Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Eiropas vadošo futbola klubu vērtības reitingā pirmajā vietā ierindojas Spānijas Real Madrid un Lielbritānijas Manchester United, katra futbola kluba vērtībai sasniedzot 2,9 miljardus eiro.

Savukārt trīs vadošo futbola klubu (Real Madrid, Manchester United un Barcelona) vērtība veido aptuveni trešdaļu no visu 32 vadošo Eiropas futbola klubu kopējās vērtības, kas ir 26,3 miljardi eiro, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas nozīmīgāko futbola klubu vērtības pētījums Futbola klubu vērtējums: Eiropas elite (Football club’s valuation: The European elite).

KPMG Baltics SIA partneris Ondrejs Fikrle: «Eiropas profesionālo futbola klubu analīze parāda mainīgo ekonomisko situāciju futbolā. Lai gan futbola klubi ir starp pasaulē visatpazīstamākajiem zīmoliem ar ļoti lielu līdzjutēju skaitu visā pasaule, tomēr to finansiālā vērtība ir salīdzinoši maza. Tikai 9 no 32 pārskatā iekļautajiem klubiem vērtība pārsniedz 1 mljrd. EUR. Protams, būs arī interesanti novērot, vai Francijā notiekošais Eiropas futbola čempionāts Euro 2016 ienesīs izmaiņas kopējā futbola klubu novērtējumā.»

UAB Impuls LTU, viens no lielākajiem fitnesa nozares spēlētājiem Baltijas tirgū un vadošā fitnesa klubu ķēde Lietuvā, paplašina darbību, tuvākajā pusgadā atverot budžeta klases sporta klubu tīklu Latvijā, liecina tās sniegtā informācija.

2016. gada pirmajā pusē apmeklētājiem tiks atvērti divi budžeta klases sporta klubi Lemon Gym. Lai nodrošinātu tīkla paplašināšanos Latvijā un Lietuvā Impuls LTU šogad plāno investēt 3 miljonus eiro. 2016. gadā kompānija papildu investēs vēl 2 miljonus eiro, lai turpinātu īstenot biznesa paplašināšanos.

Impuls LTU izmanto divus atšķirīgus zīmolus Impuls un Lemon Gym. Impuls klubi ir premium klases sporta klubi, kas saviem klientiem piedāvā pilna servisa pakalpojumus. Šobrīd zem šī zīmola Lietuvā darbojas 11 sporta klubi. Savukārt, Lemon Gym ir pirmā budžeta klases sporta klubu ķēde Baltijā, kas savas durvis vēra 2015.gadā. Šobrīd Viļnā darbojas četri šāda veida sporta klubi. Lemon Gym klientu skaits salīdzinoši īsā laika periodā esot sasniedzis 4000, taču kopējais Impuls un Lemon Gym fitnesa klubu apmeklētāju skaits Lietuvā patlaban ir 25 000.

Reģistrētas izmaiņas autotirgotāja SIA Domenikss valdē – tajā par valdes locekli iecelta Arta Biruma, liecina Klientu portfelis informācija.

Kopā ar viņu uzņēmuma valdē darbojas arī Andrejs Jansons, Raitis Zeltiņš un Ilze Zoltnere.

Arta Biruma ir personāla atlases kompānijas SIA Eiro Personāls vienīgā kapitāldaļu turētāja, tāpat arī uzņēmējai pieder 2015.gadā dibinātais SIA LikeIT. Līdz jūnija sākumam A. Biruma ieņēma amatu VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca valdē, vadījusi arī sev piederošo SIA Eiro Personāls. Vienlaikus Arta Biruma iesaistījusies arī Latvijas personāla atlases asociācijā.

2017.gadā SIA Domenikss apgrozīja 53,96 milj.EUR, kas, attiecinot pret 2016.gadu, ir pieaugums par 13%. Apgrozījuma kāpumu uzņēmuma vadība skaidro ar mikroautobusu un kravas automašīnu tirdzniecības attīstīšanu un tirgus daļas iegūšanu. Aizvadīto finanšu gadu auto tirgotājs noslēdza ar 338,49 tūkst.EUR peļņu.

Sporta klubi pielāgojas situācijai un piedāvā nodarbības tiešsaistē; par atsaucību nesūdzas.

"Mēs esam pārorientējušies. Es nevarētu sūdzēties, ka mēs bēdājamies un mums iet slikti. Pagaidām esam labi tikuši pāri šai situācijai un piedāvājam treniņus internetā," biznesa portālam "db.lv" saka Kārlis Sprukts, "KSMR Fitness" līdzīpašnieks.

Viņš atzīst - jau kādu laiku domājis, ka varētu pamēģināt piedāvāt tiešsaistes treniņus, bet līdz šim komanda tam īsti neredzēja iemeslu. Tagad, kad sākās ārkārtas situācija, šī ideja atdzima un to nekavējoties īstenoja.

K. Sprukts secina, ka šāda līmeņa pārmaiņām ir vajadzīgs spēcīgs pamudinājums, kas šajā gadījumā ir pandēmijas izraisīta ārkārtas situācija, kuras laikā ir slēgti sporta klubi un daudzi cilvēki atrodas pašizolācijā.

2030. gadā trešā daļa vai pat puse no pašreizējām profesijām izzudīs; galvenais virzītājspēks darba tirgū būs mūžizglītība

Savulaik tik populārais sauklis «Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties!» lieliski atspoguļo mūžizglītības būtību. Lai arī pats apzīmējums mūžizglītība personāla vadītājiem šķiet pārāk akadēmisks, par piemērotāku viņi atzīst mūžizglītošanos, kas vairāk atbilstu starptautiskajam terminam life long learning un ietvertu ne tikai izglītību, bet arī praktiskās mācības, ko šobrīd mēdz dēvēt par darba vidē balstītām apmācībām. Mūžizglītības pasākumus nodarbinātām personām Latvijā pēdējos 3,5 gadus īstenoja arī Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). 2014. gada nogalē pabeigts ESF finansēts projekts 10,2 miljonu eiro apjomā, kurā profesionāli pilnveidojās gandrīz 28 tūkstoši cilvēku no visiem valsts reģioniem.

Pērn Latvijas tirgū ienāca Lietuvas fitnesa klubu ķēde Impuls group ar budžeta klases sporta klubu ķēdi Lemon Gym; ar līdzšinējiem rezultātiem kompānija ir apmierināta, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Mēs aizvien turpinām savu attīstību, meklējam jaunas un labas vietas un mērķējam uz tirgus līdera pozīciju saglabāšanu Baltijā – gan kā budžeta sporta klubu ķēde, gan kā lielākā uzņēmumu grupa, kas strādā ar sporta un fitnesa klubu darījumiem,» saka Vidmants Šugždinis (Vidmantas Šiugždinis), fitnesa klubu ķēdes Lemon Gym pārvaldītāja Impuls LTU valdes priekšsēdētājs un SIA Gym LV valdes loceklis.

«Latvijā turpināsim darboties Rīgā, kur vēl aizvien redzam daudz iespēju un atrašanās vietu. Rīgā 2017. gadā tiks atvērti divi līdz trīs jauni Lemon Gym klubi. Mūsu klubi kļūst lielāki – iepriekš to platība bija aptuveni 1000m², bet mūsu jaunākais atvērtais klubs ir gandrīz 1300m² liels. Mūsu jaunie klubi būs līdz pat 1500m² plaši,» saka V. Šugždinis.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā izveidota tiešsaistes sistēma, kas ļauj pierakstīties uz konsultāciju vai izmeklējumu, neizmantojot ierasto telefonzvana metodi, tā vietā lietojot datoru vai mobilo telefonu.

Pierakstoties caur «e-pieraktu» datorā vai mobilajā telefonā, pacients vispirms izvēlas pakalpojumu vai konkrētu speciālistu. Tālāk sistēma piedāvā veikt pierakstu par valsts apmaksātajiem līdzekļiem vai izvēlēties maksas pakalpojumu. Atveroties pieraksta kalendāram, iespējams redzēt tuvākos pieejamos datumus un laikus. Šobrīd pierakstu var veikt, izmantojot piecus identifikācijas veidus – SEB bankas, Swedbankas un bankas Citadele, kā arī e-parakstu un e-ID sistēmu. Pēc pieraksta veikšanas, pacients saņem apstiprinājuma e-pastu, kurā būs pievienota saite arī vizītes atteikumam. Vizītes atcelšana notiek automātiski, nav nepieciešams sagaidīt apstiprinājumu, un šī vieta uzreiz ir redzama, pieejama citiem sistēmas lietotājiem.

Finanšu ministrija (FM) izsludinājusi Metu konkursu un sarunu procedūru par Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģijas izstrādi un īstenošanu laika posmā no šī gada jūlija līdz nākamā gada janvāra beigām.

Eiropas Komisija 6. jūlijā darīs zināmu oficiālo lēmumu par to, vai Latvija tiek uzaicināta pievienoties eirozonai.

Kā norāda ministrija, izsludinātā metu konkursa mērķis ir izvēlēties spēcīgāko partneri ar labāko ideju par vienotas komunikācijas stratēģijas izveidi un realizāciju, lai atbildētu uz iedzīvotāju jautājumiem par latu nomaiņas procesu uz eiro.

Metu pieteikumu vērtēšanu veiks žūrija, kuru pārstāv:

Baiba Melnace – Latvijas Komercbanku asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste,

Ģirts Rungainis - AS "IBS Prudentia" padomes loceklis,

Ivars Austers – LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors,

Valsts SIA «Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca» valdes locekles amatu atstājusi Arta Biruma, kura šo amatu ieņēma kopš 2016.gada jūlija, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Tādējādi slimnīcas valdē šobrīd turpina strādā valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga un valdes locekle Elita Buša.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas otrdien, 5.jūnijā.

«Lursoft» izziņa liecina, ka Arta Biruma ir amatpersona Latvijas personāla atlases asociācijā un viņai pieder divi uzņēmumi - SIA «Eiro Personāls» un SIA «LikeIT».

Valsts SIA «Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca» ir daudzprofilu slimnīca, kas sniedz pilna apjoma neatliekamo un plānveida medicīnisko palīdzību, kā arī nodrošina pirms un pēc diploma izglītību, veic zinātniskus pētījumus un nodrošina jaunu ārstniecības metožu un tehnoloģiju aprobēšanu un ieviešanu Latvijā.

Ja darba devēji zinātu, kas notiek augstskolās, viņi tos diplomus neņemtu pretī, DB akadēmijas seminārā par personālvadības jautājumiem stāstīja Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma.

«Loģiski domājot - ja mani paaicina novadīt kursu augstskolā, vai man ir motivācija kādu izmest laukā vai neiedot kādam diplomu? Tad kādēļ mēs kā darba devēji šos saņemtos diplomus vērtējam? Jo mēs kā darba devēji no Padomju laikiem, esam pieraduši, kad bija stingri pārbaudījumi un no septiņām grupām augstskolu beidza divas. Šobrīd situācija ir pilnīgi pretēja un augstskolas velk cauri visu ko var izvilkt, jo tas ir bizness. Bet mēs aizvien CV skatāmies, kāda ir cilvēka kvalifikācija, kur studējis un strādājis.

Taču bieži vien cilvēkiem ir skaisti dokumenti, bet nav mīlestība pret darbu un kaut ko palaižam garām. Tādēļ rosinu eksperimentēt un skatīties uz lietām savādāk,» viņa uzsver.

Lielāki uzņēmumi visbiežāk izmanto biznesa konsultantu pakalpojumus, bet jaunajiem, kuri sper pirmos soļus, tam visbiežāk nav naudas, turklāt pieredzējuši uzņēmēji labprāt dalās pieredzē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau vairākus gadus Latvijā darbojas dažādas organizācijas, kas nodarbojas ar mentoringu. Dažādā izpildījumā to piedāvā biedrības, biznesa inkubatori un klubi. «Manuprāt, mentorings ir lieliska iespēja un atbalsts uzņēmējiem, it sevišķi tiem, kas nesen uzsākuši savu biznesu, jo mentora pieredze, zināšanas un kontakti ir ļoti svarīgi. Pēc manas pieredzes, ir gadījumi, kad mentors pilnībā apgāž jaunā uzņēmēja sākotnējo redzējumu par savu biznesa modeli un palīdz izveidot to atbilstoši uzņēmuma nozares un tirgus specifikai. Tāpat mentora pieredze jaunajiem ļauj izvairīties no kļūdām, ātrāk sasniegt savus partnerus un klientus. Būtībā mentors ir kā atslēga uz zināšanām un jauniem sadarbības tīkliem, ko jaunie uzņēmēji var gudri izmantot, tomēr jāatceras, ka mentors nepieņem lēmumus jauno uzņēmēju vietā un atbildība ir pašu rokās,» saka Elīna Leimane, Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora vadītāja. Arvien biežāk viena no biznesa atbalsta instrumentu sastāvdaļām ir mentorings. Arī sociālās uzņēmējdarbības akseleratorā New Door visiem dalībniekiem tiek dots laiks darbam ar mentoriem. «Uzsākot uzņēmējdarbību, mēs reizēm paši nevaram paskaidrot, ko īsti nezinām – mentors var palīdzēt izvairīties no kļūmēm, kaut vai reizēm uzdodot jautājumus, kas liek iziet ārpus komforta zonas,» saka Diāna Lapkis, New Door programmas direktore.

Latvijai ir jāfokusējas uz straujāku eksporta attīstību un privāto investīciju piesaisti, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents un biznesa augstskolas "Turība" īpašnieks Aigars Rostovskis.

Viņš atzīmē, ka patlaban nav nekādu indikāciju, ka Latvijai ir cerības nonākt starp Eiropas turīgākajām valstīm, kas nozīmē, ka līdzšinējā ekonomikas attīstības politika nedarbojas un to steidzami nepieciešams mainīt, fokusā liekot straujāku eksporta attīstību un investīciju piesaisti, nevis dažādu finanšu līdzekļu pārdali.

Rostovskis norāda, lai arī pēc vairāk nekā 30 neatkarības gadiem redzams, ka Latvijas iedzīvotāju labklājība, pēc dažādu pētījumu un rādītāju datiem, ir pieaugusi un valsts ir pilntiesīga Rietumu ekonomikas dalībniece, tomēr šajā Rietumu "bagātnieku klubā" Latvija ir viena no nabadzīgākajām valstīm un diemžēl kaimiņvalstis daudz ātrāk virzās uz labklājīgāko valstu saraksta augšpusi, kamēr Latvija turpina atpalikt aizvien vairāk.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Vidējā līmeņa vadītāji bieži vien pārdod saviem darbiniekiem ideju, ka viņiem maksā maz un nekas nav līdzams, taču jāmaina domāšana, un uzmanība jāvērš uz to, kā darbiniekam palīdzēt nopelnīt vairāk, DB Akadēmijā par personāla vadības jautājumiem ieteica SIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca valdes locekle Arta Biruma. Savukārt trenere Fanija Šitca dalījās padomos, kā uzlabot veselību, strādājot sēdošu darbu.

«Ne vienmēr uzņēmumā tiek pievērsta uzmanība, ko vadītājs saka un dara. Lai cik tas būtu dīvaini, tieši paši vidējā līmeņa vadītāji pārdod saviem darbiniekiem ideju, ka viņiem maksā maz, izmantojot tādus teicienus kā «naudiņa, darbiņš, neko jau nevar darīt». Pareizā rīcība būtu: ja darbinieks atnāk prasīt algas pielikumu un darba devējs norāda, ka par šo darbu maksā labi, un ja darbinieks vēlas saņemt vairāk, tad viņš var palīdzēt attīstīties un pakāpties karjerā. Tādās struktūrvienībās, kur maksā maz, šādas sarunas nenotiek,» uzsver speciāliste.

«Iepriekš nebiju strādājusi kopā ar cilvēkiem, kuri saņem minimālo algu, un viena no manām pēdējā laika atklāsmēm – viņi nemaz negrib nopelnīt vairāk. Ir smuki runāt, ka grib saņemt vairāk, taču viņi negrib nopelnīt vairāk,» saka eksperte. «Varu minēt piemēru savā darbavietā - divas līdzīgas pozīcijas – vienā maksā minimālo algu, bet otrā – nepieciešamas deviņu mēnešu apmācības un cilvēks par to pašu darbu var saņemt par 100 eiro vairāk. Šķiet loģiski, ka visiem vajadzētu stāvēt rindā un mācīties, taču neviens tik ļoti neskrien. Kādu izdodas pierunāt, taču ne vienmēr,» viņa uzsver.

Ir noskaidroti trīs spēcīgāko ideju autori metu konkursā par eiro komunikācijas stratēģijas izstrādi un īstenošanu. Tie ir – MRS grupa sadarbībā ar RCL, Mooz! sadarbībā ar Komunikācijas aģentūra un Hill and Knowlton Latvia. Metu konkursam seko iepirkumu procedūra, kad iepirkuma komisija izvērtēs potenciālos partnerus, informē Finanšu ministrija.

Žūrijas komisija idejas vērtēja aizklāti. Labākās idejas noteica punktu summa, kas veidojās no ekspertu individuāli iesūtītajiem punktiem. Tie piešķirti katrai idejai saskaņā ar nolikumā iekļautajiem vērtējuma kritērijiem. Ideju autori, atverot tā dēvētas devīžu aploksnes, kļuva zināmi tikai vakar. 635 punktus žūrija bija piešķīrusi MRS grupa un RCL darbam, 580 punktus - Mooz! un Komunikācijas aģentūras idejai un Hill and Knowlton Latvia saskaņā ar žūrijas vērtējumu ir 540 punktu.

Aplokšņu atvēršanā piedalījās visu piecu ideju pieteikumu autoru pārstāvji, sabiedrības par atklātību Delna vadītāja Inese Voika, žūrijas komisijas priekšsēdētāja Baiba Melnace, kā arī vairāki iepirkumu komisijas pārstāvji.

Darba tirgus nākotnē veicinās izmaiņas arī citās jomās, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē darba tirgū strādās 6-7 paaudzes, un vienojošais faktors būs sociālie tīkli un tehnoloģiju attīstība, Dienas Biznesa rīkotajā seminārā Kā veidot modernu un motivējošu vidi uzņēmumā? prognozēja Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Personāla vadības daļas vadītāja un SIA Eiropersonāls īpašniece Arta Biruma.

Darba tirgus pašreiz piedzīvo straujas un nozīmīgas izmaiņas, un pasaulē parādās arvien izteiktāka tendence – valstis kļūst ekonomiski labklājīgākas, līdz ar to palielinās iedzīvotāju dzīves ilgums, uzsver eksperte. Rezultātā palielinās proporcija starp tiem cilvēkiem, kuri ir darba tirgus dalībnieki un tiem, kuri nestrādā, piemēram, vēl apmeklē studijas vai ir jau sasnieguši pensiju gadus, turklāt šie skaitļi kļūst aizvien dramatiskāki.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca sadarbībā ar Biznesa efektivitātes asociāciju sākusi darbu pie dažādiem pasākumiem, lai racionālāk izmantotu finansējumu un uzlabotu pakalpojumu kvalitāti.

Kā šodien preses konferencē par efektivitātes pasākumiem slimnīcā teica tās valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga, medicīnas nozare ir ļoti resursietilpīga, tāpēc nepieciešamas dažādas efektivitāti uzlabojošas aktivitātes.

Veselības ministre Anda Čakša norādīja, ka arī veselības aprūpes sistēmas reformā tiek norādīts, ka būtiski efektīvi organizēt darbu tā, lai katrs eiro dotu savu pienesumu. Veselības aprūpes piesaistītā finansējuma apmērs ir liels, tāpēc svarīgi arī šo finansējumu pareizi lietot, piebilda Čakša.

Viņa teica, ka galvenais mērķis efektivitātes uzlabošanā ir panākt, lai pacienti tiktu pareizi sistematizēti, lai netiktu velti tērēts laiks un cilvēkresursi. Slimnīcu darbs jāorganizē maksimāli efektīvi, saglabājot kvalitāti.

Automobiļu tirgotāja SIA «Domenikss» valdes locekļa amatu atstājusi Ilze Zoltnere; atbilstošas izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 14.decembrī, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Ilze Zoltnere SIA «Domenikss» valdes locekles pienākumus pildīja kopš šī gada 1.janvāra.

SIA «Domenikss» valdē turpina darboties Arta Biruma, Andrejs Jansons un Raitis Zeltiņš.

SIA «Domenikss» valdē šogad vairākkārt notikušas izmaiņas pēc tam, kad šī gada 1.janvārī uzņēmuma vienīgā īpašniece un ilggadējā vadītāja Benita Danilenko (iepriekš Sadauska) atstāja valdes priekšsēdētājas amatu.

SIA «Domenikss» ir automobiļu «Mercedes Benz» un «Mitsubishi Fuso» ģenerālpārstāvis Latvijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 3 738 055 eiro.

SIA «Domenikss» apgrozījums 2017.gadā bija 53,959 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 338 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 169 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsys budžetā bija 10,191 miljons eiro.

Automobiļu tirgotāja SIA «Domenikss» valdes locekļa amatu atstājis Andrejs Jansons; atbilstošas izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 14.februārī, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Andrejs Jansons SIA «Domenikss» valdē tika iecelts 2018.gada maijā.

Jauns valdes loceklis uzņēmumā nav iecelts, un šobrīd valdē turpina darboties Arta Biruma, un Raitis Zeltiņš.

SIA «Domenikss» ir automobiļu «Mercedes Benz» un «Mitsubishi Fuso» ģenerālpārstāvis Latvijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 3 738 055 eiro.

SIA «Domenikss» apgrozījums 2017.gadā bija 53,959 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 338 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 169 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts budžetā bija 10,191 miljons eiro.

Koučings ir dzīves uztvere. Tās pamatā ir dzīvot saskaņā ar savām vērtībām, iemācīties tās nepārkāpt un palīdzēt arī citiem ieraudzīt šīs uztveres priekšrocības. Ja kādam ir nepieciešams atbalsts, tad koučš ir tas, kas dod iespēju sevī rast spēku un enerģiju, lai tiektos uz sava mērķi.

Katram ir savs ceļš un vīzija kā sasniegt savus mērķus. Koučš varbūt jebkurš, bet ir vērtīgi pie profesionāļa apgūt pareizo taktiku – kā saprast sevi un palīdzēt otram. Mūsdienās, visiem ir tik daudz iespēju, ka grūti izvēlēties, tās visas apzināt un izvēlēties sev īsto. Lai cilvēks nākotnē būtu gandarīts un laimīgs, svarīgi ir pašam pieņemt savā dzīvē lēmumus, kas is saskaņā ar savām vērtībām. Šie lēmumi bieži ir pretrunā ar to, kas sabiedrībā pieņemts. Ļoti bieži vecāki, priekšnieks, skolotājs, citi cilvēki atrod to, kas mums it kā vajadzīgs, jo sabiedrībā tā ir pieņemts. Patiesībā, katrs pats zina, kas viņam ir labākais, bet gadās, ka mēs nemākam to saskatīt. Mēs neapzināmies savu spilgtāko talantu, bet koučš uz to norādīs, lai cilvēks apzinātos pats savu potenciālu.

Daimler AG ģenerālpārstāvis Latvijā SIA “Domenikss” 2020. gadā strādājis ar 37,7 miljonu eiro lielu apgrozījumu un 1,57 miljonu eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Gadā, kad auto mazumtirdzniecības apjomi valstī samazinājušies par 26%, SIA “Domenikss” apgrozījums sarucis par 18%, savukārt peļņa, salīdzinot ar 2019. gadu, kāpusi par 45%. Nodokļos valstij SIA “Domenikss” 2020. gadā ir samaksājis teju 5,3 miljonus eiro, no kā nozīmīgākā daļa bija PVN un VSAOI nomaksa.

“Gads uzņēmumam ir noslēdzies ļoti veiksmīgi, neskatoties uz to, ka tas ir bijis viens no izaicinošākajiem jaunāko laiku autobūves un mazumtirdzniecības nozaru vēsturē. Rezultāts sasniegts, pateicoties stratēģiskiem vadības lēmumiem, finanšu izmaksu disciplīnai, apjomīgam darbam efektivizācijas uzlabošanā, kā arī kolektīva spējai operatīvi pielāgoties darbam jaunajos apstākļos, nodrošinot nemainīgi augstu apkalpošanas kvalitāti,” stāsta uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Benita Danilenko.

Pārmaiņu organizācijās mazāk nekļūs; vadītājiem straujāk jāiegūst nepieciešamās kompetences, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban ļoti daudzos uzņēmumos paralēli notiek daudz dažādu pārmaiņu, kas saistītas gan ar darbaspēka skaita samazināšanos, gan tehnoloģiju attīstību, situāciju raksturo viena no semināra lektorēm VSIA Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca valdes locekle Arta Biruma.

Lielākā daļa pārmaiņu uzņēmumos netiek novestas līdz galam, un, ja iepriekšējos gadus vadītāju lielākais izaicinājums bija piesaistīt jaunus darbiniekus, tad šobrīd uzmanība jāvelta tam, kā ar ierobežotiem naudas līdzekļiem noturēt labākos darbiniekus un radīt motivāciju strādāt. Tādēļ ceturtdien, 25.augustā, notiks pirmais jaunās sezonas Dienas Bizness Akadēmijas seminārs par patlaban aktuālu tēmu: Kā noturēt labus darbiniekus?.