Jaunākais izdevums

"Lai gan saka – trakiem pieder pasaule, tomēr neviens negrib būt traks, – vismaz es ne," apliecina Viesturs Rudzītis.

picturegallery.33e003a6-fe4b-49b8-bac2-651d588546eb

Pazīstamais psihoterapeits nule kā klajā laidis savu pēdējo gara darbu, fundamentālo pētījumu Pie tēva, kurā veicis veselu jūru zinātnisku secinājumu par cilvēka psihes darbību, tai skaidrojumu meklējot sengrieķu mitoloģijā. Kā domā Viesturs Rudzītis, tur atspoguļojas cilvēka dzīve un attiecību modeļi, kas darbojas joprojām, arī Latvijas sabiedrībā. Un mums, latviešiem, viss vēl tikai priekšā, uzskata Viesturs Rudzītis: Latvieši baidās nosaukt lietas īstajos vārdospsihoterapeits.

Jūs rakstāt grāmatas populārzinātniskā stilā par psiholoģiju – vai Latvijā cilvēki tās lasa, vai latviešiem piemīt vajadzīgā pašizziņas tieksme?

Nesūdzos, pašlaik jāgatavo savas pirmās grāmatas Bendes meitiņa un viņas tēvs trešais izdevums, jo iepriekšējie divi metieni ir pārdoti. Tiesa, naudas izteiksmē šie rādītāji nav nekādi, toties ir interese, un es pat teiktu, ka man ir savs lasītājs.

Vai tie būtu jūsu pacienti?

Jā, protams, bet ir daudz cilvēku, kuri pie manis nenāk. Varbūt viņi ir gatavojušies, bet, izlasījuši manu grāmatu, sapratuši, ka viņiem ar to pietiek.

Spriežot pēc tautasdziesmām, latviešiem būtu jābūt līdzsvarotiem dzīves uztverē visos līmeņos – sākot no erotiskiem priekiem un beidzot ar tēva un mātes attiecībām ar saviem bērniem. Vai jūsu ārsta prakse rāda, ka šie uztveres arhetipi ir dzīvi?

Spriežot pēc tautasdziesmām, latvieši daudz ko norij, nepasaka, bet izskaistina – viņi baidās izteikt smalkas lietas. Tautasdziesmās, tāpat kā Raiņa un Aspazijas sarakstē, ir ļoti daudz deminutīvu. Tās ir bailes nosaukt lietas īstajos vārdos, tāpēc tiek teikts vēlamais, it kā radot jaunu realitāti. Bet tā patiesā realitāte bieži vien paliek neverbalizēta, līdz ar to – nepārvaldīta. Un tas liecina par bailēm.

Manuprāt, dainas ir sava veida latviešu svētie raksti...

Mums ir viena ļoti smaga lieta, proti, latviešu folklora nav personificēta un lokalizēta. Mūsu iesākto pasaku, ka vienam tēvam bija trīs dēli, kāds jūds vai grieķis tūlīt pārtrauktu ar jautājumu – kā viņus visus sauc un kurā vietā viņi dzīvo? Tas ir ļoti būtiski, jo norāda uz atbildības uzņemšanos vai izvairīšanos no tās un sevis neapzināšanos. Tas ir latviskās mentalitātes fenomens. Mana zviedru kolēģe deviņdesmitajos gados, vairākas reizes pabijusi latviešu bērnu namā, lai nogādātu tur humāno palīdzību, bija šokā. Viņa teica: "Tu zini, kas man sagādāja vislielākās šausmas? Tie mazie bērniņi visi kā viens domāja, ka viņu vārds ir Jānis..." Protams, tas ir arī audzināšanas jautājums. Bet es te gribu uzsvērt psihes īpatnību. Piemēram, ja mums abiem nebūtu vārdu un mēs domātu, ka esam Jāņi, tas mūs intelektuāli un emocionāli spēcīgi ierobežotu – pazustu kaut kas ļoti personisks, vienlaikus mēs šķirtos no atbildības. Tas ir baiļu un atbildības jautājums. Grieķu mītos vai jūdu teikās visur ir vietvārdi un personvārdi, cita lieta, ka mēs pēc gadu tūkstošiem vairs nevaram šos cilvēkus identificēt. Bet viņi ir uzņēmušies atbildību, nosaukdami savus vārdus.

Un ko mums mācīties no latviešu mītiskajiem arhetipiem?

Latviešu mitoloģija balansē zemākajā – ktoniskajā līmenī, kas saistīts ar zemi un mātišķo, kad cilvēki ir tikko dzimuši, nākuši no dzemdes. Tur atrodas vislielākā enerģija, bet vismazākā diferenciācijas pakāpe.

Tātad mēs esam ļoti sen apstājušies...

Var teikt, ka esam ļoti jauni. Mums viss vēl priekšā! Bet attiecībā uz kultūru, sadzīvi, biznesu vai politiku mēs esam sasnieguši titānisko attīstības līmeni, kurā ir diferencēti vīrišķības jautājumi un notiek karš kurš kuru, no sērijas, kuram krutāka mašīna, nevis – kas pēc manis paliks.

Šī Latvijas situācija ir unikāla vai tipiska?

Te nav nekā unikāla. Strādājot ar psihoterapeitiskiem pacientiem, kad viņos nobrūk virsslāņi, atklājas gan titāniskais, gan ktoniskais līmenis, jo – kad saņemam likteņa triecienus, mēs vienmēr regresējam. Tā ir atkāpšanās tur, kur drošāk, kas senāks, līdz ar to mēs kļūstam mazāk diferencēti – viss smalkums nobirst. Tādēļ var sacīt, ka jebkurā kultūrā var saskatīt visu, kas bijis cilvēces un individuālajā attīstībā. Patiesībā to visu var saskatīt pat vienā pilsētā vai ģimenē. Koks aug no saknēm, tiecas attīstīties līdz vissīkākā zariņa galam, un kaut kur izaug sēkla – visdiferencētākais, kas vien kokam var būt, jo tur koncentrējusies visa informācija.

Latvijā ir ļoti daudz vientuļo māmiņu – kas no tā izriet, kādus secinājumus var izdarīt par sabiedrību?

Tas liecina par matriarhālā elementa ļoti izteikto spēku Latvijā. Bieži notiek tā, ka sieviete iegūst mātes lomu un nav gatava dalīties varā ar vīrieti. Sieviete izmanto vīrieti kā sēklas donoru un labākajā gadījumā dabū no viņa vēl kādu atbalstu bērna audzināšanai.

Kādas sekas gaidāmas šādai sabiedrībai?

Jautājums ir nevis par to, kurā punktā mēs esam, bet – uz kuru punktu virzāmies. Svarīga ir tā filma, nevis fotogrāfija. Dinamika. Kad sieviete dzemdē un tad metas tam bērnam virsū, aizmirstot visu pasaulē – viņai nevajag nekādus vīriešus vai seksu. Būtībā tāds bērns ir spiests māti apkalpot.

Bet bērni taču pēc savas dabas ir mīļi vampīriņi, kas nemitīgi prasa uzmanību, ēdienu, kopšanu un rotaļas.

Man nepatīk šis vārds, bet bērnam tiešām tas pienākas. Bērns ir visradošākais elements ģimenē un sabiedrībā vispār, viņam būtu jādod resursi, lai varētu attīstīties. Ja vecākiem šādu resursu nav, bet tā vietā ir vientuļā māte, kura izmantojusi vīrieti vai noticis otrādi, tad notiek cīņa par eksistenci visās nozīmēs: materiālā, garīgā, emocionālā. Ļoti bieži šāds bērns dabū dzīvot mātei, nevis attīstīt sevi. Viņš vairs nav vampīrs, bet – donors. Un tā ir bērna izmantošana. Tas notiek ļoti bieži! Šī sabiedrība pieprasa varoni, kas izglābs savus vecākus.

Jauniešiem Latvijā šodien bieži vien jābūt uzņēmīgākiem nekā viņu vecākiem – vai to vispār no cilvēka var prasīt, vai tas viņus nedeformē?

Protams, deformē, jo dot jau var tikai tik, cik tu esi saņēmis. Runājot pragmatiskās, nevis emocionālās kategorijās, tu vari radīt augstvērtīgu produktu tad, ja esi saņēmis augstāko izglītību.

Izklausās, ka mūsu sabiedrība ir slima...

Es izvairos būt diagnostiķis. Tā vietā dodu cilvēkiem shēmas, lai viņi paši varētu sevi diagnosticēt. Korekti ir katram pašam noteikt savu diagnozi. Un tad nāk jautājums: "Vai varētu būt, ka ar mani ir tā?" Mūsu sabiedrībā mātes loma ir ļoti spēcīga, savukārt tēva loma – ļoti vāja. Ktoniskajā attīstības stadijā māte dzemdē dēlu, precas ar viņu un audzina vīrieti.

Briesmīgi!

Piekrītu, bet tā notiek ļoti bieži.

Tomēr, cik saprotu, tas nav fizisks, bet vairāk – garīgs process, jo nav jau nekādi senie matriarhāta laiki, kurus jūs apskatāt grāmatā Pie tēva, kad mātes gulēja ar saviem dēliem.

Es tā neteiktu. Nav jau svarīga tā fiziskā gulēšana. Svarīga ir psiholoģiskā gulēšana; ir tik bieži gadījumi, kad māte pamet savu vīru, jo izvēlējusies dēlu. Nevis seksam, bet kaut kam daudz svarīgākam. Un dēls jūtas izmantots. Kad māte tēvam dēla priekšā saka: «Tu esi idiots, bet dēls gan man ir foršs, vīrietis, kādam jābūt!» – ir gatavs konflikts starp tēvu un dēlu. Tāds dēls ir spiests kļūt par mātes sapņu īstenotāju. Viņš ir mātes varonis.

Bērni atkārto vecāku kļūdas – vai šis apgalvojums ir patiess un uz kādām parādībām to var attiecināt?

Bērns vienmēr neapzināti mēģina atrisināt vecāku konfliktus. Un, ja šo konfliktu atrisināšana prasa atkārtot vecāku kļūdas, bērns to arī dara. Kāpēc cilvēki simtreiz kāpj uz tā grābekļa? Lai saprastu, kā tas darbojas. Tiklīdz tiek ieraudzīts šis darbības mehānisms, kļūdu atkārtošana beidzas. Tikai to mehānismu ir grūti ieraudzīt. Bet pati kļūdu atkārtošana attiecas uz visām dzīves sfērām, kurās cilvēks izpaužas. Tās visas var sadalīt divās daļās: darbā un hobijā. Darbā ir viena motivācija – man kaut kas jānopelna. Tur sava individualitāte jāpakļauj prasībām, kādas ir darbā, un, ja individualitāte traucē nopelnīt, tā ir jānoslēpj, jo darbs pieprasa sevis noliegumu. Bet hobijus cilvēki izvēlas tādus, kuros viņi var dzīvot, respektīvi, sevi parādīt.

Bet tas jau nav ideāls dzīves modelis.

Man gan tas šķiet ideāls. Darbā ir jānopelna nauda, ko varētu iztērēt hobijos – dzīvē.

Bet saka taču, ka laimīgākie ir tie, kuriem darbs ir kā vaļasprieks.

Tie ir visnelaimīgākie cilvēki!

Bet tā vismaz bieži apgalvo radošo profesiju pārstāvji: mūziķi, aktieri, gleznotāji, literāti...

Nu, mākslinieki vispār ļoti bieži ir putrā, jo viņiem darbs un hobijs saiet kopā. Līdz ar to viņi nevar saprast, kad sevi jāierobežo un kad – jāizpauž.

Cik procentuāli jūsu pacientu vidū ir mākslinieku?

Man, protams, ir bijuši gan mākslinieki, gan biznesmeņi un intelektuāļi, bet psihoterapeitam pacienti nav ne simtos, ne tūkstošos. Taču es varu pateikt, ka māksliniekam ir grūtāk norobežot to savas dzīves sfēru, kur viņam ir jāsaņemas – savas problēmas noslēpt sevī, izturēt, pakļauties prasībām, kas nāk no sociuma – radīt pieprasītu produktu, no tās sfēras, kur viņš var būt pats.

Jums pašam darbs un hobijs ir nodalītas lietas? Un kādi ir jūsu vaļasprieki?

Protams, tās man ir nodalītas sfēras! Man patīk fotografēt, es diezgan nopietni spēlēju basketbolu – divreiz nedēļā trenējos, braucu uz veterānu mačiem Eiropas un pasaules čempionātos. Arī rakstīšana man ir hobijs. Bet ar pacientiem man ir jāstrādā viņu interesēs, es esmu viņiem, nevis otrādi, man nav tiesību prasīt, vai man patīk. Tas ir mans darbs! Turpretī fotografēt gan es varu to, ko gribu, un spēlēju, kad vēlos. Basketbola laukumā varu uzvesties, kā gribu, pasakot arī vienu otru stiprāku vārdu. Ļoti svarīga ir robeža starp to, kur es aizturu un kur – izpaužu sevi.

Cilvēks dzīvē atzīst aizsniedzamas un neaizsniedzamas vērtības – vai Latvijā par tādām pieņemtās atrodas līdzsvarā? Acīmredzami notiek vērtību devalvācija, jo, runājot par jebkāda veida pakalpojumu vai karjeru, pirmais un vienīgais jautājums skan – cik man par to maksās?

Mums ir svarīgi iegūt drošību, tāpēc nauda ir tik nozīmīga. Brīvi uzdrīkstas būt iztikušu, dzīvē kaut ko sasniegušu cilvēku bērni, kuri jau dabūjuši zināmu drošību. Bet šodien uz skatuves bieži vien darbojas pirmā paaudze, kurai pašai viss jāizkaro. Jaunībai vienmēr ir svarīgi iekarot dzīves telpu, un šī ir jauniešu sabiedrība. Bet tādas sabiedriskās grupas, kurās dominētu garīgas vērtības, nav tik daudzskaitlīgas. Par līdzsvaru mēs šeit nevaram runāt. Šeit sabiedrība ir maz diferencēta, tai viss vēl priekšā.

Vai jums šī apziņa palīdz dzīvot?Viesturs Rudzītis: Latvieši baidās nosaukt lietas īstajos vārdos

Es dzīvoju jau tagad. Esmu no šīs sabiedrības norobežots un nejūtos atkarīgs no tā, kādi putniņi ir citiem galvā. Mūsu politiskā sistēma ir pietiekami attīstīta, lai es varētu būt brīvs. Jūtos brīvs un atdalīts no tā, kas notiek avīzēs vai Finanšu ministrijā. Es no tā neciešu, mana dzīve ir cita, un tās kvalitāti veido citas lietas.

Vai tā vajadzētu visiem justies – pofig, kas šai valstī notiek, mani tas neskar?

Tas nav pofig, tā ir neatkarība. Senās Grieķijas demokrātijas subjekts bija juridiski neatkarīgs pilsonis, piemēram, kā Sokrāts, kurš bija arī psiholoģiski neatkarīgs un sprieda no tāda viedokļa: es neesmu kāda klana daļa, ar ko man būtu jārēķinās, man jārēķinās ar savu saprašanu par šo pasauli.

Ziedonis runāja par sevis kopšanu, sabiedrības kopšanu un ideālu kopšanu...

Matriarhāts rada autoritāras, centralizētas struktūras vertikāles, tādas daudzpakāpju atkarības sistēmas – kā Padomju savienība, komunistiskā partija vai katoļu baznīca. Bet, tamlīdzīgās struktūrās iesaistīts, tu nevari būt brīvs.

Tātad mēs neviens nevaram būt brīvi, ja dzīvojam matriarhālā sabiedrībā?

Es tajā nedzīvoju, tikai kontaktējos ar šo sabiedrību. Individuālismu pieprasa tikai patriarhāla sabiedrība, kas uzliek atbildību pašam par sevi, un tam nav nekāda sakara ar vienaldzību par to, kas notiek apkārt. Tur cilvēki veido interešu grupas nevis pēc klanu, bet «es tā domāju, jūtu un gribu realizēt mērķus» principa. Ir taču milzīga starpība, vai sabiedrisku organizāciju izveidojuši ārsti, kuri strādā vienā lielā slimnīcā, vai privātprakses īpašnieki. Kā diena pret nakti! Viena ir atkarīga, otra – neatkarīga struktūra, kurā balsošana notiek par vērtībām. Bet šodienas politikā mums nav nevienas neatkarīgas struktūras, būtībā nav nevienas pilsoniskas partijas vai tādas, kurā būtu individuālisti.

Turpinot sarunu par līdzsvaru – vai var teikt, ka Latvijā nav notikušas tā dēvētās debesu kāzas, vīrišķo un sievišķo dziņu un funkciju savienošanās, vairojot harmoniju?

Jūs tagad gribat no manis izspiest sociālu diagnostiku.

Lasot jūsu grāmatu Pie tēva, šāda diagnostika šķita iespējama.

Vispār man ir doma par triloģiju, otrā grāmata būs par Raini un Aspaziju kā protogonistiem, kuru dzīvē izpaudās tas, ko deleģēja latviešu tauta. Un trešā grāmata būs par to, ko jūs man jautājat, par latviešu mentalitāti, to, kā esam veidojušies, cik daudz mūsu attiecībās ir mātišķā un cik – tēvišķā. To var redzēt arī pēc tā, ko tauta izvēlas, piemēram, par prezidentu vai vadītāju.

Latvijā ļoti daudz sieviešu ieņem vadošus amatus, kaut vai mūsu preses biznesā, par ko tas liecina?

Parastā interpretācijā ¬tas liecina par sieviešu līdztiesību. Bet mūsu gadījumā tas vairāk liecina par mātes lomu, kas apvienojusies ar sievietes vīrišķo daļu.

Cik noprotu, līdz minētajām debesu kāzām vai un jaņ līdzsvaram vēl daudz jāpiestrādā.

Mūsu tradīcijā tomēr ir pakļaut citām vērtībām šo vīrišķo un sievišķo principu. Attiecību komercializācija ir izplatīta vairāk nekā vīrišķā un sievišķā satikšanās. Es arī savā grāmatā rakstu par prostitūtas un sutenera lomām attiecībās. Neviens labāk par Blaumani nav parādījis to, kā komerciālais faktors konfliktē ar emocionālo izvēli un gūst pārsvaru. Un es domāju, ka šī tendence turpinās un pastāvēs vienmēr jebkurā sabiedrībā. Noteicošais vienmēr būs izdevīguma princips, gan veidojot attiecības, gan dibinot ģimeni. Respektīvi, cilvēks nedomā un nejautā sev, ko viņš mīl. Viņš sev jautā, kas viņam ir izdevīgi vai – bez kā viņš var aiziet bojā. Tas ir ļoti saprotams reflekss, jo izdzīvošana ir primāra. Ne velti Otrā pasaules kara laikā franču sievietes kļuva par nacistu mīļākajām, vienlaikus esot pretošanās kustībā.

Un skaistā mīla ir tikai filmās un grāmatās?

Tas, ko cilvēki sauc par mīlestību, ļoti bieži ir pretējais – atkarība no siltām čībām. Man ir tik spēcīga nepieciešamība pēc viņa, ka es sev un citiem ieskaidroju, ka tā ir mīlestība. Domāju, mīlestība ir tādi salāti, kurus katrs gatavo citādi. Tā ir enerģija, kas liek izdarīt neizdarāmo, ko tu vari paveikt varbūt reizi dzīvē.

Piemēram, ko?

Nopelnīt miljonu!

Cik aktuāli, vai ne?

Atmest dzeršanu.

Kad sabiedrībai grūti laiki, viņa sāk gaidīt tā dēvēto romantisko varoni, kurš būtu apveltīts ar pārcilvēciskām īpašībām – izdarīt to, ko ierindas cilvēks nespēj. Lai gan runā par dažādām krīzēm, latvieši šādu varoni negaida, gluži otrādi, gandrīz vai dievina viduvējību. Ko no tā varam secināt?

Kas ir viduvējība? Kad tu uzraksti dzejoli un gaidi – tevi tūlīt metīs gaisā, labi apmaksās vai iecels tronī, kad tu nospēlē lomu un gaidi meiteņu un ziedu ielenkumu?! Tā jau nav nekāda varonība. Varonība nozīmē, teiksim, divdesmit gadus sekot savai idejai, negaidot, ka kāds tevi sapratīs vai par tavu cīņu maksās. Tā ir tava pārliecība. Tirgus ekonomika nerada nevienu arhitektūras šedevru, tā rada komerciāli izdevīgu, ērtu vidi. Bet šedevri vai brīnumi rodas citā vietā, tur, kur sastopas gara, asiņu un naudas elite. Mēs nevaram prasīt, lai šis laiks būtu atbildīgs par to, lai rastos varoņi. Varoņi rodas pretēji, kā atbilde laikam. Šodien mēs jūtamies tik nedroši, ka neuzdrošināmies veikt lielus darbus, kas prasa, piemēram, divdesmit gadus. Kad viss tiek vērtēts pēc komercializētiem rādītājiem, arī tu pats kļūsti par viduvējību. Tāpēc ir tik svarīgi radīt vērtības par spīti, kas ir spējīgas pastāvēt pašas par sevi. Tikai tās ir kaut kādā veidā jāaizsargā. Un tas nav valsts uzdevums! Tā var uzskatīt vienīgi atkarīgs cilvēks. Piemēram, es nevarētu rakstīt, ja gaidītu, lai kāds to nofinansētu. Resursu atrašana ir manis paša atbildība.

Cilvēks ar maģistra grādu Latvijā tiek uzskatīts par vidusmēru pretstatā melnstrādniekiem ārzemēs, kas ir cietēji un varoņi. Vai laimes meklētāji ir pašsaprotama masveida parādība, no psihologa viedokļa raugoties?

Tie ir drosmīgi cilvēki, kuri nesēž uz vietas, bet meklē, kur var kaut ko nopelnīt. Tas ir tieši tas, ko vajag! Meklē, kur tev ir izdevīgi! Padomju laikā, būdams Straupē galvenais ārsts, es audzēju tulpes un dālijas, man bija pushektārs ar ziediem. Rudeņos caurām naktīm tos ieziemoju, pavasaros sūtīju tās kastītēs uz Krieviju, un atpakaļ nāca nauda.

Acīmredzot aploksnītes jums neviens nedeva...

Nedeva. Tā būtu otra alternatīva. Nav jau runas par izdzīvošanu, bet attīstīšanos. Un es biju atradis savu izeju. Ja tu esi atradis labāko risinājumu, aizbraucot uz Īriju vai Angliju, dari to! Ja tev nauda nav tik svarīga un tu gribi kļūt par pasaules līmeņa aktieri, uz priekšu!

Kas ir pats svarīgākais cilvēka dzīvē?

Attīstība. Un tajā nauda ir kā asinsrite. Pats neesmu talantīgs uz naudu un biznesā nevarētu strādāt. Zinu cilvēkus, kuri attīsta lūzerismu un saka – man nauda nav vajadzīga, esmu ārpus konkurences. Tā ir kaut kāda pretkapitālisma pseidoideoloģija, kas būtībā ir pret attīstību! Nauda tomēr ir zināms kritērijs, kas pasaka, vai tu vari kaut ko un gādā pats, vai tu tikai gaidi, kad tev dos.

Bet mūsu sabiedrības vairākums ir ļoti nabadzīgs – vai viņi visi ir neveiksminieki?

Nekad Latvijā nav bijis augstāks dzīves līmenis kā tagad. To nevajadzētu aizmirst.

Es atminos, kā padomju laikā dzīvoja pensijas vecuma ļaudis...

Es runāju par dzīves līmeni vispār, nevis sociālajām garantijām. Padomju savienībā pensionāri bija labāk nodrošināti.

Latvija ir samērā homofoba zeme, ar ko jūs to skaidrotu?

Ar bailēm. Cilvēki nav informēti par to, kas ir homoseksualitāte, kā tā izpaužas un kādas attiecības veido. Bet tā nav specifiska attieksme, jo tieši tāpat cilvēki attiecas arī pret, piemēram, internetu, no kura nekā nesaprot. Šī iemesla dēļ man nav sanācis noorganizēt savu grāmatu tirdzniecību tīmeklī. Cilvēki vienkārši ir pieraduši grāmatas iegādāties veikalos. Latvijas sabiedrība ir ļoti konservatīva attiecībā pret homoseksualitāti.

Vai pats esat bez kompleksiem?

Man piemīt mazvērtības sajūtas, nevis komplekss. Tas ir Adlera dalījums. Kompleksi cilvēku nobloķē, bet mazvērtības sajūtas stimulē tiekties uz priekšu.

Vai jums nav jocīgi dažreiz ieraudzīt savas psihologa teorijas paša tuviniekos, piemēram, cilvēkā, ko mīlam, parasti ieraugām kādu noslēpumu, kaut ko vairāk, nekā domājam, bet jūsu gadījumā varbūt ir gluži otrādi?

Tā nav. Būdams psihoterapeits, es kā analītiķis visumā skatos no malas, gandrīz vai no Dieva pozīcijas. Bet ģimenē tu pats esi uz laukuma – tēvs vai dēls. Tu nevari būt psihoterapeits saviem bērniem. To skatījumu jau nenosaka zināšanas, bet loma. Arī basketbolu ir spēlējuši treneri – tas ir ārprāts! Psihodrāmā eleganti var redzēt, kā, ieliekot cilvēku jaunā lomā, viņš mainās. Kad esmu pie stūres, es nesaprotu tos, kuriem ir jāvelkas pāri ielai, bet pats kājām šķērsoju gājēju pāreju ar izteiktu pašvērtības sajūtu, šo patīkamo procesu paildzinot.

Ko iedomājāties, pūšot deviņdesmit svecītes no Latvijas dzimšanas dienas tortes?

Attīstību, individualitāti, tēvu – to es novēlētu Latvijai. Mēs pašlaik neesam individuāla valsts ar savu seju, bet valsts, kas laimīgi iekārta Eiropas tīklos un nokļuvuši drošībā ar iespēju augt. Uz ripojoša akmens sūna neaug – tagad varam sākt skatīties, kas vispār notiek, kur mēs īsti esam. Tieši tāpēc es pievērsos grieķu mītam, rakstot par psiholoģiju daudziem, ne tikai mediķiem, saprotamā valodā. Uz Latvijas simtgadi man būs grāmata par latviešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp tūkstoš zelta meklētājiem Latvijas Klondaikā viņš bija viens no retajiem, kas tiešām uzgāja zelta dzīslu. Helmara Rudzīša komerclietu mākslai piemita īsti amerikānisks tvēriens.

Viņa dzīvē svarīgs bija viss. Kas zina, ja nebūtu Helmars Rudzītis Pirmā pasaules kara bēgļu gaitās Petrogradā iepazinis operu, vai būtu viņš kļuvis par skaņuplašu fabrikas Bellacord Electro īpašnieku? Un tieši paziņa – Nacionālās operas korists Roberts Vizbulis 30. gadu sākumā viņu ieintriģēja ar ideju par jaunas rūpniecības nozares dibināšanu Latvijā.

Kas zina, vai Helmars Rudzītis būtu nodibinājis izdevniecību Grāmatu Draugs, ja nebūtu studējis tieslietas Latvijas Universitātē? Jo, iespējams, secen būtu gājusi iepazīšanās ar laikraksta Jaunatnes dzīve izdevēju Nikolaju Spranci un nojausma par to, kādus kalnus spēj gāzt īstā reklāma īstajā laikā. Ja tā, tad Helmara Rudzīša dzīvē nebija nekā nejauša. Viena tikšanās veda pie otras, otrā – pie trešās, paverot iespēju laukus, kas aicināja rakt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viestura Liguta kontā ir vairāk nekā 20 dežūru gadi intensīvās terapijas nodaļā, darbs ar studentiem, klīnikas vadīšana, vairākas grāmatas, un šogad arī — viens no augstākajiem sasniegumiem medicīnas zinātnē, publikācija New England Journal of Medicine.

Publikācija balstās uz darbu, kas veikts kopš 2003. gada, sadarbojoties vairākām Rīgas Stradiņa universitātes klīnikām un pētot intravenozo narkotiku lietotājus, kuriem novērots unikāls, iepriekš nezināms kustību traucējumu sindroms, līdzīgs parkinsonismam.

Šis sindroms tika atklāts efedrona lietotājiem, kuri šo narkotisko vielu gatavo paši, izmantojot pretklepus tabletes, etiķa esenci un kālija permanganātu. Šāda «recepte» ir izplatīta bijušās Padomju Savienības teritorijā, skaidro Viesturs Liguts. «Nelaime ir tā, ka tādā veidā vēnās tiek ievadīts mangāns, kurš izgulsnējas galvas smadzenēs un gados salīdzinoši jauniem cilvēkiem rada neatgriezenisku invaliditāti.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Darbaspēka izmaksas pieaug lēnāk

Madara Laicāne, 67084401,15.09.2008

«Valsts aparātā strādājošo darbaspēka izmaksas atpaliek tikai no finanšu starpniecības uzņēmumu darbinieku izmaksām un apsteidz visu pārējo nozaru darbaspēka izmaksas,» uzsver SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka izmaksu pieauguma temps gada otrajā ceturksnī samazinājies - gada laikā pieaugums jau bijis mazāks par ierastajiem 30%, raksta laikraksts Dienas bizness.

Pieauguma tempa samazinājums nav bijis ļoti būtisks, un to daļēji var skaidrot arī ar darba algu legalizācijas tendences turpināšanos. Tomēr patlaban ekonomikā ir iespējama recesija un iekšzemes kopprodukta rādītājs vairākus ceturkšņus varētu būt ar mīnuszīmi, un, iespējams, tas varētu radīt vēlmi daļai uzņēmēju pāriet atpakaļ uz aplokšņu algām. «Abpusēji saprotamām uzņēmēju un valsts attiecībām varētu būt izšķiroša loma sociālekonomiskās situācijas stabilizācijā, jo biznesa pārvietošanās vairāk uz pelēko zonu var radīt lielas galvassāpes valdībai nākamā gada budžeta plānu izpildē,» norāda E. Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaundibinātā hokeja kluba Dinamo Rīga prezidents, enerģiskais latviešu miljonārs Viesturs Koziols ir optimists pat šajā, biznesam sarežģītajā, laikā. Apsvēris ideju pamest šo valsti, viņš izšķīries par labu nākotnei Latvijā.

Viens no Latvijas ceļa dibinātājiem, Ivara Godmaņa padomnieks privātā biznesa jautājumos, laikraksta Atmoda komercdirektors, viens no kompānijas Formus dibinātājiem, Latvijas Krājbankas padomes priekšsēdētājs, Kluba 21 biedrs, Aerokluba prezidents, jauniešu organizācijas Avantis prezidents, Andrejsalas fotostudijas Imagine izveidotājs un tā tālāk. Kurš tad Latvijā nezin Koziolu?!

picturegallery.443f0605-8cbb-4e85-8a11-17d369e39cfd

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Nebanku kreditētāji: PTAC kampaņa kropļo konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū

Elīza Grīnberga, speciāli DB,08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Uzraugošā iestāde nedrīkst jaukties konkurencē starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem, turklāt - izmantojot nodokļu maksātāju naudu.

Ātrie kreditētāji Valsts kontroli aicinās izvērtēt PTAC sabiedrības izglītošanas kampaņas atbilstību mērķiem, kā arī budžeta līdzekļu izmantošanu

Lielākā daļa no nebanku aizdevēju izsniegtajiem kredītiem ir distances kredīti, taču, pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) domām, tas ne vienmēr ir piemērotākais veids preču iegādei, un cilvēki, tos aizņemoties, neapzinās potenciālās grūtības tos atdot, tādēļ kopā ar Latvijas Universitāti veikts pētījums par ātro kredītu izmantošanu Latvijā un uzsākta kampaņa iedzīvotāju izglītošanai. Ātro kredītu devēji apšauba tā kvalitāti, uzsverot, ka pētījums ir virspusējs un kampaņa veidota, lai kauninātu patērētāju, kas nav labākais izglītošanas veids. Tādēļ uzņēmumi aicinās Valsts kontroli pārbaudīt nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, uzsverot, ka jau pašlaik rūpīgi izvērtē aizņēmēju spēju atdot aizdevumu, kā arī uzlabojas izsniegto kredītu kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroliere Inguna Sudraba ir cilvēks bez vājībām un pagātnes kļūdām. Viņai nav netikumu, nav aizdomīgu draugu un nepareizas politiskās pieredības. Viņa ir cilvēks, kuram nav, ko pārmest.

Inguna Sudraba tika piesaukta, meklējot Valsts prezidentu un premjeru. Daudzi uz viņu skatās kā uz jauno politisko mesiju. Tā dēvētā vienkāršā tauta viņai raksta atbalsta vēstules un uz ielas ķer aiz piedurknes, lai sasveicinātos. Tikmēr ierēdņi Ingunu Sudrabu aizmuguriski sauc par «dzelzs lēdiju», kurai neesot emociju.

picturegallery.5c214d10-9ff6-43b8-8a6e-59b05efb6951

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - FOTO: Luminor atver jauna koncepta klientu apkalpošanas centru

Žanete Hāka,05.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor Tērbatas ielā atvērusi jauna koncepta klientu apkalpošanās centru, kura papildus finanšu konsultācijām tiks piedāvātas telpas individuālam darbam, biznesa tikšanām un publiskiem pasākumiem.

Šogad banka investējusi jaunās IT sistēmās, pārveidojusi klientu apkalpošanas centrus un darba vietas, reaģējot uz klientu paradumiem un tendencēm, atklājot centru, stāstīja Luminor vadītāja Kerli Gabriloviča.

Luminor veiktā aptauja liecina, ka 85% klientu Baltijas valstīs bankas pakalpojumus izvēlas saņemt e-vidē.

«Pērn atvērām pirmo Luminor pašapkalpošanās punktu Cēsīs, bet šodien ejam tālāk, atverot durvis jauna koncepta apkalpošanas centram Tērbata, kas būs tikšanās vieta gan vietējiem uzņēmējiem, gan aktīviem un uzņēmīgiem cilvēkiem. Šobrīd klientiem arvien svarīgākas kļūst tikšanās vietas – ne tikai ar bankas speciālistiem, bet arī ar saviem biznesa partneriem, un to varēs darīt jaunajā Luminor klientu apkalpošanas centrā,» saka Luminor pārdošanas vadītājs Normunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuva nebūs izņēmums - eirozonas vārti veras plašāk

Mārtiņš Apinis, Egons Mudulis, Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, Sanita Igaune,13.01.2014

Krāsaina monēta divu litu nominālvērtībā, ko rotā četru slavenu Lietuvas kūrortpilsētu - Birštonas, Druskininku, Neringas un Palangas - ģerboņi.

Foto: ELTA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperts: Veikalu apvienošanās ļauj cerēt uz zemākām cenām

,06.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīkla Nelda pāriešana IKI un Cento veikalu īpašnieka uzņēmuma Palink kontrolē veicinās lielāka spēlētāja izveidošanos, un tas palielinās konkurenci mazumtirdzniecības tirgū, kas patērētājiem nozīmēs izdevīgākas cenas, tā Dienai norādījis SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Darījuma rezultātā SIA Palink (IKI un Cento veikalu ķēdes īpašnieki) iegūs izšķirošu ietekmi SIA Ozolu nami, kas savukārt iegūst SIA Nelda preču zīmi un citus aktīvus (pamatlīdzekļus).

Saskaņā ar SIA Palink sniegto informāciju, pēc apvienošanās darījuma īstenošanas tā nav plānojusi pārtraukt mazumtirdzniecību nevienā no tirdzniecības vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Topošajā Ogres novada kvasa un alus ražotnē iecerēts saražot 40 tonnas produkcijas gadā

LETA,15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada Suntažu pagastā topošās kvasa un alus ražotnes plānotais ražošanas apjoms paredzēts no 50 līdz 150 litriem dienā jeb 40 tonnas gadā, aģentūru LETA informēja Ogres novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs.

Tajā paredzēts ražot vairāku šķirņu alu, kas tiks pozicionēts augstākās kvalitātes kategorijā ar tam atbilstošu cenu, tāpēc nepastāv risks, ka tas varētu veicināt nelabvēlīgu dzeršanas paradumu izplatību pagastā. Paredzēts ražot arī bezalkoholiskos dzērienus - kvasu, bezalkoholisko alu, atkarībā no sezonalitātes un izejvielu pieejamības arī atspirdzinošos dzērienus, izmantojot vietējos augļus un ogas.

Sapožņikovs atklāja, ka būvniecības ieceres materiālos ir minēts, ka uz vietas tiks veikta saražotās produkcijas mazumtirdzniecība. Tirgu savas produkcijas noietam uzņēmējs meklēs pats.

Pats ražotnes īpašnieks Jānis Rudzītis ziņu aģentūrai LETA atklāja, ka ražotnē plānots ieguldīt personiskos līdzekļus 50 000 eiro apmērā. Šī ideja tapusi piecu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas finanšu ministra Alekseja Kudrina atkāpšanās var kaitēt Latvijas eksportētājiem un palielināt investoru riskus, jo, iespējams, valsts ekonomiskā politika turpmāk būs nepārdomātāka, atzīst Db.lv aptaujātie eksperti.

«Kudrins līdz šim ir glābis Krieviju no lielām nepatikšanām. Straujās izaugsmes laikā pirms 2008. gada krīzes, kad kāpa naftas cena, Krievijas politiskajā elitē bija daudz cilvēku, kas vēlējās šo naudu iztērēt, taču Kudrins panāca, ka daļa no tās tika uzkrāta. Tas palīdzēja Krievijai salīdzinoši veiksmīgi pārlaist krīzi, pretējā gadījumā viņiem varēja klāties gluži kā Latvijai,» Db.lv skaidroja DnB NORD Bankas Ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Līdzīgās domās ir SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis, kurš norāda, ka Kudrina realizētā fiskālā politika ļāva mazināt valsts ārējo parādu un izveidot finanšu rezerves, kas bija pozitīvs signāls ārvalstu investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķi baidās, ka tiesu sistēma varētu būt pārāk spēcīga. Kam patiesībā kalpo Saeimā sēdošie tautas kalpi, ko Latvijā nozīmē būt «savējam» politiskajām aprindām, un — vai pie mums politiķi rēķinās ar demokrātiskas valsts tradīcijām, ko var izdarīt, ja īpašumā ir medijs?

Par to visu intervijā stāsta bijušais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, tagad — AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns.

Ekonomikas krīze ir ieviesusi savas korekcijas daudzās jomās. Kā tā ir ietekmējusi situāciju tiesu sistēmā?

Tie procesi, kas notiek visā valstī, ietekmē arī tiesu sistēmu, tajā strādājošos. No vienas puses, es saprotu, ka ir krīze, un mums visiem ir jādod sava artava, jācieš savi zaudējumi. Turklāt domāju, ka tiesu sistēmā strādājošie nav tik sliktā situācijā kā zemnieki vai skolotāji. Tajā pašā laikā budžeta un algu samazināšana, kas šobrīd notiek, ilgākā laika periodā atstās ļoti negatīvu iespaidu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Viesturs Koziols oficiāli kļuvis par sporta kluba Barons atbalstītāju, ziņo esports.lv.

«Jau par tradīciju bija kļuvis, ka Barons prezidents Ivo Zonne reizi gadā man piezvana, lai uzdotu tikai vienu jautājumu - vai neesmu mainījis domas par vīriešu basketbola atbalstīšanu,» sacīja Viesturs Koziols.

«Mūsu kluba mērķis ir neieslīgt Latvijas sportā valdošajā bezcerībā, bet gan sekmīgi turpināt strādāt, lai izcīnītu trofejas gan Latvijā, gan Eiropā. Viestura Koziola pievienošanās mūsu klubam vērtējams kā nozīmīgs morāls un materiāls atbalsts,» portālām norāda Barons prezidents Ivo Zonne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā citus gadus jūlijā, arī šogad konservēšanas sezonā pieaug pārdotā cukura daudzums, aģentūrai LETA pauda aptaujātie mazumtirdzniecības tīkli.

SIA "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban pilnā sparā rit dažādu ievārījumu, marinējumu un citu ziemas krājumu gatavošana, kas novērojamas arī atsevišķu preču pieprasījuma izmaiņās.

"Ja apskatām pieprasījuma izmaiņas pēc dažādām marinēšanai un konservēšanai nepieciešamajām garšvielām, var secināt, ka šogad ziemas krājumi, iespējams, tiek plānoti lielākā apjomā," teica Bagātā, piebilstot, ka, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums pēc cukura, etiķa un citronsulas ir audzis par aptuveni 20%, savukārt sāls pieprasījums - teju par 50%.

Tāpat Bagātā minēja, ka pieprasījums pēc cukura šogad visvairāk pieaudzis Vidzemē un Kurzemē, savukārt pēc sāls un etiķa - Latgalē. Līdztekus viņa atzīmēja, ka iedzīvotāji mēdz preces konservēšanai iegādāties iepriekš akciju laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 24.martā plāno skatīt rīkojumu projektus par e-lietas programmas pirmā posma ieviešanas termiņa pagarināšanu līdz 2021. gada 30. novembrim, jo COVID-19 negatīvi ietekmējis e-lietas programmas lietotāju apmācības tempu, informē Tieslietu ministrijā.

Termiņa pagarinājums nepieciešams arī lai nodrošinātu tiesu gatavību e-lietas ieviešanai un novērstu e-lietas projektu programmas pirmā posma testēšanas kavējuma riskus.

E-lietas programma paredz ieviest elektronisku lietu izmeklēšanu, tiesvedību un sodu izpildes procesu, nodrošinot lietas dalībniekiem un citām procesā iesaistītajām personām vienuviet elektroniski pieejamu visu informāciju par lietu – sākot no pirmstiesas procesa un beidzot ar nolēmuma izpildi.

Piemēram, procesā iesaistītajām personām vienuviet būs iespējams iepazīties ar lietas materiāliem jebkurā laikā, iesniegt vai aizpildīt elektroniskās veidlapas, elektroniski saņemt nolēmumu ar juridisko spēku, veikt nodevu un procesuālo izdevumu apmaksu, aplūkot nozīmētos tiesas sēžu datumus, audio un video protokolus, elektroniski veikt saziņu ar tiesu un saņemt citus pakalpojumus tiešsaistē, ļaujot efektīvāk īstenot savas likumiskās tiesības un intereses konkrētā procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas autoparka kuģis jāiegriež klimata dimensijas virzienā

Linda Zalāne, speciāli DB,28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības jomā Latvijas autoparka nākotne gulstas uz daudzu pleciem – sākot no pašiem autobraucējiem, līzinga izsniedzējiem, degvielas tirgotājiem un beidzot ar valsts politikas veidotājiem.

Ikgadējā DB rīkotajā auto forumā Auto2019 viens no galvenajiem tematiem bija Latvijas autoparka nākotne CO2 samazinājuma kontekstā un tika izteiktas bažas, ka, virzot autoparka kuģi pašreizējā virzienā, ES direktīvas prasības 2030. gadā nebūs iespējams sasniegt.

«Pavisam nesen Latvijas auto parkā ir ienākusi jauna dimensija – klimats. Tam ir arī mērķi – tuvākais no tiem 2030. gadā, kas paredz 6% samazinājumu CO2 izmešu apjomam salīdzinājumā ar 2005. gadu. Pagaidām statistikas dati liecina, ka Latvija šajā laika periodā plānu neizpildīs tuvu pie diviem milj. tonnu jeb divas trešdaļas no visa autoparka emisijām, kas ir šobrīd. Tas ir ļoti daudz. Varam arī nesatraukties, ja šķiet, ka maksāt soda naudas par mērķa neizpildīšanu būs izdevīgāk nekā kaut ko darīt lietas labā. Vienmēr ir izvēle. Protams, ir dažas mazas, labas lietas, kas jau ir ieviestas, piemēram, uzlādes punktu tīkls elektroautomobiļiem, kuru realizē CSDD, kā arī sabiedriskā transporta joslas, pa kurām var braukt arī elektroauto. Tomēr ar to visu ir par maz, lai kuģi, kas virzās nepareizā virzienā, pagrieztu,» uzsver Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Luminor: Šogad mājokļu kreditēšanas tirgus kāpumam ir ļoti labi priekšnoteikumi

Db.lv,01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot pirmā ceturkšņa rezultātus mājokļu kreditēšanā, var pavisam droši teikt, ka arī šī joma sāk vasarīgi sasilt, stāsta Luminor Privātpersonu apkalpošanas vadītājs Normunds Rudzītis.

«Redzam, ka cilvēku interese un izsniegto mājokļa kredītu skaits aug katru dienu. Luminor lielākais kāpums bija martā, kad mūsu hipotekārā kredīta darījumi sasniedza 32% no kopējā tirgus – tas nozīmē, ka stiprinām savas pozīcijas, izsniedzot katru trešo hipotekāro kredītu.»

N.Rudzītis stāsta, ka kāpums martā skaidrojams ar jauno paplašināto Altum programmu, kas ir īpaši piemērota jaunajiem speciālistiem. Tai ir liels pieprasījums, un pieteikumu skaits turpina augt. Jau šobrīd Luminor izsniegtie kredīti kopā abās Altum programmās sasnieguši gandrīz pusi no kopējā hipotekāro kredītu skaita.«Šogad mājokļu kreditēšanas tirgus kāpumam ir ļoti labi priekšnoteikumi un milzīgs potenciāls, kas veicinās gan mājokļu iegādi, gan renovēšanu, gan būvēšanu un nenoliedzami uzlabos kopējo dzīves vides kvalitāti,» saka Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO Starptautiskās darba organizācijas jaunākajās prognozēs par darba tirgus attīstību pasaulē Latvijai pārāk iepriecinoša aina netiek zīmēta – būtiska bezdarba samazināšanās nav gaidāma.

Vietējo ekspertu prognozes gan ir optimistiskākas – bezdarba līmenis sarūk, tiek radītas jaunas darba vietas. Jūtams arī algu kāpums, taču ar šiem rādītājiem jābūt uzmanīgiem. «Situācija Latvijas darba tirgū pakāpeniski uzlabojas – to raksturo gan bezdarba kritums, gan arī nodarbināto skaita palielināšanās,» stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne DB norāda, ka Latvijā situāciju joprojām būtiski ietekmē salīdzinoši lielais bezdarbnieku skaits. «Mēs paredzam, ka 2014.gadā bezdarba situācija varētu nostabilizēties un izteikts bezdarbnieku skaita samazinājums vairs nav sagaidāms,» viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas: Nevajag ļauties panikai, bankomātos izņemot skaidru naudu

Žanete Hāka,13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā radījušas vēlmi daļai iedzīvotāju nodrošināties ar skaidru naudu, taču banku pārstāvji uzsver, ka pastiprināti to nevajadzētu darīt, un jau vairāki tirgotāji paziņojuši, ka pieņem tikai bezskaidras naudas maksājumus.

"Bankomātu monitorings notiek nepārtraukti un šobrīd nav novērota palielināta klientu plūsma izņemt skaidras naudas līdzekļus," saka AS "Swedbank" Mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Protams, jāņem vērā, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana visā valstī var radīt vēlmi nodrošināties ar skaidras naudas krājumiem, tomēr gribētos atgādināt, ka nevajag ļauties panikai – bezskaidras naudas norēķini norit bez aizķeršanās, turklāt jāpatur prātā, ka skaidra nauda ir salīdzinoši netīra un pēc tās lietošanas īpaši rūpīgi jāievēro higiēna un jāmazgā rokas," viņš uzsver. Tāpat pārāk liela skaidras naudas glabāšana var radīt garnadžu vēlmi šo naudu iegūt savās rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru