Latvijai ir jāuzlabo fiskālā politika, jāreformē nodokļu sistēma, jāuzlabo publiskā sektora spējas un jāpiesaista investīcijas, lai veicinātu izaugsmi, jaunākajā ekonomikas pārskatā par Latviju secinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Ziņojumā OECD secina, ka ekonomiskās konverģences palēnināšanās un Ukrainas kara seku dēļ Latvijai ir jāpaātrina strukturālās reformas. Eksperti norāda, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir izraisījis augstākas enerģijas cenas un traucējumus tirdzniecībā un piegādes ķēdēs, kas ietekmē ekonomikas izaugsmi. Pat pirms pandēmijas un kara ekonomiskā konverģence bija palēninājusies.

Organizācijā norāda, ka Latvijas fiskālā pozīcija šogad atslābs un 2025.gadā saglabāsies neitrāla, neskatoties uz inflācijas spiedienu. Fiskālais deficīts ir augsts un valsts parāds ir augstāks nekā vidēja termiņa mērķrādītājs, tādēļ vajadzētu pakāpeniski padarīt stingrāku fiskālo politiku, lai samazinātu fiskālo deficītu un samazinātu inflācijas spiedienu, ieteikts ziņojumā.

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir daudz sasniegusi. Piemēram, ja deviņdesmito gadu vidū Latvijā ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija ap 30% no Eiropas vidējā līmeņa, tad pagājušajā gadā tie jau sasniedza 67%.

Pie noteiktas iedzīvotāju skaita attīstības augstāku ienākumu uz iedzīvotāju sasniegšanā nozīme ir tikai ekonomiskajai izaugsmei. Taču, lai gan izaugsme neapšaubāmi ir nepieciešams nosacījums iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai, ar to vien nepietiek. Ir skaidrs, ka pie vienāda iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju kopējie tautsaimniecības ienākumi var būt salīdzinoši vienmērīgi sadalīti starp iedzīvotājiem vai arī koncentrēties nelielas cilvēku grupas rokās.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā ienākumu un bagātības koncentrācija šauras iedzīvotāju grupas rokās ir izteiktāka nekā citās Eiropas valstīs. Lai dzīves līmeņa uzlabojumu justu pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks un tādējādi visa sabiedrība kopumā būtu ieguvēja no izaugsmes, ir svarīgi izvairīties no augstas nevienlīdzības (gan iespēju, gan rezultātu nevienlīdzības, jo pirmā ir nesaraujami saistīta ar otro). Šajā rakstā apskatīsim ienākumu un bagātības nevienlīdzību Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, identificēsim atsevišķas apdraudētākās iedzīvotāju grupas un ar pieejamo modeļu palīdzību vētīsim, kāda veida politikas lēmumi varētu padarīt Latvijas sabiedrību vienlīdzīgāku. Viens no veidiem, kā mēra nevienlīdzību, ir ar Džini indeksa palīdzību.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) otrdien, 28.novembrī, prezentēja savu Ekonomikas pārskatu (OECD Economic Outlook), Latvijai prognozējot ļoti spēcīgu ekonomisko izaugsmi, paredzot IKP gada pieaugumu par 5,2%, informē Finanšu ministrijā.

Jāatzīmē, ka šī prognoze ir par 1,7 procentpunktiem augstāka nekā iepriekšējā OECD prognoze, kas tika izstrādāta šā gada vidū. Arī turpmākajos gados pēc OECD vērtējuma ekonomiskā izaugsme Latvijā saglabāsies samērā strauja, IKP pieaugot par 4,2% un 3,7% attiecīgi 2018. un 2019.gadā.

OECD norāda, ka Latvijas ekonomisko izaugsmi pašreiz stimulē vairāki faktori - eksporta pieaugums, spēcīgā investīciju plūsmas atjaunošanās un noturīgais privātais patēriņš. Un, lai arī ES fondu investīciju apjoms normalizēsies, turpmākajos gados izaugsme joprojām būs spēcīga, ko noteiks privātā patēriņa un eksporta pieaugums. Privātā patēriņa kāpumu veicinās augošā darba samaksa, tai skaitā minimālās darba samaksas pieauguma rezultātā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Padome pieņēmusi lēmumu par Latvijas uzņemšanu organizācijā, sociālajā vietnē Twitter paziņojis Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Viņš norādīja, ka tā ir iespēja valsts labākai attīstībai, piebilstot, ka Latvijas pievienošanās OECD jau ilgāku laiku ir bijusi viena no Latvijas prioritātēm. «Kopīgiem spēkiem esam veikuši maratona cienīgu distanci un nopelnījuši dalību tā dēvētajā labāko prakšu klubā. Kā OECD dalībvalstij kopīgi ar citām pasaules attīstītākajām ekonomikām mums būs iespēja risināt būtiskākos globālos izaicinājumus, kuru tiešās un netiešās sekas arvien vairāk ietekmē valsts iekšpolitiskos procesus,» sacīja Rinkēvičs.

Ministrs arī norādīja, ka Latvijai būs iespēja izmantot OECD dalībvalstu un ekspertu pieredzi, lai turpinātu uzlabot sniegumu teju visās tautsaimniecības nozarēs un kāpinātu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni. «Dalība pasaules attīstītāko valstu organizācijā pati par sevi nav labklājības garants. Tā būs mūsu pašu atbildība nodrošināt to, ka pilnvērtīgi izmantojam dalību OECD,» izteicās ministrs.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa 2018.gadā Latvijā samazinājusies no 12,1% līdz 10,2%, ceturtdien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa arī atzīmēja, ka naudas izteiksmē tie ir aptuveni 24,2 miljoni eiro.

«Pozitīvi vērtējams tas, ka plaisa samazinās kopš 2014.gada, kad tā bija ap 19%. Arī 2020. un 2021.gadā sagaidāma plaisas samazināšanās,» uzsvēra Jaunzeme.

2016.gadā PVN plaisa bija 12,3%, bet 2015.gadā - 17%.

Īpaši pozitīvi VID pārstāvji vērtēja to, ka būtiski mazinājušās vispār nedeklarētās PVN summas, proti, ja 2016.gadā vispār netika deklarēti 216,52 miljoni eiro un 2017.gadā 237,36 miljoni eiro, tad 2018.gadā nedeklarētā PVN summa saruka līdz 213,27 miljoniem eiro. Savukārt negatīvi VID vērtēja to, ka pietiekami liela PVN plaisa (2,5%) joprojām ir iemaksu segmentā, nodokļu maksātājiem neiemaksājot aprēķinātus nodokļa maksājumus.

Pievienotās vērtības nodokļa plaisa Latvijā četru gadu laikā sarukusi vairāk nekā divas reizes – no 25% 2013. gadā līdz 11% 2016. gadā

To liecina Eiropas Komisijas publiskotie dati par PVN plaisu – starpību starp prognozētajiem un faktiski iekasētajiem PVN ieņēmumiem.

«Tas ir noticis, pateicoties izmaiņām normatīvajos aktos, palielinot to preču pakalpojumu sarakstu, kuru iegādei tika piemērota reversā PVN maksāšanas kārtība, lielākām nodokļu administrācijas pilnvarām, kā arī sekmīgai vienas no Valsts ieņēmumu dienesta prioritātes (PVN krāpniecības mazināšanā un šī nodokļa iekasēšanas uzlabošanā) izpildei,» skaidro auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers Latvia Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza. Viņa uzsver, ka Latvija būtībā piecu gadu laikā ir veikusi ievērojamus PVN iekasēšanas uzlabošanas pasākumus, kā rezultātā arī PVN plaisa ir būtiski sarukusi. «PVN iztrūkums jeb plaisa tiek aprēķināta, salīdzinot sagaidāmos nodokļa ieņēmumus, pamatojoties uz statistikas datiem par preču un pakalpojumu patēriņu valstī ar faktiskajiem nodokļa ieņēmumiem (samaksātais nodoklis pēc PVN deklarācijām - PVN pārmaksas + atgūtās nodokļa summas). Jo šie rādītāji ir līdzīgāki, jo mazāka būs PVN plaisa,» metodikas būtību skaidro I. Rauza.

Globālās izaugsmes perspektīvas šogad ir kļuvušas vājākas, norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

OECD publicējusi jaunākās makroekonomisko rādītāju prognozes gan pasaulei kopumā, gan valstīm atsevišķi. Tā kā šobrīd Latvija piedalās pārrunās par iestāšanos OECD valstu blokā, otro reizi šajās prognozēs ir iekļauta arī Latvija.

OECD atzīmē, ka pasaules izaugsmi lielā mērā noteica attīstības valstu negaidītā ekonomikas palēnināšanās, īpaši situācija Ķīnā, kas negatīvi ietekmējusi globālo tirdzniecību un līdz ar to arī ekonomisko aktivitāti pasaulē. Toties ir sagaidāms, ka globālo izaugsmi nākamgad un 2017. gadā stiprinās zemās patēriņa cenas un makroekonomiskās stimulēšanas pasākumi. Tādējādi saskaņā ar aktualizētajām OECD prognozēm pasaules ekonomikas izaugsme šogad sasniegs 2,9%, savukārt 2016. un 2017. gadā izaugsme kļūs spēcīgāka, pasaules IKP pieaugot par attiecīgi 3,3% un 3,6%.

Latvija savā salīdzinoši īsajā neatkarības periodā ir daudz paveikusi, un pie lieliem sasniegumiem pieskaitāms arī nesenais uzaicinājums kļūt par daļu no pasaules attīstītāko valstu apvienības – OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija), norāda Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Taču nav arī noslēpums, ka Latvijai pārējās OECD dalībvalstis jāiedzen daudzās jomās. Viens no indikatoriem, ko ekonomisti salīdzina vispirms, ir iekšzemes kopprodukts (IKP) uz iedzīvotāju, jo tas liecina par dzīves līmeņa atšķirībām starp valstīm. Šobrīd vērojamais strukturālo reformu trūkums un iedzīvotāju novecošanās komplektā ar lēno eksporta izaugsmi un izteikti zemo investīciju līmeni neko labu par Latvijas izredzēm pārskatāmā nākotnē palielināt produktivitātes pieaugumu un noķert pārējās OECD valstis neliecina. Iestāšanās OECD var konverģences (tuvināšanās) procesu paātrināt, ja ieklausīsimies mums veltītajās rekomendācijās un ieviesīsim tās dzīvē, uzskata eksperte.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prezentēja jaunāko globālās ekonomikas apskatu «OECD Economic Outlook 2019», kurā OECD eksperti novērtējuši situāciju pasaules ekonomikā, kas ļauj valstīm savlaicīgi plānot nepieciešamās izmaiņas ekonomikas politikā.

OECD eksperti Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad un 2020. gadā prognozē 2,7% apmērā, vienlaikus akcentējot nepieciešamību kāpināt produktivitāti, lai esošajā demogrāfiskajā situācijā, emigrācijas un sabiedrības novecošanās apstākļos nodrošinātu tālāku tautsaimniecības attīstību. Līdz ar to Latvijā ir jāturpina īstenot jau uzsāktās strukturālās reformas, kas ir svarīgas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai, kā arī nevienlīdzības mazināšanai.

OECD eksperti norādījuši, ka kopš 2018. gada beigām vairumā valstu vērojama ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās, šogad prognozējot sasniegt IKP izaugsmi 3,2% apmērā un 2020.gadā - 3,4% apmērā. OECD īpaši norādījusi uz izaugsmes tempu palēnināšanos eirozonā, kur IKP pieaugums pēc OECD prognozēm šogad sasniegs tikai 1,2%. OECD atzīst, ka desmit gadu laikā kopš globālās krīzes valstis diemžēl nav spējušas nodrošināt labklājības pieaugumu tādā apmērā, lai ievērojami mazinātu arvien pieaugošo nevienlīdzību.

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Prognozētais ēnu ekonomikas kritums ik gadu tiek lēsts par vienu procentpunktu, taču tas varētu būt arī lielāks, ja veiksmīgi tiks īstenoti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai, pie kuriem pašlaik notiek intensīvs darbs. To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktore, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā.

Viņa uzsver, ka īpašā uzmanības lokā ir dzīvokļu un māju remonta, kā arī skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji, kā arī tādas nozares kā tirdzniecība, būvniecība, remonts, kurās ir būtiska ēnu ekonomikas klātbūtne, un tajās tiks piedāvāts īpašs pasākumu plāns ēnu izskaušanai. Pašlaik atbildīgās ministrijas kopā ar uzņēmējiem gatavo priekšlikumus, un šis darbs turpināsies līdz jūlija nogalei, kad attiecīgs ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plāns 2023.–2025. gadam tiks iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Kāda ir pašreizējā situācija ar ēnu ekonomiku Latvijā?

Pētnieku izvēlētās metodes rāda atšķirīgu ainu par to, cik īsti liela ēnu ekonomika ir Latvijā. Profesora Arņa Saukas pētījumi liecina, ka ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājās par 1,1 procentpunktu (salīdzinājumā ar 2020. gadu) un sasniedza 26,6% no IKP – visaugstāko līmeni pēdējo astoņu gadu laikā. A. Sauka datus par 2022. gadu prezentēs maija nogalē. Savukārt Fridriha Šneidera pētījumi liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā ir samazinājusies par 0,7 procentpunktiem, savukārt pieejamie dati par 2022. gadu rāda vēl labāku situāciju, jo tā ir nokritusi zem 20% līmeņa, kas ir otrs zemākais pēdējo gadu laikā. Salīdzinājumam – Eiropas 31 valsts vidējais ēnu ekonomikas apjoms ir ievērojami zemāks un sasniedz 17,2%. Pasaulē, šķiet, nav valsts, kurā nebūtu ēnu ekonomikas, jautājums ir par tās apmēriem. Vienlaikus jāuzsver zinātnieku – pētnieku norādījums, ka ēnu ekonomikas aplēsēm ir indikatīvs raksturs un to nevajag pārvērst naudas izteiksmē. Ēnu ekonomikas izmēru salīdzinoši labi rāda būtiskāko nodokļu plaisa, kura tad sniedz aptuvenu starpību starp iekasējamo un iekasēto nodokļu apjomu.

Lai veicinātu ilgtspējīgu dzīves līmeņa pieaugumu, Latvijai ir jādomā par mērķtiecīgu atbalstu neaizsargātām mājsaimniecībām un dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, vienlaikus uzlabojot prasmes, inovācijas un uzņēmējdarbības vidi, palielinot tautsaimniecības produktivitāti, veicinot eksportu pašreizējos sarežģītajos apstākļos, kā arī jāmazina sociālā nevienlīdzība, trešdien jaunākā ekonomikas pārskata par Latviju prezentācijā sacīja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Matiass Kormans.

Latvijas ekonomika labi atguvās no Covid-19 pandēmijas, taču turpmākai dzīves līmeņa paaugstināšanai būs nepieciešamas reformas, lai palielinātu produktivitāti, teikts jaunākajā OECD ziņojumā.

Kormans sacīja, ka Latvijai ir jārisina pastāvīgie Covid-19 pandēmijas riski, turpinot vakcinācijas pasākumus, jo vakcinācijas aptvere Latvijā ir nepietiekama, lai varētu atveseļot ekonomiku.

Jaunākais OECD Latvijas ekonomikas apsekojums liecina, ka Latvija turpina samazināt ienākumu atšķirību no OECD ekonomikām, jo 2021.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 4,8%, un ekonomiskos rādītājus veicināja eksports un Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētās publiskās investīcijas.

Dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) Latvijai ir dota avansā, uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

«Organizācijā ir paši labākie eksperti ekonomikā un citās nozarēs, un mūsu uzdevums ir maksimāli izmantot to, ka esam tik tālu tikuši,» intervijā Latvijas Radio teica Kučinskis.

Viņaprāt, dalība organizācijā ir ļoti svarīga, jo tas ļaus piesaistīt arī starptautiskās investīcijas, kā arī cels valsts reitingus.

Kučinskis uzsvēra, ka Latvija ir izpildījusi visas prasības, lai tiktu uzaicināta OECD, un šīs prasības bija nopietnas. Vienlaikus tās ir arī ļoti pareizas, jo katrai sevi cienošai valstij ir jāpieturas pie šādiem noteikumiem.

Jau vēstīts, ka OECD Padome pieņēmusi lēmumu par Latvijas uzņemšanu organizācijā. Nākamais solis pēc OECD Padomes lēmuma uzaicināt Latviju pievienoties OECD būs Latvijas Republikas pievienošanās līguma OECD parakstīšana, kas notiks Parīzē OECD ikgadējās ministru sanāksmes laikā 2.jūnijā. Pēc līguma parakstīšanas un ratifikācijas Saeimā Latvija kļūs par pilntiesīgu OECD dalībvalsti.

Latvija saņēmusi pēdējo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) komitejas atzinumu par Latvijas gatavību pievienoties organizācijai, informē Ārlietu ministrija.

OECD Korporatīvās pārvaldības komiteja ir novērtējusi Latvijas progresu korporatīvās pārvaldības un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jomā un atzinusi Latvijas gatavību ieviest OECD standartus šajā jomā. OECD Korporatīvās pārvaldības komiteja turpinās sekot, kā praksē tiek ieviesta valdības apņemšanās atjaunot profesionālas un neatkarīgas padomes valsts ekonomiski nozīmīgākajās kapitālsabiedrībās līdz šī gada beigām. Kā jau ziņots, 14. aprīlī pozitīvu atzinumu sniedza arī Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa.

Līdz ar to Latvija ir saņēmusi pozitīvus formālos atzinumus visās 21 komitejās, kurās tika vērtēta Latvijas atbilstība OECD standartiem un labajai praksei. Saskaņā ar iestāšanās sarunu Ceļa karti ir noslēgušās Latvijas pievienošanās OECD tehniskās sarunas.

Latvija šogad bijusi spējīgākā reformatore Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), piektdien 2017.gada OECD pārskata par Latviju prezentācijā sacīja organizācijas ģenerālsekretārs Anhels Gurrija.

Viņš atzīmēja, ka šis ir pirmais OECD pārskats par Latvijas ekonomiku, kopš tā pievienojās organizācijai, un Latvijā 2017.gadā starp OECD dalībvalstīm izcēlusies kā "top reformators", kas ir apsveicami.

Tāpat Gurrija norādīja, ka Latvijas ekonomika veiksmīgi attīstās - budžets ir sabalansēts, valsts parāds pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir aptuveni 40% apmērā, kamēr OECD vidēji tas ir 100% ampērā. Arī privātā sektora parāds nav liels, finanšu tirgu pārliecība ir augsta, bezdarbs sarūk.

Vienlaikus viņš atzinīgi novērtēja Latvijas centienus palielināt nodokļu ieņēmumus, kā arī pieņemto nodokļu politikas reformu.

Gurrija uzsvēra, ka reformas nav kaut kas, ko tikai sāk un pabeidz - tam ir jābūt domāšanas viedam, visu laiku prātā paturot tālākās izmaiņas un attīstību. Attiecīgi OECD ieskatā Latvijai joprojām ir spēcīgi izaicinājumi, piemēram, produktivitāte ir zema, darbaspēka prasmes neatbilst tirgus pieprasījumam, trūkst inovāciju.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šodien prezentētajā jaunākajā globālās ekonomikas apskatā «OECD Economic Outlook 2018» Latvijai joprojām prognozē straujāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Baltijas valstu vidū 2018.-2020. gadā, informē Ekonomikas ministrija.

Izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 4,7% 2018. gadā, 3,9% 2019. gadā un 3,3% 2020. gadā. Salīdzinājumam, Igaunijā – 3,3% 2018. gadā, 3,5% 2019. gadā un 2,3% 2020. gadā, kamēr Lietuvā – 3,4% 2018. gadā, 2,9% 2019. gadā un 2,6% 2020. gadā.

Pārskata analīzē par Latviju OECD akcentējusi strukturālo reformu nozīmi saistībā ar darbinieku apmācību un pārkvalifikāciju, kā arī īres mājokļu tirgus attīstību, lai veicinātu darbinieku iekšējo mobilitāti, sekmētu prasmju neatbilstības novēršanu un darba tirgū pieejamo darbinieku skaita pieaugumu. OECD uzsver, ka šīs reformas ilgtermiņā palīdzēs Latvijai nodrošināt iekļaujošu izaugsmi un labklājības pieaugumu. Savukārt kā lielākie riski Latvijas IKP izaugsmei tiek norādīta investīciju tempa samazināšanās un situācija globālajā tirdzniecībā, t.sk., Brexit ietvaros, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt eksporta pieaugumu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien publiskotajā ziņojumā Latvijas ekonomikai šogad prognozē lēnāko lejupslīdi Baltijas valstīs.

OECD prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 0,1%.

Savukārt nākamgad Latvijas ekonomikai lēsta 1,9% izaugsme, bet 2025. gadā prognozēts 2,7% kāpums.

Jūnijā OECD prognozēja, ka Latvijas IKP šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1,1% un 2,4%.

Latvijā saskaņotais patēriņa cenu indekss, kā prognozē OECD, šogad pieaugs par 9,4%, nākamgad palielināsies par 3,1%, bet 2025.gadā – par 3,3%. Savukārt bezdarba līmenis Latvijā, pēc OECD aplēsēm, šogad un nākamajos divos gados veidos attiecīgi 6,4%, 6,5% un 6,4%.

OECD norāda, ka inflācijas kritums un atalgojumu spēcīgs pieaugums veicinās iedzīvotāju patēriņa izdevumu kāpumu. Ierobežoti finansēšanas nosacījumi negatīvi ietekmēs nekustamo īpašumu un uzņēmumu investīcijas, bet valsts investīcijas palielināsies, pateicoties Eiropas Savienības līdzekļu apguvei. Taču vienlaikus kvalificētu darbinieku trūkums un vāja infrastruktūras plānošanas kapacitāte apdraud investīciju plānu realizēšanu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)Ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurria), prezentējot jaunāko globālās ekonomikas apskatu «OECD Economic Outlook 2018», uzsvēra, ka OECD valstu ilgtspējīgai izaugsmei nepieciešams īstenot strukturālās reformas, jo monetārās un fiskālās politikas instrumenti sāk izsmelt savu potenciālu.

Reformu ziņā OECD valstīs pēdējo gadu laikā tiek novērota zināma stagnācija, salīdzinot ar pārējām ekonomikām, piemēram, Indiju, Brazīliju un Argentīnu, kuras konsekventi īsteno strukturālās pārmaiņas. Sagaidāms, ka Indija un Ķīna tuvāko divu gadu laikā nodrošinās 50% no globālās ekonomikas izaugsmes.

Tāpēc OECD aicina valstis neapstāties pie sasniegtā un izmantot labvēlīgo tautsaimniecības izaugsmes brīdi ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības nodrošināšanai, investējot izglītībā, prasmju attīstībā un digitālajā infrastruktūrā, lai veicinātu produktivitātes izaugsmi un mazinātu nevienlīdzību, kā arī samazinātu ārējā parāda līmeni un veidotu fiskālos «buferus» jeb rezerves.

No šī gada 5. līdz 8.maijam Latvijā vizītē ieradīsies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti, lai novērtētu Latvijas gatavību iestāties organizācijā, informē Tieslietu ministrija.

Kā norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs: «Šobrīd Latvijai ir aktīvs laiks, lai pēc iespējas drīzāk mēs kļūtu par pilntiesīgu OECD dalībvalsti, kas ir viena no mūsu prioritātēm. Dalība šajā organizācijā būs apliecinājums, ka veiksmīgi esam iekļāvušies starp pasaules attīstītākajām valstīm. Esmu gandarīts, ka spēcīgi eksperti klātienē tiksies ar mūsu iestādēm un organizācijām, lai pārliecinātos par Latvijas gatavību iestāties OECD.»

Eksperti no Šveices, Čehijas un Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas sekretariāta vērtēs Latvijas paveikto OECD Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos un ar to saistīto rekomendāciju prasību ieviešanā jeb veiks 2.fāzes novērtējumu.

Ceturtdien, 14.aprīlī, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa (Pretkukuļošanas darba grupa) ir sniegusi OECD Padomei pozitīvu viedokli par Latvijas gatavību pievienoties OECD, informē Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka OECD Pretkukuļošanas darba grupas pozitīvais novērtējums apliecina Latvijas gatavību atbilstoši OECD atzītiem standartiem efektīvi cīnīties pret kukuļošanas un naudas atmazgāšanas noziegumiem.

Pozitīvais atzinums balstās uz Pretkukuļošanas darba grupas veikto novērtējumu par Latvijai izteikto prioritāro rekomendāciju izpildes progresu. Jautājums par Latvijas paveikto pretkukuļošanas jomā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā tika izskatīts Pretkukuļošanas darba grupas 17.marta plenārsēdē, uzklausot tieslietu ministra Dzintara Rasnača vadītās Latvijas delegācijas ziņojumu. Minētās sanāksmes laikā Pretkukuļošanas darba grupas dalībvalstis tika informētas par Latvijas paveikto, izpildot prioritārās rekomendācijas, kas tika ļoti īsā un saspringtā laika termiņā kvalitatīvi izpildītas.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) iesaka Latvijai ieviest progresīvā nodokļa sistēmu, savā pirmajā ziņojumā par Latvijas ekonomiku norāda OECD eksperti.

Ziņojumā norādīts, ka Latvijas nodokļu sistēma ir regresīva, kas lielākoties raksturojama ar lielu nodokļu slogu cilvēkiem ar zemu ienākumu līmeni.

Neskatoties uz to, ka Latvijas valdība apņēmusies mazināt darbaspēka nodokļus, OECD tomēr atzīst, ka Latvijā tie joprojām saglabāsies stipri virs OECD vidējā līmeņa.

Organizācijā norāda, ka Latvijas nodokļu slogs ir galvenais iemesls valsts augstajam strukturālā bezdarba līmenim. Tāpēc valstij vairāk jādomā, kā mazināt darbaspēka nodokļus sevišķi to darbinieku kategorijā, kuru ienākumi ir viszemākie.

OECD eksperti iesaka pazemināt sociālās iemaksas zemo algu kategorijā, ko veiksmīgi jau ieviesušas 14 OECD dalībvalstis. Šādu nodokļu samazinājumu OECD iesaka attiecināt tieši uz mazkvalificēto darbaspēku, kā arī tiem, kas nesen sākuši strādāt.

Latvijā ir otra konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais «Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss», ko veidojusi ASV domnīca «Tax Foundation».

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 2.vietu aiz Igaunijas, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 27.augstākā 35 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, 2.vietā ierindojas personīgo nodokļu rādītājā, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 5.vietu.

Jau piekto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem uzņēmuma nodokļu, īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 5.vietā ierindojas starptautisko nodokļu nosacījumu kritērijā, bet sliktāko sniegumu - 9.vietu - uzrādījusi patēriņa nodokļu sistēmas izvērtējumā.

Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais «Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss», ko veidojusi ASV domnīca «Tax Foundation».

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas trešajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas un Jaunzēlandes.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 29.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, gan īpašuma nodokļu, gan personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 7.vietu.

Jau sesto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija.

1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktāko sniegumu - 11.vietu - uzrādījusi starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.