Nekustamais īpašums

Rīgā nekustamo īpašumu ballīte tiešām beigusies

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db,25.07.2008

Jaunākais izdevums

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Ja pagājušā gada otrajā pusgadā varēja runāt par tendenci, kad lielo darījumu veicēju (pircēju) lauvas tiesa nāca no ārvalstīm un pircēji iztika bez Latvijas banku hipotekārā kreditējuma, tad tagad faktiski pazuduši arī ārzemnieki, – vienīgie izņēmumi ir kaimiņvalstu mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas visu pirmo pusgadu gan Rīgā, gan citviet Latvijā ir iegādājušies jaunas zemes platības, acīmredzami domājot par jaunu veikalu un lielveikalu būvi.

Tā vietā tagad vairākums darījumu ir formāli (fiziskā persona īpašumu pārdod pati sev kā juridiskai personai vai arī kādam ģimenes loceklim), un papildus tam biežāki kļuvuši arī darījumi, kad īpašniekus maina nopietni ražošanas objekti. Savukārt darījumi, kur īpašums acīmredzami tiek iegādāts kā spekulāciju objekts, faktiski nav manāmi, un tāpat no lielo darījumu skatuves pazuduši arī vēl pirms gada neskaitāmie attīstītāji.

Daļēji vaino bankas

«Ir visas pazīmes kā pēc ballītes. Kādam ir jāmaksā rēķins, un nav skaidrs, kurš to darīs. Esat kādreiz spēlējusi pokeri? Tur uz galda ir liela kaudze ar naudu, un kādā brīdī pastiepjas viena roka un to visu aizvāc. Bankām atbrauca mātes banku bargie onkuļi un pateica – paspēlējāties, pietiek. Visa tā spēlīte jau notika par banku naudu. Piedraudēja, ka kāds var palikt bez amata. Un bankām palīgā nāca valdība ar savu inflācijas apkarošanas plānu. Bankas varēja ietaupīt krietnu naudas žūksni, ko būtu jātērē PR kampaņās, skaidrojot, kādēļ vairs kredītus nedod tik viegli,» – tā pirms pusgada situāciju skaidroja uzņēmuma Latio īpašnieks Edgars Šīns.

Pusgada laikā banku nostāja viņa skatījumā būtībā nav mainījusies: «Banku attieksme ir vienkārša – ir riskanti finansēt nekustamo īpašumu. Ir uzņēmumi, kuriem ir savi līdzekļi, tie arī pērk, bet uz kredīta nopirkt īpašumu pašlaik ir ļoti grūti.» Vēl lakoniskāks ir uzņēmuma Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš: «Kredītus tagad ir grūti dabūt, lai gan mēs joprojām lielāko daļu darījumu veicam ar bankas finansējumu.»

Savukārt nekustamo īpašumu uzņēmējs, 1st office valdes priekšsēdētājs Andris Citko min arī konkrētu banku nostāju: «Kredītus nekustamo īpašumu pirkšanai neizmanto, jo tiem, kuri pērk, nevajag kredītus, – tie tagad ir ilgtermiņa ieguldījumi, tādēļ kredīti tur neattaisnojas. Kredītus ņem tikai tie, kuri pērk sev. Aizkraukles banka vispār pašreiz nefinansē nekustamo īpašumu darījumus. Parex arī neko jaunu ārā nedod...»

Arī DnB NORD bankas Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis piekrīt, ka pašreizējā situācijā Rīgā lielo darījumu skaits samazinājies, jo īstermiņa investoriem tiešām nav intereses veikt šādus pirkumus. Savukārt Hansabankas Nekustamo īpašumu finansēšanas nodaļas vadītājs Reinis Tauriņš akcentē apstākli, ka pašlaik tikai retais lielais īpašums tirgū tiek piedāvāts pirmoreiz: «Nekustamo īpašumu projektu finansēšanas politikā ievērojami pieauga projektu naudas plūsmas nozīme, otrajā vai pat trešajā plānā atstājot īpašuma vērtību, uz kuras pamata iepriekš tika balstīti spekulatīva rakstura darījumi. Turklāt patlaban retais īpašums tirgū tiek piedāvāts pirmo reizi, pamatā tie ir kārtējā pārdošanā ar kārtējo uzcenojumu. Esmu pārliecināts, ka ir samazinājies arī šādu darījumu skaits kopumā. Atļaušos prognozēt, ka lielākā daļa no šiem darījumiem ir saistīti ar komercobjektu pirkšanu/pārdošanu vai namīpašumiem Rīgas centrālajā daļā.»

Ārzemnieki ir prom

Vietējie nekustamo īpašumu jomas uzņēmēji arī atzīst acīmredzamo – ārzemnieki no Latvijas nekustamo īpašumu tirgus tiešām lielākoties ir prom vismaz tajā nozīmē, ka neko jaunu vairs neiegādājas, vismaz īstermiņa spekulanti – jau nu noteikti ne.

«Ārzemnieki mūsu tirgū bija īstermiņa spēlētāji. 2007. gadā jau nekustamos īpašumus pirka ilgtermiņa ieguldījumiem, jo lielajam vairumam bija skaidrs, ka īstermiņa bizness ir beidzies,» – tik vienkārši situāciju skaidro A. Citko. Viņam piebalso arī E. Šīns: «2005. gadā bija tirgus kāpums, tad arī bija ārzemnieki. Kad būs iespēja nopelnīt 10–12%, tad arī ārzemnieki atgriezīsies, jo pie pašreizējās peļņas 3–4% viņiem nav interesanti.»

Savukārt Hansabankas pārstāvis R. Tauriņš norāda uz to, ka, runājot par ārzemnieku intereses samazinājumu, jāņem vērā arī jautājums par finansējuma apstākļiem ārzemnieku mītnes zemēs (un bankās): «Viena puse var būt objektīvie nekustamo īpašumu tirgus rādītāji: cenu pieaugums ir apstājies, darījumu skaits samazinās u.c. Bet otra lieta, ar ko ir jārēķinās, ir finansējums ārvalstīs. Jebkurš investors lielākā vai mazākā mērā operē ar aizņemtajiem līdzekļiem, savukārt finansējumu saņemt ir kļuvis sarežģītāk arī Eiropā, no kurienes arī nāca lielākā daļa investoru nekustamo īpašumu tirgū. Tātad investoram, samazinoties iespējai aizņemties, samazinās arī iespējas investēt jaunos tirgos un projektos.»

Taču tāpat eksperti norāda uz apstākli, ka jāaptver – Latvijas apstākļos miljonu darījumi jebkurā situācijā būs īpaši gadījumi. DnB NORD Bankas pārstāvis I. Vamzis to raksturo šādi: «Lielie darījumi, t.i., virs miljona latu robežas, Latvijas tirgū vienmēr tiks uzskatīti par īpašiem gadījumiem un tāpēc reti kad pakļausies kādam vērtējumam vai statistikas datiem, no kuriem veikt secinājumus. Arī tas, ka šie lielie darījumi ir veikti, neņemot kredītu, diez vai var liecināt par kādu ilgtermiņa tendenci, ko būtu nepieciešams analizēt. Tāpat arī atsevišķam vērtējumam netiek pakļauts, ka kredīti mājokļa iegādei ir ņemti dažādās bankās. Darījumi, kas veikti skaidrā naudā, lielākoties norāda uz to, ka šo darījumu veicēji ir nerezidenti, kuriem nav iespējams noformēt kredītus ienākumu necaurspīdīguma dēļ. No klasifikācijas viedokļa – lielākā daļa lielo darījumu ir investīciju pirkumi, kas šobrīd tirgū nav noteicošie.»

1. 9,93 miljoni latu

1019 kvadrātmetrus lielais zemesgabals ar piecstāvu ēku Vaļņu ielā 11 pēdējā gada laikā lielāko darījumu sarakstā nonāk jau otro reizi. Pērn augustā četras privātpersonas par 9,8 miljoniem latu apmēram trīs ceturdaļas īpašuma atpirka no SEB Bankas. Tagad tie paši īpašnieki – bijušais Unibankas vadītājs Andris Bērziņš, Juris Aizezers, Ieva Krastiņa un ekspremjera Andra Šķēles bijusī dzīvesbiedre Dzintra Šķēle – daļu no sev piederošajām īpašuma daļām šī gada martā jau par 9,93 miljoniem pārdevuši paši sev piederošajai SIA Vaļņu nams 11, kam tagad pieder 7459/10 000 daļas no īpašuma (SEB Bankā tās ieķīlātas par 3,69 miljoniem latu). A. Bērziņa personiskā īpašumā palikušas 615/10 000, J. Aizezera – 439/10 000, I. Krastiņas – 260/10 000, bet Dz. Šķēles – 593/10 000 daļas īpašuma. «Te nav nekāda biznesa. Nospriedām, ka līdz šim esam pietiekami ieguldījuši un labāk justos kā ēkas īpašnieki,»– tā Db iepriekš šo darījumu pamatoja A. Bērziņš.

2. 3,52 miljoni latu

Par šādu summu SIA VST (īpašnieki – Jeļena Agapova, Kiprā reģistrētā DFP Style Limited un Ruslans Pjatničenko) šā gada februārī no gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA M.V.A. nopirkusi 32 474 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar ražošanas korpusu, inženierkorpusu, administratīvo un sadzīves telpu korpusu un trim palīgbūvēm Granīta ielā 10. Īpašuma iegādei ņemts kredīts Rietumu bankā.

3. 3,2 miljoni latu

Par šādu summu Latvijas Banka iegādājusies atlikušās daļas no nekustamā īpašuma Krišjāņa Valdemāra ielā 1b, kas sastāv no 1515 kvadrātmetriem zemes un četrstāvu mācību iestādes: šā gada maijā no SIA Latio nopirktas 412/1000 domājamās daļas īpašuma. Interesanti, ka Latio šo īpašumu 2006. gada decembrī nopirka par 3,74 miljoniem latu (lai gan Latio īpašnieks Edgars Šīns apgalvo, ka šie zemesgrāmatā ierakstītie dati īsti neatbilstot realitātei). Pārējā īpašuma daļa Latvijas Bankas īpašumā ir kopš 1997.gada.

4. 3 miljoni latu

Šā gada februārī 1957. gadā dzimušais Anatolijs Fridmans kļuvis par vienīgo nekustamā īpašuma saimnieku Elizabetes ielā 51 un Baznīcas ielā 1/3 – īpašums sastāv no 1916 kvadrātmetru liela zemesgabala uz kura atrodas sešstāvu un četrstāvu dzīvojamās ēkas. Par trim miljoniem latu viņš nopircis atlikušo pusi no īpašuma, kas piederēja 1933. gadā dzimušajai Marijai Frīdmanei, bet pirmo pusi iegādājās jau 2006. gadā par 2,3 miljoniem latu. Īpašumam reģistrēta 2,38 miljonu latu liela hipotēka par labu Hansabankai.

5. 2,67 miljoni latu

Šā gada februārī 1970. gadā dzimusī Solvita Mētra–Ozoliņa par šādu summu nopirkusi 3630 kvadrātmetrus zemes ar četrām palīgceltnēm Mangaļu prospektā 54A. Īpašumu pārdevis 1965. gadā dzimušais Ainārs Ozoliņš.

6. 2,45 miljoni latu

Par šādu summu uzņēmējs Genadijs Bondariks šā gada februārī un martā no sava pašlaik apcietinājumā esošā darījumu partnera Igora Ivanova divos darījumos nopircis 7266 kvadrātmetrus zemes Ezermalas ielā, īpašuma iegādei neizmantojot hipotekāro kredītu. Savukārt jau jūnijā G. Bondariks zemes gabalu uzdāvinājis 1987. gadā dzimušajai Irinai Bondarikai.

7. 2,21 miljons latu

Šā gada janvārī SIA Turaidas 4 no divām privātpersonām par šādu summu nopirka 6501 kvadrātmetru lielu zemesgabalu Turaidas ielā 6. Darījums veikts bez kredītlīdzekļiem, bet pārdevēji bija 1946. gadā dzimušais Leonīds Hohoļkovs un 1941. gadā dzimušais Boriss Hohoļkovs.

8. 2,17 miljoni latu

SIA Zaļā zeme LIDO aprīlī par šādu summu pārdeva 438 kvadrātmetrus zemes ar piecstāvu administratīvo ēku un pagalma izbūvi Tirgoņu ielā 6 un M. Monētu ielā 3. Uzņēmējsabiedrība šo īpašumu ieguva pērnā gada decembrī, noslēdzot ar Finanšu ministriju līgumu par 1,206 miljoniem latu. Aprīlī par gandrīz divas reizes lielāku cenu tas tika pārdots tālāk SIA Tirgoņu investīcijas (vienīgais īpašnieks – 1977. gadā dzimušais Harijs Egle) kas darījumam izmantojusi 2,108 miljonu latu Parex bankas izsniegtu kredītu.

9. 2,1 miljons latu

SIA Kuldīgas 45B (īpašnieki – SIA M&M Land un 1964. gadā dzimušais Sergejs Izmestjevs) par šādu summu februārī nopirka aptuveni ceturto daļu no īpašuma Kuldīgas ielā 45B, kas sastāv no 10 474 kvadrātmetriem zemes un institūta ēkas ar divām palīgceltnēm. Īpašuma iegādei ņemts kredīts SEB Bankā, kurai par labu nostiprināta 1,58 miljonu latu hipotēka. Īpašumu pārdeva SIA Kvarta, kas visu īpašumu kopumā nopirka 2005. gadā par 2,53 miljoniem latu.

10. 2,09 miljoni latu

Par šādu summu SIA LLS Baltic Holding pērnā gada oktobrī nopirka piestātni, betona plākšņu laukumu, asfaltētu laukumu un darbnīcu, kā arī ēkas Uriekstes ielā 18. Īpašumu pārdeva SIA LLS Baltic ContainerServices. Darījumu finansēšanai izmantots Reģionālās investīciju bankas kredīts, kura nodrošināšanai uzliktas divas hipotēkas – 1,479 miljoni un 281 tūkstotis latu. Vismaz formāli abām kompānijām, neraugoties uz nosaukumu līdzību, ir dažādi īpašnieki: pirmajai – Lielbritānijā reģistrētā Fincode LLP, otrajai – dānis Larss Simonsens.

11. 2,06 miljoni latu

Šā gada janvārī SIA Palink par šādu summu nopirka 4 932 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar dzīvojamo ēku, apsardzes ēku un pagalma izbūvi Augusta Dombrovska ielā. Darījums veikts bez hipotekārā kredīta izmantošanas, īpašumu pārdeva SIA VB Projekts (vienīgā īpašniece – 1980. gadā dzimusī Nataļja Kosačova).

12. 2,01 miljons latu

SIA Vincents martā par šādu summu pārdevusi 5495 kvadrātmetrus zemes Kārļa Ulmaņa gatvē. Īpašumu bez hipotekāro kredītlīdzekļu izmantošanas iegādājās veikalu tīkla Selver veidotāja – igauņu TKM Latvija.

13. 1,83 miljoni latu

SIA Turaidas 4 (vienīgā īpašniece – Igaunijas Selvaag Eastern European Development) šā gada janvārī par šādu summu nopirka 5456 kvadrātmetrus zemes Turaidas ielā 4. Darījums veikts bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem, īpašumu pārdeva SIA LK Projekts.

14. 1,79 miljoni latu

SIA Zaks (vienīgā īpašniece – 1945. gadā dzimusī Ļubova Zaka) par šādu summu pārdevusi pusi no īpašuma Arhitektu ielā 1, kas sastāv no 639 kvadrātmetriem zemes un piecstāvu dzīvojamās ēkas. Uzņēmējsabiedrība šo namu savā īpašumā saņēma pērnā gada oktobrī par 2,15 miljoniem latu saskaņā ar uzņēmuma dibināšanas lēmumu. Jaunā īpašniece ir Vladimiram Sapegam un Mihailam Skrebelam piederošā SIA Eskada MV.

15. 1,77 miljoni latu

Pie šādas summas tikusi 1958. gadā dzimusī Anita Viļuma, pārdodot 1340 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Maskavas ielā 340 SIA Maxima Latvija, kura to nopirkusi bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem.

16. 1,71 miljons latu

SIA Dzelzavas 74 C (vienīgā īpašniece – jau pieminētā Igaunijas Selvaag Eastern European Development) šā gada februārī par minēto summu nopirka 4823 kvadrātmetrus zemes Dzelzavas ielā, neizmantojot hipotekāros kredītlīdzekļus. Īpašumu pārdeva SIA Selvaag Latvija.

17. 1,69 miljoni latu

SIA Foboss viens aprīlī par šādu summu nopirka 568/1000 no nekustamā īpašuma Aleksandra Čaka ielā 72, kas sastāv no 1386 kvadrātmetrus liela zemesgabala un trīsstāvu dzīvojamās ēkas, divstāvu dzīvojamās ēkas, divstāvu administratīvās ēkas un tirdzniecības ēkas. Īpašumu pārdeva 1975.gadā dzimušais Leonīds Kaufmans, kurš pirms tam to bija iegādājies no pazīstamā uzņēmēja Grigorija Krupņikova. Darījuma veikšanai ņemts 849 tūkstošu latu kredīts DnB NORD Bankā.

18. 1,68 miljoni latu

SIA Maskavas NIP šā gada aprīlī nopirka 2815 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar garāžu Maskavas ielā 257. Darījumam hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti. Īpašumu pārdeva SIA Vita fonds un SIA Intertehnika un Serviss–Baltija.

19. 1,68 miljoni latu

SIA Palink maijā par šādu summu no SIA Aģentūra Rīdzene nopirka 2734 kvadrātmetrus zemes ar vienstāva veikala ēku A. Saharova ielā 14. Darījuma veikšanai hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

20. 1,58 miljoni latu

SIA Berģu nams šogad martā par šādu summu no saviem līdzekļiem nopirka ražošanas ēku Katlakalna ielā 9. Īpašumu pārdeva SIA Famar–Desi invest. Darījums bija nedaudz formāls – Berģu nama vienīgā īpašniece ir Igaunijas Famar–Desi Grupp.

21.–22. 1,51 miljons latu

SIA Kalēju kvartāls janvārī par šādu summu pārdevusi 26/100 no nekustamā īpašuma Kalēju ielā 43 un Vecpilsētas ielā 8. Īpašums sastāv no 1316 kvadrātmetriem zemes un četrstāvu biroja ēkas, divstāvu skolas, universitātes un zinātniskās pētniecības ēkas, piecstāvu biroju ēkas, sešstāvu dzīvojamās ēkas un četrstāvu dzīvojamās ēkas. Īpašuma daļu par saviem līdzekļiem iegādājās AS Baltic InternationalBank.

21.–22. 1,51 miljons latu

SIA Palink martā no četrām privātpersonām – 1980. gadā dzimušās Ingas Znotiņas, 1950. gadā dzimušās Maijas Rutmanes, 1975. gadā dzimušā Jāņa Vēvera un 1978. gadā dzimušā Didža Rutmaņa – par šādu summu nopirka 4232 kvadrātmetrus zemes Mārupes ielā 10a. Kredītlīdzekļi darījuma finansēšanai nav izmantoti.

23. 1,43 miljoni latu

Jau pieminētā SIA TKM Latvija janvārī par šādu summu no SIA Savol īpašums nopirkusi 9376 kvadrātmetrus zemes Biķernieku ielā. Darījums veikts bez hipotekārā finansējuma.

24. 1,43 miljoni latu

Šādu summu šā gada janvārī saņēmusi 1960. gadā dzimusī Aija Krištopane, pārdodot nekustamo īpašumu Stabu ielā 90, kas sastāv no 1061 kvadrātmetra liela zemesgabala, divām piecstāvu dzīvojamām ēkām, vienas trīsstāvu dzīvojamās ēkas un saimniecības ēkas. To, ņemot 1,43 miljonu latu kredītu Hansabankā, nopirka SIA VK Invest – viņas dzīvesbiedra, ekspremjera Viļa Krištopana uzņēmums

25. 1,4 miljoni latu

Par šādu summu noslēgts līgums par 1372 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar divām dzīvojamām mājām iegādi Tallinas ielā 57a. Īpašumu no divām privātpersonām – denacionalizētājiem iegādājusies SIA Galore (īpašnieki – Valdis Bišers un Mārtiņš Vasiļevskis), ņemot UniCredit Bank 773 tūkstošu latu kredītu.

26. 1,33 miljoni latu

Jau pieminētā SIA TKM Latvija janvārī par šādu summu nopirka 7/10 domājamās daļas no 25 503 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ūdens torni Biķernieku ielā 121F. Īpašuma iegādei kredīts nav ņemts, to pārdeva SIA Savol īpašums (vienīgais īpašnieks – 1955. gadā dzimušais Aleksandrs Breitmanis), kas pati pie īpašuma tika pērnā gada decembrī, no kādas 1926. gadā dzimušas kundzes to nopērkot par 896 tūkstošiem latu.

27. 1,27 miljoni latu

SIA Palink par šādu summu no Rīgas pilsētas nopirkusi 4599 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Prūšu ielā 2. Īpašums ieķīlāts par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai, un uz īpašumu reģistrēta viena miljona latu hipotēka.

28. 1,22 miljoni latu

AS Akciju komercbanka Baltikums šogad martā par šādu kopsummu divos darījumos nopirka 5337 kvadrātmetrus zemes ar būvēm Sporta ielā. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumam nav izmantoti, īpašumu pārdeva SIA Nord Real Estate.

29. 1,1 miljons latu

SIA Supernetto janvārī par šādu summu nopirka 4130 kvadrātmetru lielu zemes gabalu Prūšu ielā. Īpašumu pārdeva SIA RB Invest un 1965.gadā dzimušais Uldis Krauja, kuriem katram piederēja puse no īpašuma. Īpašums iegādāts bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem.

30. 1,06 miljoni latu

Tas pats 1975. gadā dzimušais Leonīds Kaufmans šā gada aprīlī SIA Pollads par šādu summu pārdevis 355/1000 no jau minētā nekustamā īpašuma A. Čaka ielā 72. Darījumu finansēja SEB Banka, kurai par labu reģistrēta 879 tūkstošu latu hipotēka.

31. 1 miljons latu

Šā gada martā par šādu kopējo summu tika novērtēts 7232 kvadrātmetrus liels zemesgabals ar sešām ēkām Klijānu ielā 2a. Pusi no īpašuma par pusmiljonu latu nopirka SIA Buras īpašumi, bet pārdeva 1967. gadā dzimušais Eduards Bura. Otru pusi par pusmiljonu latu no 1966. gadā dzimušā Guntara Rempes nopirka SIA Rempes īpašumi. Uz īpašumu reģistrēta 606 tūkstošu latu hipotēka par labu SEB Bankai.

32.–33. 0,84 miljoni latu

1955. gadā dzimusī Jeļena Švarcšteina par šādu summu nopirkusi 1710 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar divstāvu dzīvojamo ēku Glika ielā 12. Īpašumu pārdeva 1971. gadā dzimušais Ilmārs Eisaks, kurš pats to bija iegādājies 2006. gada beigās par 351 tūkstoti latu. Darījuma veikšanai kredītlīdzekļi nav izmantoti.

32.–33. 0,84 miljoni latu

SIA Famar–Desi invest šogad martā pārdeva 24 256 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Katlakalna ielā 9. To par saviem līdzekļiem nopirka SIA Berģu nams, – abas kompānijas šī saraksta lasītājiem jau zināmas.

34. 0,8 miljoni latu

1959. gadā dzimusī Ita Zālīte šogad martā divos darījumos par šādu kopējo summu nopirkusi 1137 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo ēku Visbijas prospektā 1. Īpašuma iegādei ņemts 323 tūkstošu latu kredīts Nordea Bank Finland PLC. Īpašumu pārdeva 1976. gadā dzimusī Jūlija Mihaiļenko.

35. 0,75 miljoni latu

SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta pārdevusi īpašumu Stabu ielā 119, kas sastāv no 2587 kvadrātmetrus liela zemesgabala un uz kura atrodas vairākas ēkas. Nu pārdotas atlikušās 2/3 īpašuma, un tās iegādājās SIA Stabu 119, kura darījumu finansējusi bez hipotekāro kredītlīdzekļu piesaistes. Vēl trešo daļu 2006. gadā nopirka pazīstamais uzņēmējs Aivars Zvirbulis.

36. 0,71 miljons latu

Vēl viens SIA Savol īpašums zemes gabals, ko nopirkusi SIA TKM Latvija. Šis ir 4032 kvadrātmetrus liels zemesgabals Biķernieku ielā 129. Arī šis darījums finansēts no kompānijas līdzekļiem.

37.–38. 0,7 miljoni latu

SIA Dambjacentrs par šādu summu iegādājusies pusi no īpašuma Ganību dambī 1, kas sastāv no 6182 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar veselu virkni ēku. Īpašuma iegādes darījumam hipotekārais kredīts nav ņemts, to pārdeva slēgtā akciju sabiedrība Sklypo Servisas.

37.–38. 0,7 miljoni latu

SIA Ota un partneri no trim privātpersonām šogad martā nopirka četrstāvu dzīvojamo māju un saimniecības ēkas ar 1012 kvadrātmetriem zemes E. Birznieka–Upīša ielā 24. Uz īpašumu nostiprinātas trīs hipotēkas par labu Nordea Bank Finland PLC – divas 130 tūkstošu latu apmērā un viena 260 tūkstošu latu apmērā. Īpašumu pārdeva 1923. gadā dzimusī Regina Strūberga, 1925. gadā dzimušais Zigmunds Ingelevičs un Aeksandrs Ingelevičs, kura dzimšanas gads nav reģistrēts zemesgrāmatā.

39.–40. 0,66 miljoni latu

SIA Moduls–Rīga par šādu summu iegādājusies 6295 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar administratīvo ēku, garāžu un caurlaides ēku Vaiņodes ielā 1 no Finanšu ministrijas. Darījums finansēts bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem.

39.–40. 0,66 miljoni latu

Janvārī SIA VIVA–Z par šādu summu nopirka 27 207 kvadrātmetrus lielu zemes gabalu ar divām administratīvām ēkām, noliktavu, garāžu, divām darbnīcām, mehānisko cehu un citām palīgēkām Čiekurkalna 3. šķērslīnijā 1A. Lai nopirktu īpašumu, Aizkraukles bankā ņemts 843 tūkstošu latu kredīts. Īpašumu pārdeva Finanšu ministrija.

41. 0,65 miljoni latu

SIA UVB janvārī par šādu summu nopirka 1047 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar tirdzniecības centra ēku Turaidas ielā 3. Īpašums iegādāts, izmantojot SEB Bankas kredītu, kura nodrošināšanai reģistrēta 520 tūkstošu latu hipotēka. Īpašumu pārdeva SIA Klinta.

42. 0,64 miljoni latu

SIA Energolukss februārī divos darījumos par šādu summu nopirka 21 625 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Krustpils ielā. Lai iegādātos īpašumu, ņemti divi kredīti Nordea Bank Finland PLC – viens 410 tūkstošus latu, bet otrs 323 tūkstošus latu liels. Īpašumu pārdeva AS TMB Baltia.

43.–45. 0,63 miljoni latu

1979. gadā dzimusī Karina Cadoviča divos darījumos par šādu summu nopirkusi 430 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar noliktavas ēku Trokšņu ielā 12. Īpašumu pārdeva Rietumu bankas akcionārs Arkādijs Suharenko, kurš to pirms trim gadiem bija nopircis par 60 000 latu no tās pašas Rietumu bankas.

43.–45. 0,63 miljoni latu

1973. gadā dzimusī Ieva Salmane–Kuļikovska šogad martā par šādu summu nopirka 1878 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo ēku Cimzes ielā 10. Īpašuma iegādei Hansabankā ņemts 281 tūkstoša latu kredīts. Iepriekš īpašums piederēja 1960. gadā dzimušajam Viktoram Arkulinskim.

43.–45. 0,63 miljoni latu

SIA RB Invest šā gada februārī nopirka 1181 kvadrātmetru lielu zemesgabalu ar dzīvojamo ēku Poruka ielā 10/12. Īpašuma iegādei hipotekārais kredīts nav izmantots, to pārdeva piecas privātpersonas – Maija Cecchini, Andrē Teikmanis, Baiba Agita Teikmane, Sigrūna Avota un Ieva Vaivode.

46. 0,56 miljoni latu

Četras privātpersonas – 1942. gadā dzimusī Inta Bārda, 1966. gadā dzimusī Dace Rozenberga, 1966. gadā dzimušais Ģirts Gipsers un 1969. gadā dzimušais Māris Gipsers – šogad aprīlī pārdeva 25 117 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar mehāniskajām darbnīcām un nojumi Krustpils ielā 121. Īpašumu bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem nopirka SIA Noliktava K 10 .

47. 0,55 miljoni latu

Par šādu summu 1961. gadā ASV dzimusī Baiba Aija Akkermane pārdevusi pusi no 1543 kvadrātmetrus liela zemesgabala Brīvības ielā 150 ar divām daudzstāvu dzīvojamām ēkām. Īpašumu iegādājies 1966. gadā dzimušais Raimonds Krieviņš, ņemot kredītu SEB Bankā, kurai par labu nostiprināta 0,455 miljonu latu hipotēka. Īpašuma otra puse pieder 1962. gadā dzimušajai Ancei Karnupai.

48. 0,54 miljoni latu

SIA Maxima Latvija februārī no 1944. gadā dzimušās Intas Kadiķes par šādu summu nopirka 3072 kvadrātmetrus zemes Augusta Dombrovska ielā 74. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumam nav izmantoti.

49. 0,51 miljons latu

SIA Turaidas 4 janvārī par šādu summu nopirka 1544 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Turaidas ielā, neizmantojot hipotekāros kredītlīdzekļus. Īpašumu pārdeva SIA LK Projekts.

50. 0,47 miljoni latu

Šā gada janvārī 1975. gadā dzimušais Ainārs Upenieks par gandrīz pusmiljonu latu pārdeva 45/100 no sava īpašuma Silmaču ielā 1, kas sastāv no 946 kvadrātmetrus liela zemesgabala un trīsstāvu dzīvojamās ēkas. Turpmāk šis īpašums viņam piederēs kopā ar 1952. gadā dzimušo Jāni Bērziņu. Darījuma veikšanai kredītlīdzekļi nav izmantoti.

51.–52. 0,45 miljoni latu

1984. gadā dzimusī Mārīte Kļaviņa šogad februārī par šādu summu nopirka 1/5 daļu no sešstāvu dzīvojamās ēkas un 1505 kvadrātmetrus liela zemesgabala Lāčplēša ielā 35. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti. Savu daļu īpašumā pārdeva 1940. gadā dzimušais Kārlis Briška.

51.–52. 0,45 miljoni latu

Rīgas pilsētas pašvaldība šā gada martā no četrām privātpersonām – 1969. gadā dzimušās Intas Lapiņas, 1969. gadā dzimušā Ulda Buša, 1935. gadā dzimušās Maijas Berlandes un 1942. gadā dzimušā Jāņa Buša – par šādu summu nopirka 6683 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Biķernieku ielā.

53.–55. 0,44 miljoni latu

SIA Viada martā no 1926. gadā dzimušās Ļubovas Birmanes par šādu summu nopirka administratīvo ēku un 859 kvadrātmetrus zemes Raiņa bulvārī 25. Uz īpašumu reģistrēta 2,074 miljonu latu hipotēka par labu Privatizācijas aģentūrai.

53.–55. 0,44 miljoni latu

VAS Valsts nekustamie īpašumi janvārī par šādu summu pārdeva 851 kvadrātmetru lielu zemesgabalu Pūpolu ielā 14, uz kura atrodas divstāvu ēka ar transformatoru. Īpašumu iegādājās A. Šihaļijeva SIA Tropiks–ali, ņemot kredītu SEB Bankā, kurai par labu nostiprināta 422 tūkstošu latu hipotēka.

53.–55. 0,44 miljoni latu

Šogad martā tā pati SIA TKM Latvija bez kredītlīdzekļiem nopirkusi arī 4505 kvadrātmetrus zemes Priedaines ielā 37. Īpašumu pārdeva SIA Dianta.

56. 0,42 miljoni latu

SIA Savol īpašums par šādu summu pagājušā gada decembrī iegādājusies 2246 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar galdnieku darbnīcu Biķernieku ielā 121. Īpašumu pārdeva 1946.gadā dzimusī Dzintra Krapovska, darījumu finansēja Nordea Bank Finland PLC ar 1,407 miljonu latu kredītu. Janvārī īpašums pārdots tālāk SIA TKM Latvija par tādu pašu summu. Līdz ar šo darījumu dzēstas visas uz īpašumu reģistrētās hipotēkas.

57. 0,39 miljoni latu

Šā gada februārī SIA Moduls–Rīga nopirka 7699 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar administratīvo ēku, palīgceltni un šautuvi Vaiņodes ielā 1a, Īpašumu pārdeva Finanšu ministrija saskaņā ar nomaksas pirkuma līgumu. 363 tūkstošu latu hipotēka reģistrētu par labu Privatizācijas aģentūrai.

58.–59. 0,37 miljoni latu

Akciju sabiedrība A.C.B. maijā par šādu summu iegādājās aptuveni trīs ceturtdaļas no 13 271 kvadrātmetru liela zemesgabala Ziepniekkalna ielā 21a. Daļas no sava īpašuma pārdeva 1937. gadā dzimušais Andris Krīgers, hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.

58.–59. 0,37 miljoni latu

Par šādu summu SIA Baltic Logistics XXI aprīlī divos darījumos tika pie dzīvojamās mājas un 1569 kvadrātmetriem zemes Augusta Deglava ielā 27. Darījumā, kurā bankas finansējums nav izmantots, kā pārdevējs bija SIA Deglava nams 27.

60. 0,35 miljoni latu

1980. gadā dzimušais Sergejs Degiļs februārī par šādu summu nopirka 144 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Pils ielā 8. Īpašuma iegādei ņemts kredīts Latvijas Hipotēku un zemes bankā, kurai par labu nostiprināta 1,757 miljonu latu hipotēka. Īpašumu pārdeva Kompānija Morbridge LCC.

Dati par darījumiem: nekustamo īpašumu kompāniju datu bāzes

Dati par īpašumiem: Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata

Dati par uzņēmumiem: Lursoft, Uzņēmumu reģistrs

Darījumi uzskaitīti, ņemot vērā brīdi, kad tie fiksēti zemesgrāmatās

Db vēl publicēs šādus apskatus par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pirmajā pusgadā:

– lielākie darījumi Jūrmalā,

– lielākie darījumi Rīgas rajonā,

– lielākie darījumi pārējā Latvijā,

– lielākie darījumi ar dzīvokļiem un telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievietot sludinājumu internetā, lai pārdotu vai izīrētu nekustamo īpašumu, šodien māk teju katrs. Jautājums: vai šādi iespējams gūt maksimālo ienākumus no pārdošanas un izīrēšanas? Vai populārākie sludinājumu portāli ļauj spriest par nekustamā īpašuma tirgus patieso piedāvājumu, cenām un apjomu? Atbilde uz abiem jautājumiem lielākoties ir – nē.

SIA “PILAT REAL ESTATE” izveidotājs un valdes priekšsēdētājs Miks Jaunzems norāda, ka publiskajos sludinājumu portālos redzamais ir tikai daļa no īstā piedāvājuma un pieprasījuma, un visbiežāk patiesās nekustamo īpašumu pērles un izdevīgākie pārdošanas darījumi jāmeklē datu bāzēs, kas publiski nav pieejamas un ko izmanto nekustamo īpašumu aģentūras līdztekus to publiski redzamajiem piedāvājumiem.

Uzņēmums jau astoņus gadus aktīvi darbojas nekustamo īpašumu tirgū, piedāvājot pilnu pakalpojumu klāstu darījumos ar nekustamiem īpašumiem gan Liepājā un Kurzemes reģionā, gan Rīgā un tās apkaimē. “Esam lielākā nekustamo īpašumu aģentūra Liepājā gan pēc aģentu, gan objektu skaita, pakalpojumu klāsta un tirdzniecības teritorijas lieluma.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Īpašumu tirgus ārpus Rīgas un Jūrmalas nesaplok (saraksts)

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db,03.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos sešos mēnešos strauji sarūkot lielo nekustamā īpašuma darījumu skaitam un apjomam gan Rīgā, gan Rīgas rajonā un Jūrmalā, aizvien iespaidīgāk izskatās nekustamā īpašuma tirgus citās lielajās pilsētās, - to uzskatāmi rāda Baltic Screen apkopotie dati par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pārējā Latvijā šā gada pirmajā pusgadā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Bet, ja Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā šā gada pirmajos sešos mēnešos lielo darījumu skaits vairāk vai mazāk strauji saruka, tad ārpus šiem reģioniem pirmajā pusgadā darījumu skaits virs pusmiljona latu ne tikai nav samazinājies, bet pat nedaudz pieaudzis: sešos mēnešos tādi reģistrēti vismaz 19.

Veselos astoņos gadījumos darījuma apmērs pārsniedzis miljonu latu, turklāt lieli pirkumi veikti ne tikai tradicionālajās lielo darījumu pilsētās Ogrē, Liepājā un Daugavpilī, bet arī Tukumā, Valmierā, Kuldīgā, Ventspilī, Saldū, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Viļānos, Bauska, Dobelē, Gulbenē un Rēzeknē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jūrmala: nekustamo īpašumu tirgus faktiski pamiris

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db,22.08.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Rīgā nekustamo īpašumu darījumu jomā vienkārši beigusies ballīte, tad Jūrmalā, izsakoties kūrortpilsētas nekustamo īpašumu kompānijas Vigvam valdes priekšsēdētāja Alekseja Jeļina vārdiem, nenotiek vispār nekas.

To apliecina arī jaunais Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Jūrmalā šā gada pirmajā pusgadā.

Pazuduši pat krievi

Apkopotā informācija par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem ir nepielūdzama: 2006. gada otrajā pusgadā Jūrmalā tika reģistrēti 34 darījumi, kuru apmērs bija vismaz 600 tūkstoši latu, pagājušā gada pirmajā pusgadā – tikai 16, otrajā pusgadā – vēl par vienu mazāk, savukārt šā gada pirmajos sešos mēnešos tādi bijuši tikai astoņi. Pat uz pusi mazākas summas robežu aizvadītajā pusgadā pārsnieguši tikai 17 darījumi.

Tāpat kā Rīgā arī Jūrmalā no lielo darījumu arēnas faktiski pazuduši ārzemnieki – turklāt kūrortpilsētā vairs neiepērkas arī naudīgie Krievijas iedzīvotāji, kuri iepriekš lika runāt par krieviem, kuri izpērkot Jūrmalu. «Arī Krievijas iedzīvotāji neko nepērk, jo internetā un žurnālos ir izlasījuši, ka ir krīze. Arī Krievijā nauda sāk izsīkt, vairs nav liekas naudas. Tā ir globāla problēma, krīze nav tikai pie mums, bet arī citur,» saka A. Jeļins, kura uzņēmumam pēdējais ievērojamais darījums bijis pagājušā gada decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides piedāvājumu klāstā, pārbūves procesā ir vēl viens autobuss

Partybus stāsts aizsācies pirms aptuveni 15 gadiem, kad tā izveidotājs Edgars Auziņš atgriezies Latvijā no ārzemēm, kur strādājis dažādus darbus – viesnīcās, bāros, uz kruīza kuģiem. Latvijā viņš izmēģinājis darboties arī tirdzniecības nozarē un mārketingā, tomēr sapratis, ka vēlas strādāt sev. «Jutu, ka pienācis laiks kam savam. Īsti laikam neapzinājos, ka vairs nebūs ne darba, ne algas dienas, arī atvaļinājumu neviens nepiešķirs un jāslimo būs uz sava rēķina,» stāsta E. Auziņš. Kopā ar draugu viņš sācis ģenerēt biznesa idejas, un viena no tām bija Partybus.

«Pati par sevi ideja neko nedod. Sākumā izpēte, tad radi un draugi mēģina ideju nobeigt. Tad atbildīgie valsts dienesti pasaka, ka nebūs, ka ar to visu ir par maz. Un, kad tiec līdz pirmajiem realizācijas soļiem, tad bieži pēc pirmajām grūtībām atmet ar roku. Plānoto trīs mēnešu vietā garāžā pavadīju divus gadus. Psiholoģiski grūts laiks. Arī man daudz netrūka, lai atmestu ar roku. Lai nu kā, bet Partybus es uzbūvēju,» komentē E. Auziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kamēr Latvijas iedzīvotāji var gatavoties augstam NĪN lēcienam, Igaunija turpina to samazināt

Db.lv,06.10.2023

Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultācijas uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” valdes loceklis.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā norāda viens no lielākajiem pasaulē finanšu konsultāciju tīkla uzņēmumiem SIA “Grant Thornton Baltic”, nemainot nekustamo īpašumu nodokļu likmes, jaunās kadastra bāzes vērtības 2025.gadā būtiski ietekmēs lielu daļu šī nodokļa maksātāju.

Uzņēmums norāda, ka starp Baltijas valstīm nekustamo īpašumu nodokļa politika Latvijā ir visnedraudzīgākā mājsaimniecībām. Latvijā nekustamo īpašumu nodoklis veido 0,9% no iekšzemes kopprodukta. Igaunijā tas ir zemākais Baltijas valstīs – 0,2% un Lietuvā 0,3%. Turklāt Igaunija pieturas pie stratēģijas to turpināt samazināt – piemēram, no nākamā gada nekustamo īpašumu nodokļu likmes zemei, kas šobrīd ir 0,1%-2,5% robežās, augstākā robežvērtība nevarēs vairs pārsniegt 1%.

“Igaunija pēdējos desmit gadus mērķtiecīgi virzās uz budžeta ieņēmumu atkarības mazināšanas no nekustamo īpašuma nodokļa, respektīvi, apzinoties, ka šis nodoklis gulstas uz mājsaimniecībām. Šo gadu laikā īpatsvars budžetā no šī nodokļa ieņēmumiem mazinās. Lai arī Igaunija šobrīd pārskata kopējo nodokļu politiku un plāno palielināt nodokļu likmes, nekustamo īpašumu nodoklis tiek samazināts. Jāmin, ka Igaunijā līdzīgi kā pie mums ilgus gadus netika veikta zemes vērtēšana un kadastra vērtību pārskatīšana, tāpēc tā tika īstenota pēdējos gados, lai aktualizētu zemes vērtību pēc tirgus vērtības principiem. Tomēr likuma izstrādē ir iestrādāti principi, kas pasargās zemes īpašniekus no pārmērīga pieauguma – zemes īpašniekam nodokļa apmērs nedrīkstēs pārsniegt 10% gadā,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultācijas uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu investors “Baltic RE Group” piesaistījis “BluOr Bank” aizdevumu 10 500 000 eiro apmērā.

Saņemtais finansējums tiks izmantots esošo ilgtermiņa kredītlīniju pārdomātai refinansēšanai, kā arī divu nekustamo īpašumu objektu Rīgā pārbūves finansēšanai – investīcijas tiks veiktas topošajā “Il Giardino” biroju kompleksā Citadeles 9a, kā arī vēsturiskās sešstāvu ēkas Kr.Barona ielā 2 renovācijā.

Pārbūves un teritorijas labiekārtošanu darbus biroju kompleksā Citadeles 9a pie Kronvalda parka uzņēmums plāno pabeigt jau tuvāko mēnešu laikā. Trīs stāvu ēka piedāvās plaši funkcionālas biroja telpas ap 1600 m2 platībā, un to ieskaus dārzs ar vairāk nekā 100 ziedošiem augļu kokiem.

Šobrīd aktīvi sākušies renovācijas darbi arī vēsturiskajā, arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa projektētajā un 1881. gadā celtajā sešstāvu ēkā Krišjāņa Barona ielā 2, kas notiek sadarbībā ar itāļu arhitektu Adriano Kastiljoni. Nama renovācija norit saskaņā gan ar vēsturiskā mantojuma saglabāšanas vadlīnijām, gan vides ilgtspējas principiem. Pēc projekta īstenošanas ēkā būs pieejamas augstas kvalitātes komercplatības vairāk nekā 4000 m2 platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar dievu šampanietim un kaviāram – laiks atgriezties pie šņabja un pelmeņiem. Krievijas bagātie, kurus skārušas valsts ekonomikas lielākā uzplaukuma beigas, sākuši ierobežot tēriņus ekstravagantam dzīvesveidam, raksta Bloomberg.

"Veidojas jauna izpratne par dzīvesveidu. Cilvēkiem vairs nav noskaņojuma ballēties," sacījis Krievijas miljardieris Romāns Trotšenko, kurš ir lidostu būvniecības kompānijas Novaport dibinātājs.

Vēl pirms gada Maskavā bija 74 miljardieri, kas ir vairāk nekā jebkur citur pasaulē. Tagad šis skaits ir 27. Krievijas 25 bagātākie cilvēki sešu mēnešu laikā ir zaudējuši aptuveni 230 miljardus dolāru.

Rolls-Royce Motor Cars Moscow prezidents Boris Teterevs norāda, ka Krievijas bagātie aizvien biežāk izvēlas laiku pavadīt ģimenes lokā, apmeklējot teātri vai muzeju, vai uzrīkojot ballīti mājās ar degvīnu un pelmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no grupas Kolonna īpašniekiem, a/s Holdings Kolonna un SIA REHO padomes priekšsēdētājs uzņēmējs Jānis Lasmanis ir miljonārs ar stāžu. Dažādos Latvijas bagātāko cilvēku sarakstos viņa vārds atrodams jau daudzus gadus. Savu īsto starta kapitālu sapelnījis kooperatīvu laikos, taču šeptēties un atrast naudīgu nozari viņš ir mācējis vienmēr.

picturegallery.c4f449bf-607a-4cdb-affd-fd17588daeae

Tiesa, tagad tirgus dzirnas griežas jau citā režīmā un vienkārši apsviedīgo cilvēku laiks ir pagājis. Neatgriezeniski, – vismaz tā uzskata Jānis Lasmanis. Viņaprāt, tagadne vairs nepieder šiverētājiem. Mūsdienās uz priekšu tiek gudrie, izglītotie un tie, kas prot attīstīties.

Savulaik krievu klasiķis Mihails Bulgakovs secināja, ka maskaviešus ir sabojājis dzīvokļu jautājums. Nezinu, kā tādā ziņā ar rīdziniekiem, taču šis jautājums gadiem ir kā no oglēm paķerts kartupelis, kuru cenšas rokā saturēt gan tie, kuriem dzīvoklis ir jumts virs galvas, gan tie, kuri pelna ieguldot nekustamajos īpašumos. Tiesa, šobrīd uguns nekustamo īpašumu tirgus krāsnī ir kļuvusi neaprēķināma, un arvien draudīgāk pierādās atziņa, ka ne visi riskētāji dzer šampanieti. Arī Jānis Lasmanis vairākus gadus veiksmīgi strādāja ar jauno projektu attīstīšanu, būvniecību, pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā investēt nekustamajā īpašumā, to nepērkot?

Dina Matvejeva, Luminor Private Banking pārvaldes vadītāja,25.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstas inflācijas apstākļos ir svarīgi investēt uzkrātos finanšu līdzekļus, lai tie nezaudētu savu vērtību. Gan pasaulē, gan Latvijā investīcijas nekustamajā īpašumā vienmēr ir bijis viens no populārākiem ieguldījumu veidiem investoru vidū.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem nekustamā īpašuma cenas dalībvalstīs turpina augt, tajā skaitā arī Baltijas valstīs gada laikā jaunajos projektos tās augušas pat par 10-15%. No vienas puses šis ir piemērots brīdis, lai investētu augošā tirgū, no otras puses - ir salīdzinoši augstas Euribor likmes un aizdevumi ir kļuvuši dārgāki. Rodas jautājums, kā gudri investēt nekustamajā īpašumā, nepārmaksājot un to tieši nepērkot? Laba alternatīva ir ieguldījumi nekustamo īpašumu fondos.

Ilgtermiņā saglabājas nemainīga interese

Investīciju aktivitāti nekustamajā īpašumā nosaka dažādi faktori. “Trekno gadu” laikā pirms 15 gadiem, kad nekustamā īpašuma cenas pieauga katru mēnesi, ieguldījumu aktivitāte bija ļoti augsta, savukārt pērn, pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei, procentu likmēm un pasliktinoties ekonomikas apstākļiem pieprasījums samazinājās. Tomēr, lūkojoties ilgtermiņā, interese par investīcijām šajā aktīvu klasē vienmēr saglabāsies. Katrā pasaules ģeogrāfiskā reģionā ir savas nianses un īpatnības, kā tiek veiktas investīcijas nekustamajā īpašumā. Latvijā joprojām populārākais investīcijas veids ir tiešas investīcijas, proti, konkrēto objektu – dzīvokļu, māju, biroju utm. iegāde. Savukārt pasaulē turpina būt populāras arī netiešās investīcijas, pērkot nekustamo īpašumu fondu daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība.

Nekustamā īpašuma tirgus ir lielu pārmaiņu priekšā, tāpēc šobrīd notiekošās aktivitātes ir dinamiskas, un to ietekmē dažādi faktori – gan pandēmijas radītie ierobežojumi un sekas, gan tehnoloģiju attīstība, finansējuma pieejamība, tāpat arī demogrāfiskais aspekts un ekonomiskā situācija valstī, kā arī politiskie lēmumi.

Covid-19 krīze ir būtiski paātrinājusi izmaiņas, kas jau bija iesākušās noteiktos nekustamo īpašumu tirgus segmentos. Fiziskie ierobežojumi arī negatīvi ietekmējuši tirdzniecības centrus un viesnīcas, saasinot diskusijas publiskajā telpā par ierobežojumu samērīgumu, valsts atbalstu un līdzšinējā biznesa modeļa maiņu industrijā. Tajā pat laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc privātmāju un nelielu dzīvokļu īres.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2023. gada nevārds nekustamo īpašumu jomā – Euribor

Aigars Šmits, LANĪDA valdes priekšsēdētājs,29.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brāzmains 2023. gads bijis pasaules, Eiropas un Latvijas ekonomikās, iepūšot te vēsākus, te stiprākus pārmaiņus vējus arī nekustamo īpašumu darījumu nozarē.

2023. gada nevārds nekustamo īpašumu nozarē varētu būt “Euribor”.

Globālie procesi, mazinot inflāciju, to vidū Euribor likmes kāpināšana, tieši un skarbi ietekmējusi nekustamo īpašumu nozari, mazinot finanšu līdzekļu pieejamību īpašumu iegādei un attīstībai. Tas tirgu, nenoliedzami, sabremzējis. Laika vērotāju terminoloģijā turpinot – nozarē ir dzeltenais brīdinājums. Taču līdzīgi, kā tas mēdz būt ar laikapstākļiem, neviens tā simtprocentīgi nevar prognozēt, kā situācija attīstīsies. Skaidrs, ka ekonomika pasaulē un Eiropā piedzīvo trauksmainus laikus un notikumus un tas ietekmē procesus arī Latvijā, tāpēc mainīgi laikapstākļi turpināsies arī mūsu nozarē. Tomēr, lai neizklausītos pesimistiski, jāteic, ka šī krīze tomēr nav salīdzināma ar iepriekšējām, kas bijušas skarbākas. Darījumi notiek; aktīvs joprojām ir otrreizējais tirgus. Pastāv plašākas iespējas, kas ietekmē arī cenu, ne tikai izvēli. Tomēr šis laiks aktualizējis vairākus svarīgus jautājumus, kas nozīmīgi ne tikai nozares “burbulim”, bet kopējai ekonomikas celtspējas virzīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju iegādājas mājokļus ārvalstīs

Db.lv,30.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No š.g. 24. līdz 26. aprīlim Latvijā vadošās luksusa klases nekustamo īpašumu aģentūras Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko apmeklēja Lasvegasu, ASV, lai piedalītos zīmola Sotheby’s International Realty organizētajā Globālajā tīklošanās pasākumā.

I.Mazurenko piedalījās vērtīgā paneļdiskusijā, sniedza prezentācijas un aktīvi diskutēja ar nekustamo īpašumu zīmola pārstāvjiem no dažādām pasaules valstīm. I.Mazurenko vēlas dalīties ar saviem iespaidiem un secinājumiem par to, kā, iegādājoties nekustamo īpašumu, Latvijas iedzīvotāju paradumi atšķiras no ārvalstu pircēju rīcības.

Nozīmīga zīmola Sotheby’s International Realty vērtība ir starptautiskas auditorijas uzmanības piesaiste, tāpēc uzņēmums regulāri veicina un atbalsta kontaktu dibināšanu starp tā pārstāvjiem dažādās pasaules valstīs. Globālais tīklošanās pasākums ir zīmola nozīmīgākais un lielākais ikgadējais pasākums, kas notiek ar mērķi attīstīt jaunu un kvalitatīvu profesionālo sadarbību starp nekustamo īpašumu ekspertiem. Pasākums šogad pulcēja vislielāko dalībnieku skaitu uzņēmuma vēsturē – 3000 speciālistu no gandrīz 40 pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo kāpj cenas un samazinās piedāvājums. Par kvalitatīvu īpašumu gan Rīgā, gan reģionos pircēji šobrīd ir gatavi arī pārmaksāt, secina nekustamo īpašumu eksperti.

Nekustamo īpašumu tirgus mājokļu segmentā bija apstājies vien dažus mēnešus - sākoties pandēmijai. 2020. gada decembrī bija rekordliels darījumu skaits. Savukārt 2021. gadā viss ir ritējis savu gaitu - gada pirmie mēneši bija klusāki, pēc tam tirgus atkal atdzīvojās, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio veiktais 2021.gada 1.pusgada pārskats.

“Mūsu novērojumi liecina, ka daļai iedzīvotāju ir gana lieli uzkrājumi, kurus viņi ir gatavi tērēt, iegādājoties nekustamo īpašumu. Vēl pirms kāda laika iedzīvotāji uzkrājumus tērēja nelabprāt. Tagad daļa iekrājumu turētāju acīmredzot ir sapratuši, ka ir pēdējais brīdis pirkt, un to arī dara. Ja salīdzina šo gadu ar gadu pirms pandēmijas jeb 2019. gada pirmo pusgadu, tad tie abi darījumu skaita ziņā ir līdzvērtīgi,” saka Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty», ar kuras palīdzību ikviens var kļūt par nekustamo īpašumu aģentu un paturēt 100% no darījuma komisijas maksas.

«Big Bang Realty» platforma sniedz iespēju tās lietotājiem izmantot uzņēmuma zīmolu, kā arī nodrošina profesionālas apmācības nozares ekspertu vadībā. Platformas darbības princips ir tāds, ka aģenti darbību turpina neatkarīgi, paši plānojot savu laiku un nepieciešamo slodzi.

Platforma izveidē investēti vairāki tūkstoši eiro un no idejas par realitāti tā kļuva apmēram pusgada laikā, prātus kopā liekot un idejās daloties nekustamo īpašumu tirdzniecības speciālistam Oskaram Zariņam ar saviem domubiedriem un partneriem. Platforma pirmo reizi prezentēta šī gada inovāciju festivāla iNOVUSS ietvaros. Lapas izstrādi veica Latvijas speciālisti un izvēle par labu viņiem kritusi pēc vairāku pretendentu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Titanium plāno kļūt par vienu no nekustamo īpašumu investīciju līderiem Baltijā

Db.lv,17.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas investīciju kompānija Titanium ir uzsākusi strauju ekspansiju Baltijas valstīs un tuvāko gadu laikā plāno kļūt par vienu no nekustamo īpašumu investīciju līderiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Titanium Baltijas nekustamo īpašumu investīciju fonds šā gada nogalē uzsāka sava Baltijas nekustamo īpašumu portfeļa veidošanu, iegādājoties pirmos divus tirdzniecības centrus Latvijā un Igaunijā. Novembrī par vairāk nekā 40 miljoniem eiro Rīgā tika nopirkts tirdzniecības centrs Ozols, savukārt pirms tam oktobrī Titanium iegādājās Viimsi Market ēku Tallinā.

Pārdots tirdzniecības centrs Ozols Rīgā  

KS Holding, nekustamo īpašumu uzņēmums, kura līdzīpašinieki ir “Kesko”, Artūras Rakauskas...

Titanium Baltijas nekustamo īpašumu investīciju fonds šobrīd risina sarunas vēl par vairāku īpašumu iegādi un portfeļa paplašināšanu, kas nodrošinātu fonda ambīcijas tuvāko gadu laikā izaugt par vienu no lielākajiem nekustamo īpašumu investoriem Baltijā gan privātajā, gan publisko pakalpojumu sektorā.

“Izveidojot Titanium Baltijas nekustamo īpašumu fondu, par primāro mērķi izvirzījām kvalitatīvu komercīpašumu iegādi ar labiem nomas līgumiem. Otrs virziens, kurā redzam lielu potenciālu, ir sadarbība ar valsts un pašvaldību sektora institūcijām, kas iedzīvotājiem sniedz sabiedriskos pakalpojumus. Titanium portfelī šobrīd ir gandrīz 150 valsts sektora īpašumi visā Somijā – klīnikas, pansionāti, bērnudārzi u. c. Mēs uzskatām, ka šajā nekustamo īpašumu segmentā ir liels izaugsmes potenciāls arī Baltijas valstīs," teic Titanium nekustamo īpašumu portfeļa vadītājs Sīms Rozentāls (Siim Rosenthal).

Pēc S. Rozentāla domām, šāds sadarbības modelis ļauj daudz efektīvāk izmantot valsts un pašvaldības līdzekļus, ieguldot budžeta līdzekļus vairāk cilvēkos un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, nevis ēku celtniecībā un apsaimniekošanā. Šis modelis jau plaši tiek izmantots Somijā, kur tas ir pierādījis savu efektivitāti.

“Agrāk investīcijas ēkās veidoja ļoti ievērojamu daļu Somijas pilsētu un pašvaldību budžetos, savukārt tagad priekšroka tiek dota telpu nomai un investīcijām publisko pakalpojumu nodrošināšanā. Pašvaldībām pašām vairs nav jāiegulda ievērojami budžeta līdzekļi ēku būvniecībā un tādejādi atbrīvojas finansējums, ko ieguldīt iedzīvotājiem svarīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanā.”

Titanium Oyj ir Somijas finanšu un investīciju kompānija, kuras pārvaldītie aktīvi 2021. gada jūnija beigās veidoja 1,4 miljardus eiro. Titanium lielākais speciālais ieguldījumu fonds ir Special Mutual Fund Titanium Care Real Estate, kas investē veselības aprūpes un labklājības nozares nekustamajos īpašumos Somijā (fonds aktīvi šobrīd veido 652 miljonus eiro).

Jaunizveidoto Titanium Baltijas nekustamo īpašumu pārvalda Titanium Oyj meitasuzņēmums Titanium Rahastoyhtiö Oy. Titanium Baltijas nekustamo īpašumu investīciju fonda pirmie iegādātie īpašumi Baltijā ir tirdzniecības centrs Viimsi Market Igaunijā un 30 000 kvadrātmetru lielais tirdzniecības centrs Ozols Rīgā, kam ir BREEAM vides sertifikāts. Tā galvenie nomnieki ir Kesko-Senukai veikals un Rimi hipermārkets, savukārt citos un mazākos nomas īpašumos ietilpst Hesburg ātrās ēdināšanas ķēde, Benu aptieka un vairāki citi mazumtirgotāji.

Savukārt Viimsi Market ir desmit nomnieki, no kuriem lielākie ir lielveikals Rimi un Vīmsi pašvaldības bibliotēka. Centrs uzbūvēts 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" atsavinās vairāk nekā 20 kompānijai piederošos īpašumus, liecina "Latvijas pasta" publiskotā informācija par decembrī akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Akcionāru sapulcē tika nolemts atsavināt vairāk nekā 20 kompānijai piederošus īpašumus, skaidrojot, ka nekustamie īpašumi vairs nav nepieciešami "Latvijas pasta" pamatdarbības nodrošināšanai.

Tostarp "Latvijas pasts" pārdos nekustamo īpašumu "Pildas pasta nodaļa" un "Vecslabadas pasta nodaļa" Ludzas novadā, "Pūres pasta māju" un "Pasta māju" Tukuma novadā, "Pasta nodaļu" Vainovā, Rēzeknes novadā, kā arī nekustamo īpašumu "Pasta Atvari" Dienvidkurzemes novadā.

Vienlaikus kompānija atsavinās nekustamo īpašumu "Mazbrūveri" Ventspils novadā, "Pasta māju" Rendā, Kuldīgas novadā, "Rotas-2" Dobeles novadā, nekustamo īpašumu Klēts ielā 1, Gulbenē, un īpašumu Kosmonautu ielā 14, Varakļānu novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dzīvokļu tirgus ir apstājies

Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilis Žuromskis,21.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runāt par krīzi nekustamo īpašumu tirgū pašreiz nav pamata. Tas, ka strauji ir kritušās cenas otrreizējā dzīvokļu tirgū un citos nekustamajos īpašumos, liecina vairāk par nekustamo īpašumu tirgus stabilizāciju, nevis krīzi.

Pašreiz būtu jāatzīmē pozitīvā lieta, ka uzņēmēji jebkurā brīdī pie jebkura valdības sastāva mēģina izķepuroties no esošās situācijas un mēģina meklēt iespējas pelnīt. Līdz ar to viņi restrukturizē iepriekšējos uzņēmumus, meklē jaunas nišas. Tas rada pozitīvu skatu ne tikai uz Latvijas ekonomisko situāciju kopumā, bet arī attiecībā uz nekustamo īpašumu attīstību nākotnē.

Dzīvokļu tirgus ir apstājies. Šajā tirgū cenas ir kritušās, un tā dalībnieki ir nogaidošā pozīcijā. Tomēr ir skaidrs: tā kā dzīvokļu joprojām trūkst, par noteiktu cenu tie joprojām būs pieprasīti. Tas pats attiecas uz komercobjektiem, ražošanas objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db,19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs,15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zem lupas: Ministrijas ēka par pārlieku augstu cenu

Guna Gleizde, Db,08.12.2008

Pēc diviem gadiem Veselības ministrija un tās padotībā esošās institūcijas mājos padomju laikā celtajā kādreizējās rūpnīcas VEF administrācijas ēkā Ūnijas ielā 16b

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija un tai padotās iestādes pēc diviem gadiem plāno pārvākties uz jaunajām telpām, kuru nomas maksa paredzēta ievērojami augstāka nekā šobrīd vidēji tirgū.

Veselības ministrija (VM), Veselības inspekcija, Zāļu cenu valsts aģentūra, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra, Medicīnas profesionālās izglītības centrs, Zāļu valsts aģentūra, Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra, Sporta medicīnas valsts aģentūra un Latvijas medicīnas bibliotēka šobrīd atrodas deviņās dažādās vietās Rīgā. Pamatojot to ar līdzekļu taupīšanu un ērtumu, pēc diviem gadiem visas šīs iestādes strādās vienā ēkā ārpus centra - kādreizējās fabrikas VEF teritorijā. Lai gan šie nodomi ir apsveicami, tomēr cenu, par kādu plānots nomāt ministrijas un tās iestāžu telpas, nekustamo īpašumu nozares eksperti vērtē kā pārlieku augstu un šī brīža tirgus situācijai neatbilstošu. Jaunās veselības nozares iestāžu ēkas, kas atradīsies Ūnijas ielā 16b, telpu kopējā platība būs vairāk nekā 26 tūkst. kvadrātmetru, bet nomas maksa noteikta 16 eiro/m2 mēnesī, lai gan vēl šovasar VM valdību informēja, ka biroju ēku nomas maksa ir vidēji 11 eiro/m2 mēnesī. Pēc Db aprēķiniem gadā valstij par šo telpu nomu nāksies maksāt 3.6 milj. Ls. Nomas līgums tiks slēgts uz 25 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru