Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides piedāvājumu klāstā, pārbūves procesā ir vēl viens autobuss

Partybus stāsts aizsācies pirms aptuveni 15 gadiem, kad tā izveidotājs Edgars Auziņš atgriezies Latvijā no ārzemēm, kur strādājis dažādus darbus – viesnīcās, bāros, uz kruīza kuģiem. Latvijā viņš izmēģinājis darboties arī tirdzniecības nozarē un mārketingā, tomēr sapratis, ka vēlas strādāt sev. «Jutu, ka pienācis laiks kam savam. Īsti laikam neapzinājos, ka vairs nebūs ne darba, ne algas dienas, arī atvaļinājumu neviens nepiešķirs un jāslimo būs uz sava rēķina,» stāsta E. Auziņš. Kopā ar draugu viņš sācis ģenerēt biznesa idejas, un viena no tām bija Partybus.

«Pati par sevi ideja neko nedod. Sākumā izpēte, tad radi un draugi mēģina ideju nobeigt. Tad atbildīgie valsts dienesti pasaka, ka nebūs, ka ar to visu ir par maz. Un, kad tiec līdz pirmajiem realizācijas soļiem, tad bieži pēc pirmajām grūtībām atmet ar roku. Plānoto trīs mēnešu vietā garāžā pavadīju divus gadus. Psiholoģiski grūts laiks. Arī man daudz netrūka, lai atmestu ar roku. Lai nu kā, bet Partybus es uzbūvēju,» komentē E. Auziņš.

Bagātajiem par saviem īpašumiem būtu jāmaksā, uzskata Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs.

«Kā politiķis un ekonomists esmu ... teicis neskaitāmas reizes: bagātajiem jāmaksā vairāk! Par viņu maksātspēju man nav šaubu. Līdz šim nodokļu sistēma Latvijā bijusi tāda, ka bagātajiem pārsvarā nav jāmaksā it nekas. Ja turpmāk to saglabā, tad vienīgā iespēja, kā uztaisīt budžetu, ir joprojām samazināt algu tiem cilvēkiem, kuri pārtiek no algas kā vienīgā ienākuma. Tam mēs nepiekrītam,» norādīja Štokenbergs intervijā Latvijas Avīzei.

Ja šo īpašumu īpašnieki maksātu 2% nodokli, un tas nav dramatiski – tie ir 10 tūkstoši latu gadā, tad uz šī rēķina valdība atļautos šobrīd svarīgāko – samazināt nekustamā īpašuma nodokli ražotājiem, kam ir rūpnīcas un kuri dod ļaudīm darbu - tā būtu jādara krīzes situācijā, uzskata Štokenbergs.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Pasaulē arvien skaudrāk iezīmējas tendence, ka bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie – nabadzīgāki. Arī Latvijai jau gadiem neizdodas izkļūt no ļoti izteiktas ienākumu nevienlīdzības apburtā loka.

Davosas Ekonomikas foruma galvenā tēma šogad ir pasaules iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Un ne velti – šobrīd plaisa starp pasaules bagātajiem un nabagajiem ir lielākā pēdējo simts gadu laikā, liecina dažādi pētījumi. Latvija tostarp pēdējos gados ir valsts ar visizteiktāko ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES).

Noslāņošanās maratons

Bagātībai ir tendence plūst vienos un tajos pašos maciņos. Izpētes kompānija Oxfam apkopojusi datus, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos. Šie dati liecina, ka 85 pasaules bagātākie cilvēki (viena palielāka autobusa pasažieru skaits) šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse (vairāk nekā 3,5 miljardi) kopā. Savukārt Šveices banka UBS norāda, ka Džini koeficienta vērtība (raksturo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā) pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi faktiski visās pasaules lielākajās tautsaimniecībās.

Ja skatāmies uz aizdevēju prasībām, tās ir kaitīgas tādā ziņā, ka veicina valstī sliktus ieradumus

To intervijā DB saka ekonomikas zinātņu doktore, Ekonomikas prognožu centra valdes locekle Raita Karnīte.

Pēdējā laikā izskan apgalvojumi, ka «Latvijas zāles Grieķijai neder». Vai varam uzskatīt, ka šīs «zāles» ir derējušas mums?

Īstermiņā bija rezultāti, kurus valdība varēja likt priekšā kā panākumus, ko devusi taupības politika. Piemēram, ka finanšu tirgos mūs pieņem ar zemu procentu likmi. Bet arī Grieķiju pieņēma finanšu tirgos tūlīt pēc atlabšanas pirmajiem pasākumiem, turklāt bez jebkādas pārmērīgās taupības. Tomēr ilgtermiņā zaudējumi no Latvijā īstenotās politikas ir ļoti lieli. Galu galā mēs jau neatmaksājam uzreiz savus parādus. Mēs tos pārfinansējam. Pirmreizējā aizņemšanās procedūrā bija šie ļoti stingrie nosacījumi, kuri, iespējams, nebūtu finanšu tirgus aizņemšanās gadījumā, turklāt procentu likmes tomēr summējas. Labi, SVF aizdevuma likme bija zemāka. Bet pārfinansēšanas likme vēl nāk klāt. Šis process kopumā ir daudz garāks nekā taupības pasākumi. Savukārt taupības pasākumi ar savu pēkšņumu izdzina cilvēkus no valsts. Šī Latvijas politika bija pilnīgi pretēja tam, ko krīzes apkarošanā un seku mīkstināšanā īstenoja citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās rūpējās, kā saglabāt algas un nodarbinātību. Īstermiņā tam bija rezultāts, bet ilgtermiņā nav. Te meklējams iemesls tam, ka ārvalstnieki slavē mūsu politiku, bet neviens pārņemt necenšas. Grieķijā būs tas pats. Jau tagad tur prognozē IKP kritumu pieauguma vietā.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Krievijas miljardieris Romans Abramovičs Jauno gadu nolēmis sagaidīt savā 58 miljonu britu mārciņu vērtajā īpašumā Karību jūras salā Sentbārtā. Vakara galvenā muzikālā izklaide Abramoviča ballītē būs ASV grupas Red Hot Chilli Peppers uzstāšanās.

Abramovičs savai Jaungada ballītei esot atvēlējis piecus miljonus ASV dolāru, vēsta Daily Telegraph.

Krievijas miljardieris, kuram pieder arī Čelsijas futbola klubs, arī iepriekš rīkojis grandiozas Jaungada svinības. Piemēram, 2009. gadā Abramoviča ballītē uzstājās tādi mākslinieki kā Prince, Bejonse Noulza (Beyonce Knowles) un Gvena Stefani (Gwen Stefani).

Pasaulē zināmā grupa Red Hot Chilli Peppers 2012. gada vasarā uzstāsies arī Lietuvā un Igaunijā. Paredzēts, ka 28. jūlijā grupas koncerts notiks Lietuvas pilsētā Kauņā, bet 30. jūlijā – Tallinā.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Dienas biznesam, kā Bonnier Business Press (BBP) grupas avīzei kopā ar kolēģiem no māsu avīzēm bija iespēja uzdot jautājumus par aktualitātēm ekskluzīvi BBP organizētajā intervijā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko.

Kādu iemeslu dēļ pēdējā laikā tik lielā mērā ir saasinājušās Maskavas un Kijevas nesaskaņas? Cik liela, jūsuprāt, politikā ir personīgo attiecību loma?

Vēl viens uzskatāms un ļoti būtisks iemesls ir tas, ka Krievija un Ukraina reiz izvēlējās atšķirīgus sociālās un politiskās attīstības modeļus. Tāpēc mūsu kolēģi Krievijā ir pārlieku politizējuši dažus tīri tehniskus sadarbības jautājumus. Te jāpiemin sarunas par tirgus situācijai atbilstošu nomas maksu par Krievijas flotes īslaicīgu atrašanos Ukrainas teritorijā un robežu demarkācijas jautājumu. Turklāt ir notikušas arī vairākas neefektīvas diskusijas par vēstures, kultūras, valodas un citiem humanitāriem jautājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi Ukrainas neatkarībai un suverenitātei.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Igaunija, salīdzinot ar 18 citām valstīm, ir viena no valstīm, kurā ir lielākais nodokļu slogs mazu algu saņēmējiem, savukārt Īrija šajā ziņā ir priekšpēdējā vietā. Pretēja situācija iezīmējas, ja aplūko nodokļu slogu bagātajiem - tad Igaunija atrodas saraksta lejasgalā ar mazāko nodokļu slogu, bet Īrija - augšgalā, liecina kompānijas UHY pētījums.

Cilvēks, kura atalgojums ir ekvivalents 25 tūkstošiem ASV dolāru gadā, Igaunijā pēc nodokļu nomaksas var paturēt 78,1% nopelnītā, bet Īrijā - 95,7%. Savukārt 200 tūkstošus ASV dolāru pelnošs cilvēks Igaunijā var sev paturēt 76,3% naudas, bet Īrijā - 56,0%. Latvija šajā sarakstā nav iekļauta.

Baltoties uz šo pētījumu, britu mediji sūdzas, ka Lielbritānijā, salīdzinot ar lielajām ekonomikām, ir vieni no augstākajiem nodokļiem gan mazo algu, gan lielo algu saņēmējiem.

Tā, piemēram, belfasttelegraph.co.uk norāda, ka šajā valstī ir septītais augstākais nodokļu slogs cilvēkiem, kuri pelna mazāk nekā 25 tūkstošus ASV dolāru gadā. Tajā ir arī septītais augstākais nodokļu slogs cilvēkiem, kuri pelna vairāk nekā 200 tūkstošus ASV dolāru gadā.

Sekojot citu valstu piemēram, ārējā parāda un sociālo izdevumu pieauguma māktā Anglijas valdība aicinājusi bagātākos valsts iedzīvotājus segt budžeta deficītu, raksta The Washington Post.

Valdības aicinājuma taustāmais rezultāts ir likumprojekts, kas paredz nodokļu likmes pieaugumu no 40 % līdz 50 % tiem, kuru gada ienākumi pārsniedz 250 tūkstošus dolāru, raksta laikraksts. Piemēram, par Londonas santehnikas karali dēvētais Čarlijs Mallins (Charlie Mullins) lēš, ka no viņa 2.5 miljonu ieņēmumiem gadā nodokļi, saskaņā ar jauno likumprojektu, būs ne mazāk kā 236 tūkstoši dolāru.

Piemēram, ASV izskata iespēju, apliekot ar nodokļiem bagātākos, nodrošināt medicīnisko palīdzību 46 miljoniem neapdrošināto iedzīvotāju. Indijā valdība rosinājusi piedzīt «melno naudu» - miljardus dolāru nelegālās peļņas, Vācijā pieņemts likums, kas liek bagātajiem deklarēt savu aktīvu atrašanās vietu. Kopš krīzes sākumā nodokļi bagātajiem pieauguši Nīderlandē, Īrijā, Itālijā, Beļģijā un citās valstīs. Tik lielu spiedienu uz turīgajiem cilvēkiem vairāku valstu valdības izdarīja arī pagājušā gadsimta 80. gados.

Nevienlīdzība starp bagātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem vairumā pasaules attīstīto valstu šobrīd ir rekordaugstā līmenī, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums.

OECD norāda, ka vairumā no 34 organizācijas dalībvalstīm plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem ir lielākā pēdējo 30 gadu laikā, bagātākajiem 10% iedzīvotāju pelnot 9,6 reizes vairāk par nabadzīgākajiem 10% iedzīvotāju.

20.gadsimta 80.gados šis īpatsvars veidoja septiņi pret viens, vēsta organizācija.

OECD arī ziņo, ka turības plaisa ir pat vēl lielāka, 1% turīgāko iedzīvotāju 2012.gadā piederot 18%, bet 40% turīgo iedzīvotāju tikai 3% no mājsaimniecību bagātības.

Mēs esam sasnieguši augstāko punktu. Nevienlīdzība OECD valstīs ir augstākajā līmenī kopš brīža, kad tika sākta šādu datu apkopošana, vēsta organizācija.

Vairāk nekā 130 Eiropas Parlamenta (EP) deputāti otrdien aicinājuši piemērot bagātajiem īpašu nodokli, kas līdzinātos tam, ar kādu aplikti starptautiskie uzņēmumi, lai finansētu pāreju uz zaļāku ekonomiku.

Eiropas Savienības (ES) plāns par globāla minimālā ienākuma nodokļa noteikšanu 15% apmērā daudznacionāliem uzņēmumiem stāsies spēkā šogad.

"Mūsu priekšlikums ir vienkāršs - noteikt progresīvu nodokli sevišķi bagātiem cilvēkiem starptautiskā mērogā, lai samazinātu nevienlīdzību, vienlaikus palīdzot finansēt investīcijas, kas nepieciešamas zaļajai un sociālajai pārejai," laikrakstā "Le Monde" skaidroja franču EP deputāti un šīs kampaņas autori Orora Laluka un Gabriels Zukmans.

Jau vairāk nekā 130 EP deputāti ir pauduši atbalstu šai iniciatīvai.

Kampaņas iniciatori apgalvo, ka miljardieris Īlons Masks 2018.gadā, kad viņš tika atzīts par otru bagātāko cilvēku pasaulē, "nemaksāja nevienu centu federālajos nodokļos" un "Francijā, kas pazīstama ar saviem augstajiem nodokļiem, 370 bagātākās ģimenes faktiski tiek apliktas ar nodokļiem tikai aptuveni divu līdz trīs procentu apmērā".

Atbalsts visiem bez izņēmuma saistībā ar straujo energoresursu cenu kāpumu vēl vairāk palielinās plaisu starp bagātajiem un nabagiem, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Protams, ka mums visiem gribas, lai tiktu kompensēti visi cenu pieaugumi. Par to man nav šaubu. Diemžēl valsts budžets nav no gumijas un ir ierobežots. Līdz ar to pati ideja, ka tiks kompensēti 50% no cenu pieauguma, principā ir prātīgi, bet, mūsuprāt, vajadzētu, lai atbalsts netiktu sniegts pilnīgi visiem iedzīvotājiem," sacīja .Šteinbuka.

Viņasprāt, atbalstot visus bez izņēmuma, vēl vairāk palielināsies plaisa starp bagātajiem un nabagiem: "Skaidrs, ka tās mājsaimniecības, kurām ir zināma pārticība, var iztikt bez valsts atbalsta, bet trūcīgie nevar iztikt. Būtu prātīgi nabagiem sniegt vairāk un tiem, kuriem ir nauda, nesniegt neko".

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja norādīja, ka valdības nespēja sniegt atbalstu mērķēti ir neizpildīts mājasdarbs. "Ja aicinājums veidot mērķētu atbalsta sistēmu tiktu sadzirdēts, tad jau sen nepieciešamie dati tiktu izveidoti. Bija pietiekami daudz laika, ja būtu sākts strādāt pie tā jau 2020.gadā," teica I.Šteinbuka.

Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

Vidzemes Augstskolas absolvents, Wunder Latvia vadītājs Ernests Gabrāns, kura uzņēmumam patlaban filiāles ir ne tikai Valmierā, bet arī Rīgā un Rēzeknē, iecerējis pierādīt, ka pasaule negriežas tikai ap galvaspilsētu un, sanākot kopā, Valmieras un visas Vidzemes IT uzņēmumi ir pašpietiekami, spēj radīt jaunas lietas, attīstīt sevi un apmainīties ar zināšanām.

Nolūkā vairot ideju un zināšanu apmaiņu Wunder Latvia kopā ar sadarbības partneriem oktobrī rīkos konferenci ar mērķi veidot kopienu. «IT uzņēmumu blīvums Valmierā, salīdzinot ar Rīgu, ir mazāks, bet tas nenozīmē, ka nevaram izveidot kopienu. Patlaban katrs savā aliņā darbojamies, un jāapmainās ar pieredzes stāstiem. Man ir ideja sadarbībā ar Valmieras Attīstības aģentūru te izveidot arī kustību Valmiera TechGirls. Šāda kustība ir jau izveidota Rīgā, bet arī reģionos ir potenciāls ko tādu attīstīt,» pārliecināts E. Gabrāns.

Viņa vadītā uzņēmuma pirmsākumi meklējami pirms aptuveni desmit gadiem, un tas veido biznesa orientētas IT sistēmas. Lielāko daļu jeb 85% no apgrozījuma veido eksports uz Vāciju, Angliju un Somiju. «Vācijā lielākie mūsu klienti ir Burda medijs, dzērienu ražotājs Jägermeister un Vācijas autobūves uzņēmumu grupa Daimler AG. Arī Latvijā mums ir bijuši ambiciozi projekti, piemēram, izveidojām iekštīklu Latvijas dzelzceļam,» stāsta E. Gabrāns, kurš atklāj, ka vairāk nekā 50% Wunder Latvia darbinieku ir Vidzemes Augstskolas absolventi. Filiāļu izveide citās Latvijas pilsētās saistīta ar darbinieku kapacitātes trūkumu Valmierā.

Neesot pazīmju, ka globālā ekonomika bremzējas – drīzāk ir otrādi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan šā gada pirmajos rudens mēnešos tirgus dalībnieki satraucās par pasaules ekonomikas izaugsmes jautājumiem, šobrīd šādas bažas lielā mērā jau, šķiet, ir vēsture. Daudzu lielāko akciju tirgus raksturojošo indeksu vērtības ir sasniegušas jaunus rekordus vai ir tuvu tiem. «Neskatoties uz dažu problēmu pastiprināšanos vasaras beigās, nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par ekonomikas izaugsmes palēnināšanos globālā mērogā – gluži pretēji. Pasaules lielākās ekonomikas ASV trešā ceturkšņa izaugsmes dati pārsniedza tirgus prognozes par 0,5 procentpunktiem, arī Ķīnas izaugsme bija labāka par gaidīto. Lai gan situācija eirozonas valstīs un Japānā rada bažas, dati par noskaņojumu uzņēmumos joprojām liek gaidīt straujāku ekonomikas izaugsmi nākamajos mēnešos. Tieši uzņēmumu finanšu rezultātu ziņā trešais ceturksnis visā pasaulē ir izrādījies labāks, nekā prognozēts. Visos uzņēmējdarbības sektoros, izņemot enerģētikas sektoru, bija novērojama izaugsme gan peļņas, gan apgrozījuma ziņā. Spēcīgie rezultāti ir palielinājuši tirgus uzticēšanos uzņēmumu un pasaules ekonomikas prognozēm un ir palīdzējuši akciju cenām atkopties no oktobra zemākajiem līmeņiem. Paātrinoties globālās ekonomikas izaugsmei, ir sagaidāms arī uzņēmumu ienākumu pieaugums. Nākamā gada ienākumu prognozes pavisam noteikti tiks koriģētas, kā jau tas parasti notiek, tuvojoties gada noslēgumam. Tomēr pašlaik šķiet, ka arī 2015. gads būs samērā labvēlīgs uzņēmumu peļņas ziņā,» optimistisks ir Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem.

Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.

Daudziem šī tēma šķiet tik garlaicīga, ka ar to varētu aizdzīt mājās viesus no ieilgušas ballītes. Tomēr, lūkojoties dziļāk, man tā šķiet pietiekami interesanta, par to katram vajadzētu nedaudz padomāt un, visticamāk, arī rīkoties. Jā, vecumdienas šķiet kaut kas tik tāls un abstrakts, ka savlaicīgi par to domāt liekas nebūtiski. Tomēr tām ir sava līdzība ar ballīti, kuru rīkojot, jau iepriekš jāparedz, ko liksi galdā, kas jānopērk veikalā. Jo tuvāk brīdis, kad viesi klauvēs pie durvīm, jo mazāk iespēju pienācīgi sagatavoties. Vecumdienas ir tāda pamatīga ballīte, kurai katrs var sagatavoties, ja par to laicīgi sāk rūpēties. Protams, var jau paļauties uz viesiem, ka tie atnesīs līdzi visu vajadzīgo. Tas būtu līdzīgi, kā paļauties uz valsti, ka tā parūpēsies par visu nepieciešamo manām vecumdienām. Tomēr te tad der nedaudz apskatīt iespējas un esošo situāciju.

Reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņojis, ka sankcijas tiks vērstas arī pret citām Krievijas amatpersonām.

Nedēļas sākumā ASV jau pavēstīja, ka vērsīs sankcijas pret vairākām augstām Krievijas valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem, kas tiek vainoti Ukrainas krīzē. Saskaņā ar atsevišķu ASV prezidenta rīkojumu sankcijas tika noteiktas arī bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un viņa padomniekam.

Jaunajā sarakstā iekļautas 20 personas:

1. Jevgēņijs Bušmins - Krievijas Federācijas padomes spīkera vietnieks, Budžeta un finanšu tirgu komitejas priekšsēdētājs;

2. Vladimirs Džabarovs - Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks;

3. Andrejs Fursenko - Krievijas Federācijas prezidenta palīgs;