Lai arī turīgo iedzīvotāju ienākumi ne vienā vien Eiropas valstī tiek aplikti ar papildu nodokli, tomēr tā apmērs procentuālā izteiksmē ir neliels, bet apliekamās summas ievērojami lielākas par tām, kuras plāno aplikt Latvijā
To rāda a/s BDO Latvia pētījums. «Eiropā ir divu veidu īpašie ienākuma – solidaritātes un bagātības – nodokļi,» pētījuma rezultātu rāda nodokļu eksperte un a/s BDO Latvia valdes priekšsēdētāja Marina Bičkovska. Viņa atzīst, ka solidaritātes un bagātības nodokļiem būtiski atšķiras apliekamā bāze, tajā pašā laikā šo nodokļu būtība neatšķiras, proti, tas ir nodoklis uz bagātību, izņemot atsevišķas valstis, kur solidaritātes nodoklis ir ieviests uz noteikto termiņu un speciāliem mērķiem, piemēramm, dabas stihiju radīto zaudējumu kompensācijai. «Solidaritātes nodoklis ir ieviests Vācijā, Itālijā, Portugālē, Čehijā, kā arī Bosnijā un Hercegovinā, savukārt bagātības nodoklis ir Francijā, Lihtenšteinā, Šveicē, Norvēģijā, Spānijā, tomēr neviena no šiem nodokļiem nav nedz Igaunijā, nedz arī Lietuvā,» skaidro M. Bičkovska. Viņa gan norāda, ka vairākumā no Eiropas valstīm solidaritātes un bagātības nodoklis ir līdzās jau šo valstu ienākuma nodokļa diferenciācijai, kur jau tāpat augstākās likmes ir 40- 45% apmērā.
Lai arī nosaukums ir identisks – solidaritātes nodoklis – tomēr starp dažādām valstīm ir liela atšķirība. «Portugālē, Itālijā šī nodokļa likme ir relatīvi neliela 2,5% – 3% likme, kas tiek piemērota papildus konkrētajā valstī esošajai standarta likmei. Vācija savukārt piemēro solidaritātes nodokli 5,5% apmērā no aprēķināta ienākuma nodokļa, tādējādi efektīva likme solidaritātes nodoklim atkarībā no ienākumiem variējās no 0% līdz 2,48%,» skaidro M. Bičkovska. Vistuvāk Latvijas, iecerētajam solidaritātes nodoklim tāds ir Čehijā, kur ienākumi no darba algas, no biznesa un profesionālās darbības -, kas pārsniedz 47 213 eiro, tiek aplikti ar 7% nodokli. «Tomēr jāņem vērā, ka solidaritātes nodoklis ar 7% likmi Čehijā tiek piemērots no 2013. gada līdz 2015. gadam,» niansi rāda M. Bičkovska. Viņa min arī Itālijas piemēru, kur 3% solidaritātes nodoklis ir terminēts – līdz 2016. gada decembrim. «Portugālē arī no 2013. gada līdz 2015. gadam ir ieviests ārkārtas papildu nodoklis uz bagātību ar 3,5% lielu likmi, kas kopā ar esošo solidaritātes nodokl, kopumā veido 6% likmi,» skaidro M. Bičkovska. Interesants ir Bosnijas un Hercegovinas piemērs, kurā no 2014. gada 1. jūnija līdz 2015. gada 31. decembrim plūdu seku likvidēšanai ir ieviests solidaritātes nodoklis 1,5% apmērā no darbinieka neto ienākuma. M. Bičkovska vērš uzmanību uz to, ka īpašs solidaritātes nodoklis 20% apmērā tiek piemērots uzņēmumu padomes, valdes locekļiem, kā arī pārstāvjiem citās sabiedrībās. Jāņem gan vērā, ka šajā valstī ienākuma nodokļa standarta likme ir tikai 10% apmērā. «Vācijā, piemēram, ar solidaritātes nodokli tiek aplikta ne tikai darba alga atkarībā no tās saņēmēja statusa, bet arī ienākumi no dividendēm,» skaidro M. Bičkovska.
.Plašāk lasiet rakstā Latvijas «bagātnieks» Eiropā nekotējas trešdienas, 9. septembra, laikrakstā Dienas Bizness (5. lpp.)!