2030. gadā trešā daļa vai pat puse no pašreizējām profesijām izzudīs; galvenais virzītājspēks darba tirgū būs mūžizglītība
Savulaik tik populārais sauklis «Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties!» lieliski atspoguļo mūžizglītības būtību. Lai arī pats apzīmējums mūžizglītība personāla vadītājiem šķiet pārāk akadēmisks, par piemērotāku viņi atzīst mūžizglītošanos, kas vairāk atbilstu starptautiskajam terminam life long learning un ietvertu ne tikai izglītību, bet arī praktiskās mācības, ko šobrīd mēdz dēvēt par darba vidē balstītām apmācībām. Mūžizglītības pasākumus nodarbinātām personām Latvijā pēdējos 3,5 gadus īstenoja arī Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). 2014. gada nogalē pabeigts ESF finansēts projekts 10,2 miljonu eiro apjomā, kurā profesionāli pilnveidojās gandrīz 28 tūkstoši cilvēku no visiem valsts reģioniem.
Līdzi laikam
Mūžizglītība ir izglītošanās un praktizēšanās process cilvēka dzīves garumā, kas balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes, pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītība apvieno neformālo mācīšanos un formālo izglītību, attīstot iedzimtas spējas līdztekus jaunām kompetencēm. IT un medicīna ir nozares, kuru attīstība nav iespējama bez mērķtiecīgām mūžizglītības programmām. SIA Lattelecom Personāla direktore Ingrīda Rone ir pārliecināta, ka mūžizglītībā ir trīs spēlētāji – darbinieks, uzņēmums un valsts – ar nosacījumu, ka visas trīs puses ir orientētas uz attīstību un izaugsmi. «Mūžizglītība jau nav nekāds jauns fenomens, tā ir iešana līdzi laikam, tas ir dzinējspēks, lai ietu uz priekšu, neatpaliktu no mūsdienīgajām tehnoloģijām,» viņa konstatē. Viņas pārstāvētajā uzņēmumā vairums darbinieku ir uz izaugsmi orientēti, un paši cenšas izglītoties.
«Ja cilvēks negrib mācīties un attīstīties, tad mums ir jāšķiras, nav citu variantu,» atzīst Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Personāla direktore Arta Biruma. Tiesa, šādu iemeslu dēļ šķiršanās no darbiniekiem slimnīcā notiekot ļoti reti. Speciālistes stāsta, ka šobrīd pēc savas iniciatīvas dažādās apmācībās ir iesaistīti aptuveni 80% darbinieku. Visiem darbiniekiem, kas stājas darba attiecībās ar konkrēto darba devēju, ir jāsaprot, ka šīs darba attiecības var nebūt uz visu mūžu, norāda A.Biruma. «Ir darbinieki, kuri aug kopā ar organizāciju, ir darbinieki, kuri attīstās ātrāk nekā organizācija, tad šie darbinieki kāpj pa karjeras kāpnēm vai aiziet strādāt uz citu uzņēmumu, bet ir arī tādi, kuri nespēj tikt līdzi organizācijas attīstības tempiem,» konstatē A.Biruma. Pašlaik novērojams, ka transformējas sadarbības formas, tostarp, piemēram, ir vairāk t.s. ārštata darbinieku, cilvēku, kas gatavi strādāt noteiktu laiku. «Slimnīcā, protams, ir citas tendences. Cilvēki strādā vairākās darba vietās, daži pat trijās, piemēram, gan slimnīcā, gan kādā no augstskolām vai privātām medicīnas iestādēm. Šajā gadījumā darbinieki atrodas nemitīgā dinamikā, viņi aug un attīstās, viņiem nav citas izvēles, turklāt ir jāpaspēj vēl paralēli šiem daudzajiem darbiem mācīties,» secina A.Biruma. Viņa stāsta, ka pēdējā pasaules personāla vadītāju kongresā izskanējušas prognozes, ka 2030.gadā trešā daļa vai pat puse no pašreizējām profesijām izzudīs, tāpēc galvenais dzinulis un virzītājspēks darba tirgū būs tieši mūžizglītība.
Visu rakstu Mūžizglītošanās dzinulis lasiet 8. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.