet caur Jūsu izdevuma slejām vērsties pie mūsu sabiedrības progresīvās daļas. Pie tiem, kuri iestājas par atbildību, taisnīgumu un nerimtīgu attīstību ceļā uz vispārēju tautas laimi. Kuri ir par progresīvām idejām, progresīviem nodokļiem, progresīvu attieksmi pret apkārtējo vidi un progresīvu neiecietību pret netaisnīgu bagātību.

Dārgie progresa aizstāvji, veicinātāji un cīnītāji, Jūsu degsme ir uzteicama, tomēr vēlos teikt dažus vārdus par sekām, kuras progresa ideju piesātinātā atmosfēra radījusi ne tikai ļaunajiem bagātniekiem, bet daudz plašākiem slāņiem, pašus progresa kareivjus ieskaitot. Atgādināšanai pāris atkāpju vēsturē.

Reiz senā pagātnē Einars Repše, progresa ideju nospiests, stādīja priekšā progresīvā nodokļa uzmetumu, saskaņā ar kuru tāds būtu jāsāk maksāt no mēneša ienākumiem virs Ls 400. Kāds jandāls izcēlās! Kā nav kauna! Nevis no 40 000 un pat ne no 4000, bet jau no četriem simtiem! FM aprēķini toreiz rādīja, ka kaut cik pamanāms rezultāts būtu tikai tad, ja sāktu no šāda pieticīga līmeņa, bet primitīva ļauno bagātnieku čakarēšana būtu bez taustāmām fiskālām sekām. Ideja toreiz izčākstēja, bet populārā vēlme zāģēt biezos reanimējās vēl tizlākā formā kā «solidaritātes nodoklis», nu jau citu jaunlaicēnu izpildījumā. Ar jau sen prognozētām sekām: budžetam ne silts, ne auksts, tikai lieks sarežģījums nodokļu sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru