Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šodien atbalstīja poligona "Getliņi" teritorijas attīstīšanu, veicot poligona teritorijas paplašināšanu.

Paplašināšana plānota, SIA "Getliņi eko" iegādājoties papildu teritorijas poligona "Getliņi" tiešā tuvumā.

Kā norādīts pētījums par "Getliņi eko" attīstības perspektīvām saistībā ar ierobežoto poligona "Getliņi" teritoriju, pēdējo gadu laikā poligonā ir pieņemta gandrīz puse no visā Latvijas teritorijā sadzīves atkritumu poligonos pieņemtā atkritumu apjoma.

Paredzamais poligona "Getliņi" atlikušais darbības laiks ar pašlaik izbūvēto un būvniecībā esošo infrastruktūru, ņemot vērā ekonomikas attīstības tendences, paredzamās iedzīvotāju skaita izmaiņas un norādīto faktoru korelāciju ar atkritumu apjomu valstī, ir 6-7 gadi.

Kā atzīts pētījumā, lai gan aprites ekonomikas politika esot vērsta uz poligonos apglabājamā atkritumu daudzuma ievērojamu samazinājumu, tomēr šīs politikas ietvaros noteikto mērķu sasniegšanai atvēlētais laiks liek meklēt attīstības perspektīvas termiņā līdz septiņiem gadiem.

Pēc Konkurences padomes (KP) lēmuma par pagaidu noregulējuma noteikšanu Rīgas atkritumu apsaimniekošanas lietā ir izveidojusies absurda situācija, kas steidzami jārisina, sacīja Rīgas pašvaldības jaunā atkritumu apsaimniekotāja AS «Tīrīga» valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.

Viņš norādīja, ka «Tīrīga» ir iepazinusies ar KP sēdes protokolu, ar kuru uzlikts pienākums Rīgas pilsētas pašvaldībai un SIA «Getliņi EKO» apturēt koncesijas līguma izpildi daļā, kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, kā arī veikt citus pasākumus.

Ņemot vērā, ka KP lēmumā norādītie uzdevumi ir noteikti Rīgas pilsētas pašvaldībai un «Getliņi EKO», «Tīrīga» gaida no Rīgas domes informāciju par tālākajām darbībām koncesijas līguma ietvaros.

«Ir izveidojusies absurda situācija, kas steidzami jārisina. Ir noteikts pienākums Rīgas domei apturēt koncesijas līgumu sadaļā, kas skar tikai atkritumu izvešanu, kas rada neizpratni, kā rīkoties. Līguma sadaļa, kas skar investīcijas un sabiedrības informēšanu, nav apturēta,» norādīja Levics.

Konkurences padome (KP) neļauj atkritumu apsaimniekotājam «Tīrīga» slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, informēja KP.

KP patlaban nesniedz plašākus komentārus, bet savu lēmumu skaidros preses brīfingā otrdien, 10.septembrī.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) apstiprināja, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu sadarbībai ar «Tīrīga».

«KP uzliek mums par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12.septembrim atsaukt «Tīrīga» noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar iedzīvotājiem. Viņi piedāvā, ka mums vajadzētu turpināt sadarbību ar līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, un teorētiski šāds piedāvājums ir labs, taču domes juristi pagaidām norāda, ka tas nav iespējams, jo tādu rīcību nepieļauj normatīvie akti,» skaidroja mērs.

Atkritumu poligona "Getliņi" pārvaldītājs SIA "Getliņi eko" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 48,911 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,8% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 2,1% - līdz 2,751 miljonam eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Tostarp no atkritumu poligona darbības "Getliņi eko" pagājušajā gadā guva ieņēmumus 44,012 miljonu eiro apmērā, kamēr kompānijas ieņēmumi no dārzeņu realizācijas bija 3,341 miljons eiro, bet no elektroenerģijas ražošanas - 1,478 miljoni eiro. Tajā pašā laikā no citu viengadīgo kultūru realizācijas kompānija pērn guva ieņēmumus 5533 eiro apmērā, bet no otrreizējo izejvielu realizācijas - 74 829 eiro apmērā.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn turpināja kristies "Getliņi eko" pieņemto sadzīves un ražošanas atkritumu apmērs, kas liecina par pieaugumu atkritumu šķirošanā, kā arī ekonomikas lejupslīdi augstās inflācijas laikā.

Vienlaikus vadības ziņojumā minēts, ka "Getliņi eko" pagājušajā gadā saražoja apmēram 25,88 gigavatstundas elektroenerģijas, kas lielākoties pārdota brīvajā tirgū.

Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotāja SIA "Getliņi eko" jaunajā sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifā lielākais pieaugums saistīts ar dabas resursu nodokli (DRN), pirmdien Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) organizētajā uzklausīšanas sanāksmē norādīja kompānijas pārstāvji.

Esošajā "Getliņi eko" tarifā DRN izmaksā 24,89 eiro par tonnu, savukārt plānotajā šīs pozīcijas izmaksas pieaug līdz 46,07 eiro, kas ir par 85,1% vairāk. Tāpat ievērojams pieaugums plānots arī saimnieciskās darbības izmaksās, par kurām turpmāk varētu būt jāmaksā 42,93 eiro par tonnu, kas ir par 74,4% vairāk.

Vienlaikus pieaugums plānots arī nodokļu, tai skaitā nākotnes DRN, pozīcijā, kur uzņēmums noteicis cenu 12,5 eiro par tonnu, kas ir par 12,49 eiro par tonnu vairāk nekā līdz šim. Personāla izmaksas pieaugs par 57,2% - līdz 13,05 eiro par tonnu, pamatlīdzekļu nolietojuma pozīcija pieaugs par 66,2% - līdz 11,22 eiro par tonnu, rentabilitātes pozīcija pieaugs par 93,4% - līdz 5,28 eiro par tonnu, bet kredītu procentu izmaksas pieaugs līdz 0,71 eiro par tonnu, kas ir par 36,5% vairāk.

Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājs SIA "Getliņi eko" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 50,833 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 63,8% vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas peļņa palielinājās par vairāk nekā deviņām reizēm un bija 2,718 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Tostarp pērn "Getliņi eko" ieņēmumi no pamatdarbības veidoja 45,161 miljonu eiro, kas ir par 71,3% vairāk nekā 2021.gadā, ieņēmumi no elektroenerģijas ražošanas palielinājās par 30,2% un bija 2,855 miljoni eiro, savukārt ieņēmumi no dārzeņu realizācijas bija 2,762 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 14,8%. Vienlaikus kompānijas ieņēmumi no citu viengadīgo kultūru realizācijas pērn veidoja 9305 eiro, bet no otrreizējo izejvielu realizācijas - 46 319 eiro.

"Getliņi eko" finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn uzņēmums sāka bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksa pastāvīgu apsaimniekošanu un uzturēšanu, kas paredz pakāpenisku jaudas kāpināšanu, plānojot sasniegt tās maksimumu 2025.gadā, kad ir paredzēts pārstrādāt 125 000 tonnu bioloģisko atkritumu gadā, saražojot līdz 100 000 tonnu komposta.

Rīgas pilsētas pašvaldība un SIA «Getliņi EKO» pilnībā noraida Konkurences padomes (KP) pārmetumus saistībā ar izvēlēto Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modeli. Skaidrojumu par saviem argumentiem publiskie partneri iesnieguši Konkurences padomei 2019. gada 19. augustā, vienlaikus aicinot Konkurences padomi uz konstruktīvu dialogu un lēmumu.

Konkurss par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu publiskās-privātās partnerības modelī ir ilgstoši plānots, analizēts un saskaņots vairāku gadu garumā, norāda SIA «Getliņi EKO». Tā pamatā esot rūpīga Rīgas pilsētas vajadzību, mērķu, nepieciešamo investīciju, ekonomisko modeļu un maksātspējas izpēte, samērojot to ar Eiropas Savienības prasībām par būtisku apglabājamo atkritumu daudzuma samazinājumu. «Konkursa nolikumu, norises kārtību un visu dokumentāciju pirms konkursa izsludināšanas pārbaudīja, saskaņoja un akceptēja visas iesaistītās un atbildīgās institūcijas, tostarp, ministrijas un publiskās un privātās partnerības modeļa īstenošanu uzraugošā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Visa konkursa dokumentācija, pret kurā noteiktajām prasībām būtībā iebilst KP, bija pieejama jau vairāk nekā pirms gada. Publiskie partneri kā konkursa uzvarētāju pēc visu noteikto kritēriju izvērtēšanas izvēlējās pretendentu, kurš piedāvāja saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un arī viszemāko cenu. Darbības, ko šobrīd jau veic KP un ko apsver veikt turpmāk, ir nesamērīgi novēlotas un rada būtisku risku uz nezināmu laiku paralizēt atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā, kaitējot gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem,» skaidro SIA «Getliņi EKO».

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) otrdien aicinās valdību izsludināt ārkārtējo situāciju Rīgas pašvaldībā saistībā ar izveidojušos krīzi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Vienlaikus Rīgas domei plānots uzdot līdz piektdienai īstenot sarunu procedūru ar atkritumu apsaimniekotājiem par iespējām nodrošināt pakalpojumu pēc 15.septembra, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā valdībai ir tiesības ierobežot arī pašvaldību institūciju tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildus pienākumus, skaidroja ministrijā.

«Lai nodrošinātu nepārtrauktu atkritumu izvešanu, neradītu haosu pakalpojuma sniegšanā un novērstu vides un iedzīvotāju veselības apdraudējumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija skrupulozi uzraudzīs Rīgas domes rīcību, uz laiku ieviešot īpašu regulējumu,» sola VARAM.

Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs «Getliņi EKO» apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, jo tā dotu lielāku atdevi, nekā tomātu un gurķu audzēšana, intervijā pieļāva «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Viņš norādīja, ka papildus darbības veidus «Getliņi EKO» meklē, jo atkritumu pārstrādes procesā rodas enerģija, kuru citādi nav kur izmantot. Pērn «Getliņi EKO» atkritumu pārstrādes procesa rezultātā ieguva 24 gigavatstundas (GWH) siltumenerģijas un 31 GWH elektroenerģijas, tādēļ uzņēmums ir ierīkojis siltumnīcas.

Stirāns skaidroja, ka pievēršanās ārstnieciskās marihuānas audzēšanai ļautu arī izvairīties no pārmetumiem par konkurences kropļošanu dārzeņu tirgū.

«Diemžēl ar mūsu siltumnīcu ir tā: ja pēdējā kārtā mums nebūtu piešķirta Eiropas Savienības fondu nauda, tad mūs to piespiestu vai nu slēgt, vai izīrēt kādam citam uzņēmumam. Lai gan mūsu tomātiem ir divas reizes augstākas cenas nekā citiem, mēs vienalga kropļojot konkurenci. Līdz ar to arī mūsu tomātu saimniecība ir situācijā, kad šodien tā ir, bet rīt to var slēgt,» viņš sacīja, piebilstot, ka atšķirībā no dārzeņiem, ārstnieciskās marihuānas aprite ir ļoti stingri regulēts un uzraudzīts tirgus, kam ar brīvu konkurenci nav lielas saistības.

Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotāja SIA "Getliņi eko" no nākamā gada par apmēram 90% iecerējis palielināt sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Jaunie tarifi attieksies uz Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā radītajiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, kas nonāk poligonā "Getliņi" no Rīgas, kā arī Ādažu, Mārupes, Ķekavas, Ropažu, Ogres, Siguldas, izņemot Krimuldas un Lēdurgas pagastus, Olaines, Salaspils, Saulkrastu novadiem un daļas Bauskas novada administratīvo teritoriju - Bauskas pilsētas un Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Īslīces, Mežotnes un Vecsaules pagastiem.

"Getliņi eko" septembra sākumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniegusi vērtēšanai tarifu projektu. Tas aprēķināts pie dažādām dabas resursa nodokļa likmēm. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam dabas resursu nodokļu likme, kas tiek piemērota poligonā apglabātajam atkritumu daudzumam, šogad ir 65 eiro par tonnu, 2022.gadā - 80 eiro par tonnu, bet no 2023.gada - 95 eiro par tonnu.

Būvniecības valsts kontroles birojs ir pieņēmis ekspluatācijā pirmo sausās fermentācijas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksu Latvijā, kas ir lielākais šāda veida pārstrādes komplekss Baltijā.

7.aprīlī uzsākts jaunā kompleksa testēšanas periods un plānots, ka pirmie bioloģiski noārdāmie atkritumi tuneļos tiks ievietoti šā gada maijā. Komplekss atrodas poligona "Getliņi" teritorijā, un tas uzbūvēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Kompleksa testēšanas un ieregulēšanas periods kopumā norisināsies 9 mēnešus, aprīlī tiks veikta reaktoru piepildīšana ar ūdeni, uzsildīšana un baktēriju ieaudzēšana, bet maijā tiks uzsākta secīga tuneļu aizpildīšana - vienā tunelī vienlaicīgi izvietojot aptuveni 500 tonnas bioloģiskos jeb pārtikas un dārza atkritumus.

Rīgas domes ārkārtas sēdē tika nolemts izlīgt ar Konkurences padomi "Tīrīgas" jautājumā un samaksāt pusmiljona eiro sodu.

Tika sagatavots izlīgums Rīgas domes, SIA "Getliņi EKO" un Konkurences padomes (KP) strīdā par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā, paredzot Rīgas domei samaksāt sodu pusmiljona eiro apmēra, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē.

Domes sēdē Rīgas domes priekšsēdētājs tika pilnvarots parakstīt izlīgumu starp KP, Rīgas domi un SIA "Getliņi EKO" par 2019.gadā sākto tiesvedību par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā.

Vienošanās tikšot ņemts vērā gan tas, ka KP savos lēmumos ir norādījusi uz būtiskiem pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā pilsētā, gan tas, ka pašreizējie Rīgas domes deputāti piekrīt KP redzējumam, kā šajā jomā ir nepieciešams rīkoties, lai tiktu pilnvērtīgāk ievērotas konkurences tiesības, kā arī iespējamās tiesvedības ilgums un izmaksas.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājam SIA "Getliņi eko" slēgt līgumu iepirkumā par sociālo kampaņu bioloģisko atkritumu jomā, liecina IUB tīmekļvietnē publiskotā informācija.

Sūdzību par konkursa nosacījumiem iesniedza SIA "Alpha Baltic Media", konkursa rīkotājiem pārmetot nepilnības vērtēšanas kritērijos, tostarp "Rimi Latvia" lomu konkursa iznākumā.

Izskatot sūdzību, IUB aizliedzis "Getliņi eko" turpināt konkursu, kā arī uzdevis atcelt nolikumā minēto prasību saņemt "Rimi Latvia" atzinumu pretendentiem un veikt grozījumus konkursa nolikumā.

IUB lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

Informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā liecina, ka konkursu "Sociālā kampaņa "BIO atkritumu dalīta vākšana sadarbībā ar mazumtirdzniecības lielveikaliem, atkritumu apsaimniekotājiem u.c."" "Getliņi eko" izsludināja 2024.gada 23.februārī ar paredzamo līgumcenu 300 000 eiro apmērā.

SIA "Getliņi EKO" ir izveidojis 2 elektroauto uzlādes stacijas pie uzņēmuma biroja ēkas, Kaudzīšu ielā, Rumbulā.

"Ikdienā mūsu veikalu apmeklē vairāki desmiti klientu un arī daudzi sadarbības partneri ar saviem auto. Daļa no viņiem pārvietojas arī ar elektroauto. Tāpat arī apkārtējiem iedzīvotājiem garāmbraucot uzlādes stacijas būs noderīga papildu iespēja - punkts, kur uzlādēt savu elektroauto. Arī paši savā uzņēmumā apsveram iespēju tuvākajā nākotnē ieviest elektroauto," stāsta Imants Stirāns, SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs.

Pie Getliņi EKO biroja ir izvietotas divas elektroauto uzlādes stacijas. Viena ir vidēji ātrā līdzstrāvas elektroauto uzlādes stacija, kuras nominālā jauda ir 24 kW un tā ir piemērota, izmantojot CHAdeMO un CCS2 spraudņus. Šī stacija ir iekļauta e-mobi elektromobiļu uzlādes staciju tīklā un tai ir pieejami vairāki norēķinu veidi, kā, pi-emēram, e-mobi autentifikācijas karte un tiešais maksājums no e-mobi aplikācijas. Stacijas tarifs norēķiniem ir 0,19 EUR / 1 kWh.

Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājs SIA "Getliņi eko" pagājušajā gadā strādāja ar 50,833 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 63,8% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga deviņas reizes - līdz 2,696 miljoniem eiro, liecina "Getliņi eko" publiskotais pārskats.

Tostarp "Getliņi eko" ieņēmumi no atkritumu apsaimniekošanas pērn veidoja 45,161 miljonu eiro, ieņēmumi no elektroenerģijas ražošanas bija 2,855 miljonu eiro apmērā, no dārzeņu audzēšanas - 2,761 miljona eiro apmērā, kamēr 46 319 eiro pērn gūti no otrreizējo izejvielu realizācijas, bet 9305 eiro gūti no viengadīgo kultūru realizācijas.

Gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka 2022.gadā "Getliņi" poligonā pieņemti 255 000 tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu, kas ir par 12,1% mazāk, salīdzinot ar 2021.gadu. Pieņemto atkritumu apmēra samazinājums skaidrots ar ekonomikas lejupslīdi augstās inflācijas ietekmē.

Tāpat vadības ziņojumā atzīmēts, lai gan pērn saražotās biogāzes un iegūtās elektroenerģijas apmēri ir samazinājušies, elektroenerģijas ražošanas ieņēmumos ir vērojams pieaugums par 30,2%, kas saistīts ar strauju elektroenerģijas cenu kāpumu biržā.

Valdības lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā, visticamāk, bija pareizākais šajā situācijā, intervijā atzina atkritumu apsaimniekošanas koncerna SIA «Eco Baltia grupa» akcionārs un valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

«Izveidojusies bezprecedenta situācija. Mūsuprāt, ņemot vērā to, ka atlikušas pāris dienas līdz 15.septembrim un potenciālos haosa un piesārņojuma riskus, vienīgais jēdzīgais risinājums ir turpināt esošos līgumus. Jā, daļa rīdzinieku varētu palikt bez pakalpojuma, taču to var atrisināt ātrāk, nekā visā Rīgā pāris dienās mainīt kārtību un sākt jaunu līgumu pārslēgšanu atbilstoši nevienam nezināmiem nosacījumiem,» sacīja Simanovičs.

Pēc viņa teiktā, atbildīgajiem lēmējiem līdz galam nav izpratnes par to, kā praksē tiek nodrošināts pakalpojums un cik daudz resursu un soļu tas prasa. «Sarunu procedūra visā Rīgā nozīmētu, ka tās rezultātā izvēlētie operatori kaut kur brauc, kaut ko, kam tiek klāt, vāc un pēc tam mēģina saprast, kam tas piederējis un kurš šo pakalpojumu apmaksās. Mēs šādu scenāriju noteikti nevaram atbalstīt,» teica «Eco Baltia grupas» vadītājs un uzsvēra, ka steidzami jārisina jautājums par iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuriem pēc 15.septembra nebūs operatoru.

Jaunizveidotā kopsabiedrība «Rīgas vides pakalpojumi» atkritumu apsaimniekošanu pilsētā sāks 15.septembrī, savukārt līgumus ar jauno Rīgas atkritumu apsaimniekotāju pakalpojuma saņēmēji varēs slēgt jau no 15.jūlija, pastāstīja SIA «Clean R» valdes loceklis Guntars Levics.

Viņš skaidroja, ka tiks nodrošināti vairāki kanāli, kā noslēgt līgumu par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, primāri aicinot to darīt elektroniski, taču būs iespējams līgumu noslēgt arī klātienē.

Pēc Levica sacītā, prognozējamais klientu skaits, kam vajadzēs noslēgt līgumu, varētu būt no 35 000 līdz 40 000, tostarp gan privātmāju īpašnieki, gan namu apsaimniekotāji.

Par atkritumu šķirošanas nepieciešamību paredzēta informatīva un izglītojoša kampaņa, kas sāksies no 15.jūlija un turpināsies visu projekta laiku, kas ir 20 gadi.

Jau ziņots, ka pašvaldībai piederošais atkritumu poligona apsaimniekotājs «Getliņi EKO» ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis SIA «CREB Rīga», kuru nodibinājuši divi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji «Clean R» un «Eco Baltia vide».

Atkritumu poligona Getliņi apsaimniekotājs SIA Getliņi EKO ir noslēdzis Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis CREB Rīga, informē Getliņi EKO pārstāve Linda Vītola-Barānova.

Piedāvājumus procedūras 2. kārtā iesniedza divas kandidātu apvienības: sadzīves atkritumu pakalpojumu sniedzēju SIA Clean R un SIA ECO Baltia vide izveidotā kapitālsabiedrība CREB Rīga, un SIA Pilsētvides serviss un SIA Lautus izveidotā personu apvienība Pilsētvides serviss un Lautus. Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam, konkursa uzvarētājs veidos kopuzņēmumu ar SIA Getliņi EKO, lai nodrošinātu Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus.

Projekta īstenošanas ietvaros paredzēta šādu aktivitāšu īstenošana:

• 12 šķiroto atkritumu savākšanas laukumu ierīkošana;

• Transportlīdzekļu parka nomaiņa un regulāra atjaunošana, nodrošinot, ka visā līguma darbības laikā tiek izmantoti transportlīdzekļi, kas nav vecāki par 8 gadiem;

SIA "Getliņi EKO" nosvinēti spāru svētki jaunajai bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcai, kura darbu uzsāks 2021. gadā. Rūpnīca aizņem piecu hektāru platību un tās izveidē investēti 40 miljoni eiro.

Tā tiek būvēta poligona teritorijā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros, un tās būvnieki ir pilnsabiedrība "MRKV", kas sastāv no būvfirmām "Velve" un "MRK serviss".

Jaunajā rūpnīcā tiks radītas apmēram desmit jaunas darba vietas. Darbs tiks nodrošināts biologiem, ķīmiķiem, kā arī auto vadītājiem un tehniskajiem darbiniekiem.

No projekta investīcijām lielāko daļu - 29,6 miljonus eiro - sedz Kohēzijas fonds. SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns norāda, ka šīs investīcijas atpelnāmas nebūs: "Tas nav biznesa vai komerciāls projekts, tas ir vides jautājums, kādā veidā mēs tiekam vaļā no bioloģiskiem atkritumiem un kādā veidā tos pārstrādājam".

Lielo apmēru dēļ Rīgā atkritumu tirgū vairāku operatoru līdzdalība ir neizbēgama, atzina vides apsaimniekotāja «Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Viņš uzsvēra, ka patlaban jebkādu jaunu iepirkuma vai sarunu procedūru organizēšana ar vienu zonu, vienu pakalpojumu sniedzēju vienā kopējā vai vairākās zonās «Eco Baltia grupas» uzskatā nav iespējama un nav atbalstāma.

«Konkurences padome (KP) ir skaidri pateikusi, ka Rīgas domei līdz 12.novembrim jāpiedāvā risinājums, kas nodrošina konkurenci atkritumu apsaimniekošanas tirgū un tas vienlaikus nozīmē, ka tirgū jānodrošina vairāku uzņēmumu darbība. Turklāt neviens no esošajiem Latvijas operatoriem nespēj viens apkalpot visu Rīgu, kas veido 40% Latvijas kopējā apmēra,» teica Simanovičs.

Tāpat viņš norādīja - kamēr tiesa nav lēmusi citādi un KP nav noslēgusi izmeklēšanu lietā pret Rīgas domi un atkritumu poligona «Getliņi» apsaimniekotāju «Getliņi EKO», ir jānodrošina KP piemērotā pagaidu noregulējuma prasību ievērošana, no kurām galvenā ir konkurences situācijas atjaunošana un nodrošināšana.

“Getliņi EKO” no 7. janvāra uzsāk bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes kompleksa patstāvīgu apsaimniekošanu un uzturēšanu. Komplekss ir lielākais šāda veida atkritumu pārstrādes objekts Baltijas valstīs.

Plānots, ka kompleksā tiks pārstrādātas 125 000 tonnas bioloģisko atkritumu gadā, kā rezultātā tiks saražotas līdz 100 000 tonnām komposta.

Projekta kopējās izmaksas ir 39,22 milj. ero (bez PVN), t.sk. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalsts 29,55 milj. eiro apmērā.

“Bioloģisko atkritumu pārstrādes kompleksa pārņemšana no būvniekiem ir nozīmīgs pieturas punkts, turpinot uzsākto virzību uz to, lai Latvijā realizētu pasaulē modernākās atkritumu apsaimniekošanas metodes. Bioloģisko atkritumu pārstrāde fermentācijas tuneļos ļauj iegūt tehnisko kompostu un biogāzi, kas tiek izmantota Getliņu energoblokā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai. Nepilnu deviņu mēnešu laikā kopš objekta nodošanas ekspluatācijā, esam pārliecinājušies, ka komplekss ilgtermiņā sekmēs aprites ekonomiku. Tāpat paredzams, ka tuvākajā laikā bioloģisko atkritumu šķirošana mūsu ikdienā kļūs par tādu pašu ieradumu kā stikla, plastmasas un papīra šķirošana”, atzīst SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

2023. gadā SIA "Getliņi EKO" apgrozījums sasniedza 48,91 miljonu eiro, kas ir par 1,92 miljoniem eiro jeb 3,8% mazāks, salīdzinot ar 2021. gadu.

Pārskata gadā poligonā tika pieņemtas 246 tūkst. tonnas nešķirotu sadzīves atkritumu, kas ir kritums par 3,7%, salīdzinot ar 2022. gadu, kas liecina par pirktspējas mazināšanos augstās inflācijas ietekmē, kā arī par šķirotu atkritumu īpatsvara pieaugumu.

Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sasniedza 2,75 miljonus eiro, kuras apmēru būtiski ietekmēja ārkārtas ieņēmumi no iepriekšējo gadu uzkrājuma dabas resursa nodokļa (DNR) samazinājuma 1,02 miljonus eiro apmērā, ņemot vērā 2023. gada nogalē pieņemtos grozījumus DRN likumā.

Atkritumu apsaimniekošanas procesā iegūtā biogāze aizvadītajā gadā uzņēmumam ļāva saražot 25,9 GWh elektroenerģijas un 21,0 GWh siltumenerģijas. Tāpat "Getliņi EKO" investīcijas pamatlīdzekļu iegādē 2023. gadā sasniedza 2,07 miljonus eiro, tādējādi veiksmīgi turpinot uzņēmuma stratēģisko attīstību pie sociāli atbildīga un ilgtspējīga saimniekošanas veida.

AS “Tīrīga” ir vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Konkurences likuma 30. panta trešās daļas neatbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantam – ikviena subjekta tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Sūdzība ir iesniegta par tiesību normu, kas AS “Tīrīga” liedz iespēju apstrīdēt Konkurences padomes lēmumu un nav vērsts ne pret Rīgas pilsētas pašvaldību, ne SIA “Getliņi EKO”.

Sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir iesniegta bez prasībām uz finansiālām kompensācijām vai zaudējumu atlīdzināšanu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegtās sūdzības priekšmets ir AS “Tīrīgas” tiesību uz taisnīgu tiesu aizskārums, kas ir noticis saistībā ar Konkurences padomes 2019.gada 9.septembra lēmumu Nr.19 par pagaidu noregulējumu lietā Nr. KL2.2-51914, ar kuru Rīgas pilsētas pašvaldībai un SIA “Getliņi EKO” noteikts pienākums nekavējoties apturēt 2019.gada 14.jūnijā Rīgas pilsētas pašvaldības, SIA “Getliņi EKO” un AS “Tīrīga” noslēgtā koncesijas līguma izpildi no noslēgšanas brīža daļā, kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu.

Uzņēmums «Getliņi EKO» ir uzsācis atklāta konkursa procedūru, kuras ietvaros tiks izvēlēts pretendents ilgtermiņa aizņēmumu par kopējo summu 10 miljonu eiro apmērā nodrošināšanai.

Aizņēmumu paredzēts izmantot, lai līdzfinansētu SIA «Getliņi EKO» uzsākto projektu «Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtas izveide poligonā GETLIŅI».

Aizņēmuma plānotais līguma termiņš ir 6 gadi no līguma parakstīšanas dienas. Aizņēmuma izsniegšanas periods 2 gadi un 6 mēneši no aizņēmuma līguma parakstīšanas dienas. Aizņēmums tiks izmantots pakāpeniski, pēc finansējuma nepieciešamības. Pretendentu piedāvājumi tiek gaidīti līdz 2019. gada 8. augustam plkst. 10.00.

SIA «Getliņi EKO» ir uzņēmums, kas nodarbojas ar Baltijas lielākā atkritumu poligona «Getliņi» apsaimniekošanu Rīgas rajonā, Stopiņu novadā un īsteno lielāko vides aizsardzības projektu Baltijas valstīs.

Ņemot vērā plānoto straujo tarifu kāpumu atkritumu noglabāšanai poligonā "Getliņi", paredzams, ka tas ietekmēs arī maksu par nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu mājsaimniecībām - Pierīgā no 8 līdz 13 eiro par vienu kubikmetru.

Tā atzina atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Viņš uzsvēra, ka "Eco Baltia vide" savos apsaimniekošanas reģionos turpinās aktīvi strādāt pie šķirošanas iespēju paplašināšanas, lai mazinātu izdevumu slogu iedzīvotājiem. Savukārt nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksa tikšot palielinātas tikai un vienīgi par poligonā noteikto un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprināto atkritumu noglabāšanas komponentes daļu.

"Atkarībā no SPRK apstiprinātā tarifa, nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksa SIA "Eco Baltia vide" apsaimniekotajos Pierīgas reģionos no nākamā gada varētu palielināties no 8 līdz 13 eiro par vienu kubikmetru. Tas nozīmē - ja mājsaimniecībā tiek izmantots 0,24 kubikmetru konteiners, kas tiek izvests divas reizes mēnesī, maksa par izvešanu mēnesī palielināsies par aptuveni 4,12 līdz 6,18 eiro," skaidroja Aizbalts.