Jaunākais izdevums

Politiķi baidās, ka tiesu sistēma varētu būt pārāk spēcīga. Kam patiesībā kalpo Saeimā sēdošie tautas kalpi, ko Latvijā nozīmē būt «savējam» politiskajām aprindām, un — vai pie mums politiķi rēķinās ar demokrātiskas valsts tradīcijām, ko var izdarīt, ja īpašumā ir medijs?

Par to visu intervijā stāsta bijušais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, tagad — AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns.

Ekonomikas krīze ir ieviesusi savas korekcijas daudzās jomās. Kā tā ir ietekmējusi situāciju tiesu sistēmā?

Tie procesi, kas notiek visā valstī, ietekmē arī tiesu sistēmu, tajā strādājošos. No vienas puses, es saprotu, ka ir krīze, un mums visiem ir jādod sava artava, jācieš savi zaudējumi. Turklāt domāju, ka tiesu sistēmā strādājošie nav tik sliktā situācijā kā zemnieki vai skolotāji. Tajā pašā laikā budžeta un algu samazināšana, kas šobrīd notiek, ilgākā laika periodā atstās ļoti negatīvu iespaidu.

Kādā ziņā?

Piemēram, lielākais tiesnešu skaits strādā rajonu tiesās, un tā ir rezerve, no kuras nākotnē tiek ņemti tiesneši uz Apgabaltiesu un Augstāko tiesu. Viņu atalgojums tiek samazināts tik dramatiski, ka es baidos - var sākties process, kad no rajonu tiesām perspektīvākie tiesneši aizies prom. Aktīvākie, zinošākie sāks meklēt atbilstošu vietu, kur strādāt.

Arī šajos krīzes apstākļos viņi var atrast atalgojumu, kas būtu lielāks, nekā strādājot tiesā.

Papildinot advokatūras rindas?

Ne tikai. Arī tās jau ir pietiekami papildinātas. Nezinu, cik no viņiem ir gatavi nākt uz tiesas procesiem, bet advokātu mums ir daudz.

Nesen parēķinājām, ka rajona tiesneša atalgojums varētu būt aptuveni tāds kā zemākās nodaļas vadītāja alga kādā no ministrijām, un tas ir diezgan slikti. Mēs vairs nevaram runāt arī par kaut kādām programmām tiesnešu kvalifikācijas celšanai. Nākotnē tas viss atstās ļoti negatīvu iespaidu uz tiesu sistēmu kopumā.

Brīdī, kad tika pieņemts lēmums par kārtējo atalgojuma samazināšanu tiesnešiem, izskanēja bažas, ka tā var tikt ietekmēta viņu objektivitāte, pieņemot vienu vai otru lēmumu. Cik lielā mērā, jūsuprāt, ir pamats šādam uztraukumam?

Nedomāju, ka būtu jāuzskata, ka, jo mazāks būs atalgojums, jo tiesnesis lems neobjektīvāk. Protams, tas varētu palielināt korupcijas risku, bet tas viss ir atkarīgs no to cilvēku godaprāta, kas strādā šajā sistēmā. Nevaram mēs, protams, garantēt par visiem un teikt, ka visi būs kristāldzidri - šāda novērtēšanas mehānisma nav. Taču tradicionāli tiesā ir strādājuši cilvēki, kuri ir šīs sistēmas patrioti. Piemēram, par tiem cilvēkiem, kas šobrīd strādā Augstākajā tiesā, varu galvot, ka viņi ir godīgi. Taču arī viņi nogurst, esot nepārtrauktā stresā.

Cik pareizs, jūsuprāt, bija daļas Latvijas tiesnešu spertais solis, cīnoties par savu atalgojumu, vēršoties Satversmes tiesā (ST)?

Es neesmu starp tiem, kuri tur ir vērsušies. Man šķiet, ka tiesneši vēlas, lai būtu korekts juridisks vērtējums tam, kas ir noticis. Manā skatījumā šādā situācijā, kādā valsts ir, katram no daļas sava atalgojuma ir jāatsakās - tur neko nevar darīt.

Vai šajā gadījumā nesanāk pietiekami jocīga situācija, kad par algām tiesnešiem būs jālemj tiesnešiem?

Jā, bet cita mehānisma, kā to izdarīt, mums nav. ST tiesnešiem ir divējāda situācija, jo, lemjot par citu tiesnešu atalgojumu, viņi zināmā mērā lemj arī par savu algu. Taču kā citādāk šo jautājumu atrisināt... To ir grūti pateikt. Dažkārt tiesnesis nonāk situācijā, kad viņš sāk domāt - mana lieta arī ir ļoti saistīta ar konkrētā gadījuma izskatīšanu. Taču es ļoti ceru, ka ST tiesneši šajā jomā ir ļoti kvalificēti, un viņiem ir spēja savu subjektīvo skatījumu izslēgt no konkrētās lietas skatīšanas. Turklāt nevar jau tā vienkārši pateikt - mēs gribam, lai atalgojums būtu lielāks! Spriedumam jābūt ļoti motivētam, tur būs atzinums, kuru pēc tam vērtēs ne tikai citi tiesneši, bet arī visa sabiedrība.

Sabiedrībā tiek uzskatīts, ka ārsti vienmēr aizstāvēs savas nozares pārstāvjus, policisti - savas utt. Sanāk, ka uz tiesnešiem šādu «cunftes vienotības» jautājumu nevar attiecināt?

Pazīstot ST tiesnešus, domāju, ka viņi lems objektīvi.

Kā jūs kopumā raksturotu pašreizējo valsts un valdības attieksmi pret tiesu sistēmu?

Šī tēma, tāpat kā mantas dalīšanas jautājums, ir mūžīga. Es neteikšu, ka tiesu varai būtu pievērsta pienācīga uzmanība - tā ir izveidojies vēsturiski. Konstitūcija paredz, ka līdzās likumdevējvarai un izpildvarai pastāv arī tiesu vara, tomēr, cik man ir bijusi iespēja kontaktēties ar politiķiem, vienmēr esmu dzirdējis jautājumu - nu kas tā tiesu vara tāda ir? Cilvēki bieži neasociē tiesu kā neatkarīgu tiesu varas atzaru, bet prasa - nu, kas jums tur valdībā notiek? Tad es mēģinu skaidrot, ka mēs neesam tas pats, kas valdība. Politiķi bieži vien nesaprot, cik svarīgi ir, lai tiesu vara būtu spēcīga un neatkarīga, un atbilstoši tam arī tiek pieņemti dažādi lēmumi. Piemēram, jau ilgstoši Saeimā ir jaunais Tiesu iekārtu likumprojekts, kurā ir jautājums par Tieslietu padomes izveidošanu. Tie, kas sevi uzskata par ekspertiem tieslietu jomā, ļoti aktīvi cīnās, lai šādas padomes nebūtu.

Kāpēc?

Man ir iespaids, ka politiķi baidās. Ja Tieslietu padome tiešām tiktu izveidota ar noteiktu funkciju pārvaldīt tiesu sistēmu, tai būtu diezgan noteicoša loma. Manuprāt, politiķi, likumdevēji baidās tik lielu varu deleģēt Tieslietu padomei. Kas tad ir vadošā institūcija Latvijas tiesu sistēmā? Mēs nevaram teikt, ka tā ir AT.

Tieslietu ministrija?

Arī Tieslietu ministrija tā nevarētu būt - tā ir izpildvaras institūcija, ko vada politiska figūra, kas ir saistīta ar dažādām koalīcijas vienošanās lietām utt. Tai turklāt ir ļoti daudz citas funkcijas. Vēl jau mums ir atsevišķi Ģenerālprokuratūra un ST. Visas šīs institūcijas kopā veido tiesu varu. Lai šī vara tiešām būtu spēcīga, ir vajadzīga viena institūcija, kas to apvieno, bet šodien tādas nav. Tieslietu padomei varētu būt šādas funkcijas, bet politiķi bremzē šā jautājuma risināšanu. Varbūt viņi baidās, ka tiesu vara varētu būt pārāk spēcīga. Katram cilvēkam kādreiz dzīvē var nākties vērsties tiesā, un tāpēc ir svarīgi, lai šī sistēma būtu godīga. Svarīgi ir arī tas, lai lietu varētu izskatīt pietiekami ātri.

Nevis tā, kā ir tagad, kad vienas lietas izskatīšana prasa divus gadus?

Divi gadi? Es gribētu teikt, ka tas jau vēl ir labs rādītājs. Ir lietas, kas cauri tiesu sistēmai iet piecus un pat vairāk gadus. Nereti rodas situācijas, ka, kamēr cilvēks iziet cauri visām tiesu instancēm, viņam pat uzvara var gandarījumu nedot.

Jautājums, kas parasti tiek uzdots teju visiem tiesu sistēmā strādājošajiem - vai savā darbā esat izjutis politisku spiedienu?

Nē! Arī tad, kad strādāju AT, nekādu tiešu mājienu nav bijis.

Un tomēr - ņemot vērā jūsu teikto attiecībā uz Tiesu padomes jautājumu, vai neizjūtat politiķu vēlmi padarīt tiesu par vienkāršu instrumentu savu interešu kārtošanai?

Neizslēdzu, ka tāda interese ir atsevišķiem cilvēkiem, kuri droši vien pamatoti tiek uzskatīti par ļoti ietekmīgiem mūsu valstī. Tas attiecas ne tikai uz tiesām, bet arī uz visām tā saucamajām spēka struktūrām. Ir taču labi redzams, ka ir cilvēki, kas vispirms strādā policijā, bet pēc tam dabū darbu vietās, kur ļoti labi maksā. Attiecībā uz tiesu sistēmu ir skaidrs, ka to visu ietekmēt nevar, taču es neizslēdzu, ka ir atsevišķi ietekmējami darbinieki.

Pirms neilga laika Saeimā bija balsojums, kas radīja visai lielu ažiotāžu sabiedrībā: tiesnesis, kurš bija lēmis par apcietinājuma piemērošanu politiķim Aivaram Lembergam - Māris Vīgants netika apstiprināts AT tiesneša amatā. Kā jūs redzat šo lietu?

Šis jautājums šokēja lielu daļu tiesnešu, un es domāju, ka liela daļa uzdeva sev jautājumu - kāpēc tā ir noticis? Pirms apstiprināšanas AT tiesneša amatā cilvēks parasti iziet dažādus «sietus». Ja parādās kāda kompromitējoša informācija, kas varētu traucēt viņa kandidatūru virzīt tālāk, balsojums jau var tikt prognozēts. M. Vīganta gadījumā nekādas informācijas, kas liecinātu, ka viņa kandidatūru varētu neapstiprināt, nebija. Ir dīvaini, ka vairāk nekā 40 deputāti nobalsoja «pret», bet 14 atturējās, kas arī faktiski nozīmē «pret». Te rodas jautājums - kas Saeimas deputātiem ir zināms tāds, ko nezina tiesu sistēmā strādājošie, ko nezina AT priekšsēdētājs utt. Tad parādījās informācija, ka notikušais balsojums varētu būt bijusi atriebība konkrētajam tiesnesim, jo kādu lietu ir spriedis tā vai citādi... Ja tiešām tā arī ir, tad notikušais tikai vēlreiz apstiprina domas, ka mūsu parlaments atsevišķās jomās ir ietekmējams. Ja ir tā, tad Saeimas deputāti ir nevis tautas kalpi, bet gan kaut kā cita. Neviens jau arī nav pateicis, kāpēc ir balsojis pret Vīganta kandidatūru, un līdz ar to paliek jautājums, uz kuru tomēr ir jāatbild. Kurš tad ir vācis par viņu informāciju un tik pārliecinoši to pasniedzis vairāk nekā 40 deputātiem, ka viņiem bija pārliecība, ka Vīganta spriedumi neatbilst AT tiesneša darbam?! Žēl, ka par šo jautājumu nebija pietiekami liela rezonanse sabiedrībā.

Nevar gan teikt, ka šādas rezonanses nebija…

Uzskatu, ka rezonansei sabiedrībā par šo jautājumu bija jābūt daudz lielākai, jo īstenībā tas ir signāls par Latviju kā valsti - kādā veidā tiek kārtoti jautājumi mūsu valsts parlamentā. Ja tiešām pret M. Vīgantu nobalsoja konkrētā sprieduma dēļ, domāju, tas ir ļoti draudīgs signāls pārējiem tiesnešiem. Ne tikai tiem, kas izskata ar A. Lembergu saistītas lietas. Nākamreiz parādīsies kādas citas ietekmīgas personas lieta tiesā... Nu skatieties, vīri... Pienāks attiecīgā situācija un jums var parādīt, kurš te ir saimnieks valstī. Tas ir signāls, kas neliecina par Latviju kā tiesisku un demokrātisku valsti. Ja notiek nerēķināšanās ar demokrātiskas valsts tradīcijām, tad attiecīgajiem cilvēkiem vai nu nav, ko zaudēt, vai arī viņi ir pārliecināti par savu visvarenību.

Šajā kontekstā es vienkārši iedomājos, ko gan cilvēks, kas ilgus gadus ir bijis ģenerālprokurora amatā, lai dara pēc tam?! Man pašam situācija bija vienkāršāka - pēc AT priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas beigām man bija garantēta tiesneša vieta. Šķiet, ka mūsu valstī ir izveidojusies sistēma - ja tu esi «savējais», lai ko arī kompromitējošu tu būtu izdarījis, vienalga atradīsies kāda laba vieta. Bet ja nu neesi «savējais»? Piemēram, es neesmu runājis ar bijušo KNAB šefu Alekseju Loskutovu, bet esmu no cilvēkiem dzirdējis, ka viņam klājas diezgan sarežģīti ar darba meklējumiem. Viņš gan kaut ko mēģina darīt politikā, bet es nezinu, vai tas īsti ir viņa aicinājums. Līdzīga situācija, manuprāt, būs ar Maizīša kungu. Ņemot vērā, kas notiek ar M. Vīgantu, grūti pateikt, kādas ir Maizīša kunga perspektīvas.

Neesat apsvēris domu iet politikā?

Nezinu... Ceru, ka kādi izaicinājumi manā dzīvē vēl būs.

Vai jums ir bijušas lietas, kad pēc lēmuma pieņemšanas iekšēji paliek sajūta, ka no likumiskā aspekta, protams, viss ir pareizi, bet pēc taisnības - tā nu ir, kā ir?

Jā! Arī tagad, salīdzinoši neilgajā laikā, kopš es strādāju Administratīvo lietu departamentā, ir bijušas tādas lietas un sajūtas. Taču man ir gandarījums, ka kopīgiem spēkiem risinājums tomēr tiek atrasts. Tas, vai vienmēr mēs to varam izdarīt, ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Tā tomēr ir liela atbildība, jo no mūsu lēmuma ir atkarīgs tas, kā lieta tiek izskatīta.

Vai, jūsuprāt, tiesas process nereti neizvēršas par prokurora un advokātu izrādi, nevis iespēju noskaidrot lietas būtību?

Šīs abu pušu attiecības zināmā mērā ir dabiskas, jo ir tomēr sacensības princips, kad prokurors uztur apsūdzību, bet advokātam ir jāaizstāv sava klienta intereses.

Mēs nevaram aizliegt medijiem par šīm lietām rakstīt, bet man šķiet, ka ne vienmēr ir pareizi, ka pirms procesa pārāk daudz kaut kādās diskusijās iesaistās prokurori vai advokāti, izmantojot medijus, paužot savu viedokli. Tas kaut kādā mērā varētu tikt uzskatīts par spiedienu uz tiesu. Vienā no medijiem taču regulāri ir informācija par kaut kādu lietu, kas tiek izskatīta apgabaltiesā, un tās kontekstā vienmēr kaut kas tiek pārmests prokuratūrai. Visiem cilvēkiem, manuprāt, ir acīm redzami, ka konkrētais medijs vairs nav objektīvs - tas strādā viena cilvēka interesēs. Var jau būt, ka tas ir saprotams - medijs arī pieder šim cilvēkam. Taču es nedomāju, ka tā ir demokrātiskas valsts pazīme.

ASV un vēl vienā otrā valstī, mēģinot izvairīties no tiesas ietekmēšanas, tiesas zālē ir aizliegta fotografēšana un filmēšana, ļaujot vien zīmēt tur esošos. Vai, jūsuprāt, šāda pieeja ir pareiza?

Tāpat kā daudzās citās jomās, arī te mēs esam tādā kā attīstības posmā. ASV un Anglijā šie noteikumi ir diezgan strikti. Zviedrijā viss notiek ļoti atklāti. Savukārt Latvijā notiek «mētāšanās» kaut kur pa vidu abām šīm pieejām. Grūti pateikt, kāds būtu tas īstais risinājums. Galvenais ir tas, lai nebūtu spiediena uz tiesu. Svarīgi, lai tiesnesim, pieņemot lēmumu, nevajadzētu baidīties, kas nākamajā dienā būs par viņu sarak-stīts.

Kopš jūsu pēcteča Ivara Bičkoviča apstiprināšanas AT priekšsēdētāja amatā viņa vārds pārsvarā ir izskanējis saistībā ar dažādām ažiotāžām par pilsonības iegūšanas jautājumu utt. Vai, skatoties no šodienas skatpunkta, jūsuprāt, viņa virzīšana šim amatam bija pareizā izvēle?

Ētisku apsvērumu dēļ nebūtu labi, ja es atbildētu uz šo jautājumu. Man bija cita kandidatūra AT priekšsēdētāja amatam, taču AT plēnuma vairākuma viedoklis bija, ka Bičkoviča kungs ir jāapstiprina. Vairāk šeit nav, ko komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv,17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgas intereses, pieredze, piederība kādai kopīgai organizācijai – viss veido kopības sajūtu. Tas ir dabisks psiholoģisks process, kura rezultātā veidojas doma par savējiem. Savējiem nereti tiek piedēvētas vairāk pozitīvas īpašības attiecībā pret citiem. Tas ir novērojams praktiski visur, kur vien cilvēki pulcējas un veido grupas, apvienības, valstis vai klubus. Tāds arī ir mērķis – būt klubā, būt ar savējiem. Un bizness ir tikai viena no vidēm, kurā vērojams šis fenomens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu rūpniecība – spoža vēsture un nozīmīgs eksports šodien

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,31.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Eksperti: bieži privātmāju pārdevēji dzīvo ilūzijās

Lelde Petrāne,28.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Skrivanek Baltic vadītāju Aigu Veckalni

Lelde Petrāne,23.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild valodu pakalpojumu uzņēmuma Skrivanek Baltic vadītāja Aiga Veckalne.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Valodas ir mana sirdslieta jau no studiju laikiem. Studējot baltu filoloģiju, patika tekstu rakstīšana un rediģēšana, un jau tad sāku aktīvi tulkot. Likteņa nejaušības dēļ satiku korporācijas Skrivanek Grupa īpašnieku, kurš tālajā 2002. gadā piedāvāja veidot pirmo uzņēmuma pārstāvniecību Baltijā. Šādi hobijs kļuva par biznesu, ļaujot iegūt daudz jaunu zināšanu un prasmju un attīstīties profesionāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Latvija zaudē piecas pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā

Žanete Hāka,28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām, informē Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Centrāltirgus atdzimst jaunā veidolā

DB,11.05.2021

Artis Druvinieks, SIA “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs.

Foto: no SIA “Rīgas Centrāltirgus” arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO,VIDEO: 25 miljonus vērtā Ventspils koncertzāle gatavojas startam

Monta Glumane,19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Vieglprātīga attieksme pret līgumiem mēdz ļauni atriebties

Dienas Bizness,16.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas jūras kuģotāju līdz šim omulīgajās kajītēs sācis smakot pēc sēra. Uz vietas veiktie pētījumi liecina, ka vainojams paši zināt kas - zināmais nelāgās smakas izplatītājs. Kā nelabais iekļuvis jūras ļaužu darba un atpūtas telpās? - Ar viltu. Bet vai šī viltība un sekojošā smakošana bija nenovēršama? - Visdrīzāk, ka bija gan novēršama, jo nelabais jau atkal ir slēpies tur, kur velna klātbūtne prognozēta izsenis - detaļās.

Konkrētā smaka rodas sakarā ar paredzamo prasību par sēra satura desmitkāršu samazināšanu flotes degvielā, ko pašu Baltijas un Ziemeļjūras arājiņu pirms dažiem gadiem apstiprinātā vienošanās Starptautiskās jūrniecības organizācijā paģērēs, sākot no 2015. gada. Bet acīmredzama juku kunga klātbūtne ir ellīgajā viedokļu, prognožu un situācijas traģisma novērtējumu mučkulī, kur viedokļu gamma ir no apokaliptiskām vīzijām līdz atmešanai ar roku. Proti, tiklīdz tiek tieši jautāts par konkrētām ar aplūkojamo problemātiku saistītām detaļām, skaidrs ir viens - nekas nevienam nav ne vella skaidrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 9,86 miljardus eiro

Db.lv,18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Lielākās nodokļu iemaksas veikuši degvielas tirgotāji, tiesa, mainījies saraksta līderis. Lursoft izpētījis, ka VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā visvairāk samaksājusi SIA "Orlen Latvija" (278,95 miljoni eiro), kas iepriekšējos gados atradās trešajā pozīcijā aiz SIA "Neste Latvija" un SIA "Circle K Latvia".

Otrajā vietā ir "Neste Latvija" ar 202,84 miljoniem eiro, trešajā - "Circle K Latvia" ar 190,72 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir SIA "Baltic Sales Network" ar 142,1 miljonu eiro, piektajā vietā - SIA "Philip Morris Latvia" ar 124,77 miljoniem eiro, sestajā vietā - SIA "Pirmas" ar 109,56 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir AS "Amber Latvijas balzams" ar 86,87 miljoniem eiro, astotajā vietā - AS "Latvijas gāze" ar 78,51 miljonu eiro, devītajā vietā - "Neste Oyj" ar 72,95 miljoniem eiro, bet desmitajā vietā - SIA "MV Group Distribution LV" ar 70,74 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Latvija zaudē divas pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā, noslīdot uz 44.vietu

LETA,30.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2015.-2016.gadam Latvija ierindota 44.vietā starp 140 aplūkotajām pasaules ekonomikām.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad Latvija bija pakāpusies no 52. un 42.pozīciju, šis Latvijai ir bijis kritums par divām vietām.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 36.vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 41.pozīcijas. Savukārt Igaunija, kura iepriekšējā gadā ieņēma augsto 29.vietu, šogad ierindojas 30.pozīcijā.

Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Vācija, pakāpjoties par vienu vietu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Savukārt 2014.-2015.gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Somija ir noslīdējusi uz 8.vietu. Pārējās vietas pirmajā desmitniekā ir sadalītas līdzīgi kā pērn, un tajā joprojām atrodas Holande, Japāna, Honkonga un Zviedrija. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2015.-2016.gada desmitnieku noslēdz Apvienotā Karaliste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja jāsēžas pie stūres, labāk nedzert pat vienu alus glāzi

Ceļu policists Verners Vangravs,05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto Līgo svētku statistika apliecināja – lai gan to cilvēku skaits, kuri sēžas pie stūres reibumā, samazinās, joprojām atrodas autovadītāji, kuri riskē ar savu un līdzcilvēku veselību un dzīvību.

Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, savā izvēlētajā maršrutā nesastopot ceļu policiju, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Problēmu pilnībā izskaust nav iespējams. Naudas soda palielināšana par pārkāpumiem situāciju būtiski neuzlaboja – tas liecina, ka vairāk jāstrādā pie preventīviem pasākumiem un izpratnes veidošanas, nevis sodu politikas.

Arī viena alus glāze var izraisīt uzmanības traucējumus

Atskatoties uz aizvadītajiem Līgo svētkiem, fiksētā statistika nav visai iepriecinoša. Sabiedrība jau savlaicīgi tika informēta par pastiprinātu ceļu policijas ekipāžu darbību svētku periodā un pēc tā, taču daļai autovadītāju tas nebija pietiekams šķērslis un viņi sēdās pie stūres reibumā. Policija fiksēja 70 šādus autovadītājus, turklāt daļai no viņiem alkohola līmenis asinīs pārsniedza vienu promili. Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, nesastopot ceļu policiju savā izvēlētajā maršrutā, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Tā nav likumsargu vaina, bet gan ļoti nepareizs domāšanas modelis, kas valda daļā sabiedrības. Neatkarīgi no soda apmēra vai veida vienmēr atradīsies kāds, kurš uzskatīs, ka drīkst braukt reibumā. Tāpat ir aplami domāt, ka trīs izdzertas alus pudeles neietekmē braucienu - arī neliels alkohola daudzums organismā var izraisīt uzmanības un koncentrēšanās samazināšanos. Palielinās arī agresivitāte un avāriju risks. Ja jāsēžas pie stūres, tad labāk nedzert pat vienu alus glāzi. To vienmēr cenšamies atgādināt autovadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura rezultāta sasniegšanai ir vajadzīgs laiks, tāpēc no katras situācijas mums jāspēj paņemt kaut vai mazumiņš, kas palīdz nonākt pie lielā mērķa, atzīmē Lelde Kļaviņa, SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

“Nekad nevar gribēt, ka viss notiks tagad un tūlīt, jo sasniegumi, līdzīgi kā māja, ir jābūvē no pamatiem - soli pa solim,” norāda L.Kļaviņa. Viņa uzskata, ka biznesa veiksmes pamatā primāri ir spēja nesarežģīt vienkāršas lietas un vienmēr atgādināt gan sev, gan saviem komandas biedriem, kas ir galarezultāts, ko uzņēmums kopā ar saviem darbiniekiem vēlas sasniegt. Ja nākotnes vīzijas vai vizualizācijas trūkst, bieži vien mēs darām lietas tikai darīšanas pēc, taču mums vienmēr ir jāstrādā kopīgā mērķa vārdā, un to nekad nevajadzētu aizmirst, spriež SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

No finansēm līdz mārketingam

“Skolas laikos man labi padevās matemātika, tāpēc pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA),” stāsta L.Kļaviņa. “Ja godīgi, tolaik es vēl īsti nezināju, kas ir tas virziens, kurā profesionāli vēlos doties, tāpēc izlēmu sevi izaicināt un savus spēkus izmēģināt REA. Lai gan pārsvarā studijas saistījās ar biznesu un finansēm, mums bija arī vairāki kursi, kuros apguvām mārketingu. Šī joma man šķita ļoti dinamiska, radoša un aktīva, tāpēc diezgan ātri sapratu, ka tas ir lauciņš, kurā vēlos sevi pilnveidot un attīstīt. Arī pēc augstskolas absolvēšanas aktīvi meklēju darbu tieši mārketingā, tādēļ nokļuvu starptautiskā uzņēmumā Unilever. Sākotnēji darbojos šajā kompānijā kā jauno zīmolu vadītāja, taču pēc nepilniem diviem gadiem kļuvu par klientu mārketinga speciālisti - sadarbojos ar vairākiem zīmoliem un izstrādāju tiem konkrētus piedāvājumus ar mārketinga aktivitātēm. Jāsaka, ka laiks Unilever man vienmēr paliks atmiņā ar ļoti pozitīvām emocijām - tas bija enerģisks un interesants darbs, kas man ļāva daudz mācīties. Tāpat šajā uzņēmumā ieguvu arī daudz jaunu draugu, un daži no tiem ieņem svarīgu vietu manā dzīvē arī joprojām,” atzīmē L.Kļaviņa, kura pēc divarpus gadiem Unilever nolēma mārketingu iepazīt no citas perspektīvas un sāka darbu reklāmas aģentūrā Ze Guru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane,31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Intervija ar jauno Infogr.am izpilddirektoru: kas ir kopīgs Infogr.am un Google?

Anda Asere,05.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģitāra ražo skaņu, kas ir produkts. Mārketings ir skaņas pastiprinātājs. Ja skaņa ir slikta, pastiprinātājs nepalīdzēs. Vari pastiprināt, cik vien gribi, bet tas tik un tā būs tikai troksnis

Tā intervijā DB pauž Miko Jervenpē (Mikko Järvenpää), jaunais Infogr.am izpilddirektors. Sanfrancisko dzīvojošais soms Miko Jervenpē pavisam nesen kļuvis par Latvijas datu vizualizācijas rīka Infogr.am izpilddirektoru. Lai arī mūsdienu virtuālajā vidē valstu robežas komunikācijai netraucē, viņš katru mēnesi aptuveni nedēļu ir Rīgā, lai kopā ar komandu un uzņēmuma dibinātājiem Uldi Leitertu, Raimondu Kaži un Alisi Semjonovu satiktos klātienē un kaltu uzņēmuma attīstības plānus. Šobrīd uzņēmumā strādā 21 cilvēks un Miko ir pirmais darbinieks Infogr.am Sanfrancisko birojā. Sarunā ar DB viņš stāsta par to, kāpēc izvēlējies strādāt Latvijas uzņēmumā, atceras pirmo iespaidu par Latvijas biznesa vidi un domā, ka uzņēmuma vadībai jāļauj cilvēkiem strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdī, kad būvniecība atsāksies, būs jāspēj ierādīt vieta debesskrāpjiem, uzskata arhitekts Andris Kronbergs

Kamēr būvniecība pierimusi, ir īstais brīdis visus spēkus veltīt plānošanai, kas neļautu atkārtot straujās izaugsmes gados pieļautās kļūdas, uzskata arhitekts Andris Kronbergs. Viņš uzskata, ka pilsētai jāveido konkrētas stratēģijas, kas paredzētu mērķtiecīgu attīstību, piemēram, jaunā Rīgas centra izveidei Daugavas kreisajā krastā. Lai arī arhitekts atzīst, ka viss savulaik attīstītajās vīzijās attēlotais, visticamāk, nekad netiks uzbūvēts, viņš uzskata, ka jaunu Rīgas centru Daugavas kreisajā krastā mēs kādu dienu varētu ieraudzīt.

Straujās attīstības laiks būvniecībā, kad mājas auga viena pēc otras, ir aiz muguras un joprojām nav atsācies. Ko mēs esam mācījušies no šajā laikā pieļautajām kļūdām?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Indijā viss ir iespējams

Sagatavoja Linda Zalāne,03.10.2014

Parasti cilvēki, kas pelna naudu, kā vien var, un ir priecīgāki par bagātajiem eiropiešiem.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa valūtu tirgus ekspertu prognozē eiro cenas samazināšanos un ASV dolāra vērtības pieaugumu

Atšķirīgajam eirozonas un ASV ekonomikas veselības stāvoklim joprojām pēc lielākās daļas valūtu tirgus ekspertu domām vajadzētu nozīmēt to, ka nākamo 12 mēnešu laikā eiro/dolāra kurss noslīd zemāk. Šonedēļ ASV ekonomikas dati atklāja, ka ASV bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī sarucis līdz 6,1% atzīmei (no 6,3% maijā) un dažādos tautsaimniecības sektoros darbvietu skaita pieaugums bijis samērā straujš. Vēl aptuveni pirms diviem gadiem ASV bezdarba līmenis gozējās nedaudz zem 8,5% atzīmes. Kopumā viss notiekošais tirgus dalībniekiem liek rēķināties, ka pasaules lielākās tautsaimniecības izaugsme būs straujāka, kas ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) var likt domāt par ātrāku ekonomikas stimulēšanas pasākumu izbeigšanu un dolāru procentlikmju palielināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Premjers: Latvijas pakāpšanās konkurētspējas indeksā uzņēmējiem sniedz jaunas iespējas

Dienas Bizness,05.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas foruma publiskotajā Globālās konkurētspējas ziņojumā 2012/2013 Latvija pakāpusies par trim vietām un atrodas 52. pozīcijā. Aizvadītajā gadā Latvija indeksā ieņēma 55. vietu. Premjers Valdis Dombrovskis pakāpšanos saista ar jaunām iespējām uzņēmējiem radīt jaunus produktus.

Pēc premjera domām, pakāpšanās par trim vietām uz augšu pasaules valstu konkurētspējas reitingā ir vēl viens apliecinājums tam, ka Latvijas konkurētspēja pieaug, vēsta LETA. «Tas iedzīvotājiem un uzņēmējiem sniedz aizvien jaunas iespējas radīt jaunus produktus, audzēt to pievienoto vērtību, iekarot jaunus eksporta tirgus un Latvijā radīt jaunas darbavietas,» pauda valdības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru