Latvijā šogad reģistrēti 2293 kūlas ugunsgrēki (2006.gadā – 7083). Šogad šajos ugunsgrēkos cietuši divi cilvēki, bet 2006.gadā gāja bojā seši un astoņi guva apdegumus. Samazinājies arī kūlas liesmās nopostīto ēku skaits – šogad 40, bet aizvadītajā gadā 472, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtā informācija.
Kūlas ugunsgrēku skaits samazinājies galvenokārt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, šogad lielāka uzmanība veltīta tam, lai ļaunprātīgie kūlas dedzinātāji saņemtu pelnītu sodu. Tiklīdz tika saņemta informācija par kūlas ugunsgrēku, par to informēja arī policiju, kas ieradās notikuma vietā, lai noskaidrotu lietas apstākļus un vainīgās personas. Lai maksimāli novērstu ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumus, kā arī brīdinātu iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, VUGD darbinieki veica 677 reidus, bet Valsts policijas darbinieki – 703. Otrkārt, kūlas ugunsgrēku skaitu ietekmē arī laika apstākļi. Lietainajās dienās kūlas ugunsgrēku skaits krasi samazinās vai pat līdzinās nullei. Ja ir silts un mitrs laiks, ātrāk izaug jaunā zāle un līdz ar to mazinās kūlas ugunsgrēku iespējamība.
Kā liecina VUGD statistika, neatkarīgi no sodu bardzības vai laika apstākļiem, Latvijā ir daudz tādu pagastu, kur nav problēmas ar kūlas ugunsgrēkiem vai gluži otrādi ik gadus ir vislielākais ugunsgr��kus skaits. Tā, piemēram, pēdējo triju gadu laikā neviens kūlas ugunsgrēks nav bijis Jelgavas rajona Sesavas pagastā, Madonas rajona Murmastienes pagastā, Talsu rajona Īves un Kolkas pagastos, Valkas rajona Variņu pagastā, Saldus rajona Pampāļu pagastā, Tukuma rajona Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Viesatu, Matkules un Zantes pagastos u.c. Taču, kā atzīst VUGD rajonu brigāžu komandieri, arī šeit ir savi gan objektīvie, gan subjektīvie iemesli. Kūlas ugunsgrēku nav vai arī to skaits ir neliels, ja pagasta teritorija ir sakopta, zāle appļauta un praktiski visa teritorijas daļa ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kā tas, piemēram, ir Talsu rajona Vandzenes pagastā. Savukārt šajā rajonā Sabiles novadā 2006.gadā reģistrēts 21 ugunsgrēks, bet 2007.gadā – 24. Sabiles novada teritorija ir pauguraina, nav piemērota tradicionālai lauksaimniecībai un grūti apkopjama, bet šo novadu apmeklē daudz ekskursantu, kuri nereti ir ugunsgrēku izraisītāji. Vairāk kūlas ugunsgrēku ir tajos pagastos, kurus šķērso dzelzceļi un Latvijas lielākie autoceļi. Ja dzelzceļa vai autoceļu malas ir nesakoptas, kūlas ugunsgrēkos nereti vainojami neapzinīgie pasažieri vai autovadītāji, kuri no transporta līdzekļiem izmet degošas cigaretes, kas sausā laikā ātri vien aizdedzina sauso zāli. Tā, piemēram, Cēsu rajona Līgatnes pagastā visvairāk ugunsgrēki bija tieši ceļu un dzelzceļa malās.
Vairākos pagastos kūlas ugunsgrēku skaits samazinājies pateicoties brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumiem, kuri veic gan profilaktisko darbu, gan nepieciešamības gadījumā arī nodzēš. Kā pozitīvu piemēru var minēt Tukuma rajona Zantes pagastu un Daugavpils rajona Demenes pagastu.
Šogad Latvijā vismazākais skaits kūlas ugunsgrēku reģistrēts Saldus rajonā – 28, Alūksnes rajonā – 29 un Balvu rajonā – 32. Savukārt lielākais ugunsgrēku skaits reģistrēts Daugavpils pilsētā un rajonā – 190, Liepājas pilsētā un rajonā – 151, Rēzeknes pilsētā un rajonā -139.
No pilsētām visvairāk kūla dega Rīgā – 313 reizes, te arī Kurzemes rajonā bija viens no visplašākajiem ugunsgrēkiem valstī, kad 29.martā liesmoja Spilves pļavas apmēram 200 ha platībā.
Lai gan, salīdzinot ar lauku rajoniem, pilsētā izdeg daudz mazākas zemes platības, šie ugunsgrēki ir ļoti bīstami, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.
VUGD aicina zemes īpašniekus un pašvaldību vadītājus sakopt sev piederošās teritorijas, lai pavasarī samazinātu lielo kūlas ugunsgrēku skaitu.