Tiesu namu aģentūra izsludinājusi konkursu Liepājas cietuma projekta vadītāja amatam, liecina aģentūras publiskotā informācija.

Projekta vadītājam noteikta atlīdzība no 3000 līdz 4500 eiro, atkarībā no profesionālās pieredzes un kvalifikācijas.

Galvenie pienākumi būs vadīt un koordinēt jaunā cietuma kompleksa būves, Alsungas ielā 29, Liepājā, būvniecības projektu, plānot, aktualizēt un kontrolēt projekta aktivitātes un projekta aktivitāšu īstenošanas termiņus atbilstoši projekta plānam, nodrošināt projekta mērķa un paredzēto rezultātu sasniegšanu atbilstoši laika grafikam un budžetam un nodrošināt projekta finanšu budžetu izlietojuma kontroli.

Projekta vadītājam tiks uzdots organizēt projekta iepirkumu plānošanu, projekta iepirkumu tehnisko specifikāciju un darba uzdevumu izstrādi, piedalīties iepirkumu komisijās, organizēt projekta iepirkuma līgumu noslēgšanas procesu un pārraudzīt noslēgto iepirkumu līgumu saistību izpildi un nodrošināt saistību izpildes finanšu kontroli. Līdztekus tam paredzēts uzdot kompetences ietvaros nodrošināt būvniecības procesu atbilstoši projekta un līguma prasībām, organizēt un vadīt projekta komandas darbu, organizēt, un vadīt regulāras tikšanās ar projektā iesaistītajām pusēm un institūcijām, kā arī prezentēt projekta starprezultātus un noslēgt projektu.

Metālapstrādes uzņēmuma "Kurzemes atslēga 1" akcionāru ārkārtas sapulcē piektdien nolemts izbeigt uzņēmuma darbību, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Akcionāri nolēma, ka uzņēmuma likvidāciju veic valdes priekšsēdētājs Pēteris Frīdenbergs.

Uzņēmuma kreditoru prasījumu pieteikšanās termiņš ir 2021.gada 30.aprīlis.

Ņemot vērā likvidācijas procesa sākšanu, akcionāri nolēma atcelt no padomes tās locekļus Irēnu Burvi, Ilgvaru Jurjāni, Daigu Lankovsku, Rolandu Līvmani un Guntaru Stekjāni.

Akcionāri arī nolēma pilnvarot advokātu biroju "Cobalt", zvērinātu advokāti Mariju Berdovu un juristu Vadimu Zviceviču, katru atsevišķi, kārtot visus jautājumus, kas saistīti ar sapulcē pieņemto lēmumu reģistrāciju Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā

Uzņēmums ražo atslēgu un būvapkalumu izstrādājumus, mēbeļu furnitūru, metāla kalumus, būvkonstrukcijas, tehnoloģisko aprīkojumu, sniedz cinkošanas pakalpojumus.

Atsaucoties uz to, ka darba tirgū trūkst cilvēku ar fizikas un citu eksakto priekšmetu zināšanām, izskanējis aicinājums noteikt dabaszinātņu priekšmetu eksāmenus kā obligātus.

Patiesībā, obligāts eksāmens automātiski nenozīmē lielāku interesi par priekšmetu. Turklāt, vairojot obligāto eksāmenu skaitu, samazinām skolēnu izvēles iespējas un paaugstinām jau tā augsto eksāmenu slogu. Šobrīd, kad rit tikai otrais mācību gads, kad skolas turpina ieviest pilnveidoto mācību saturu un pieeju, un vēl nav iespējams izvērtēt rezultātus, jauns obligātais eksāmens būtu reforma reformas pēc, nevis reāls veids, kā sekmēt jauniešu interesi par STEM priekšmetiem.

Kāpēc obligātais eksāmens neradīs pēkšņu un vispārēju mīlestību pret STEM priekšmetiem? Paraudzīsimies uz centralizētā matemātikas eksāmena piemēru, kas kopš 2009. gada ir obligāts. Šajā divpadsmit gadu periodā tikai trīs gados vidējais rezultāts pārsniedza 40% slieksni. Tas nav apliecinājums tendencei, bet gan reakcija uz zemākām prasībām, līdz ar to ir skaidrs, ka obligātais eksāmens automātiski nerada konkurētspējīgākus vidusskolu absolventus. Motivāciju mācīties rada nevis eksāmenu obligātums, bet mācību saturs un procesa kvalitāte, tieši tāpēc mums jādod iespēja jaunajam saturam – tikai sagaidot un izvērtējot padziļināto zināšanu un prasmju apgūšanas rezultātus, varam runāt par papildu izmaiņu nepieciešamību.

NVS tirgus krīze rosina a/s Kurzemes atslēga 1 plānot investīcijas ražošanas efektivitātē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Metāla furnitūras rūpnīcas Kurzemes atslēga 1 (KA 1) akcionāri šogad dividendes no 2014. gada peļņas neplāno maksāt, bet atstāt peļņu nesadalītu, liecina biržai Nasdaq Riga iesniegtie akcionāru sapulces lēmumu projekti. «Mums jādomā, kā uzlabot darba ražību, efektivitāti,» iespējamo peļņas izlietojumu komentē a/s Kurzemes atslēga 1 valdes priekšsēdētājs Pēteris Frīdenbergs.

Lai gan pērn, pretēji 2013. gadam, Kurzemes atslēga 1 strādāja ar peļņu, apgrozījums ir bijis par 28,7 tūkst. (1,4%) mazāks. Par 0,3% samazinājies arī eksporta apjoms. Galvenie uzņēmuma eksporta tirgi ir Lietuva, Uzbekistāna un Beliza. Līdz ar Krievijas rubļa kursa straujo samazināšanos krities pieprasījums NVS, skaidro P. Frīdenbergs. Pērn uzņēmums pievērsies jauna veida produkcijas izgatavošanai – atslēgas metāla durvīm. «Tas bija Uzbekistānas pasūtījums, ar ko saistījām lielas cerības. Diemžēl rublis parāva līdzi arī uzbeku summu,» stāsta valdes priekšsēdētājs. Pagaidām nav skaidrs, vai piepildīsies cerības uz ilgtermiņa sadarbību ar uzbekiem, taču situācija ir nedaudz uzlabojusies, jo rubļa kurss ir stabilizējies, lēš uzņēmējs. Tiesa, NVS tirgū tagad nākas konkurēt ar Krievijas ražotājiem, kas sākuši piedāvāt līdzīgu produkciju. Jau vairākus gadus uzņēmuma vadība pūlas mainīt tirgus sadali par labu eksportam, tomēr līdz šim tas nav izdevies, atzīst P. Frīdenbergs.

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) problēma ir iesprūdusi, kopš skolotāja Liāna Hiršsone portālā manabalss.lv ierosināja NĪN vienīgajam īpašumam atcelt vispār.

53 tūkstoši balsotāju griba valsts drukātā izdevumā tiek raksturota kā aplamība un ķecerīga iegriba, lai gan cilvēki vienkārši nevēlas pārdot savu māju tādēļ vien, ka valstī izdomātas aplamas formulas.

Šobrīd Jaunā konservatīvā partija (JKP) izvirza priekšlikumu ieviest neapliekamo minimumu īpašuma vērtībai – 100 tūkstoši eiro. Spēkā varētu stāties 2022. gadā. JKP nodarbojas arī ar īpašumu kadastrālās vērtības aprēķinu kārtības maiņu, kas atlikta uz 2021. gadu. Vēl jau nav zināms, vai skolotājai ar namu Rīgā 100 tūkstošu griesti kaut kā palīdzēs, bet laiks rit. NĪN risinājumam bija jābūt jau vakar, jo cilvēki pamet šo zemi un viens no iemesliem ir konkrētā problēma.

Darba devēju, izglītības jomu profesionāļu un personāla atlases speciālistu vidū jau vairākus gadus nerimstas runas, cik būtiski ir skolās apgūt STEM (Dabaszinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) mācību priekšmetus.

Vienlaikus arvien skaļāk gan Latvijā, gan daudzviet citur pasaulē tiek runāts par soft skills jeb personīgo prasmju lomas pieaugumu pašreizējā un nākotnes darba tirgū. Kādu tad mēs gribam redzēt nākotnes darbinieku? Kādām zināšanām un īpašībām viņam ir jāpiemīt?

Man personīgi ļoti tuvs ir angliskais teiciens high tech, high touch, kas nozīmē, ka vienlīdz būtiskas ir gan praktiskās jeb profesionālās zināšanas, gan cilvēka personīgas īpašības un iemaņas. Neskatoties uz to, ka mūsdienu darba vidē arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas un var rasties priekšstats, ka bez tādām spējām un īpašībām kā spēja strādāt komandā un risināt konfliktus, empātija un līderība var iztikt, tomēr tas tā nav. Vairums (89%) uzņēmumu pārstāvju “Tele2” un “SKDS” veiktajā aptaujā atzīst, ka soft skills ir svarīgas visām amatu pozīcijām.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pagaidu padome jaunā, mazākā sastāvā iecelta uz vēl vienu termiņu, kā arī ir palielinātas padomes locekļiem algas, liecina LVM publiskotā informācija par šogad februāra sākumā akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Pagaidu padomē atkārtoti iecelta līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, tāpat darbu padomē turpinās padomes loceklis Mārtiņš Līdums, kurš iecelts par padomes priekšsēdētājas vietnieku, un padomes locekle Sintija Ķikste.

Vienlaikus darbu pagaidu padomē vairs neturpina Mārtiņš Gaigals un Edvīns Zakovics.

Padomes locekļu pilnvaru termiņš, tāpat kā ieceļot amatā 2023.gada martā, ir līdz brīdim, kad LVM akcionāru sapulce padomes locekļu amatā iecels viņus vai citus kandidātus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma noteiktajā nominēšanas kārtībā, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Vienlaikus akcionāru ārkārtas sapulcē nolemts padomes priekšsēdētājai palielināt algu no līdzšinējiem 3764 eiro mēnesī līdz 4119 eiro mēnesī, bet padomes priekšsēdētājas vietniekam un padomes loceklei - no 3386 eiro mēnesī līdz 3707 eiro mēnesī.

Izveidota programmēšanas skola Codelex, kurā apmācības notiek ar pēcapmaksu un tikai tādā gadījumā, ja apmācāmais pēc mācību beigām atrod darbu ar vismaz 1000 eiro lielu algu pēc nodokļu nomaksas, stāsta skolas dibinātāji, programmētāji Sandris Artemjevs un Deniss Viktorovs.

Programmēšanas skola izveidota, ņemot vērā pieprasījumu pēc šīs profesijas pārstāvjiem. «Pēdējos trīs, četrus gadus nozarē ir milzīgs deficīts. Pēc universitātes cilvēki stājas darbā un pilnīgi neko nesaprot no programmēšanas, bet vēlas lielu algu. Iedodam mājas darbu, lai pārbaudītu zināšanas, bet rezultātā šo uzdevumu neatsūta, vai arī nav spējīgi to izpildīt. Arī pēc kursiem cilvēki pārsvarā neko nezina,» stāsta S.Artemjevs, kurš kā programmētājs strādā finanšu nozares uzņēmumā.

Aptuveni pirms mēneša viņš kopā ar kolēģi D.Viktorovu nolēmis realizēt ideju par programmēšanas skolas izveidi, kura aizgūta no ASV. «Amerikā programmēšanas skolas darbojas līdzīgi un no klientiem tiek iegūti procenti, aptuveni 17%, kas tiek maksāti divus gadus, ja programmēšanas skolas absolventa gada alga ir vismaz 50 000 dolāru,» skaidro S.Artemjevs.Viņaprāt, šis modelis ir vērtīgs - sniegt cilvēkiem zināšanas un saņemt par to samaksu tikai tad, kad apmācāmais ir atradis darbu. «Manuprāt, tas ir labāk nekā sēdēt darbā ar 300 eiro algu mēnesī,» uzskata S.Artemjevs.

Teju puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju ar šodienas zināšanām būtu pagātnē aktīvāk veidojuši uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem, atklāj "Luminor" veiktās aptaujas rezultāti. Tas nozīmē, ka uzkrājumu nozīmi cilvēki visbiežāk novērtē tikai krīzes situācijās, bet ikdienā par to bieži vien nepadomā, secina kredītiestāde.

Iztaujājot cilvēkus par to, kā viņi ar šodienas zināšanām būtu pagātnē rīkojušies citādi saistībā ar savām finansēm, noskaidrots, ka vairums jeb 47% būtu aktīvāk veidojuši papildu uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem, 13% būtu vairāk investējuši, piemēram, nekustamajā īpašumā, 7% uzsāktu veikt iemaksas pensiju uzkrājumiem vai palielinātu jau esošās iemaksas, savukārt 38% rīkotos tieši tāpat kā līdz šim.

Nepietiekamu uzkrājumu veidošanu pagātnē vairāk atzīst sievietes (50%) nekā vīrieši (43%), bet vīrieši aktīvāk nekā sievietes būtu investējuši savus līdzekļus, piemēram, nekustamajā īpašumā.

Savukārt, raugoties vecuma grupu kontekstā, var secināt, ka vislielākais īpatsvars cilvēku, kas ar šodienas zināšanām būtu aktīvāk veidojuši uzkrājumus, ir tieši jaunu cilvēku vidū – šādi uzskata 60% respondentu vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

FSMTALKS 2022: vadošais izbraukuma pakalpojumu pārvaldības forums

FSMTALKS ir veltīts izbraukuma apkalpošanas un servisa pakalpojumu pārvaldības nozarei, pulcējot vadošos ekspertus, lai dalītos zināšanās un veidotu ciešākus sadarbības tīklus. Vienas dienas pasākumā kopumā būs iespēja dzirdēt 14 pieredzes stāstus, piedalīties aktīvāko klausītāju viktorīna un nozares līderu paneļdiskusijā.

Frontu un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētajā pasākumā piedalīsies nozares pārstāvji no tādiem uzņēmumiem kā Samsung, DATI Group, Ram Mount, Rīgas namu pārvaldnieks, Scandit, Alliance for Recruitment un daudziem citiem. Reģiona nozares profesionāļi tiksies viesnīcā Radisson Blu Daugava Hotel Rīgā 2022. gada 1. decembrī.

2023.gada 15.decembrī noslēdzās pieteikumu saņemšana izsludinātajā konkursā uz AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes locekļu amatiem. Nominācijas komisija ir izskatījusi saņemtos pieteikumus un veikusi pretendentu atlasi konkursa otrajai kārtai.

Izsludinātajā konkursā uz LVM valdes locekļu amatiem kopumā saņemti 86 pieteikumi. Šobrīd ir noslēgusies konkursa pirmā kārta, kurā nominācijas komisija veica pieteikumus iesniegušo kandidātu atbilstības pārbaudi konkursa obligātajām minimālajām prasībām, pamatojoties uz kandidātu iesniegto informāciju. Pēc kandidātu atbilstības pārbaudes obligātajām minimālajām prasībām nominācijas komisija pieņēma lēmumu konkursa otrajai kārtai virzīt 26 kandidātus.

Konkurss tika izsludināts četriem LVM valdes locekļu amatiem trijos profilos. Konkursa kārtībā tiek meklēti divi valdes locekļi ar zināšanām par mežsaimniecību, meža zemes apsaimniekošanu un koksnes produktu vērtību ķēdēm, meža nozares un bioekonomikas attīstības tendencēm, vides un aprites ekonomiku, risku un kvalitātes vadību, starptautiskajiem tiesību aktiem dabas aizsardzības, vides un klimata pārmaiņu jomās.

Starptautiskā valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings “Goldman Sachs” paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug.

Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau šobrīd ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem, u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.

Darba sludinājumu skaits mazinājies

Latvijā pirms gada vienlaikus aktuāli bija aptuveni 1000 darba sludinājumi IT nozarē, tagad vidēji tie ir 400. Tas zināmā mērā skaidrojams ar to, ka ES fondu apguve IT industrijā ir pašreiz beigusies, līdz ar to ir ne tikai mazāks pieprasījums pēc darba spēka, bet arī jūtama konkurence uz jebkuru valsts pārvaldes izsludinātu iepirkumu. Piemēram, ja uz vienu iepirkumu ir pat desmit pretendenti, tas Latvijas tirgū ir daudz.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") atbalsta instrumentu jaunie darījumi pirmajā pusgadā veidoja 190 miljonus eiro, kas ir par 51% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tostarp finanšu instrumentu jauno darījumu apmērs pirmajā pusgadā bija 188 miljoni eiro, kas ir par 52,8% vairāk. Pirmajā pusgadā atbalstīti 3976 jauni projekti.

Tostarp aizdevumi pirmajā pusgadā izsniegti 100 miljonu eiro apmērā, kas ir par 82% vairāk, garantijas izsniegtas 59 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk, bet ieguldījumi riska kapitāla fondos bija septiņu miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 23%. Zemes fonda darījumi veikti 22 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 3,8 reizes.

Paziņojumā biržai teikts, ka "Altum" atbalsta instrumentu portfelis 2024.gada 30.jūnijā bija 1,126 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2023.gada 31.decembri. Tostarp finanšu instrument bruto portfelis bija 1,123 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2023.gada beigām.

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Latvijas zemes fonds kopš darbības sākuma no zemju īpašniekiem iegādājies jau vairāk nekā 2000 hektārus zemes ar mērķi to saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā. 2016.gada laikā iegādāti 1500 hektāri zemes, savukārt 2017.gadā fonds plāno iegādāties šim gadam līdzīgu zemes apjomu.

Kopš darbības sākumā 2015.gada jūlijā fonds iegādājies 112 īpašumus 2038 hektāru platībā par kopējo summu 4,6 miljoni eiro. Tajā skaitā, Zemes fonds ir atgriezis lauksaimniecībā septiņus īpašumus, kas bija ilgstoši nekopti, aizauguši, un uz iegādes brīdi nebija lauksaimniecības vajadzībām izmantojami. Šie īpašumi, kopumā 72 hektāri, ir vai tuvākajā laikā tiks iznomāti lauksaimniekiem.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš komentē: «Nākamajā gadā Zemes fonda darbību plānojam līdzīgā apjomā kā šogad, iegādājoties līdz 1500 hektāriem zemes, kuriem ir potenciāls tikt atgrieztiem lauksaimnieciskajā darbībā. Šajos darījumos plānojam ieguldīt aptuveni 3 miljonus eiro. Būtiski, ka jau no 2017.gada 1.janvāra privātpersonām, kas pārdod zemi fondam, nebūs jāmaksā 15% iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Nodokļa atcelšanu un tādējādi visiem zemes pārdevējiem vienādus noteikumus esam panākuši, sadarbojoties ar lauksaimnieku organizācijām un pateicoties situācijas izpratnei no lēmumpieņēmēju puses.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") plāno izsniegt hipotekāros kredītus reģionos, piektdien Latvijas Bankas rīkotajā ekspertu diskusijā sacīja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Viņš skaidroja, ka "Altum" mērķis nav konkurēt ar bankām, bet hipotekārie kredīti tiks piedāvāti vietās, kur bankas kredītus neizsniedz.

Bērziņš sacīja, ka šīs programmas sākšanai ir atbalsts no Ekonomikas ministrijas, bet tā vēl ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK), jo pagaidām "Altum" nav mandāta hipotekārajai kreditēšanai. Dokumenti saskaņošanai EK jau esot iesniegti.

"Alum" vadītājs stāstīja, ka šāda iniciatīva radīta, redzot lielo atsaucību kopš pavasara piedāvātajām 30-50% garantijām mājokļu kredītiem jaunajām ģimenēm. Bērziņš uzsvēra, ka reģionos, kur šīs garantijas pieejamas, pusgada laikā novērots kreditēšanas apjomu kāpums par vienu procentpunktu.

Ministru kabineta šā gada 3. maija sēdē atbalstīta Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma jauno uzņēmēju darbībai reģionālajos biznesa inkubatoros un radošo industriju inkubatorā.

Programmas mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot atbalsta saņēmējus ar: uzņēmējdarbībai nepieciešamo vidi, telpām; konsultācijām, apmācībām un pasākumiem par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem; mentoru atbalstu; grantu līdzfinansējumu komersantu darbības izmaksām.

«Uzņēmējdarbības vides uzlabošana ir viens no valsts ekonomiskās izaugsmes sekmēšanas posmiem. Lai atbalstītu uzņēmējdarbības uzsākšanu, ņemot vērā labāko atbalsta pieredzi, jānodrošina vienlīdz kvalitatīva inkubācijas vide visos Latvijas reģionos. Šī atbalsta programma ir efektīvs veids uzņēmējdarbības uzsākšanas aktivizācijai gan Rīgā, gan – kas būtiski – arī Latvijas reģionos. Dažāda veida resursu pieejamība, tostarp arī līdzfinansējuma iespējas un sadarbības veidošana plaša spektra organizāciju un institūciju līmenī, - ir būtiskākie ieguvumi no atbalsta programmas jaunajiem uzņēmējiem,» norāda ekonomikas ministrs, ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens.

Šā gada pirmajos 6 mēnešos Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds iegādājies 68 jaunus īpašumus 1096 hektāru platībā, to iegādē ieguldot aptuveni 3 miljonus eiro. Salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn, darījumu skaits ir pieaudzis par 70%, savukārt iegādāto platību apjoms – par 26%, informē Altum.

Zemes fonds strādā kopš 2015. gada 1. jūlija. Fonda īpašumā uz šī gada jūnija beigām ir vairāk nekā 3000 hektāru zemes (179 īpašumi), kas iegādāti ar mērķi tos saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā. Īpašumu iegādē kopš fonda darbības sākuma ieguldīti 7,8 miljoni eiro. Šobrīd fonds mēnesī saņem vidēji 40 jaunus zemes pārdošanas pieteikumus.

«Redzam pozitīvu tendenci, ka samazinās gadījumi, kad Zemes fonds atsaka īpašuma iegādi, jo tas neatbilst zemes iegādes kritērijiem. Ja sākotnēji no desmit piedāvātiem īpašumiem fonds kā lietderīgus varēja nopirkt vidēji divus īpašumus, tad šobrīd jau katrs otrais piedāvātais īpašums ir atbilstošs fonda darbības mērķim, un attiecīgi fondam ir lietderīgi to iegādāties. Darījumu skaita pieaugumu ir ietekmējusi arī 15% kapitāla pieauguma nodokļa atcelšana darījumiem, kuros lauksaimniecības zeme tiek pārdota Zemes fondam,» stāsta Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum"") pārveidē par banku būtu nopietni jāpierāda valsts intervences nepieciešamību, intervijā sacīja institūcijas valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.'

Viņš norādīja, ka šobrīd notiek diskusijas par iespējām pārveidot "Altum" par banku, taču ir svarīgi, lai šo diskusiju emocijās nepazūd fokuss uz to, ko gribam sasniegt un kāpēc gribam sasniegt.

"Vai šādu procesu var realizēt? Jā, tas ir iespējams, taču vienlaikus tas nav lēmums nodibināt vienkārši kapitālsabiedrību. Šajā gadījumā nepieciešams nopietni pierādīt, kāpēc ir nepieciešama intervence konkrētajā jomā no valsts puses," uzsvēra Bērziņš, piebilstot, ka valsts intervences nepieciešamību ir jāpierāda gan Eiropas Centrālajai bankai (ECB), gan arī Eiropas Komisijai (EK).

Tāpat viņš atzīmēja, ka gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par valstij piederošas bankas izveidi, zināmā mērā nāktos dibināt jaunu "Altum" analogu, jo dažādu attīstības programmu finansēšana nav savienojama ar komercdarbību - "Altum" var veiksmīgi strādāt uz komerciāliem nosacījumiem, bet otrai daļai - attīstības daļai - būtu jābūt stingri nodalītai.

Attīstības finanšu institūcijā Altum mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būtiski paplašinātas valsts atbalsta iespējas – turpmāk MVU varēs saņemt finansējumu ievērojami lielāka apjoma projektiem, informē MVU.

Tāpat finansējumu varēs saņemt zvejas un akvakultūras projekti, kuriem valsts atbalsta finansējums aizdevumu veidā līdz šim netika sniegts.

Visu nozaru uzņēmēju projektiem Altum aizdevums investīcijām turpmāk būs pieejams apjomā līdz pat 2,85 miljoniem eiro, savukārt apgrozāmajiem līdzekļiem – līdz 1 miljonam eiro (izņemot lauksaimniecības un zvejas nozares uzņēmumus, kuriem maksimālais apgrozāmo līdzekļu aizdevuma apjoms ir 285 tūkstoši eiro).

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs: «Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pieejamo aizdevumu apjoma palielināšana, kā arī iespēja finansēt arī zvejas un akvakultūras projektus, ļaus Altum vēl labāk sniegt atbalstu uzņēmumu reālajām vajadzībām. Vienlaikus, ieviešot nosacījumu, ka valsts atbalsta aizdevumu virs 100 tūkstošiem eiro uzņēmējam jāsaskaņo ar banku, kurā tam jau ir saistības vai ar savu pamata banku, tiek nodrošināts, ka Altum nekonkurē ar privāta tirgus finansētājiem un fokusējas tikai uz projektiem, kuriem nav pieejams finansējums komercbankās. Mēs turpināsim sekot situācijai finanšu tirgū, lai nodrošinātu, ka Altum piedāvātās valsts atbalsta programmas arī turpmāk sniedz noderīgu un mērķtiecīgu atbalstu uzņēmēju aktuālajām vajadzībām.»

«Attīstības finanšu institūcija ALTUM» padome apstiprinājusi jaunu valdes locekli, Aleksandru Bimbiruli, kurš amata pienākumus sāk pildīt piektdien, 7. jūlijā, informē ALTUM Mārketinga vadītājs Kristians Pudans.

A. Bimbiruļa iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar finanšu nozari, tajā skaitā strādājot ALTUM, SEB banka, Unilīzings vadošos amatos, kā arī valsts pārvald, tostarp ieņēmis Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas vadītāja vietnieka amatu. A. Bimbirulim ir maģistra grāds tiesību zinātnēs Latvijas Universitātē un Biznesa augstskolā Turība.

K. Pudāns atzīmē, ka kopumā uz ALTUM valdes locekļa amatu tika saņemti 27 pieteikumi. Visus kandidātus kompetentā komisija vērtēja divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā komisija pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām izskatīja kandidātu iesniegtos pieteikumus un pārbaudīja, vai ir iesniegti sludinājumā minētie dokumenti un apliecinājumi. Pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, komisija vērtēja kandidātu atbilstību noteiktajām prasībām. Pēc konkursa pirmās kārtas, komisija pieņēma lēmumu uz nākamo vērtēšanas kārtu virzīt 5 atbilstošākos kandidātus.

Akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcija Altum padome piektdien, 2.oktobrī iecēla jaunu uzņēmuma valdi, par tās priekšsēdētaju izvēloties Reini Bērziņu, ko padomei rekomendēja atlases komisija, informē Finanšu ministrijā.

Līdz ar valdes priekšsēdētāju jaunajā valdē strādās arī četri valdes locekļi – līdzšinējie valdes locekļi Jēkabs Krieviņš un Juris Vaskāns, darbu valdē turpinās arī līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko, kā arī jaunievēlētā valdes locekle Inese Zīle.

Valde jaunajā sastāvā darbu uzsāks 12. oktobrī.

Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas izsludinātajā konkursā, kas tika rīkots saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, pieteikumus bija iesnieguši 32 pretendenti.

R. Bērziņam ir pieredze vadošos amatos, tajā skaitā viņš pildījis SIA Latvijas Garantiju aģentūra valdes locekļa un SIA Lattelecom padomes locekļa pienākumus. Tāpat R. Bērziņš bijis Patentu valdes direktors, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks un ieņēmis citus nozīmīgus amatus valsts pārvaldē.

Lielo investīciju projektu atbalsta programmā virkne interesentu varētu nesaņemt finansējumu, jo ir redzamas problēmas gan ar atbilstību naudas atmazgāšanas novēršanas prasībām, gan ar projektu spēju saņemt finansējuma daļu bankās.

Tā intervijā atzina "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Dokumentus [programmai] varēja iesniegt līdz 30.novembrim, un pēc tā arī tiks pieņemti lēmumi. Es paredzu, ka būs virkne ļoti labu projektu, bet būs arī tādi, kuri finansējumu nesaņems," sacīja Bērziņš.

Viņš atzina, ka pats bija pārsteigts, ka, pēc sākotnējā novērtējuma, šādu projektu skaits varētu būt pat salīdzinoši liels.

"Piemēram, dažiem projektiem ir iespējami atteikumi saistībā ar trūkumiem naudas atmazgāšanas novēršanas prasību ievērošanā. Tāpat ir gadījumi, ka uzņēmums var tikt uzskatīts par grūtībās nonākušu, un tur uzreiz ir pilnīgi cits regulējums un programmas finansējumam kvalificēties nevar. Ir arī gadījumi, kur debatējams ir jautājums, vai tas ir uzskatāms par lielu investīciju projektu. Turklāt šī ir programma, kur ir sadarbība ar bankām, un izskatās, ka dažiem projektiem var neizdoties saņemt finansējumu no bankām, kas savukārt raisa jautājumus, kādā stadijā ir bijis izstrādātais projekts," problēmas raksturoja Bērziņš.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") šogad pirmajā ceturksnī guvusi 5,808 miljonu eiro peļņu, kas ir par 49,3% vairāk nekā gadu iepriekš, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" bruto portfelis 2024.gada 31.martā bija 1,141 miljards eiro, no kura finanšu instrumentu portfelis bija 1,074 miljardu eiro apmērā, ko veido 35 933 projekti.

Tostarp garantiju portfelis marta beigās bija 483 miljoni eiro ar kopumā 28 063 līgumiem, aizdevumu portfelis - 384 miljonu eiro apmērā ar kopumā 6547 līgumiem, ieguldījumi riska kapitāla fondos bija 97 miljoni eiro ar kopumā 208 fonda finansētiem projektiem, bet Zemes fonds bija 110 miljonu eiro apmērā ar kopumā 1115 darījumiem.

Šogad pirmajā ceturksnī "Altum" finanšu instrumentu portfelis pieaudzis par 41 miljonu eiro pēc apjoma un par 1,8% jeb 622 projektiem pēc projektu skaita.

SIA Mazzy ražo lietu interneta ierīces, kas nolasa dažādus skaitītājus un enerģijas patēriņa mērītājus, dodot iespēju tos aplūkot dažādos grafikos, kā arī saņemt paziņojumus par netipiskām situācijām.

Mazzy risinājums sniedz iespēju ar bezvadu sensora palīdzību nolasīt datus par energoresursu patēriņu un pārskatāmā veidā uzkrāt šo informāciju portālā portal.e-meter.eu. Uzņēmuma vadītājs Viesturs Šeļmanovs-Plešs stāsta, ka Mazzy ierīces darbojas uz baterijām un patērē maz enerģijas. Tām nav vajadzīgi vadi, kas daudzviet ir problēma. «Ierīces darbojas astoņus gadus, nodrošinot datu atspoguļošanu tuvu realitātei – reizi 15 minūtēs. Biežā datu nolasīšana palīdz problēmsituācijās, piemēram, ja ir zādzība vai noplūde, klients saņem paziņojumu vai brīdinājumu par netipisku patēriņu,» viņš teic. Kopā ar sadarbības partneri E-Meter Mazzy viņš ir izstrādājis klientu portālu, kas ir risinājums datu pārvaldībai. Mazzy fokusējas uz biroju ēkām, kur ir vairāk nekā 50 nomnieki, kuriem vajag redzēt savu resursu izlietojumu. «Ir lielie korporatīvie Oracle u.c. kompāniju risinājumi, piemēram, Rīgas siltumam, kā arī privātmāju uzskaites sistēmas, bet vidējā segmentā risinājumu īsti nav. Tie ir atsevišķi ūdens, elektrības u.c. uzskaitei, un beigās ir četras vai pat vairākas dažādas sistēmas, kurās katrā redzams atsevišķa resursa patēriņš. Mēs tā vietā piedāvājam gala risinājumu ar vienu sistēmu,» klāsta Viesturs.

Līdz ar līguma noslēgšanu ar AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") darbu sācis publiskā iepirkumā izvēlētais iespējkapitāla fonda pārvaldnieks "Flycap", informē "Altum".

Fonda kopējais kapitāls būs 41,3 miljoni eiro, ko veido publiskais finansējums 24,8 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un "Altum" resursiem, un privāto investoru piesaistīts kapitāls 16,5 miljoni eiro, ko piecu gadu periodā ieguldīs perspektīvos uzņēmumos.

Kā norāda "Altum", "Flycap" investīciju stratēģija paredz investīcijas izaugsmes stadijas uzņēmumos mezanīna aizdevuma veidā, vienā uzņēmumā investējot līdz pat četriem miljoniem eiro. Fonds uzsāks investēšanu uzņēmumos, tiklīdz būs piesaistījis vismaz 50% no nepieciešamā privāto investoru finansējuma, kam jānotiek ne vēlāk kā desmit mēnešu laikā pēc līguma ar "Altum" parakstīšanas.