Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2009. gada februāra beigās bija 9.5%, salīdzinot ar 2009. gada janvāri tas palielinājies par 1.2 procenta punktiem. Janvārī bezdarba līmenis Latvijā bija 8.3%.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informē, ka bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 13.3 tūkst cilvēku. NVA uzskaitē 2009. gada februāra sākumā bija 90.4 tūkst. cilvēku, bet februāra beigās – 103.7 tūkst. bezdarbnieku.

NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2009. gada februārī piedalījās 21.7 tūkst bezdarbnieku, no tiem februārī dalību pasākumos uzsāka 17.9 tūkst. bezdarbnieku:

• algotos pagaidu darbos - 1 339 cilvēki;

• konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos - 17.6 tūkst. cilvēku;

• pasākumos noteiktām personu grupām - 1 422 cilvēki;

• apmācībā pie darba devēja – 5 cilvēki;

• pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai – 20 cilvēki.

• Karjeras konsultācijas saņēmušas 7 380 personas.

Zemākais bezdarba līmenis februārī reģistrēts: Tukuma rajonā – 6.5 %, Rīgas pilsētā - 7.2%, Jūrmalas pilsētā – 7.4%, Jelgavas pilsētā – 8.1%, Daugavpils pilsētā – 8.2%, Valmieras rajonā – 8.8%, Talsu rajonā – 8.8%, Ventspils pilsētā – 8.9%, Ventspils rajonā – 8.9%.

Augstākais bezdarba līmenis 2009. gada februārī reģistrēts: Rēzeknes rajonā –21.2%, Ludzas rajonā – 17.5%, Rēzeknes pilsētā - 15.9%, Preiļu rajonā – 15.5%, Balvu rajonā – 15.5%, Dobeles rajonā – 14.9%, Krāslavas rajonā – 14.0%, Kuldīgas rajonā – 12.8%, Aizkraukles rajonā – 12.2%, Liepājas rajonā – 12.0%.

Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paševica: "Bezdarbnieku rindās reģistrējas visu profesiju un izglītības līmeņa pārstāvji. Visvairāk bez darba paliek tie cilvēki, kuri ieguvuši profesionālo izglītību, tad seko vidējās izglītības, tad – pamatskolas izglītības ieguvēji. 11 līdz 12% no tiem cilvēkiem, kas reģistrējas kā bezdarbnieki, ir ar augstāko izglītību. Protams, ir arī tādi bezdarbnieki, kam zināšanas ir pamatskolas līmenī."

B. Paševica norāda, ka Nodarbinātības valsts aģentūra nav tā iestāde, kas regulē ekonomiskos procesus valstī, bet gan strādā ar šo ekonomisko procesu sekām un reaģēt uz izveidojušos situāciju. Tikai attīstot uzņēmējdarbību, arī bezdarba līkne varētu stabilizēties. "Ja ekonomiskā situācija turpinās pasliktināties, ja netiks pieņemti saprātīgi lēmumi par ekonomikas aktivizēšanu un nesekos noteikta rīcība no valsts puses, tad prognozes var nebūt tās iepriecinošākās," norāda B. Paševica.