Citas ziņas

Bezdarba līmenis Rēzeknes rajonā - 16,7%

,11.03.2008

Jaunākais izdevums

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada februāra beigās bija 5,0% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī reģistrētā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2008.gada janvāri palicis nemainīgs, Db.lv informēja NVA Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departamenta Mārketinga un starptautisko attiecību nodaļa.

Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008.gada februāra sākumā bija 53325, februāra beigās – 53429 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir pieaudzis par 104 cilvēkiem jeb 0,2%.

2008.gada februāra beigās 3801 bezdarbnieks ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1205 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to reālais bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, februāra beigās bija 4,6%.

2008.gada februārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6698 personām, tas ir, par 900 cilvēkiem jeb 11,8% mazāk nekā janvārī. Bezdarbnieka statusu 2008.gada februārī zaudēja 6644 cilvēki, tas ir, par 20 cilvēkiem jeb 0,3% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Februārī bezdarbnieka statusu zaudējušo bezdarbnieku kopskaitā 45,4% personu iekārtojušās darbā, bet 41,7% personu bez attaisnojoša iemesla nebija pildījušas bezdarbnieka pienākumus.

Februārī bezdarba līmenis palielinājies 15, samazinājies 12, bet palicis nemainīgs 6 valsts rajonos un republikas nozīmes pilsētās. Zemākais bezdarba līmenis februārī reģistrēts: Tukuma rajonā – 3,7%, Valmieras rajonā – 3,7%, Jelgavas rajonā – 4,1%, Cēsu rajonā – 4,2%, Rīgas rajonā – 4,2%, Limbažu rajonā – 4,6%, Ogres rajonā – 4,6 %, Bauskas rajonā – 5,0%, Talsu rajonā – 5,0%, Aizkraukles rajonā – 5,2%, Saldus rajonā – 5,3%, Ventspils rajonā – 5,5%, Madonas rajonā – 5,9%, Alūksnes rajonā – 6,0%, Jēkabpils rajonā – 6,1%, Valkas rajonā – 6,1%, Gulbenes rajonā – 6,7%, Liepājas rajonā – 6,9%, Kuldīgas rajonā– 7,2%.

No republikas nozīmes pilsētām viszemākais bezdarba līmenis februārī bija Rīgā - 3,2%, Ventspilī – 3,9%, Jelgavā – 4,0%, Daugavpilī – 4,6%, Jūrmalā – 4,6%, Liepājā – 4,8%. Februārī Rēzeknē bezdarba līmenis bija 8,1%.

Augstākais bezdarba līmenis 2008. gada februārī reģistrēts Latgalē: Rēzeknes rajonā - 16,7%, Ludzas rajonā – 14,5%, Balvu rajonā – 12,0%, Preiļu rajonā – 11,3%, Krāslavas rajonā – 10,1%, Daugavpils rajonā – 9,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada oktobra beigās bija 5.6%, salīdzinot ar šā gada septembri tas palielinājies par 0.3 procenta punktiem. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.3%, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA).

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī un pasaulē kopumā, 5.6% reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā nav destabilizējošs.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 3 405 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada oktobra sākumā bija 57 644, bet oktobra beigās – 61 049 bezdarbnieki.

Bezdarbnieku statuss oktobrī tika piešķirts 12 048 personām, tas ir par 2 062 cilvēkiem vairāk nekā septembrī.

Oktobrī 3 193 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008. gada oktobrī zaudēja 8 731 cilvēks, tas ir, par 5 cilvēkiem mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. 4 615 personas zaudēja bezdarbnieku statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezdarba līmenis aprīlī Latvijā pazeminājies līdz 4.8%

,14.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada aprīļa beigās bija 4.8% , kas ir par 0.1 procenta punktu mazāk salīdzinot ar martu.

Jāatzīmē, ka 2008.gada aprīlī Centrālā statistikas pārvalde publicēja to aktuālo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu Latvijas Republikas lielākajās pilsētās un rajonos 2007. gadā, kurš tiks izmantots bezdarba līmeņa aprēķināšanai aprīlī un turpmākos mēnešos. Līdz ar to, aprēķinot reģistrētā bezdarba līmeni, ņemot par pamatu aktualizēto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, piemēram, Rēzeknes pilsētā un Rēzeknes rajonā bezdarba līmenis aprīlī salīdzinājumā ar martu ir būtiski pieaudzis, taču šis pieaugums saistīts ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanos Rēzeknes pilsētā un rajonā. Taču kopumā valstī 2007. gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 20 500 personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada septembra beigās bija 5.3%, salīdzinot ar šā gada augustu tas palielinājies par 0.1 procenta punktu. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.2%.

„ Bezdarba līmenis valstī nav palielinājies lēcienveidīgi, bet gan pakāpeniski, kopš jūnija pieaugot par 0.1 procenta punktu mēnesī. NVA jau jūlijā prognozēja, ka līdz ar ekonomisko lejupslīdi bezdarbs un reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī palielināsies, tāpēc šodien būtiski pieaudzis sabiedrības pieprasījums pēc NVA sniegtajiem pakalpojumiem,” skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 1 311 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada septembra sākumā bija 56 333, bet septembra beigās – 57 644 bezdarbnieki. Bezdarbnieku statuss septembrī tika piešķirts 9 986 personām, tas ir par 1 908 cilvēkiem vairāk nekā augustā. Septembrī 3 744 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiks sagatavots un drīzumā virzīts izskatīšanai valdībā likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu, pirmdien žurnālistus informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Šo likumprojektu valdība varētu skatīt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā, bet pēc tam tas tiks virzīts gala lēmuma pieņemšanai Saeimā.

Bērziņa atzina, ka plānots izvērtēt iespēju ļaut Rēzeknes pašvaldību vadīt administratoram līdz 2025.gada pašvaldības vēlēšanām, nerīkojot Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas.

Iecerēts, ka Rēzeknē administratora funkcijas varētu pildīt trīs pārstāvji, kuriem varētu būt kompetence finanšu, juridiskajā vai citās jomās, kas saistītas ar pašvaldības darbu.

Ņemot vērā, ka likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu jāizskata valdībā un gala lēmums jāpieņem Saeimā, ātrākais, kad varētu tikt atlaista dome, varētu būt marta beigas, atzina Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reģistrētā bezdarba līmenis decembrī Latvijā - 4,9%

,11.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada decembra beigās bija 4,9% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī reģistrētā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada novembri palielinājies par 0,1 procenta punktu, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada decembra sākumā bija 51660, decembra beigās –52321 bezdarbnieks. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir pieaudzis par 661 cilvēku jeb 1,3%.

2007.gada decembra beigās 2587 bezdarbnieki ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1558 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to reālais bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, decembra beigās bija 4,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 4,8%

,12.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada novembra beigās bija 4,8% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada oktobri samazinājies par 0,1 procenta punktu. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada novembra sākumā bija 52383, novembra beigās – 51660 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 723 cilvēkiem, informē Nodarbinātības valsts dienesta Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departaments.

2007.gada novembra beigās 3804 bezdarbnieki ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1604 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, novembra beigās bija 4,5%.

2007.gada novembrī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6568 personām, tas ir par 574 cilvēkiem jeb 8,0% mazāk nekā 2007.gada oktobrī. Bezdarbnieka statusu 2007.gada novembrī zaudēja 7349 cilvēki, tas ir par 2167 cilvēkiem jeb 22,8% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Novembrī bezdarbnieka statusu zaudējušo bezdarbnieku kopskaitā 41,8% personu iekārtojušās darbā, bet 49,9% personu bez attaisnojoša iemesla nebija pildījušas bezdarbnieka pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezdarba līmenis sasniedz 5%

,13.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada janvāra beigās bija 5,0% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī reģistrētā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada decembri palielinājies par 0,1 procenta punktu. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008.gada janvāra sākumā bija 52321, janvāra beigās – 53325 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir pieaudzis par 1004 cilvēkiem jeb 1,9%, Db.lv informēja NVA Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departamenta Mārketinga un starptautisko attiecību nodaļa.

2008.gada janvāra beigās 3132 bezdarbnieki ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1511 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to reālais bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, janvāra beigās bija 4,7%.

2008.gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7598 personām, tas ir, par 1595 cilvēkiem jeb 26,6% vairāk nekā 2007.gada decembrī. Bezdarbnieka statusu 2008.gada janvārī zaudēja 6664 cilvēki, tas ir, par 1260 cilvēkiem jeb 23,3% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Janvārī bezdarbnieka statusu zaudējušo bezdarbnieku kopskaitā 43,3% personu iekārtojušās darbā, bet 42,6% personu bez attaisnojoša iemesla nebija pildījušas bezdarbnieka pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA,15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezdarba līmenis martā Latvijā pazeminājies

,11.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2008.gada marta beigās bija 4,9%, kas ir par 0,1 procentu punktu mazāk, salīdzinot ar februāri, liecina sniegtā informācija medijiem.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 623 cilvēkiem. Proti, Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008.gada marta sākumā bija 53429, marta beigās – 52806 bezdarbnieki.

Arī bezdarbnieku statuss martā tika piešķirts par 176 cilvēkiem mazāk.

Īpaši jāuzsver, ka martā 3153 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008.gada martā zaudēja 7206 cilvēki, tas ir, par 562 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Diemžēl 3149 personu zaudēja bezdarbnieku statusu, jo nepildīja bezdarbnieku pienākumus.

Martā Latvijā samazinājies arī bezdarba līmenis 22 rajonos un pilsētās. Tajā pašā laikā tas palicis nemainīgs sešos (6), bet palielinājies piecos (5) rajonos un republikas nozīmes pilsētās. Zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts: Tukuma rajonā – 3,5%, Valmieras rajonā – 3,5%, Jelgavas rajonā – 3,9%, Cēsu rajonā – 4,1%, Rīgas rajonā – 4,2%, Limbažu rajonā – 4,5%, Ogres rajonā – 4,5 %, Talsu rajonā – 4,9%, Bauskas rajonā – 5,0%, Aizkraukles rajonā – 5,1%, Saldus rajonā – 5,1%, Ventspils rajonā – 5,4%, Madonas rajonā – 5,7%, Jēkabpils rajonā – 6,0%, Valkas rajonā – 6,0%, Alūksnes rajonā – 6,1%, Gulbenes rajonā – 6,7%, Liepājas rajonā – 6,3%, Kuldīgas rajonā– 6,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augustā bezdarba līmenis Latvijā sasniedzis 5.2%

,11.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada augusta beigās bija 5.2%, salīdzinot ar šā gada jūliju tas palielinājies par 0.1 procenta punktu. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.1%.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 897 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada augusta sākumā bija 55 436, bet augusta beigās – 56 333 bezdarbnieki.

Bezdarbnieku statuss augustā tika piešķirts 8 078 personām, tas ir par 383 cilvēkiem mazāk nekā jūlijā. Augustā 2 869 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008.gada augustā zaudēja 7 257 cilvēki, tas ir, par 132 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. 3620 personas zaudēja bezdarbnieku statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus. Augustā Latvijā bezdarba līmenis samazinājies 8, palicis nemainīgs 7, bet palielinājies 18 rajonos un republikas nozīmes pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas pagastos bezdarba līmenis sasniedz 22,3%

Daiga Ozola, Db,16.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kārtējo mēnesi augstākais bezdarba līmenis Latvijā bijis Rēzeknes rajonā – martā 16,2%, bet dažos pagastos – vēl augstāks.

Tuvākie sekotāji Rēzeknes rajonam ir Ludzas (14,8%) un Balvu rajons (11,8%), bet kopējais bezdarba līmenis martā Latvijā bijis 4,9% pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sniegtajiem datiem.

Db centās noskaidrot, kas ir tie faktori, kas ietekmējuši augsto bezdarba līmeni Rēzeknes rajonā, un ar ko atšķiras viena rajona divi pagasti, kuros ir augstākais un zemākais bezdarba rādītājs rajonā. Visaugstākais tas uz šī gada 1. aprīli ir Silmalas pagastā – 22,3% un Sokolku pagastā – 20,8%, Rēzeknes rajonā kopā reģistrēti 4718 bezdarbnieki.

"Rajonā nav neviena pagasta, kur bezdarba līmenis sasniegtu 5% vai būtu zemāks par to," stāsta NVA Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Šindarjova. Viszemākais bezdarba līmenis rajonā esot Stoļerovas pagastā – 4,5%, kam seko Nautrēnu pagasts (5,6%), bet Rēzeknes pilsētā ir 6,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2009.gada janvāra beigās bija 8.3%, salīdzinot ar 2008.gada decembri tas palielinājies par 1.3% punktiem.

Decembrī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,0%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 14001 cilvēkiem. NVA uzskaitē 2009.gada janvāra sākumā bija 76435, bet janvāra beigās – 90436 bezdarbnieki. Bezdarbnieku statuss janvārī tika piešķirts 20862 cilvēkiem, tas ir par 4454 cilvēkiem jeb 27.1% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

«Janvāra beigās NVA datu bāzē bija reģistrētas tikai 2549 aktuālas vakances. Visvairāk tiek pieprasīti visa veida pārdošanas speciālisti – gan klientu konsultanti, gan kasieri, gan mazumtirdzniecības pārdevēji, pieprasīti tiek arī, piemēram, šūšanas operatori, kuģu remontatslēdznieki, metinātāji, restorāna pakalpojumu speciālisti, mežstrādnieki, apdrošināšanas aģenti... Brīvo darba vietu samazināšanās raksturo ekonomisko situāciju valstī kopumā – ja vakanču skaits sarūk tik strauji, tas nozīmē, ka uzņēmējdarbību skārušas nopietnas problēmas, kuras steidzami jārisina,» uzsver NVA direktore Baiba Paševica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reģistrētā bezdarba līmenis maijā nemainīgs – 4.8%

,11.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada maija beigās bija 4.8%, salīdzinot ar aprīli tas palicis nemainīgs.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 684 cilvēkiem. Proti, Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008. gada maija sākumā bija 52897, maija beigās – 52213 bezdarbnieki, Db.lv informē Nodarbinātības valsts aģentūra.

Bezdarbnieku statuss maijā tika piešķirts par 775 cilvēkiem mazāk nekā aprīlī. Maijā 3049 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008. gada maijā zaudēja 7838 cilvēki, tas ir, par 15 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. 3894 personas zaudēja bezdarbnieku statusu, jo nepildīja bezdarbnieku pienākumus.

Maijā Latvijā bezdarba līmenis samazinājies 15 rajonos un republikas nozīmes pilsētās. Tajā pašā laikā tas palicis nemainīgs 12, bet palielinājies 6 rajonos un republikas nozīmes pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada jūnija beigās bija 4.9%, salīdzinot ar maiju tas palielinājies par 0.1 punktu.

Bezdarbnieku statuss jūnijā tika piešķirts 8 350, tas ir par 1 273 cilvēkiem vairāk nekā maijā.

Zemākais bezdarba līmenis jūnijā reģistrēts: Tukuma rajonā – 3.0 %, Valmieras rajonā – 3.1%, Jelgavas rajonā – 4.2%, Cēsu rajonā – 4.3%, Rīgas rajonā – 4.3%, Ventspils rajonā – 4.6%, Bauskas rajonā – 4.9%, Aizkraukles rajonā – 5.0%, Ogres rajonā – 5.0%, Saldus rajonā – 5.2%, Talsu rajonā – 5.4%, Valkas rajonā – 5.4%, Limbažu rajonā – 5.5%, Madonas rajonā – 5.6%, Jēkabpils rajonā – 6.0%, Liepājas rajonā – 6.2%, Gulbenes rajonā – 6.4%, Alūksnes rajonā – 6.7%, Kuldīgas rajonā– 7.2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) parakstījusi rīkojumu par Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atstādināšanu par nozīmīgiem pārkāpumiem, aģentūru LETA informēja ministrijā.

VARAM norāda, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tiek atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, liecina par domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.

Bērziņa skaidro, ka pašvaldības vadītājam jādarbojas atbilstoši likumiem. Rēzeknes gadījumā ir pieļauti apzināti un nopietni pārkāpumi, kas skar pašvaldības budžeta plānošanu un izpildi. Šādi pārkāpumi nav pieļaujami, mēram ir jāatbild par savu rīcību. "Mans pienākums ir atbilstoši likumam atstādināt mēru no amata, tādejādi nodrošinot Rēzeknes pašvaldības turpmāku tiesisku darbību, pašvaldības iedzīvotāju un visas sabiedrības interešu ievērošanu," uzsver Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kontrole: Rēzeknes rīcībā budžeta un finanšu vadībā nav ievēroti tiesību akti

Db.lv,22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Revīzijā, vērtējot, vai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcība budžeta un finanšu valdībā ir atbilstoša tiesību aktiem secināts, ka tās 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, informē Valsts kontrole.

Rezultātā Valsts kontrole sniedz negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

“Rēzeknes finanšu stabilitāte publiskajā telpā raisīja vairākus jautājumus, tostarp – kurš pie šīs situācijas vainojams un kuram būtu jāuzņemas atbildība? Valsts kontroles revīzijas fokuss bija tieši Rēzeknes atbildība, gan nodrošinot stabilu finanšu vadības “mugurkaulu” – grāmatvedības uzskaiti un kontroli, gan arī nodrošinot tiesību aktiem atbilstošu, caurskatāmu, pamatotās prognozēs un realizējamās iecerēs balstītu budžeta vadību. Revīzijas rezultāti liecina – tas, lai šāda situācija neatkārtotos, ir pašas Rēzeknes rokās” paveikto Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā kopsavelk Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2009. gada februāra beigās bija 9.5%, salīdzinot ar 2009. gada janvāri tas palielinājies par 1.2 procenta punktiem. Janvārī bezdarba līmenis Latvijā bija 8.3%.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informē, ka bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 13.3 tūkst cilvēku. NVA uzskaitē 2009. gada februāra sākumā bija 90.4 tūkst. cilvēku, bet februāra beigās – 103.7 tūkst. bezdarbnieku.

NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2009. gada februārī piedalījās 21.7 tūkst bezdarbnieku, no tiem februārī dalību pasākumos uzsāka 17.9 tūkst. bezdarbnieku:

• algotos pagaidu darbos - 1 339 cilvēki;

• konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos - 17.6 tūkst. cilvēku;

• pasākumos noteiktām personu grupām - 1 422 cilvēki;

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Bezdarba līmenis Latvijā saruks

Nozare.lv,13.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā mazināsies, prognozē ekonomisti.

Kā sacīja Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, reģistrētā bezdarba līmeņa kāpums šā gada pirmajos divos mēnešos bija vien sezonāla parādība. Šā gada martā reģistrētais bezdarbs atkal sāka mazināties, un sagaidāms, ka šī tendence turpināsies.

Arī SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norādīja, ka pēc gada pirmajos mēnešos vērojamā reģistrētā bezdarba pieauguma, kas vairāk saistīts ar sezonalitāti, pavasara un vasaras mēnešos atkal varētu turpināties bezdarba samazināšanās.

Strašuna stāstīja, ka darba tirgus situācija ievērojami atšķiras reģionos. Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis ir zem 8%, turpretī reģionos tas vēl arvien ir ar divciparu skaitli. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka patiesībā reģistrētais bezdarba līmenis ir lielāks par 11,7%, jo tas vēl nav pārrēķināts atbilstoši jaunajiem tautas skaitīšanas datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rēzeknes pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums

LETA,27.07.2023

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process 

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vāc parakstus pret Rēzeknes autoostas nodošanu privātam apsaimniekotājam

Vēsma Lēvalde,23.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Rēzeknes autobusu parks sākusi vākt novada iedzīvotāju parakstus, protestējot pret autoostas nodošanu privātam nekustamo īpašumu apsaimniekotājam.

Šādā veidā uzņēmums mēģina pievērst sabiedrības uzmanību problēmai un aicina Rēzeknes domi apzināties varbūtējās sekas nākotnē. Pirmajā dienā savākti jau vairāk nekā 300 Rēzeknes novada iedzīvotāju paraksti. Iedzīvotāju parakstus plānots iesniegt Rēzeknes domei un arī Satiksmes ministrijai.

«Mūs kā lielāko reģionālo vietējo pasažieru pārvadātāju Rēzeknē uztrauc, ka autoostas operatora funkcijas Rēzeknes dome plāno uzticēt nekustamo īpašumu attīstītājam, kas nav no nozares un tādējādi nesaprot sarežģīto nozares situāciju, un arī neslēpj, ka nākotnē varētu palielināt autoostas sniegto pakalpojumu izcenojumus. Līdz ar to jebkuru apstākļu pasliktināšanās pasažieru pārvadātājiem, ņemot vērā jau tā bēdīgo situāciju valsts dotāciju jomā, viennozīmīgi atstās negatīvu ietekmi uz pasažieru pārvadājumiem novadā kopumā un apdraudēs reisus. Tāpēc ceram, ka Rēzeknes dome ieklausīsies pasažieru pārvadātāju viedoklī un ņems vērā Rēzeknes novada iedzīvotāju intereses,» skaidro a/s Rēzeknes Autobusu parks valdes priekšsēdētāja Svetlana Smule. Saskaņā ar likumdošanu autoostas operatoram ir tiesības brīvi noteikt pakalpojuma tarifu, iekļaujot jau tajā ar autoostu uzturēšanu saistītās izmaksas. Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ar Marno J saistītajam uzņēmumam SIA Rēzeknes autoosta būs izsniegta operatora licence, Rēzeknes domei un valstij nebūs instrumentu, kā ierobežot autoostas operatora pakalpojumu cenrādi, norāda S.Smule. Līdz šā gada vidum Rēzeknes autoostas pakalpojumu izmaksas bija zem vidējām Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes pilsētas domes ārkārtas sēdē ceturtdien pieņemts lēmums samazināt budžeta izdevumus, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju.

Pilsētas tēriņus nolemts samazināt par 3,5 miljoniem eiro, pārskatot brīvprātīgās funkcijas un optimizējot budžeta izdevumus, kas ļaušot kādā no nākamajām sēdēm pieņemt bezdeficīta budžetu.

Ietaupījumi rasti, atsakoties no brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem, sporta biedrību un profesionālo sportistu atbalsta, radošo pakalpojumu centra brīvās iniciatīvas pasākumiem un veicot citus taupības pasākumus.

Karstākās diskusijas raisījās par priekšlikumu ar jūniju noteikt pašvaldības administrācijā četru dienu darba nedēļu. Opozīcijas deputāts Juris Guntis Vjakse (NA/LZP/JV/LRA/LP) uzsvēra, ka nepieciešams domāt par domes darbiniekiem, lai pašvaldība tos nezaudētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rēzeknei pieņemot bezdeficīta budžetu, FM pieļauj piecu miljonu eiro aizdevumu

LETA,24.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja finanšu grūtībās nonākusī Rēzeknes pilsēta apstiprinās bezdeficīta budžetu, Finanšu ministrija (FM) meklēs risinājumu, lai pilsētas finanšu situācijas stabilizēšanai piešķirtu piecu miljonu eiro aizdevumu, informēja FM pārstāvji.

Trešdien FM notika Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas sēde, kurā piedalījās finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai"), un kurā izskatīja pašvaldības sagatavoto 2024.gada budžeta projektu un pārrunāja iespējamo valsts atbalstu pašvaldības finanšu situācijas risināšanai.

Ašeradens sanāksmē uzsvēra, ka nākamie soļi Rēzeknes pašvaldībai ir pilnībā izstrādāt un apstiprināt budžetu bez deficīta, lai neradītu turpmāku apdraudējumu pašvaldībai pildīt uzņemtās saistības un spētu nodrošināt visu pašvaldības autonomo funkciju izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2020.gada septembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 70 306 bezdarbnieki, kas ir par 4707 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 75 013 bezdarbnieki.

Tostarp visstraujāk reģistrētā bezdarba līmenis septembrī samazinājies Kurzemes reģionā, kamēr lēnākais bezdarba līmeņa kritums bijis Latgalē un Vidzemē.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis septembra beigās bija Rīgas reģionā - 6,1%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 15,4%, kas arī ir samazinājums par 0,4 procentpunktiem.Zemgalē reģistrētā be

zdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,5 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,4%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,7 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakārtota ielu infrastruktūra, Latgales vēstniecība Gors, jaunu veidolu un saturu ieguvusi augstskola – beidzamajos gados Rēzekne ir ieguvusi šādus vaibstus

Cerams, ka cilvēki to novērtēs un nebrauks prom, izsakās vairāki Rēzeknes uzņēmēji un organizāciju pārstāvji. Demogrāfiskie dati liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos – no 36,8 tūkst. 2005. gadā līdz 30 tūkst. pērn. Pēdējos gados Rēzeknē samazinājies bezdarba līmenis, pašlaik tas ir 15,7%, tomēr tas ir augstāks nekā valstī vidēji. Rādītājs, kas varētu viest mazliet optimisma, ir darba devēju skaits – tas ir bijis augošs kopš 2008. gada, kad pilsētā bija reģistrēti 1264 darba devēji, bet šogad to ir par 400 vairāk. Tiesa gan, pieaugums vairāk ir bijis uz mikrouzņēmumu rēķina. «Ja infrastruktūras projekti tiktu īstenoti dažus gadus ātrāk, varbūt Rēzekne nebūtu tik tukša kā tagad,» saka Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes dekāne Ērika Teirumnieka.

Komentāri

Pievienot komentāru