Jau kādu laiku jauniešu krāšanas paradumi industriāli attīstītajās Rietumvalstīs rada pamatu zināmām bažām. Dažādas aptaujas un dati atklāj, ka jaunākās paaudzes uzkrājumiem neatvēl pietiekamus līdzekļus. Tāpat to gaidas attiecībā uz nākotni mēdz būt krietni vien pārspīlētas.
Piemēram, ASV finanšu uzņēmuma TD Ameritrade aptaujas rezultāti (tajā tika aptaujāti vairāk nekā 1500 ASV Millennials paaudzes pārstāvji) liecina, ka puse no jaunajiem cilvēkiem pauž pārliecību, ka kādā brīdī kļūs par miljonāriem.
Sevišķi izplatīta šāda pārliecība bijusi jauno vīriešu vidū, kur par miljonāru plāno kļūt katrs septītais no 10 aptaujātajiem. Turklāt, ja ar to vēl nepietiek, mediānas vecums, kādā aptaujas respondenti plāno pensionēties, ir 56 gadi. Tiek norādīts, ka šajā pašā laikā jaunieši paredz, ka tie savām vecumdienām sāks uzkrāt 36 gadu vecumā (un šajā pašā laikā - vēl jāpaspēj kļūt par miljonāriem).
Šādi plāni - 20 gadu laikā sakrāt pilnvērtīgām vecumdienām - uzskatāmi par ļoti ambicioziem. Pēc SVF prognozēm, jau 2050. gadā attīstītajās valstīs vidēji uz vienu strādājošo varētu būt aptuveni viens pensionārs. Demogrāfi daudzās pasaules valstīs bija pieņēmuši, ka dzīves ilguma pagarināšanās attīstītajās valstīs ar laiku zaudēs apgriezienus. Tomēr līdz ar medicīnas tehnoloģiju attīstīšanos tā nav noticis. Tāpat arī attīstības valstīs, augot dzīves līmenim un uzlabojoties veselības aprūpei, dzīves ilgums pieaug. Valdot šādam fonam, nekas cits neatliek kā paaugstināt pensionēšanās vecumu, paaugstināt nodokļus un samazināt piešķirto labumu apjomu. Jārēķinās gan, ka valstiskā līmenī lēmumi, kas kaut vai daļēji risina šīs problēmas, politiski ir un būs ļoti sarežģīti – vecāka gada gājuma cilvēku īpatsvars Rietumvalstu sabiedrībā kļūst arvien lielāks. Jānorāda, ka par Millennials jeb Y paaudzi parasti tiek saukti tie, kas piedzimuši laika posmā no 1980. līdz 2000. gadam. Šī paaudze tradicionāli tiek saistīta ar spēju ļoti veiksmīgi pielāgoties tehnoloģijām, kam attiecīgi ir arī ietekme uz šīs paaudzes ieguldīšanas paradumiem.