Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Latvijā šogad septembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2020.gada septembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 70 306 bezdarbnieki, kas ir par 4707 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 75 013 bezdarbnieki.

Tostarp visstraujāk reģistrētā bezdarba līmenis septembrī samazinājies Kurzemes reģionā, kamēr lēnākais bezdarba līmeņa kritums bijis Latgalē un Vidzemē.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis septembra beigās bija Rīgas reģionā - 6,1%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 15,4%, kas arī ir samazinājums par 0,4 procentpunktiem.Zemgalē reģistrētā be

zdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,5 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,4%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,7 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā mazināsies, prognozē ekonomisti.

Kā sacīja Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, reģistrētā bezdarba līmeņa kāpums šā gada pirmajos divos mēnešos bija vien sezonāla parādība. Šā gada martā reģistrētais bezdarbs atkal sāka mazināties, un sagaidāms, ka šī tendence turpināsies.

Arī SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norādīja, ka pēc gada pirmajos mēnešos vērojamā reģistrētā bezdarba pieauguma, kas vairāk saistīts ar sezonalitāti, pavasara un vasaras mēnešos atkal varētu turpināties bezdarba samazināšanās.

Strašuna stāstīja, ka darba tirgus situācija ievērojami atšķiras reģionos. Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis ir zem 8%, turpretī reģionos tas vēl arvien ir ar divciparu skaitli. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka patiesībā reģistrētais bezdarba līmenis ir lielāks par 11,7%, jo tas vēl nav pārrēķināts atbilstoši jaunajiem tautas skaitīšanas datiem.

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2010.gada jūnija vidū, salīdzinot ar maija beigām, samazinājies par 0,4% un bija 15,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā operatīvā informācija par bezdarba līmeni uz 21.jūnija rītu.

Kā ziņots, reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2010.gada maija beigās bija 16,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.

Viszemākais bezdarba līmenis ir Rīgas un Ventspils pilsētās - 11,8%, bet augstākais ir Latgales reģionā - 22,5%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis bijis 16,9% un Rīgas reģionā - 12,8%.

Kopš maija beigām visvairāk - par 0,6 procentu punktiem - bezdarba līmenis ir samazinājies Zemgales reģionā - no 17,8% līdz 17,2%.

Reģistrētā bezdarba līmeņa samazināšos Paševica skaidroja ar vispārējām tendencēm, ko nosaka gan tas, ka darba devēji vairs nesamazina darbavietu skaitu, gan arī pieaudzis ir dažādu sezonālo darbavietu skaits.

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

2015. gadā 98,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2014. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 9,5 tūkstošiem jeb 8,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis arvien ir zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,6 % un 11,1 %).

2015. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu un bija 9,8 %. 2015. gada 4. ceturksnī 98,1 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,2 tūkstošiem jeb 1,2 % vairāk nekā 3. ceturksnī.

Kopš 2014. gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā tikai nedaudz atšķiras no Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā rādītāja, bet 2015. gada 1. ceturksnī tas bija vienāds ar ES valstu vidējo rādītāju (10,2 %). 2015. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,0 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (2015. gada 4. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,4 %, bet Lietuvā – 8,8 %).

2016. gadā 95,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2015. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 2,9 tūkstošiem jeb 3,0 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,6 %, kas ir par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2015. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,4 % un 10,9 %).

2016. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem un bija 9,3 %. 4. ceturksnī 90,8 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 3,6 tūkstošiem jeb 3,8 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Lai gan bezdarba līmenis Latvijā turpina samazināties, tas vēl arvien nedaudz pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju. 2016. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,5 %) par 1,3 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (8,2 %). 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,6 %, bet Lietuvā – 7,6 %.

ANO Starptautiskās darba organizācijas jaunākajās prognozēs par darba tirgus attīstību pasaulē Latvijai pārāk iepriecinoša aina netiek zīmēta – būtiska bezdarba samazināšanās nav gaidāma.

Vietējo ekspertu prognozes gan ir optimistiskākas – bezdarba līmenis sarūk, tiek radītas jaunas darba vietas. Jūtams arī algu kāpums, taču ar šiem rādītājiem jābūt uzmanīgiem. «Situācija Latvijas darba tirgū pakāpeniski uzlabojas – to raksturo gan bezdarba kritums, gan arī nodarbināto skaita palielināšanās,» stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne DB norāda, ka Latvijā situāciju joprojām būtiski ietekmē salīdzinoši lielais bezdarbnieku skaits. «Mēs paredzam, ka 2014.gadā bezdarba situācija varētu nostabilizēties un izteikts bezdarbnieku skaita samazinājums vairs nav sagaidāms,» viņa saka.

Bezdarba līmenis 2. ceturksnī saglabājās nemainīgs - 6,4%, bet gada laikā tas saruka par 0,2 procentpunktiem. Nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 7,2 tūkstošiem. 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2023.gada otrajā ceturksnī bija 60 600 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 28200 mazāk nekā pirms gada, bet par 800 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Šogad otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (6,7%), bet augstāks nekā Lietuvā (6%).

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka ekonomikas izaugsmes impulss gada otrajā pusē joprojām būs vājš. "Pirktspējas atjaunošanās stabilizēs privāto patēriņu, taču ar grūtībām saskarsies apstrādes rūpniecība un eksports. Satricinājumi darba tirgū izpaliks, tomēr joprojām daudz negatīvie faktori norāda uz iespējami nelielu bezdarba pieaugumu gada beigās, tai skaitā sezonālo darbu noslēgšanās dēļ. Arējā vide, piemēram, Zviedrijas būvniecības un nekustamā īpašuma sektora problēmas Latviju skar mazāk, nekā abas kaimiņvalstis, kur tiek ziņots par darbinieku skaita samazināšanu kokrūpniecībā un mēbeļu ražotnēs. Tomēr atsevišķi uzņēmumi var būt spiesti rīkoties līdzīgi. Līdz šim ekonomiskās sadarbības korekcijas ar Krieviju ir bijušas nenozīmīgas. Un spiediens ierobežot sadarbību pastiprināsies, kas nozīmēs arī darbinieku skaita pārskatīšanu. Šādas korekcijas nebūs masveidīgas, lai arī jauna darba atrašana varētu prasīt vairāk laika nekā iepriekš. Tomēr iespējas joprojām būs," norāda ekonomists. Viņaprāt, darba devēji būs piesardzīgāki, bet izaugsmes plāni virzīsies uz priekšu. Tādēļ, lai arī par kādu grādu darba tirgus atdzisīs, tas joprojām būs gana silts. Primārais uzdevums ir un būs celt nodarbinātību. Tas nozīmē aktīvāk iesaistīt tos potenciālos darbiniekus, kuri šobrīd ir izvēlējušies būt ekonomiski neaktīvi.

Septembra laikā Latvijā reģistrēto bezdarbnieku skaits sarucis par 1782 bezdarbniekiem, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie operatīvie dati.

NVA uzskaitē 18.septembrī bija kopumā 132 393 bezdarbnieki, savukārt augusta beigās to skaits veidoja 134 175.

Bezdarba līmenis valstī septembra vidū veido 11,7%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk, salīdzinot ar augusta beigām.

Viszemākais bezdarba līmenis joprojām ir Rīgas reģionā - 8,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Tam seko Kurzeme (12,2%), Zemgale (12,7%) un Vidzeme (13,1%), bet visaugstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgales reģionā, kur tas veido 19,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

NVA dati liecina, ka septembrī visos reģionos samazinājies bezdarba līmenis. Visstraujākais samazinājums – par 0,3 procentpunktiem – vērojams Latgalē un Kurzemē, par 0,2 procentpunktiem bezdarba līmenis sarucis Vidzemē un Zemgalē, savukārt Rīgas reģionā tas samazinājies par 0,1 procentpunktu.

Latvijā martā bezdarba līmenis bija 9%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde "Eurostat".

Pēc "Eurostat" datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis martā bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 12,5%, Itālijā - 11,7%, Horvātijā - 11,3%, Francijā - 10,1%, kā arī Portugālē - 9,8%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts Čehijā - 3,2%, Vācijā - 3,9% un Maltā - 4,1%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada trešajā mēnesī bija 8,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, martā bija 8%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā februāri un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada martā bezdarba līmenis ES bija 8,7%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis martā saglabājās februāra līmenī un bija 9,5%, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada aprīļa. Pērn martā bezdarba līmenis eirozonā bija 10,2%.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada augusta beigās bija 5,4% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada jūliju samazinājies par 0,3 procenta punktiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada augusta sākumā bija 60635, augusta beigās - 57940 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 2695 cilvēkiem.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), augustā bija 5,0%.

2007.gada augustā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6380 personām, tas ir par 437 cilvēkiem jeb 6,4% mazāk nekā 2007.gada jūlijā. Bezdarbnieka statusu 2007.gada augustā zaudēja 9144 cilvēki, tas ir par 620 cilvēkiem jeb 7,3% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Augustā bezdarba līmenis samazinājies 31, bet palicis nemainīgs 2 valsts rajonos un pilsētās. Zemākais bezdarba līmenis augustā reģistrēts: Tukuma rajonā - 3,9%, Bauskas rajonā - 4,4%, Jelgavas rajonā - 4,4%, Rīgas rajonā - 4,5%, Valmieras rajonā - 4,5%, Cēsu rajonā - 4,6%, Ogres rajonā - 4,9 %, Limbažu rajonā - 5,0%, Saldus rajonā - 5,0%, Talsu rajonā - 5,5%, Ventspils rajonā - 5,6 %, Valkas rajonā - 5,8%, Aizkraukles rajonā - 5,9%, Liepājas rajonā - 6,4%, Alūksnes rajonā - 6,5%, Kuldīgas rajonā- 6,5%, Madonas rajonā - 6,5%, Gulbenes rajonā - 6,6%.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada oktobra beigās bija 5.6%, salīdzinot ar šā gada septembri tas palielinājies par 0.3 procenta punktiem. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.3%, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA).

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī un pasaulē kopumā, 5.6% reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā nav destabilizējošs.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 3 405 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada oktobra sākumā bija 57 644, bet oktobra beigās – 61 049 bezdarbnieki.

Bezdarbnieku statuss oktobrī tika piešķirts 12 048 personām, tas ir par 2 062 cilvēkiem vairāk nekā septembrī.

Oktobrī 3 193 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008. gada oktobrī zaudēja 8 731 cilvēks, tas ir, par 5 cilvēkiem mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. 4 615 personas zaudēja bezdarbnieku statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus.

Latvijā janvārī bezdarba līmenis bija 9,7%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis janvārī bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 14,1%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,3%, Portugālē - 10,2% un Francijā - 10%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis janvārī reģistrēts Čehijā - 3,4%, Vācijā - 3,8% un Maltā - 4,4%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada pirmajā mēnesī bija 8,1%, kas ir atbilst ES vidējam rādītājam.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, janvārī bija 8,1%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā decembrī un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada janvārī bezdarba līmenis ES bija 8,9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis janvārī saglabājās 9,6% līmenī, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada maija. Pērn janvārī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,4%.

Latvijā pagājušā gada novembrī bezdarba līmenis bija 9,6%, kas bija sestais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, pirmdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis novembrī bijis Spānijā - 19,2%, Kiprā - 14,2%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,4% un Portugālē - 10,5%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis novembrī reģistrēts Čehijā - 3,7%, Vācijā - 4,1% un Maltā - 4,8%.

Lietuvā bezdarba līmenis pagājušā gada priekšpēdējā mēnesī 7,9%, kas ir nedaudz mazāk nekā ES vidējais rādītājs.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdinātiem datiem, bija 8,3% pretstatā 8,4% oktobrī, un tas ir zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada februāra. 2015.gada novembrī bezdarba līmenis ES bija 9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis novembrī saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un bija 9,8%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada jūlija. 2015.gada oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,5%.

Šā gada martā bezdarba līmenis eirozonā bijis 10,0% (sezonāli izlīdzinātie dati), tāds pats kā šā gada februārī, liecina Eurostat dati.

2009.gada martā bezdarba līmenis eirozonā bija 9,1%.

Arī 27 valstu Eiropas Savienībā bezdarba līmenis šā gada martā, salīdzinot ar februārī, saglabājies nemainīgs un bijis 9,6%.

Saskaņā ar Eurostat aplēsēm 2010.gada martā 27 Eiropas Savienības valstīs bez darba bija 23,130 miljoni vīriešu un sieviešu. Savukārt eirozonā bez darba esošo cilvēku skaits martā bija 15,808 miljoni. Salīdzinot ar 2010.gada februāri, bez darba esošo personu skaits pieaudzis par 123 tūkstošiem 27 Eiropas Savienības valstīs un par 101 tūkstoti - eirozonā.

Starp dalībvalstīm zemākie bezdrba līmeņi reģistrēti Nīderlandē (4,1%) un Austrijā (4,9%). Savukārt augstākie līmeņi bijuši Latvijā (22,3%) un Spānijā (19,1%).

Latvijā augustā saglabājās otrs augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Rēķinot pēc ES metodikas, Latvijā augustā algota darba nebija 19,5% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Vēl augstāks bezdarba līmenis augustā fiksēts tikai Spānijā, kur tas sasniedzis 20,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Tomēr jāmin, ka augusta bezdarba rādītāju Latvijā eirostatistiķi aizstājuši ar otrā ceturkšņa datiem, jo bezdarba līmeni augustā vēl nav aprēķinājuši.

Trešais un ceturtais augstākais bezdarba rādītājs reģistrēts attiecīgi Igaunijā (18,6%) un Lietuvā (18,2%); arī šajās Baltijas valstīs izmantoti otrā ceturkšņa dati.

Zemākie bezdarba līmeņi augustā saglabājās Austrijā (4,3%), Nīderlandē (4,5%) un Luksemburgā (5%).

2017. gada aprīļa sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē bija 76 431 reģistrētais bezdarbnieks, bet aprīļa beigās – 71 705, informē NVA.

Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 4 726 cilvēkiem. Reģistrētā bezdarba līmenis valstī, salīdzinājumā ar 2017. gada martu, samazinājies par 0,5% punktiem un aprīļa beigās bija 7,8%.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis aprīlī bija Rīgas reģionā – 4,9%, bet augstākais Latgales reģionā – 17,7%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis aprīļa beigās bija 9%, Vidzemē – 8,4% un Zemgalē – 7,4%.

Valsts lielākajās pilsētās reģistrētā bezdarba līmenis 2017. gada aprīļa beigās: Rīgā – 4,6%, Valmierā – 4,6%, Jelgavā – 5,4%, Ventspilī – 6,2%, Jūrmalā – 6,5%, Jēkabpilī – 9,6%, Liepājā – 10,4%, Daugavpilī – 11,2%, Rēzeknē – 14,7%.

Latvijā bezdarba līmenis oktobra beigās sarucis līdz 11,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, un tas ir par 0,1 procentpunktu mazāk, salīdzinot ar septembra beigām, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati 30.oktobrī.

Oktobra beigās NVA uzskaitē ir 130 471 bezdarbnieks, kas ir par 1188 mazāk, salīdzinot ar mēnesi iepriekš.

Viszemākais bezdarba līmenis valstī saglabājas Rīgas reģionā – 8,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Tam seko Kurzeme (12%), Zemgale (12,5%) un Vidzeme (12,9%). Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgales reģionā, kur tas veido 19,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

NVA dati liecina, ka oktobrī visos minētajos reģionos bezdarba līmenis samazinājies par 0,1 procentpunktu.

No pilsētām viszemākais bezdarba līmenis ir Rīgā (8,1%), Jelgavā (8,8%) un Ventspilī (8,8%), savukārt visaugstākais bezdarba līmenis ir Rēzeknē (17,9%). Valmierā bezdarba līmenis oktobra beigās ir 9,4%, Daugavpilī – 9,9%, Jūrmalā – 10,5%, Liepājā – 12,7% un Jēkabpilī – 13,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī augusta beigās bija 8,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, informē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Salīdzinājumā ar jūlija beigām bezdarba līmenis samazinājies par 0,2 procentpunktiem.

Uzskaitē augusta sākumā bija 83 tūkstoši, bet augusta beigās – 80,9 tūkstoši bezdarbnieki. Mēneša laikā bezdarbnieku skaits samazinājies par 2225 personām.

Augustā 4545 NVA reģistrētie bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarba līmenis samazinājies visos valsts reģionos un pilsētās. Zemākais bezdarba līmenis 2014.gada augusta beigās reģistrēts Rīgas reģionā – 5,3%, bet augstākais bezdarba līmenis bija Latgalē – 17,8%. Zemgales reģionā bezdarba līmenis augustā samazinājies līdz 7,9%, Vidzemē tas bija 9,6%, bet Kurzemē – 10,4%. Rīgā bezdarba līmenis augusta beigās bija 5%, Jūrmalā – 5,7%, Valmierā – 6,2%, Jelgavā – 6,5%, Ventspilī – 6,8%, Jēkabpilī – 8,8%, Daugavpilī – 9%, Liepājā – 12,5%, Rēzeknē – 14,7%.

Latvijā šogad maija beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,6% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2021.gada maija beigās NVA bija reģistrēti kopumā 68 765 bezdarbnieki, kas ir par 2611 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 71 376 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis maija beigās bija Rīgas reģionā - 5,7%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 15,9%, kas arī ir samazinājums par 0,3 procentpunktiem.

Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis maijā samazinājies par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kā arī Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,4%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada septembra beigās bija 5.3%, salīdzinot ar šā gada augustu tas palielinājies par 0.1 procenta punktu. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.2%.

„ Bezdarba līmenis valstī nav palielinājies lēcienveidīgi, bet gan pakāpeniski, kopš jūnija pieaugot par 0.1 procenta punktu mēnesī. NVA jau jūlijā prognozēja, ka līdz ar ekonomisko lejupslīdi bezdarbs un reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī palielināsies, tāpēc šodien būtiski pieaudzis sabiedrības pieprasījums pēc NVA sniegtajiem pakalpojumiem,” skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 1 311 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada septembra sākumā bija 56 333, bet septembra beigās – 57 644 bezdarbnieki. Bezdarbnieku statuss septembrī tika piešķirts 9 986 personām, tas ir par 1 908 cilvēkiem vairāk nekā augustā. Septembrī 3 744 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Pasaulē visvairāk ar dzīvi ir apmierināti Ziemeļeiropas iedzīvotāji. Par to liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izveidotais pasaulē laimīgāko valstu saraksts, kura augšgalā ir Dānija, Somija, Nīderlande un Zviedrija.

Papildus tam valstis tika ierindotas sarakstā arī ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda datus par valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, kā arī bezdarba līmeni valstī.

10. Beļģija

Apmierinātība ar dzīvi: 76.3

Prognozes par nākotni: 75.5

IKP uz vienu iedzīvotāju: 49 888 ASV dolāri

Bezdarba līmenis: 6.5%

9. Norvēģija

Apmierinātība ar dzīvi: 76.5

Prognozes par nākotni: 84.3

IKP uz vienu iedzīvotāju: 98 822 ASV dolāri

Bezdarba līmenis: 2.6%