Citas ziņas

Saplok arī Rīgas rajona megadarījumu skaits

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db,02.11.2007

Jaunākais izdevums

Nekustamo īpašumu megadarījumu skaits šogad saplacis arī Rīgas rajonā: ja pagājušā gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, šā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26.

Šis noplakums tiek skaidrots dažādi. Vēl pirms pusgada nekustamo īpašumu jomas eksperti pārliecināti apgalvoja, ka projektu attīstītāji sākuši novērtēt nekustamā īpašuma attīstības potenciālus arī ārpus Rīgas centra, līdz ar ko prognozējama arvien aktīvāka skatīšanās reģionu virzienā.

Tomēr šī skatīšanās izrādījusies diezgan neliela: virkne pazīstamu attīstītāju iespaidīgas zemes platības Jelgavā, Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ķekavā, Baložos, Ogrē, Ikšķilē gan no to denacionalizētājiem, gan atsevišķos gadījumos arī pārpircējiem iegādājušies jau iepriekšējos pāris gados.

Savukārt jauna attīstītāju masa vietā nav nākusi – pārspīlētas izrādījušās bažas par lietuviešiem un igauņiem, kas izpirkšot visas perspektīvās teritorijas. Turklāt visu pirmo pusgadu lielāks pieprasījums bijis pēc Pierīgas zemesgabaliem ar jau ar saskaņotiem projektiem; savukārt Pierīgas zemnieku saimniecību un denacionalizētāju, no kuriem lielas platības būtu iespējams iegādāties salīdzinoši lēti, faktiski vairs nav palicis.

Līdz ar to pirmā pusgada lielāko Rīgas rajona nekustamā īpašuma darījumu uzskaitījums ir ārkārtīgi raibs – te ir gan pa kādam starptautiskajam investīciju fondam gan daži jau plašāk pazīstami nekustamo īpašumu tirgotāji un attīstītāji, gan arī pilnīgi nepazīstami vārdi un uzvārdi – bieži vien arī no kaimiņvalstīm.

Vēl viena vērā ņemama tendence ir tā pati, kas vērojama arī Rīgā un Jūrmalā, - aizvien lielāka daļa darījumu notiek, neizmantojot banku hipotekāros kredītlīdzekļus: tā vietā pircēji izmanto pašu līdzekļus vai arī citus finanšu avotus.

Sava ietekme ir arī valdības inflācijas plānam. „Vislielākās problēmas rodas māju būvniecībā, jo šajā gadījumā nav pirkuma summas, no kuras varētu aprēķināt 10% līdzfinansējumu, bet ir būvniecības tāme, un nauda tiek izmaksāta pa etapiem, ņemot vērā mājas nākotnes vērtību. Līdz šim brīdim nav skaidrs, vai šī likuma noteiktā kreditēšanas shēma nākotnes vērtību vispār akceptē. Tātad šobrīd joprojām kopumā nav skaidrs process, kā bankas kreditēs māju būvniecību,” saka DnB NORD bankas Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis.

Savukārt uzņēmuma Vestabalt pārstāve Līga Plaude norāda uz to, ka tirgū pārdošanā parādījies daudz zemesgabalu, kas tiek piedāvāti ar saskaņotiem projektiem: „Galvenokārt tas saistīts ar to, ka ir mainījusies banku kreditēšanas politika. Pašlaik bankas faktiski nefinansē zemes iegādi turpmākai projektu attīstīšanai, - no banku puses tiek prasīts ne mazāk kā 20% liels ieguldījums un pamatkapitāls no projekta attīstītājiem projektēšanas un celtniecības procesā, turklāt kā noteikta prasība ir jau iepriekšēja pieredze īpašumu projektu attīstīšanā. Vairākiem attīstītājiem vienīgā izeja no šīs situācijas ir piesaistīt citu investoru vai pārdot projektu kopumā.”

Līdz ar to palielinājusies vietējo projektu attīstītāju interese par ārvalstu investoru piesaisti. „Ļoti būtiski ir, vai zemes iegādei ir sākotnēji ņemt kredīts un kādā apjomā, kad ir bankai jāsāk atdot kredīta pamatsumma un, ja sākotnējais īpašnieks tālāko projekta attīstību nav spējīgs finansēt, bet ir jāsāk atdot bankai kredīts, tad īpašums ātri vien un zem tirgus vērtības tiek piedāvāts uz tirgū. Savukārt meklējot potenciālo pircēju savam īpašumam, ir jāmeklē klients, kurš ir spējīgs nofinansēt īpašuma iegādi pilnībā no saviem personīgajiem brīvajiem finanšu resursiem, kas īpašumu pārdošanu padara sarežģītāku,” uz vēl citu aspektu norāda L. Plaude.

1. 2,15 miljoni latu

Pirms divarpus gadiem 1961. gadā dzimušais Uģis Kaucis par 4000 latiem no 1926. gadā dzimušās Valijas Vāpas par 4000 latiem (oficiāli uzrādītā summa) iegādājās 3,4 hektārus zemes Mārupes pagasta Bākās 1. Šā gada martā viņš šo īpašumu jau pārdeva par 530 reizes lielāku cenu – 2,15 miljoniem latu. Pircējs bija SIA ADG Shipmanagement – vienam Krievijas, vienam Ukrainas un diviem Latvijas iedzīvotājiem piederoša kompānija. Zemes īpašums nodrošina 2,88 miljonu lielu kredītu Parex bankā.

2. 1,94 miljoni latu

Par šādu summu – sešas reizes lielāku nekā iegādes cena dažus mēnešus iepriekš – SIA Ķeizarsils (īpašnieki – Kristīne un Kaspars Brunovski) šā gada martā pārdeva 7,8 hektārus zemes ar vairākām ēkām Salaspilī, Gaismas ielā. Ēkas ar zemi šā gada martā par pašu līdzekļiem iegādājās SIA Barbali – cik noprotams, investīciju grupai New Century Holdings tuva kompānija.

3. 1,49 miljoni latu

Par šādu summu Vācijas veikalu tīkla LIDL Latvijas meitaskompānija LIDL Latvija pārdevusi 17,72 hektārus lielu zemesgabalu Olaines pagasta Šarlotēs Lietuvas akciju sabiedrības Girteka meitasuzņēmumam – SIA Olaines Logistics Parks.

4. 1,44 miljoni latu

Par šādu summu 1,15 hektārus liels zemes gabals Mārupes pagastā no SIA Laktes rokām pārgājis SIA Baltgale īpašumā. Abas kompānijas šķiet saistītas ar New Century Holdings, hipotekārais kredīts pirkumam nav izmantots.

5. 1,36 miljoni latu

Par šādu summu jau pieminētā SIA Baltgale nopirkusi 1,09 hektārus lielu zemesgabalu Mārupē, Daibes ielā. Īpašumu pārdeva vēl viena, iespējams, NCH grupas kompānija – SIA Leveste, kura pirms pieciem gadiem šo īpašumu nopirkusi par 74 tūkstošiem latu. Jaunais īpašnieks darījumu veicis par pašu līdzekļiem.

6. 1,19 miljoni latu

Šā gada martā Karina Vana-Gejeka un Oskars Liepiņš šādu summu no SIA Carnikavas Sauleslejas (tās lielākais netiešais īpašnieks ir Nīderlandē reģistrētā Riga Residental Village C.V., bet vadītājs – nekustamo īpašumu tirgū pazīstamais brits Neils Dženingss) saņēmuši par 13,06 hektāriem zemes Ādažu novadā. Īpašuma iegādei kredīts nav ņemts.

7. 1,09 miljoni latu

Šādu summu, neizmantojot hipotekāros kredītlīdzekļus, par 6,22 hektāriem zemes Babītes pagastā SIA Bornholm Property Development (īpašnieki – desmit personas no dažādām valstīm, pazīstamākais – uzņēmējs Andrejs Danengiršs) samaksājusi pazīstamajam Salienas „pilsētas” attīstītājam Saliena Real.

8. 1,05 miljoni latu

1966. gadā dzimusī Raisa Vrubļevska par šādu summu no Larsa Johana Niklasa Brathena iegādājusies nepilnus 0,7 hektārus zemes ar ēkām Garkalnes novada Bukultos. Uz šo īpašumu ir nostiprināta hipotēka 4,5 miljonu latu apmērā par labu Trasta komercbankai.

9. 1,01 miljons latu

AS Golfs Viesturi par šādu summu pārdevusi SIA Golf Estate International (īpašnieki – 1975. gadā dzimušais Guntis Garais un kāds Britu Virdžīnu ofšors) īpašumu, kas sastāv no 18,74 hektāriem zemes un nedzīvojamās ēkas Mārupes pagastā. Uz īpašumu joprojām ir nostiprināta hipotēka 1,5 miljonu latu apmērā par labu AS Golfs Viesturi.

10. 0,99 miljoni latu

Vācu LIDL meitasuzņēmums Lidl Latvija par šādu summu pārdevis arī 7200 kvadrātmetrus zemes Salaspilī, Rīgas ielā. Īpašumu bez hipotekāro kredītresursu piesaistes iegādājusies igauņu mazumtirgotāju meitaskompānija TKM Latvija.

11. 0,98 miljoni latu

1969. gadā dzimušais Edgars Eglītis 1998. gadā par 3232 latiem ar dāvinājuma līgumu saņēma 8,9 hektārus zemes Salaspils lauku teritorijā. Šā gada janvārī viņš tos par gandrīz miljonu latu pārdeva SIA MID Invest. Īpašums iegādāts bez bankas finansējuma izmantošanas.

12. 0,85 miljoni latu

Šādu summu izmaksāja 0,79 hektārus lielais zemes gabals ar ēkām Baltezerā, kad SIA TM tehnoloģijas to šā gada aprīlī iegādājās no rehabilitācijas centra Baltezers. Darījums noticis, neizmantojot hipotekāros kredītlīdzekļus.

13. 0,82 miljoni latu

Trīs privātpersonas – Jeļena Spila, Marina Poroņkina un Aleksandrs Krasners, kā arī SIA Dzintaru māja šā gada janvārī par šādu summu iegādājās 7,3 hektārus zemes Garkalnes novadā. Īpašums iegādāts par personīgajiem līdzekļiem, neizmantojot hipotekārajiem kredītus.

14. 0,74 miljoni latu

SIA Devian Properties par šādu summu šā gada martā no Garkalnes novada domes ieguva īpašumā 1,81 hektāru zemes. Zemes iegādei hipotekārie kredīti nav ņemti.

15.-16. 0,7 miljoni latu

Šā gada janvārī 1956. gadā dzimušais Guntars Grīnbergs bez hipotekāro finanšu piesaistes no 1954. gadā dzimušā Ivara Priedīša iegādājies 4,16 hektārus zemes Ādažu novadā. Pārdevējs īpašumu 2001.gadā bija nopircis par 18 tūkstošiem latu.

15.-16. 0,7 miljoni latu

Triju gadu laikā, pabeidzot būvēt moteli uz 6715 kvadrātmetrus liela zemesgabala Maskavas ielā Salaspilī, šī īpašuma cena pieauga 20 reizes: šā gada martā Irina Stupajeva šo īpašumu Ritai Romšenko pārdeva par 0,7 miljoniem latu, darījuma veikšanai ņemot kredītu DnB NORD bankā.

17. 0,63 miljoni latu

Zemnieku saimniecība Veģi Sējas novadā šā gada janvārī par šādu summu iegādājusies 3,14 hektārus lielu zemesgabalu ar ēkām no 1967. gadā dzimušā Gata Karlova.

18.-20. 0,61 miljons latu

Pērn septembrī par šo summu 1937.gadā dzimusī Dzintra Bergmane pārdevusi 4,8 hektārus zemes Babītes pabalstā SIA Saulessalas. Darījuma veikšanai kredīti nav ņemti.

18.-20. 0,61 miljons latu

Šādu summu Stopiņu pagasta pašvaldība saņēmusi no SIA Saulīšu nami par 5,37 hektāriem zemes Dreiliņos. Darījuma veikšanai ir ņemts kredīts SEB Unibankā.

18.-20. 0,61 miljons latu

Ķekavas pagasta pašvaldība šādu summu iekasēja no pazīstamā uzņēmēja Valdemāra Vaļkuna, pārdodot viņam 0,41 hektāru zemes Ķekavas pagastā. Uz īpašumu reģistrēta 0,35 miljonus latu liela hipotēka par labu SEB Latvijas Unibankai.

21. 0,6 miljoni latu

Par šādu summu SIA Business center šā gada janvārī no SIA Gundes nopirka 34,22 hektārus zemes Olaines pagastā. Pēc darījuma veikšanas uz īpašumu nostiprināta 2,54 miljonu latu hipotēka par labu DnB NORD bankai.

22. 0,55 miljoni latu

Tāda ir darījuma summa, SIA Sabiedrība Mārupe šā gada martā pārdodot 104/270 domājamās daļas no 2,7 hektārus lielā zemesgabala ar saimniecības ēkām SIA Marathon Ltd (vienīgais īpašnieks – 1950. gadā dzimušais Juris Sils).

23. 0,53 miljoni latu

Par šādu summu divas privātpersonas veikušas darījumu ar nekustamo īpašumu Garkalnes novadā. Īpašums, kas sastāv no 0,46 hektāriem zemes un jaunbūvi, no Vladimira Markova rokām pārgāja Daiņa Šķupeļa īpašumā. Jaunais īpašnieks to ieķīlājis SEB Latvijas Unibankā.

24. 0,51 miljons latu

Vēl viens zemesgabals Sējas novadā, ko G. Karlovs pārdevis šā gada sākumā: februārī veiktajā darījumā Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība ABRA īpašumu iegādājusies par pusmiljonu latu. Uz īpašumu, kas sastāv no 2,54 hektāriem zemes un ēkām, nostiprināta 980 tūkstošu latu hipotēka par labu Hansabankai.

25. 0,5 miljoni latu

Jau vairākus gadus AS Admirāļu klubs pakāpeniski pārdeva daļas no 7250 kvadrātmetru lielā īpašuma Dzirnieku ielā Mārupē. Pēdējais darījums veikts šā gada janvārī, kad atlikušās 325 tūkstošdaļas no īpašuma par pusmiljonu latu pārdotas SIA Pērle-M. Uz daļu īpašuma reģistrēta 493 tūkstošus latu liela hipotēka par labu Hansabankai, bet jaunais īpašnieks hipotekāro kredītu īpašuma iegādei nav ņēmis.

26.-27. 0,49 miljoni latu

SIA Doka Latvia par gandrīz pusmiljonu latu ieguvusi savā īpašumā divus hektārus zemes Mārupes pagastā. Šā gada aprīļa darījuma ar SIA DIJA NL apmaksai hipotekārais kredīts nav ņemts.

26.-27. 0,49 miljoni latu

210 tūkstoši latu astoņos mēnešos – tāds izrādās formālais vērtības kāpums 1,8 hektārus lielam zemesgabalam Ādažu novada Stapriņos, kad SIA Glaskek Rīga pārdeva šo zemi akciju sabiedrībai Glaskek.

28. 0,47 miljoni latu

0,61 hektārs zemes Stopiņu pagastā Gatim Zīveram izmaksāja šādu summu, pērkot to no Natālijas Dumpes, kura pirms trim gadiem oficiāli nopirka par 44 tūkstošiem latu. Pircējs darījumam ņēmis 0,33 miljonus latu lielu kredītu Paritate banka.

29. 0,46 miljoni latu

1,6 hektāri zemes Babītes pagastā gada laikā to pārdevējam Andrim Cinim nodrošinājuši 400 tūkstošus latu lielu peļņu. SIA Saliena Real šā gada martā to nopirka par 0,46 miljoniem latu, izmantojot pašu līdzekļus.

30. 0,45 miljoni latu

Paņemot 420 tūkstošu latu kredītu UniCredit Bank 1,51 hektārus lielā zemesgabala, kas atrodas Mārupes pagastā, iegādei, divas privātpersonas – Normunds Baltais un Jānis Pušpurs šo īpašumu šā gada martā no Olimpijas Elizabetes Mednes nopirka par 450 tūkstošiem latu.

31. 0,43 miljoni latu

Septiņas desmitdaļas no 0,68 hektārus liela zemes gabala ar ēkām Mārupes pagastā SIA Baltgale no SIA Frog Invest iegādājās par 0,43 miljoniem latu. Lai šā gada februārī veiktu darījumu, banku resursi netika izmantoti.

32.-33. 0,42 miljoni latu

Simtpiecdesmitkārtīga peļņa (protams, ja nerēķina mājas celšanas izmaksas) trīs gados – šādu ienesīgumu Svetlanai Aļošinai nodrošināja 0,22 hektārus liels zemesgabals ar jaunbūvi Garkalnes novadā Ezerpriežu ielā. Viņa to pārdevusi Jurijam Braucējam, kurš darījuma veikšanai ņēmis 0,44 miljonu latu lielu kredītu Parex bankā.

32.-33. 0,42 miljoni latu

Šādu summu 1981. gadā dzimušais Jānis Lišmanis šā gada aprīlī bija gatavs maksāt par 0,15 hektārus lielu zemes gabalu ar jaunbūvi Mārupes pagasta Rožu ielā, darījumam ņemot 383 tūkstošus latu kredītu Aizkraukles bankā. Pārdevējs Vladimirs Mejerovičs 2003. gadā bija iegādājies zemi par 17 tūkstošiem latu un uz tās sācis dzīvojamās mājas celtniecību.

34.-35. 0,41 miljons latu

1982. gadā dzimusī Viktorija Korovicka pērn oktobrī tika pie 53,2 hektāriem zemes un trīs dzīvojamām ēkām ar saimniecības ēkām Ropažu novadā, par šādu summu iegādājoties tās no Ņinas Krasovskas. Īpašuma iegādei ņemts 190 tūkstošu latu kredīts Parex bankā.

34.-35. 0,41 miljons latu

Izmantojot 0,38 miljonu latu lielu Hansabankas kredītu, Gatis Sprūds savā īpašumā ieguva 0,22 hektārus zemes ar jaunbūvi Garkalnes novada Bukultos. Šā gada aprīļa darījumā iepriekšējā īpašniece Svetlana Sintukovska ieguva par 403 tūkstošiem latu vairāk salīdzinājumā ar pirkuma summu 2003.gada maijā.

36. 0,31 miljons latu

SIA VG Beheer Jūrmala, izmantojot pašas līdzekļus, par šādu summu šā gada martā no SIA Gersi iegādājās 20,4 hektārus zemes Salaspils lauku teritorijā.

Dati par darījumiem: nekustamo īpašumu kompāniju datu bāzes

Dati par īpašumiem: Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata

Dati par uzņēmumiem: Lursoft, Uzņēmumu reģistrs

Darījumi uzskaitīti, ņemot vērā brīdi, kad tie fiksēti zemesgrāmatās

Db vēl publicēs šādus apskatus par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pirmajā pusgadā:

- lielākie darījumi pārējā Latvijā,

- lielākie darījumi ar dzīvokļiem un telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezdarba līmenis aprīlī Latvijā pazeminājies līdz 4.8%

,14.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada aprīļa beigās bija 4.8% , kas ir par 0.1 procenta punktu mazāk salīdzinot ar martu.

Jāatzīmē, ka 2008.gada aprīlī Centrālā statistikas pārvalde publicēja to aktuālo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu Latvijas Republikas lielākajās pilsētās un rajonos 2007. gadā, kurš tiks izmantots bezdarba līmeņa aprēķināšanai aprīlī un turpmākos mēnešos. Līdz ar to, aprēķinot reģistrētā bezdarba līmeni, ņemot par pamatu aktualizēto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, piemēram, Rēzeknes pilsētā un Rēzeknes rajonā bezdarba līmenis aprīlī salīdzinājumā ar martu ir būtiski pieaudzis, taču šis pieaugums saistīts ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanos Rēzeknes pilsētā un rajonā. Taču kopumā valstī 2007. gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 20 500 personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada septembra beigās bija 5.3%, salīdzinot ar šā gada augustu tas palielinājies par 0.1 procenta punktu. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.2%.

„ Bezdarba līmenis valstī nav palielinājies lēcienveidīgi, bet gan pakāpeniski, kopš jūnija pieaugot par 0.1 procenta punktu mēnesī. NVA jau jūlijā prognozēja, ka līdz ar ekonomisko lejupslīdi bezdarbs un reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī palielināsies, tāpēc šodien būtiski pieaudzis sabiedrības pieprasījums pēc NVA sniegtajiem pakalpojumiem,” skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 1 311 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada septembra sākumā bija 56 333, bet septembra beigās – 57 644 bezdarbnieki. Bezdarbnieku statuss septembrī tika piešķirts 9 986 personām, tas ir par 1 908 cilvēkiem vairāk nekā augustā. Septembrī 3 744 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezdarba līmenis augustā samazinājies

,12.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2007.gada augusta beigās bija 5,4% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā), liecina Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtā informācija. Zemākais bezdarba līmenis augustā reģistrēts Tukuma rajonā.

Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada jūliju samazinājies par 0,3 procenta punktiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada augusta sākumā bija 60635, augusta beigās - 57940 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 2695 cilvēkiem.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), augustā bija 5,0%.

2007.gada augustā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6380 personām, tas ir par 437 cilvēkiem jeb 6,4% mazāk nekā 2007.gada jūlijā. Bezdarbnieka statusu 2007.gada augustā zaudēja 9144 cilvēki, tas ir par 620 cilvēkiem jeb 7,3% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reģistrētā bezdarba līmenis decembrī Latvijā - 4,9%

,11.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada decembra beigās bija 4,9% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī reģistrētā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada novembri palielinājies par 0,1 procenta punktu, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada decembra sākumā bija 51660, decembra beigās –52321 bezdarbnieks. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir pieaudzis par 661 cilvēku jeb 1,3%.

2007.gada decembra beigās 2587 bezdarbnieki ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1558 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to reālais bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, decembra beigās bija 4,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezdarba līmenis Rēzeknes rajonā - 16,7%

,11.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada februāra beigās bija 5,0% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī reģistrētā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2008.gada janvāri palicis nemainīgs, Db.lv informēja NVA Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departamenta Mārketinga un starptautisko attiecību nodaļa.

Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008.gada februāra sākumā bija 53325, februāra beigās – 53429 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir pieaudzis par 104 cilvēkiem jeb 0,2%.

2008.gada februāra beigās 3801 bezdarbnieks ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1205 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to reālais bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, februāra beigās bija 4,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 4,8%

,12.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada novembra beigās bija 4,8% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada oktobri samazinājies par 0,1 procenta punktu. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada novembra sākumā bija 52383, novembra beigās – 51660 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 723 cilvēkiem, informē Nodarbinātības valsts dienesta Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departaments.

2007.gada novembra beigās 3804 bezdarbnieki ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1604 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, novembra beigās bija 4,5%.

2007.gada novembrī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6568 personām, tas ir par 574 cilvēkiem jeb 8,0% mazāk nekā 2007.gada oktobrī. Bezdarbnieka statusu 2007.gada novembrī zaudēja 7349 cilvēki, tas ir par 2167 cilvēkiem jeb 22,8% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Novembrī bezdarbnieka statusu zaudējušo bezdarbnieku kopskaitā 41,8% personu iekārtojušās darbā, bet 49,9% personu bez attaisnojoša iemesla nebija pildījušas bezdarbnieka pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezdarba līmenis sasniedz 5%

,13.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada janvāra beigās bija 5,0% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī reģistrētā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada decembri palielinājies par 0,1 procenta punktu. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008.gada janvāra sākumā bija 52321, janvāra beigās – 53325 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir pieaudzis par 1004 cilvēkiem jeb 1,9%, Db.lv informēja NVA Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departamenta Mārketinga un starptautisko attiecību nodaļa.

2008.gada janvāra beigās 3132 bezdarbnieki ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1511 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to reālais bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, janvāra beigās bija 4,7%.

2008.gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7598 personām, tas ir, par 1595 cilvēkiem jeb 26,6% vairāk nekā 2007.gada decembrī. Bezdarbnieka statusu 2008.gada janvārī zaudēja 6664 cilvēki, tas ir, par 1260 cilvēkiem jeb 23,3% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Janvārī bezdarbnieka statusu zaudējušo bezdarbnieku kopskaitā 43,3% personu iekārtojušās darbā, bet 42,6% personu bez attaisnojoša iemesla nebija pildījušas bezdarbnieka pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezdarba līmenis martā Latvijā pazeminājies

,11.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2008.gada marta beigās bija 4,9%, kas ir par 0,1 procentu punktu mazāk, salīdzinot ar februāri, liecina sniegtā informācija medijiem.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 623 cilvēkiem. Proti, Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008.gada marta sākumā bija 53429, marta beigās – 52806 bezdarbnieki.

Arī bezdarbnieku statuss martā tika piešķirts par 176 cilvēkiem mazāk.

Īpaši jāuzsver, ka martā 3153 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008.gada martā zaudēja 7206 cilvēki, tas ir, par 562 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Diemžēl 3149 personu zaudēja bezdarbnieku statusu, jo nepildīja bezdarbnieku pienākumus.

Martā Latvijā samazinājies arī bezdarba līmenis 22 rajonos un pilsētās. Tajā pašā laikā tas palicis nemainīgs sešos (6), bet palielinājies piecos (5) rajonos un republikas nozīmes pilsētās. Zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts: Tukuma rajonā – 3,5%, Valmieras rajonā – 3,5%, Jelgavas rajonā – 3,9%, Cēsu rajonā – 4,1%, Rīgas rajonā – 4,2%, Limbažu rajonā – 4,5%, Ogres rajonā – 4,5 %, Talsu rajonā – 4,9%, Bauskas rajonā – 5,0%, Aizkraukles rajonā – 5,1%, Saldus rajonā – 5,1%, Ventspils rajonā – 5,4%, Madonas rajonā – 5,7%, Jēkabpils rajonā – 6,0%, Valkas rajonā – 6,0%, Alūksnes rajonā – 6,1%, Gulbenes rajonā – 6,7%, Liepājas rajonā – 6,3%, Kuldīgas rajonā– 6,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reģistrētā bezdarba līmenis maijā nemainīgs – 4.8%

,11.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada maija beigās bija 4.8%, salīdzinot ar aprīli tas palicis nemainīgs.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 684 cilvēkiem. Proti, Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008. gada maija sākumā bija 52897, maija beigās – 52213 bezdarbnieki, Db.lv informē Nodarbinātības valsts aģentūra.

Bezdarbnieku statuss maijā tika piešķirts par 775 cilvēkiem mazāk nekā aprīlī. Maijā 3049 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008. gada maijā zaudēja 7838 cilvēki, tas ir, par 15 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. 3894 personas zaudēja bezdarbnieku statusu, jo nepildīja bezdarbnieku pienākumus.

Maijā Latvijā bezdarba līmenis samazinājies 15 rajonos un republikas nozīmes pilsētās. Tajā pašā laikā tas palicis nemainīgs 12, bet palielinājies 6 rajonos un republikas nozīmes pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augustā bezdarba līmenis Latvijā sasniedzis 5.2%

,11.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada augusta beigās bija 5.2%, salīdzinot ar šā gada jūliju tas palielinājies par 0.1 procenta punktu. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.1%.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 897 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada augusta sākumā bija 55 436, bet augusta beigās – 56 333 bezdarbnieki.

Bezdarbnieku statuss augustā tika piešķirts 8 078 personām, tas ir par 383 cilvēkiem mazāk nekā jūlijā. Augustā 2 869 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008.gada augustā zaudēja 7 257 cilvēki, tas ir, par 132 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. 3620 personas zaudēja bezdarbnieku statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus. Augustā Latvijā bezdarba līmenis samazinājies 8, palicis nemainīgs 7, bet palielinājies 18 rajonos un republikas nozīmes pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada jūnija beigās bija 4.9%, salīdzinot ar maiju tas palielinājies par 0.1 punktu.

Bezdarbnieku statuss jūnijā tika piešķirts 8 350, tas ir par 1 273 cilvēkiem vairāk nekā maijā.

Zemākais bezdarba līmenis jūnijā reģistrēts: Tukuma rajonā – 3.0 %, Valmieras rajonā – 3.1%, Jelgavas rajonā – 4.2%, Cēsu rajonā – 4.3%, Rīgas rajonā – 4.3%, Ventspils rajonā – 4.6%, Bauskas rajonā – 4.9%, Aizkraukles rajonā – 5.0%, Ogres rajonā – 5.0%, Saldus rajonā – 5.2%, Talsu rajonā – 5.4%, Valkas rajonā – 5.4%, Limbažu rajonā – 5.5%, Madonas rajonā – 5.6%, Jēkabpils rajonā – 6.0%, Liepājas rajonā – 6.2%, Gulbenes rajonā – 6.4%, Alūksnes rajonā – 6.7%, Kuldīgas rajonā– 7.2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada oktobra beigās bija 5.6%, salīdzinot ar šā gada septembri tas palielinājies par 0.3 procenta punktiem. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.3%, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA).

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī un pasaulē kopumā, 5.6% reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā nav destabilizējošs.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 3 405 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada oktobra sākumā bija 57 644, bet oktobra beigās – 61 049 bezdarbnieki.

Bezdarbnieku statuss oktobrī tika piešķirts 12 048 personām, tas ir par 2 062 cilvēkiem vairāk nekā septembrī.

Oktobrī 3 193 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008. gada oktobrī zaudēja 8 731 cilvēks, tas ir, par 5 cilvēkiem mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. 4 615 personas zaudēja bezdarbnieku statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reģistrētā bezdarba līmenis oktobrī Latvijā samazinājies

,13.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2007.gada oktobra beigās bija 4,9% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā), liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada septembri samazinājies par 0,2 procenta punktiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada oktobra sākumā bija 54690, oktobra beigās – 52383 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 2307 cilvēkiem.

2007.gada oktobra beigās 3936 bezdarbnieki ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1617 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, oktobrī bija 4,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reģistrētā bezdarba līmenis septembrī Latvijā samazinājies līdz 5,1%

,16.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada septembra beigās bija 5,1% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada augustu samazinājies par 0,3 procenta punktiem, informēja Nodarbinātības valsts aģentūra.

Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada septembra sākumā bija 57940, septembra beigās – 54690 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 3250 cilvēkiem.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), septembrī bija 4,8%.

2007.gada septembrī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6248 personām, tas ir par 132 cilvēkiem jeb 2,1% mazāk nekā 2007.gada augustā. Bezdarbnieka statusu 2007.gada septembrī zaudēja 9557 cilvēki, tas ir par 413 cilvēkiem jeb 4,5% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reģistrētā bezdarba līmenis augustā Latvijā samazinājies līdz 5,4%

,12.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada augusta beigās bija 5,4% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada jūliju samazinājies par 0,3 procenta punktiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada augusta sākumā bija 60635, augusta beigās - 57940 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 2695 cilvēkiem.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), augustā bija 5,0%.

2007.gada augustā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6380 personām, tas ir par 437 cilvēkiem jeb 6,4% mazāk nekā 2007.gada jūlijā. Bezdarbnieka statusu 2007.gada augustā zaudēja 9144 cilvēki, tas ir par 620 cilvēkiem jeb 7,3% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Augustā bezdarba līmenis samazinājies 31, bet palicis nemainīgs 2 valsts rajonos un pilsētās. Zemākais bezdarba līmenis augustā reģistrēts: Tukuma rajonā - 3,9%, Bauskas rajonā - 4,4%, Jelgavas rajonā - 4,4%, Rīgas rajonā - 4,5%, Valmieras rajonā - 4,5%, Cēsu rajonā - 4,6%, Ogres rajonā - 4,9 %, Limbažu rajonā - 5,0%, Saldus rajonā - 5,0%, Talsu rajonā - 5,5%, Ventspils rajonā - 5,6 %, Valkas rajonā - 5,8%, Aizkraukles rajonā - 5,9%, Liepājas rajonā - 6,4%, Alūksnes rajonā - 6,5%, Kuldīgas rajonā- 6,5%, Madonas rajonā - 6,5%, Gulbenes rajonā - 6,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reģistrētā bezdarba līmenis jūlijā Latvijā samazinājies līdz 5,7%

,20.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada jūlija beigās bija 5,7% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada jūniju samazinājies par 0,1 procenta punktu. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada jūlija sākumā bija 62287, jūlija beigās - 60635 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 1652 cilvēkiem.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), jūlijā bija 5,3%.

2007.gada jūlijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6817 personām, tas ir par 742 cilvēkiem mazāk nekā 2007.gada jūnijā. Bezdarbnieka statusu 2007.gada jūlijā zaudēja 8524 cilvēki, tas ir par 370 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Jūlijā bezdarba līmenis samazinājies 28, palicis nemainīgs 3, bet pieaudzis 2 valsts rajonos un pilsētās. Zemākais bezdarba līmenis jūlijā reģistrēts: Tukuma rajonā - 4,1%, Rīgas rajonā - 4,5%, Bauskas rajonā - 4,6%, Jelgavas rajonā - 4,6%, Valmieras rajonā - 4,6%, Cēsu rajonā - 4,7%, Ogres rajonā - 5,0 %, Saldus rajonā - 5,4%, Talsu rajonā - 5,7%, Ventspils rajonā - 6,0 %, Aizkraukles rajonā - 6,5%, Valkas rajonā - 6,5%, Kuldīgas rajonā- 6,6%, Liepājas rajonā - 6,7%, Madonas rajonā - 6,7%, Gulbenes rajonā - 6,8%, Alūksnes rajonā - 6,9%, Limbažu rajonā - 6,9%. No pilsētām viszemākais bezdarba līmenis ir Rīgā 3,4%, Ventspilī - 4,4%, Jelgavā - 4,7%, Jūrmalā - 4,8%, Daugavpilī - 5,1%, Liepājā - 5,4%, Jūlijā Rēzeknē bezdarba līmenis bija 8,3%. Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgalē: jūlijā Rēzeknes rajonā tas bija 19,1%, Ludzas rajonā - 18,7%, Balvu rajonā - 16,5%, Krāslavas rajonā - 15,6%, Daugavpils rajonā - 12,6%, Preiļu rajonā - 12,0%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezdarba līmenis samazinājies līdz 5,7%

,20.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada jūlija beigās bija 5,7% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā), liecina Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtā informācija.

Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada jūniju samazinājies par 0,1 procenta punktu. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada jūlija sākumā bija 62287, jūlija beigās - 60635 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 1652 cilvēkiem.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), jūlijā bija 5,3%.

2007.gada jūlijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6817 personām, tas ir par 742 cilvēkiem mazāk nekā 2007.gada jūnijā. Bezdarbnieka statusu 2007.gada jūlijā zaudēja 8524 cilvēki, tas ir par 370 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tikai 45% turpina dalību projektā Nesmēķējošā klase

,26.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) rīkotajā projektā Nesmēķējošā klase 2008 turpina piedalīties 120 klases jeb 45% no sākotnējā klašu skaita, liecina sniegtā informācija medijiem.

Kopumā pēc trīs projekta mēnešiem no dalības izstājušies jau 55% no sākotnējo 269 klašu skaita. Pēc pirmā projekta mēneša no dalības projektā izstājās 94 klases, pēc otrā projekta mēneša - 35 klases, bet pēc trešā – vēl 20 klases.

Pēc saņemtajām skolēnu atskaitēm par trešo projekta mēnesi secināts, ka 7 klasēs atklājies kāds smēķēšanas gadījums, savukārt 13 klases nav atsūtījušas atskaites.

Dalību projektā turpina 7. un 8. klašu kolektīvi šādos Latvijas rajonos: 7 klases Alūksnes pilsētā un rajonā, 3 klases Aizkraukles pilsētā un rajonā, 8 klases Balvu pilsētā un rajonā, 2 klases Bauskas pilsētā un rajonā, 6 klases Cēsu pilsētā un rajonā, 14 klases Daugavpils pilsētā un rajonā, 1 klase Dobeles rajonā, 5 klases Gulbenes pilsētā un rajonā, 5 klases Jēkabpils pilsētā un rajonā, 3 klases Jelgavas pilsētā un rajonā, 8 klases Krāslavas rajonā, 2 klases Kuldīgā, 4 klases Liepājas pilsētā un rajonā, 3 klases Ludzas rajonā, 5 klases Madonas pilsētā un rajonā, 3 klases Ogres pilsētā un rajonā, 9 klases Preiļu pilsētā un rajonā, 8 klases Rēzeknes pilsētā un rajonā, 14 klases Rīgas pilsētā un rajonā, 2 klases Saldus pilsētā un rajonā, 3 klases Tukuma pilsētā un rajonā, 2 klases Talsu pilsētā un rajonā, 1 klase Valkas rajonā un 2 klases Valmieras pilsētā un rajonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

94 klases izstājušās no projekta Nesmēķējošā klase

,24.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 269 klasēm, kas 2007. gada nogalē deva solījumu atturēties no smēķēšanas, piedaloties Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) rīkotajā ikgadējā projektā Nesmēķējošā klase 2008, šobrīd dalību turpina 175 klases jeb 65% no sākotnējā klašu skaita, liecina sniegtā informācija medijiem.

Izvērtējot saņemtās skolēnu atskaites par spēju atturēties no smēķēšanas pirmajā projekta mēnesī, SVA veselības veicināšanas speciālisti secināja, ka 13 klasēs (5%) atklājies kāds smēķēšanas gadījums, savukārt 83 klases (30%) tiek atskaitītas no dalības projektā, jo nav ievērojušas projekta nosacījumus un nav atsūtījušas atskaites par decembra mēnesi. Tātad 94 klases ir zaudējušas iespēju piedalīties projektā un cīnīties par galveno balvu – iespēju klases kolektīvam pavadīt kopīgu aktīvās atpūtas nedēļas nogali.

Dalību projektā turpina 7. un 8. klašu skolēni šādos Latvijas rajonos: 11 skolās Alūksnes pilsētā un rajonā, 4 skolas Aizkraukles pilsētā un rajonā, 11 skolās Balvu pilsētā un rajonā, 3 skolās Bauskas pilsētā un rajonā, 9 skolās Cēsu pilsētā un rajonā, 21 skolā Daugavpils pilsētā un rajonā, 2 skolās Dobeles rajonā, 8 skolās Gulbenes pilsētā un rajonā, 7 skolās Jēkabpils pilsētā un rajonā, 4 skolās Jelgavas pilsētā un rajonā, 3 skolās Jūrmalā, 8 skolās Krāslavas rajonā, 3 skolās Kuldīgā, 5 skolās Liepājas pilsētā un rajonā, 3 skolās Ludzas rajonā, 12 skolās Madonas pilsētā un rajonā, 3 skolās Ogres pilsētā un rajonā, 12 skolās Preiļu pilsētā un rajonā, 10 skolās Rēzeknes pilsētā un rajonā, 22 skolās Rīgas pilsētā un rajonā, 3 skolās Saldus pilsētā un rajonā, 3 skolās Tukuma pilsētā un rajonā, 3 skolās Talsu pilsētā un rajonā, 2 skolās Valkas rajonā un 3 skolās Valmieras pilsētā un rajonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā mēneša laikā pasaulē notikuši vairāki milzīgi apvienošanās vai pārņemšanas (M&A) darījumi, kompānijām gatavojoties recesijai un atjaunojot darījumus, kas iepriekš pandēmijas dēļ tika atlikti, liecina "Refinitiv" dati.

Pēdējo sešu nedēļu laikā noslēgti astoņi darījumi, kuru vērtība pārsniedz 10 miljardus ASV dolāru katrs, tādējādi otrais pusgads iesācies ar lielāko megadarījumu skaitu kopš 2007.gada, kad bija M&A bums pirms finanšu krīzes, raksta "Financial Times".

Starp darījumiem ir 21 miljarda dolāru vērtais "Marathon Petroleum’s Speedway" degvielas uzpildes staciju pārdošanas darījums, kurā pircējs bija mazumtirdzniecības ķēdes "7-Eleven" īpašnieks - Japānas kompānija "Seven & i Holdings", kā arī 20 miljardu dolāru vērtais "Analog Devices" darījums, kurā uzņēmums iegādājās konkurējošo mikroshēmu ražotāju "Maxim Integrated Products".

Gada sākumā pandēmija nospieda bremzes sešus gadus ilgušajam darījumu tirgus pieaugumam, un uzņēmumu vadītāji uz laiku apturēja darījumus, taču, akciju cenām atkal pieaugot, daudzas sarunas atkal tiek atsāktas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cilvēki sapratuši, ka dedzināt nav cool

,13.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad reģistrēti 2293 kūlas ugunsgrēki (2006.gadā – 7083). Šogad šajos ugunsgrēkos cietuši divi cilvēki, bet 2006.gadā gāja bojā seši un astoņi guva apdegumus. Samazinājies arī kūlas liesmās nopostīto ēku skaits – šogad 40, bet aizvadītajā gadā 472, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtā informācija.

Kūlas ugunsgrēku skaits samazinājies galvenokārt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, šogad lielāka uzmanība veltīta tam, lai ļaunprātīgie kūlas dedzinātāji saņemtu pelnītu sodu. Tiklīdz tika saņemta informācija par kūlas ugunsgrēku, par to informēja arī policiju, kas ieradās notikuma vietā, lai noskaidrotu lietas apstākļus un vainīgās personas. Lai maksimāli novērstu ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumus, kā arī brīdinātu iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, VUGD darbinieki veica 677 reidus, bet Valsts policijas darbinieki – 703. Otrkārt, kūlas ugunsgrēku skaitu ietekmē arī laika apstākļi. Lietainajās dienās kūlas ugunsgrēku skaits krasi samazinās vai pat līdzinās nullei. Ja ir silts un mitrs laiks, ātrāk izaug jaunā zāle un līdz ar to mazinās kūlas ugunsgrēku iespējamība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā bezdarba līmenis maijā 11.3%

,05.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā maija beigās bija 11.3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas salīdzinājumā ar aprīli, ir pieaudzis par 0.3% punktiem.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē maija sākumā bija 123.1 tūkstoši bezdarbnieku, bet maija beigās – 126.6 tūkstoši. Tādējādi bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 3.5 tūkstošiem cilvēkiem jeb 2.8%.

NVA informē, ka maijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 13.5 tūkstošiem.

Zemākais bezdarba līmenis maijā reģistrēts: Tukuma rajonā – 7.2 %, Ventspils rajonā – 8.0%, Rīgas pilsētā – 9.1%, Daugavpils pilsētā – 9.4%, Jūrmalas pilsētā – 9.5%, Jelgavas pilsētā – 9.8%, Jelgavas rajonā – 10.2%, Limbažu rajonā – 10.2%, Ventspils pilsētā – 10.3%, Valmieras rajonā – 10.7%.

Savukārt visaugstākais bezdarba līmenis 2009. gada maijā reģistrēts: Rēzeknes rajonā – 24.3%, Ludzas rajonā – 20.3%, Rēzeknes pilsētā – 18.9%, Balvu rajonā – 16.7%, Dobeles rajonā – 16.4%, Preiļu rajonā – 16.4%, Krāslavas rajonā – 16.6%, Kuldīgas rajonā– 14.8%, Aizkraukles rajonā – 14.6%, Jēkabpils rajonā – 14.4%, Liepājas pilsētā – 14.2%, Gulbenes rajonā 13.8%, Alūksnes rajonā – 13.4%, Liepājas rajonā – 12.6%, Valkas rajonā – 12.3%, Talsu rajonā – 12.0%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vairāk bērnu var bez maksas vakcinēties pret ērču encefalītu

,12.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) informē: no decembra ir palielināts to teritoriju skaits, kurās bērniem (no 1 līdz 17 gadiem) ir pieejama bezmaksas vakcinācija pret ērču encefalītu.

Tagad bezmaksas vakcinācija tiek nodrošināta 120 pagastos dzīvojošiem bērniem, līdz šim šāda iespēja bija 97 pagastos dzīvojošajiem bērniem. Pagastu skaits paplašināts sakarā ar to, ka sākotnēji noteiktajos pagastos iedzīvotāji nepietiekami aktīvi izmantoja iespēju bez maksas vakcinēt bērnus pret ērču encefalītu.

Papildus pagasti, kuros kopš decembra bērniem (no 1 līdz 17 gadiem) ir pieejama bezmaksas vakcinācija pret ērču encefalītu:

1. Balvu rajona Balvu un Vecumu pagasts;

2. Dobeles rajona Tērvetes pagasts;

3. Gulbenes rajona Galgauskas pagasts;

4. Jelgavas rajona Ozolnieku novads;

5. Kuldīgas rajona Nīkrāces pagasts;

6. Liepājas rajona Bārtas, Cīravas un Priekules pagasts;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2009.gada aprīļa beigās bija 11.0 % no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) izplatītā informācija liecina, ka bezdarba līmenis pieaudzis par 0,3% punktiem, salīdzinot ar martu.

NVA uzskaitē 2009.gada aprīļa sākumā bija 116. 8 tūkstoši, bet aprīļa beigās – 123.1 tūkstotis bezdarbnieku. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 5.4%. Aprīlī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 15.9 tūkstošiem personu, tas ir par 5390 cilvēkiem jeb 25.3% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī.

3.5 tūkstoši NVA reģistrēto bezdarbnieku aprīlī iekārtojās darbā. NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos aprīlī piedalījās 22.2 tūkst. bezdarbnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru