Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz no 2025.gada palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes par 10%.

Tāpat likumprojekts paredz no 2027.gada palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes par 10%.

Paredzēts noteikt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņu - kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāri.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma grozījumiem, kas pieņemti 2023.gada 22.jūnijā, no 2025.gada 1.janvāra, Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim pirmreizējo valsts tehnisko apskati veiks ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā, savukārt otro, trešo un ceturto valsts tehnisko apskati veiks ik pēc 24 mēnešiem un pēc tam katru gadu.

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) aprēķiniem, transportlīdzekļu skaits, par kuriem nebūs samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, varētu pieaugt par 60 000 vienībām, jo liela daļa nodokļa maksātāju ir pieraduši transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par transportlīdzekli maksāt pirms valsts tehniskās apskates.

Ideja par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa transformāciju, to ietverot kā papildu akcīzes nodokli degvielai, lai tādējādi nodrošinātu situāciju, ka tas, kas daudz brauc ar auto, tas arī vairāk maksā, nav dzīvotspējīga, jo tā rezultātā degvielas cena pieaugtu par 8 centiem litrā.

Tāds ir secinājums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdes diskusijām par iespējām reformēt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli.

Saeimas deputāte Ilze Indriksone atgādināja, ka sabiedrībā jau vairākus gadus virmo jautājums par iespēju transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli iekļaut degvielas cenā, jo ir ļoti atšķirīgas auto lietošanas pakāpes un daudzums, tajā paša laikā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis visiem ir vienāds (atbilstoši CO2 izmešu apmēriem).

«Tad ir jautājums, vai maksā par to CO2, ko rada automašīnas lietošana, vai par to CO2, ko rada, lai saražotu šo auto?» retoriski jautāja I. Indriksone. Viņasprāt, iekļaujot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli degvielas cenā, varētu neapgrūtināt laukos dzīvojošu pensionāru, kurš dažas reizes mēnesī dodas uz novada centru pie ārsta vai nokārtot kādas citas sev svarīgas lietas, bet maksā tādu pašu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kādu tas, kurš ik dienu brauc ar auto, un vienlaicīgi nodrošināt taisnīgumu.

No 2019. gada vairumam vieglo auto īpašnieku transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis būs jāmaksā pēc ražotāja norādītajiem CO2 izmešiem.

Jāatgādina, ka šādu risinājumu paredz 2016. gada nogalē akceptētie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļu likumā. Vairāk maksās tā auto īpašnieks, kura spēkrats vairāk piesārņo apkārtējo vidi.

«Būtībā ir beidzies iepriekš noteiktais pārejas laiks,» uzsver Auto asociācijas izpilddirektors Ingus Rūtiņš. Viņš atgādina, ka jau no 2017. gada transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli pēc CO2 apmēra maksāja tie, kuri Latvijā ieveda auto (kura pirmās reģistrācijas gads ir, sākot ar 2009. gadu), sākot ar 2017. gada 1. janvāri. Savukārt visi pārējie vieglo auto, kuri jau bija reģistrēti Latvijā līdz 2017. gada 1. janvārim (kura pirmās reģistrācijas gads ir, sākot ar 2009. gadu), transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli pēc CO2 izmešiem maksās, sākot ar 2019. gadu. Viņš atgādina, ka lielas jaudas motoru (virs 3500 cm3) auto īpašniekiem ir noteikts papildu nodoklis kā fiksēta summa 300 eiro apmērā. To auto īpašnieki, kuru spēkratu pirmās reģistrācijas gads ir līdz 2008. gada 31. decembrim, turpinās maksāt tādu pašu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kādu maksājuši līdz šim, – summu likmēm, kas tiek noteiktas par auto jaudu, motora tilpumu un jaudu.

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli varētu iekasēt pēc ražotāju norādītā CO2 izmešu daudzuma; gaidāmas karstas politiskas diskusija, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir iespējamais scenārijs transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas reformā. DB jau rakstīja (28.09.2016.), ka valdība atbalstījusi grozījumus transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklī, kas paredz vieglo automašīnu ekspluatācijas nodevā ietvert CO2 izmešu apmēru, tādējādi dārgāka kļūtu jaudīgu auto lietošana. Lai arī sākotnēji bija paredzēts cits nodokļa apmērs, tomēr tagad tiek piedāvāts līdz 0 samazināt tā apmēru elektroauto, bet paaugstināt lieljaudas apvidus mašīnām.

Lai arī 27. septembra valdības sēdē grozījumi transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likumā tika atbalstīti bez diskusijām, tomēr pagājušās nedēļas nogalē premjers Māris Kučinskis parakstījis rezolūciju satiksmes ministram Uldim Augulim, aicinot steidzami sagatavot informāciju saistībā ar piedāvātajiem grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā un Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Satiksmes ministram uzdots atkārtoti izvērtēt piedāvāto CO2 izmešu ierobežošanas mehānismu un vienlaikus piedāvāt risinājumu, kas neuzliktu nesamērīgu maksājumu slogu saimniecībām ar zemiem ienākumiem un kuru rīcībā ir transportlīdzekļi, kas vecāki par septiņiem gadiem, piemēram, ieviešot paaugstinātu nodokļa/nodevas likmi par noteiktas luksusa klases transportlīdzekļu ekspluatāciju.

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Saeima trešdien, 23.novembrī, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas paredz transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa reformu. Tā paredz pakāpenisku pāreju uz ceļa nodokļa likmju aprēķināšanu pēc CO2 daudzuma izplūdes gāzēs.

Patlaban, reģistrējot auto, ir jāmaksā reģistrācijas nodoklis un reizi gadā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis jeb tā sauktais ceļa nodoklis. Likumprojekta autori norādījuši, ka reformas mērķis ir vienkāršot spēkratu nodokļu sistēmu un veicināt automašīnu radītā CO2 samazinājumu, ievērojot principu – piesārņotājs maksā vairāk.

Sākotnēji jaunie nosacījumi attieksies uz tām automašīnām, kas no nākamā gada 1.janvāra tiks reģistrētas Latvijā un to izlaiduma gads būs 2009. un jaunāks. No 2019.gada 1.janvāra tas attieksies uz visiem auto, kas būs jaunāki par 2009.gadu. Savukārt transportlīdzekļiem, kas izgatavoti pirms 2009.gada, CO2 likmes nepiemēros, un auto īpašnieki turpinās maksāt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli pēc līdzšinējās kārtības.

Mainot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa aprēķina metodiku no cm2 uz kW, daļa spēkratu lietotāju izjutīs šī nodokļa būtisku pieaugumu, taču daļai šis sadārdzinājums būs vien divi eiro mēnesī.

To paredz izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kuras stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. „Kādreizējais automašīnas identifikators - tās motora tilpums kubikcentimetros - šodien vairs nevar pildīt savu lomu, tāpēc notika cm2 nomaiņa uz motora maksimālo jaudu, kas izteikta kW,” skaidro Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs.

Viņš norāda, ka būtībā Latvija, pārejot uz automašīnas identifikāciju pēc jaudas, ir ieviesusi modeli, kāds Igaunijā ir jau ilgāku laiku. „Tāda oficiāla automašīnu cenu kataloga jau nav, un vienīgais, pēc kā var ranžēt automašīnas, ir to motora maksimālā jauda, un teorētiski - jo lielāka jauda, jo auto ir dārgāks, un loģiski, ka par dārgāka auto izmantošanu jāmaksā augstāks uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis,” norāda A. Kulbergs. Viņš atzīst, ka ir atsevišķi izņēmumi, kad auto maksā ļoti dārgi, bet tā motora jauda ir salīdzinoši neliela. „Jo jaudīgāks auto, jo lielākus izmešus rada, un tieši tāpēc tiem ir būtiski augstāka nodokļa likme,” skaidro A. Kulbergs. Vienlaikus viņš vērš uzmanību, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme palielināta arī elektroauto no 10 eiro līdz 15 eiro mēnesī, vienlaikus ieviests līdz šim nebijis nodoklis plugin hibrīdauto — 25 eiro mēnesī.

Vieglo automašīnu ekspluatācijas nodevā ietvers CO2 izmešu apmēru; dārgāka kļūs vecu, bet jaudīgu auto lietošana, par velti braukt pa Latviju ar ārvalstīs reģistrētu auto nevarēs

To paredz valdībā apstiprinātie grozījumi, kas ir saistīti ar transportlīdzekļu ekspluatācijas nodevu.

DB jau iepriekš ir rakstījis: lai valsts budžetā iegūtu papildu 13,35 milj. eiro, tiek piedāvāts veikt izmaiņas transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklī, kurā tiktu ņemts vērā arī CO2 izmešu apmērs – jo vairāk, jo lielāks maksājums.

«Latvija ir apņēmusies samazināt CO2 emisijas apmērus, tāpēc arī ir akceptēts piedāvājums diferencēt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli atkarībā no tā radītā CO2 izmešu daudzuma, tādējādi padarot neizdevīgu tādu auto lietošanu, kuriem ir augsts CO2 apmērs,» skaidro satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš norāda, ka pašlaik CO2 izmešu daudzums ietekmēs vieglo automašīnu ekspluatācijas nodokļa apmēru.

Auto asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē aicināja, veicot plānotās Transporta nodokļa likmju izmaiņas, zemizmešu automašīnām nepiemērot nodokļus.

Apakškomisija pirmdien skatīja jautājumu par plānotajām Transportlīdzekļa nodokļa likmju izmaiņām.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns stāstīja, ka no 2021.gada plānots ieviest vienreizēju vieglo transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli, kura galvenais mērķis ir novērst vecu un vidi vairāk piesārņojošu automašīnu reģistrāciju Latvijā. Turklāt ar mērķi veicināt ekoloģiskāku automašīnu izvēli, tām noteiktas zemākas likmes.

Satiksmes ministrijas piedāvātais variants paredz, ka benzīna piedziņas automašīnām likme būs "1", dīzeļa automašīnām - "2", bet ar dabasgāzi darbināmām - "0,8".

Vectirāns arī skaidroja, ka šāds vieglo automašīnu reģistrācijas nodoklis jau kopš jūlija ir ieviests Lietuvā, bet no oktobra arī Igaunijā. Turklāt šajās valstīs nodoklis būs jāmaksā katru reizi pārreģistrējot automašīnu, bet Latvijā tas attieksies tikai uz pirmreizējo reģistrāciju.

Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu.

Jau no 2011. gada Auto Asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšanas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs ar vien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2016.gadā ir par 88,33 miljoniem eiro jeb 1,1% lielāki, nekā tika plānots, liecina VID publicētā informācija.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 7,3% jeb 544,1 miljonu eiro, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā (2013.gadā - 5,5%, 2014.gadā - 3,7% un 2015.gadā - 5,4%).

Kopējie VID administrējamie ieņēmumi pagājušajā gadā mēnešos ir 8,015 miljardi eiro, ieņēmumu plāns paredzēja 7,926 miljardu eiro ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 102,5%, iekasējot 3,933 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns pērn paredzēja iekasēt 3,838 miljardus eiro. Plāns ir pārpildīts par 94,33 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu pērn deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 2,019 miljardi eiro un tā ieņēmumi ir 99,7% no plānotā apjoma - 2,025 miljardiem eiro.

No nākamā gada plāno atcelt vieglo auto reģistrācijas nodokli, bet tiks pārskatīts transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, vairāk varētu būt jāmaksā par tiem auto, kuri vairāk piesārņo vidi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdībā konceptuāli atbalstīta ideja par transportlīdzekļu nodokļu revīziju, atzīst finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

«No nākamā gada piedāvāts atcelt tā dēvēto vieglo auto un motociklu reģistrācijas nodokli, kas pašlaik nereti tiek minēts kā iemesls, kāpēc uzņēmumi ar lielu autoparku reģistrē tos Igaunijā, kur šāda pirmreizējās reģistrācijas nodokļa nav,» skaidroja finanšu ministre. Viņa gan steidz piebilst, ka kopējais nodokļu slogs auto īpašniekiem nesaruks, jo transportlīdzekļu reģistrācijas nodoklis iekļausies auto ekspluatācijas nodoklī – atkarībā no dzinēja lieluma un no auto radītā piesārņojuma līmeņa. «Tādējādi, tas, kuram ir lielāks auto un kurš vairāk piesārņo dabu, arī maksās lielāku ekspluatācijas nodokli,» uzsver D. Reizniece-Ozola.

Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācija (LATTA) pievērš politiķu un sabiedrības uzmanību absurdam jaunam reģistrācijas nodoklim, kuru no 2021.gada, ja tam piekritīs Saeima, plānots piemērot par 4 gadiem vecākiem transportlīdzekļiem.

Auto pirkumam pieejamie līdzekļi tā jau ne turīgajam vidējam Latvijas pircējam jaunā nodokļa dēļ samazināsies, liekot izraudzīties vēl vecākus transportlīdzekļus. Videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādi citur pasaulē panāk, valstij atbalstot to iegādi, nevis sodot nāciju ar "mazāk turīgo iedzīvotāju mobilitātes nodokli".

Saeimas uzdevums ir lemt pret vai par Ministru kabinetā 2020.gada 29.septembrī izskatītajiem grozījumiem likumā par transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, kas paredz ieviest jaunu transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli. Piemēram, par vidēja izmēra lietotu ģimenes auto, kas aprīkots ar dīzeļdzinēju iecerēts papildus iekasēt 240-680 eiro. Vienlaicīgi, aizbildinoties ar vides aizsardzību un aprēķinu metodikas maiņu iecerēts palielināt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa maksājumus. Piemēram, pat par vienass piekabi vai puspiekabi (līdz 750 kg), kas izmešus nerada, turpmāk plāno prasīt 60 eiro gadā (šobrīd nodokli nepiemēro). Latvijā jau šobrīd ir augstākie auto nodokļi Baltijas valstīs.

Šā gada divos mēnešos, kopš mainījusies kārtība, kādā izmantojami ārvalstīs reģistrēti vieglie automobiļi Latvijā, par braukšanu ar ārvalstīs reģistrētu auto noformēti 37 protokoli, Db.lv informē Valsts policijas (VP) pārstāve Ance Rozīte.

Par šādu pārkāpumu personai, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un kura nav samaksājusi noteiktā kārtībā un apjomā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, uzliek naudas sodu no 150 līdz 400 eiro, papildina VP.

Brīdinājums par konkrēto pārkāpumu nav paredzēts.

Jau vēstīts, ka no 1.janvāra stājušās spēka izmaiņas kārtībā, kādā izmantojami ārvalstīs reģistrēti vieglie automobiļi Latvijā. Ar tiem drīkst pārvietoties, tikai samaksājot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli.

To paredz grozījumi Ceļu satiksmes likumā un Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Šim nodoklim ir noteiktas šādas likmes:

Valdība ceturtdien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kompensējot to ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027.gadā piedāvātās nodokļu izmaiņas sagatavotas atbilstoši Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.

Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro, norāda FM.

Ministrijā skaidro, ka piedāvātais scenārijs vienkāršo nodokļu sistēmu un līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, un atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Saeima 5.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas paredz uz deviņiem mēnešiem atlikt obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu visiem transportlīdzekļiem, kas ir reģistrēti, tostarp arī tiem, kas satiksmē piedalās sezonāli, stāšanos spēkā.

Likuma grozījumi stāsies spēkā vienā dienā ar jau Valsts prezidenta izsludinātajiem OCTA likuma grozījumiem - 10.decembrī. Šie grozījumi paredzēs, ka jau izsludinātie OCTA likuma grozījumi stāsies spēkā 2025.gada 1.novembrī.

Ministru kabinetam līdz 30.aprīlim būs jāsniedz izvērtējums par Eiropas Savienības direktīvas tvērumu, vai tā ir pārņemta atbilstoši un tā neparedz kādas atkāpes, savukārt iesaistītās ministrijas un institūcijas sagatavos risinājumu, lai OCTA polise nav jāpērk transportlīdzekļiem, kuri neatrodas kustībā vai tiek izmantoti sezonāli.

Grozījumus likuma steidzamai labošanai bija iesniegusi gan "Stabilitātei" frakcija, gan kopīgi "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības un "Latvija pirmajā vietā" deputāti, taču tie tika noraidīti, izvēloties alternatīvo likumprojektu, par kuru nobalsoja 86 deputāti, bet desmit "Stabilitātei" politiķi balsoja pret.

Igaunijas parlaments 12.jūnijā trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumu par transportlīdzekļu nodokļa ieviešanu.

Par to balsoja 57 deputāti, bet 28 deputāti bija pret.

Mehānisko transportlīdzekļu nodokļa likums paredz no nākamā gada Igaunijā ieviest nodokli, kas sastāv no divām daļām. Pirmo daļu katru gadu maksā mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieks par ceļu satiksmes reģistrā reģistrēto transportlīdzekli. Nodokļa likme mehāniskajiem transportlīdzekļiem sastāvēs no pamatdaļas, kas būs atkarīga no ogļskābās gāzes izmešiem un bruto masas. Otrā daļa būs mehānisko transportlīdzekļu reģistrācijas nodeva, ko maksās, reģistrējot vieglos automobiļus un mikroautobusus autoceļu satiksmes reģistrā.

Jaunā nodokļa mērķis ir mudināt cilvēkus, iegādājoties jaunu automašīnu, izvēlēties videi draudzīgāku variantu, kā arī veicināt vecāku transportlīdzekļu izmantošanu, pirms to lietderīgās lietošanas laiks ir beidzies. Nodoklis par vieglajiem automobiļiem un mikroautobusiem samazināsies, transportlīdzeklim novecojot. Salīdzinot ar pašreizējām cenām, nodoklis palielinās automašīnu iegādes un ekspluatācijas izmaksas par 5-15 %.

Lai valsts budžetā iegūtu papildu 13,35 milj. eiro, tiek piedāvāts veikt izmaiņas transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklī, kurā tiktu ņemts vērā arī CO2 izmešu apjoms – jo vairāk, jo lielāks maksājums, tā otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz šodienas valdības sēdē izskatīšanai paredzētie grozījumi transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likumā. Izmaiņas plāno arī ieviest nodevu: 10 eiro dienā vai 1000 eiro gadā – Latvijas iedzīvotājiem par braukšanu Latvijā ar ārvalstīs reģistrētiem vieglajiem auto. Vairāki aptaujātie norāda, ka politiķiem, iespējams, būs smaga izvēle – izpatikt vēlētājiem – autobraucējiem vai arī uzlikt lielāku nodokli to auto īpašniekiem, kuru spēkratiem ir augsts CO2 izmešu daudzums. Par šiem priekšlikumiem galavārds būs jāsaka Saeimai.

Satiksmes ministrijas sagatavotajā informācijā Ministru kabinetam norādīts, ka 2017. gadā transportlīdzekļu reģistrācijas nodeva valsts makā ienesīs 98 milj. eiro (2018. gadā jau vairāk nekā 102 milj. eiro), kas ir par 13,35 milj. eiro vairāk nekā šogad. 6,4 milj. eiro gadā paredzēts iegūt no ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, kurus vada Latvijas iedzīvotāji.

Automašīnu skaits Latvijā pieaug, savukārt auto nobraukto kilometru skaits gadā samazinās, un arī degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija mazāki par plānotajiem, bet ceļu infrastruktūrai nepieciešama nauda. Tas raisa jautājumu par pašreizējo auto segmenta nodokļu pārskatīšanu, iespējams, atceļot vai mazinot atvieglojumus un palielinot pašreizējo maksājumu apmērus.

Finanšu ministrijas dati liecina, ka 2023. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi sasniedza 587,6 milj. eiro, kas gan ir teju par 20 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēti 2022. gadā, tomēr tas ir par 7 milj. eiro mazāk, nekā bija plānots iekasēt (594,6 milj. eiro). Savukārt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija 102,5 milj. eiro, kas ir par 0,5 milj. eiro vairāk, nekā bija plānots iekasēt, un par vienu milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2022. gadā. 2024. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi plānoti 622,9 milj. eiro apmērā, kas ir par 35,3 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2023. gadā. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad plānoti 105 milj. eiro apmērā, kas ir par 2,8 milj. eiro vairāk, nekā iekasēja 2023. gadā.

Valsts budžetu grib palielināt ar augstāku degvielas, alkohola, tabakas akcīzes nodokli, ieviest jaunu «bagātnieku» nodokli, kā arī minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu .

Tādu ainu iezīmē valdības sēdē lemtais. Paredzēts, ka trešdien par šiem jautājumiem diskusijas turpināsies Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē un gala vārds par tiem būs jāsaka Saeimai. LDDK plāno NTSP sēdē piedāvāt alternatīvus fiskālās telpas paplašināšanas veidus 2016.gadā. Pašlaik netiek izskatīta ideja par PVN pamatlikmes pacelšanu par vienu vai diviem procentpunktiem, kas valsts maku varētu papildināt aptuveni par 90 vai 180 milj. eiro, taču, ja citas iespējas netiks atrastas, nav izslēgts arī šī jautājuma izskatīšana.

Valdībā tika izskatīts priekšlikums no 2016. gada ieviest solidaritātes jeb t.s. «bagātnieku» nodokli, kas tiktu piemērots tām darba algām, kuru apmērs gadā pārsniedz 48 tūkst. eiro jeb 4000 eiro mēnesī un no kurām netiek maksāts sociālais nodoklis. Pēc Finanšu ministrijas informācijas šis nodoklis procentuālā apmērā būtu līdzvērtīgs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmei. Nodoklis tiktu dalīts starp darba devēju un darba ņēmēju, bet tā ieņēmumi tiktu novirzīti valsts pamatbudžetā. Gadā šāds jaunievedums valsts maku papildinātu ar 40,9 milj. eiro. DB jau rakstīja, ka uzņēmēji šo ideju kritizēja un apšaubīja tā lietderību.

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Saeima pieņēmusi nozarē ilgi gaidīto un loģisko lēmumu palielināt reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksni no 50 000 līdz 75 000 eiro. Tas varētu būt viens no stimuliem arī elektromobiļu pārdošanas apjomu kāpumam un līdz ar to Latvijas iespējai veiksmīgāk tuvoties noteiktajiem Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Taču nozīmīgs un vērtīgs solis būtu noteikt reprezentatīvā auto nodokļa piemērošanas periodu līdz pieciem gadiem, tādā veidā veidojot samērīgu nodokļu politiku un neliekot par kādreiz ekskluzīvu auto arī pēc 10 gadiem maksāt paaugstinātu likmi.

Tiek noņemts papildu slogs uzņēmumiem

Vairāku gadu laikā jaunu automobiļu cenas būtiski palielinājās inflācijas un izejmateriālu izmaksu pieauguma dēļ. Rezultātā patlaban standarta klases automobiļi un ikdienas elektroauto tiek pielīdzināti luksusa klases transportlīdzekļiem, tiem piemērojot reprezentatīvā auto nodokli. Tas rada slogu ikvienam uzņēmumam, kas vēlas šādu automobili iegādāties, jo realitātē netiek pirkts luksusa tipa transportlīdzeklis. Īpašu ietekmi tas atstāj uzņēmumiem, kuri iegādājas automobiļus vairumā. Līdz šim novērots tas, ka tiek meklēti citi veidi, kā reģistrēt vai iegādāties automobiļus, nereti apejot likumdošanas normas. Lai arī ceļš uz izmaiņām bija salīdzinoši garš, Saeima beidzot ir pieņēmusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, palielinot reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksni no 50 000 līdz 75 000 eiro. Tādējādi uzņēmumi varēs iegādāties automobiļus no plašāka piedāvājuma klāsta, tiem nebūs vajadzības meklēt citus veidus tos reģistrēt, kā arī tiks veicināta "zaļā” politika, jo būs lielākās izvēles iespējas elektromobiļu klāstā, kas ir augstākās cenās. Rezultātā tiks pozitīvi ietekmēta valsts ekonomika un vide.

Publiskais sektors konkurē ne tikai ar privāto, bet arī ar citām iestādēm

Lai arī vidējie rādītāji reizēm ir kā vidējā temperatūra slimnīcā, tomēr ir redzamas samērā būtiskas atšķirības valsts iestāžu samaksāto nodokļu apjomos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta atlase speciāli Dienas Biznesam. Turklāt lielākajai daļai iestāžu samaksātie nodokļi pamatā veidojas no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), kas ļauj spriest arī par atalgojumu attiecīgajās iestādēs. Protams, tiek maksāts arī pievienotās vērtības nodoklis, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, muitas nodoklis (piemēram, Valsts ieņēmumu dienests), dabas resursu nodoklis.

Salīdzinot ministriju līmeni, Aizsardzības ministrijā vidēji samaksātais IIN par vienu darbinieku ir divas reizes lielāks nekā, piemēram, Tieslietu vai Veselības ministrijā, savukārt Aizsardzības ministrijas samaksātās VSAOI ir pat mazākas nekā tās samaksātais IIN. Tāpat lielus darba spēka nodokļus, rēķinot uz vienu darbinieku, maksā Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija, Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Valsts kase, Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija. Vienlaikus mazus darba spēka nodokļus maksā ar izglītību un veselības, sociālo aprūpi saistītās iestādes. Nav jau noslēpums, ka arī valsts iestāžu ietvaros var variēt ar dažādām niansēm, kā, piemēram, departamentu un vadītāju, to vietnieku skaitu, kas ļauj uzlabot vidējos atalgojuma rādītājus. Ir taču valsts iestādēs departamenti, kuros to un nodaļu vadītāju, vietnieku skaits pārsniedz vecāko ekspertu skaitu. «Publiskā sektora konkurētspēja ir tikpat atšķirīga cik situācija pašā publiskajā sektorā. Tas atkarīgs, kā sokas katrai konkrētajai nozarei, cik sakārtota tā ir, kas nosaka tās pievilcību darbinieku acīs un arī iespējas maksāt, piesaistīt vēlamos darbiniekus. Specialitātēs, nozarēs, kur nepieciešamas specifiskas zināšanas vai izglītība, bet pieprasījums no privātā sektora ir augsts, publiskā sektora konkurētspēja ir ļoti zema,» norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Savā ziņā ir redzama arī korelācija starp nozares sakārtotību un ministriju samaksātajiem darba spēka nodokļiem, piemēram, rēķinot uz vienu darbinieku, vieni no zemākajiem tie ir Veselības un Tieslietu ministrijā, un nav noslēpums, ka šajās nozarēs visā Latvijā ir nepieciešami uzlabojumi.

Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai.

Nodokļu sistēmas taisnīgums un vienkāršība ir būtisks nodokļu politikas mērķis. Vienlaikus pie atsevišķu pasākumu izstrādes un ieviešanas jāņem vērā pašlaik pastāvošās neskaidrības un riski, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

"COVID-19 izraisītā krīze skaidri parādīja, ka mūsu valstī ir daudz cilvēku, par kuriem netiek veiktas vismaz minimālas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Līdz ar to viņi paliek bez sociālā nodrošinājuma - slimības pabalstiem, vecuma pensijām, arī pabalstiem krīzes situācijā. Uzlabojumi nodokļu politikā jāveic, maksimāli fokusējoties uz to, lai nodokļu sistēmu padarītu taisnīgāku, kā arī nekavējoties jārisina sociālās aizsardzības nodrošināšana alternatīvajos režīmos strādājošajiem," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Gaidāmās izmaiņas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sniegto pakalpojumu cenās nav līdz galam ekonomiski un loģiski pamatotas, sacīja Auto asociācijas pārstāvji.

Asociācijā norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī pēc pandēmijas CSDD cenas tika būtiski paaugstinātas. Vienlaikus tika sniegts arī Konkurences padomes slēdziens, ka Latvijā ir augstākās šāda veida pakalpojumu cenas Baltijā, turklāt Lietuvā un Igaunijā jau vēsturiski apskates tiek veiktas retāk nekā Latvijā.

Asociācijā uzsvēra, ka pakalpojumu indeksācija pavisam nesen jau tika veikta, un ir jābūt ekonomiskam un racionālam pamatojumam, kādēļ atsevišķu pakalpojumu, piemēram, izvēles numuru un auto vadīšanas eksāmenu, izmaksas tik būtiski pieaug.

Pēc asociācijas pārstāvju teiktā, automašīnu vadīšanas eksāmeni patlaban gan autoskolās, gan CSDD ir kļuvuši tik dārgi, ka jaunietis bez 800 līdz 1000 eiro vērta ieguldījuma autovadītāja tiesības nevar iegūt. Tādējādi arvien vairāk Latvijā pietrūkst autovadītāju, it sevišķi kravas auto vadītāju un autobusu šoferu.