Nekustamais īpašums

Lielāko nekustamā īpašuma darījumu TOP 70

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db,21.09.2007

Rīgas Brīvostas pārvalde februārī SIA Rīgas pasažieru terminālis pārdevusi 59 890 kvadrātmetrus zemes ar muitas ēku Eksporta ielā 3a, 3b.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Jau pērn aptaujātie nekustamo īpašumu eksperti prognozēja, ka, nemainoties likumdošanai, zemesgrāmatu informācija par darījumu apjomiem kļūs aizvien mazāk ticama. Un patiešām - Baltic Screen apkopotie nekustamā īpašuma kompāniju dati rāda, ka nodokļu optimizācijas nolūkos aizvien lielāks skaits nekustamā īpašuma darījumu notiek, pērkot un pārdodot kompāniju kapitāldaļas (piemēram, uzņēmumu Latio un Latio nams par, spriežot pēc zemesgrāmatu informācijas, 21 miljonu latu iegādātie Parex bankas īpašumi Smilšu ielā 3 un 5, kā arī K. Valdemāra ielā 8 un Kalpaka bulvārī 10 jaunus saimniekus daļēji ir ieguvuši, īpašniekus daļēji mainot kompānijai Latio nams).

Taču vienlaikus tirgus patiešām ir pieklusis. "Lieli darījumi tiek atlikti vai nenotiek tādēļ, ka mainījusies banku politika. Netiek realizētas daudzas uzņēmēju intereses. Vēl neesam noformulējuši, kā tas varētu iespaidot situāciju nākotnē. Agrāk visi lielie darījumi bija banku līdzfinansēti, tagad banku prasības par līdzfinansējumu ir tik lielas, ka daudzi izlemj darījumu neveikt. Cilvēki ir gatavi riskēt ar bankas naudu, bet ne ar savējo," saka Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs Edgars Šīns.

Arī nekustamo īpašumu uzņēmuma Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš atzīst, ka kopumā tirgus kļuvis klusāks, pateicoties jaunajai banku politikai. Tiesa, viņš nedomājot, ka cilvēkiem naudas kļuvis mazāk un sākušās ekonomiskas problēmas: "Klusums vairāk ir saistīts ar psiholoģisko noskaņojumu. Tirgus tuvākajā laikā vairs nebūs tik straujš kā iepriekšējos gados, taču ar laiku tas atgūsies un viss notiks. Darījumu skaits būtiski nesamazinās, tikai varbūt vairs nenotiek tik strauji, taču ar laiku cilvēki pieradīs pie jaunās kārtības, un tirgus atgūs iepriekšējos vaibstus."

Vienlaikus gan banku politikas maiņa, gan apstāklis, ka salīdzinoši liels iedzīvotāju slānis nekustamo īpašumu buma apstākļos ir guvis prāvu tāl��kieguldāmu peļņu, ir radījis pirmā pusgada lielāko darījumu saraksta skaidri uzrādītu tendenci - aizvien lielāks skaits darījumu notiek bez hipotekāro kredītu izmantojuma. Turklāt tikai daļu no tiem veic ārvalstu kompānijas, kurām nav nepieciešamības izmantot vietējo banku resursus, - pārējie ir pašmāju uzņēmēji.

"Šī tendence nav pārsteidzoša, jo jau pirms vairākiem mēnešiem pēc Nira fonda datiem 50% no darījumiem Rīgā tika veikti skaidrā naudā, bet Jūrmalā šādu darījumu proporcija sasniedza pat 70% no darījumu kopapjoma. Nekustamo īpašumu biznesā ir uzkrāta ievērojama brīva nauda, turklāt darījumu prakse Latvijā bija tāda, kad varēja apiet nodokļu maksājumus," skaidro DnB NORD bankas Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis. Pēc bankas pārstāvja domām, arī turpmāk varētu saglabāties tendence lielus darījumus veikt skaidrā naudā, bez kredītu izmantošanas, jo "tas ir viens no veidiem kā ieguldīt uzkrātos un pašlaik brīvus esošos naudas līdzekļus - iegādāties patiesi dārgus nekustamos īpašumus Rīgas centrā, Vecrīgā u.c. vietās, kur to vērtība noteikti palielināsies".

Vienisprātis ir arī A. Zariņš: "Varbūt mēs redzēsim vairāk lielu darījumu, kurus finansē pats pircējs, jo daudzi pārdod savus biznesus, kurus izveidojuši pirms gadiem desmit, piecpadsmit, un iegūtos līdzekļus iegulda nekustamajos īpašumos. Šādus darījumus mēs nākotnē varētu redzēt arvien vairāk." "Daudzi cilvēki uzkrāj brīvos līdzekļus nekustamajos īpašumos. Tas priecē, ka viņi joprojām Latviju uzskata par tirgu, kas ir labs ieguldījumiem," viņam piebalso arī E. Šīns.

Taču pagaidām lielo darījumu skaita samazināšanās atsaucas pat uz daudz pieredzējušo nekustamā īpašuma tirgus veterānu izturēšanos, - ir acīmredzams, ka peļņas līmeņa sarukšana liek satraukties. Piemēram, E. Šīns uz jautājumu par to, kuri tad pašreizējos apstākļos varētu būt ieguldījumiem perspektīvākie īpašumi, atbild: "Mēs vairs nesniedzam informāciju, ar kuru var pelnīt naudu par brīvu. Tādēļ es nevarēšu pateikt, kuros segmentos ir vērts ieguldīt. Tas jau ir maksas pakalpojums."

1. 103,04 miljoni latu

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par šādu summu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Īpašumu iegādājusies Vācijas kompānija KanAm Grund Kapitalanlagegesellschaft mbH, kurai darījuma slēgšanai hipotekārais kredīts nav bijis nepieciešams.

2.-3. 5,95 miljoni latu

Par šādu summu Rīgas Brīvostas pārvalde februārī SIA Rīgas pasažieru terminālis pārdevusi 59 890 kvadrātmetrus zemes ar muitas ēku Eksporta ielā 3a, 3b. Iegādājoties īpašumu, Rīgas pasažieru terminālis ņēmis 11,99 miljonu latu kredītu Parex bankā.

2.-3. 5,95 miljoni latu

Rietumu banka februārī par šādu summu pārdevusi 1483 kvadrātmetrus zemi un administratīvo ēku Smilšu ielā 16. To nopircis 1960. gadā dzimušais Aleksandrs Kozlovs, kurš īpašuma iegādei Parex bankā ņēmis 4,11 miljonu latu kredītu.

4. 5,75 miljoni latu

Par šādu summu Krievijas dziedātājam Iļjam Lagutenko piederošā SIA Bloom Hotel no trim privātpersonām martā nopirkusi 545 kvadrātmetrus zemes un ēku Jaunielā 24, Vecrīgā. Īpašuma iegādei ņemts 2,1 miljona latu kredīts Rietumu bankā.

5. 5,45 miljoni latu

Par gandrīz 5,5 miljoniem latu šogad maijā realizētas 97/100 domājamās daļas no nekustam�� īpašuma - 2147 kvadrātmetru zemesgabala - Emīla Melngaiļa ielā 2. Īpašumu pārdevis Grigorija Krupņikova partneris Rika holdingā - Andrejs Dozorcevs, kurš pats pie tā tika 2005. gadā par 1,23 miljoniem latu. Jaunais īpašnieks - Rietumu bankas padomes priekšsēdētāja dēlam Maksimam Esterkinam un Iļjam Suharenko piederošā SIA Anfilāde - to ieķīlājis Rietumu bankā 949 tūkstošu latu kredīta saņemšanai. Atlikušās 3/100 īpašuma iegādājies Rietumu bankas līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko.

6. 4,14 miljoni latu

Ar investīciju grupu New Century Holdings saistītais nekustamo īpašumu megaīpašnieks SIA Muste par šādu summu realizējis 41 474 kvadrātmetrus lielu zemes īpašumu Kaivas ielā 12. 95/100 no īpašuma Muste nopirka 2002.gadā par 577 tūkstošiem latu, savukārt jaunais īpašnieks šim zemesgabalam ir SIA Balze - pēc visa spriežot, arī ar to pašu New Century Holdings saistīts uzņēmums.

7. 3,86 miljoni latu

SIA Zundex - pazīstamajai attīstītājkompānijai Eldikrija un uzņēmējam Vadimam Vibornovam piederošs uzņēmums - šā gada janvārī par šādu summu nopirkusi 7134 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Daugavgrīvas ielā 31 k-10. Īpašumu pārdevis 1952. gadā dzimušais Aleksandrs Usiļonoks, kurš pats to iegādājies 2002.gadā par 112 tūkstošiem latu. Pēdējais darījums veikts bez bankas finansējuma.

8. 3,74 miljoni latu

Nekustamā īpašuma kompānija Latio no Parex bankas nopirkusi 412/1000 no zemesgabala, uz kura atrodas mācību ēka, Krišjāņa Valdemāra ielā 1b. Uz īpašumu nostiprināta 20,99 miljonu latu hipotēka (tā gan attiecināta arī četriem citiem Latio iegādātiem īpašumiem) par labu Parex bankai, kas izsniegusi 13,995 miljonu latu kredītu.

9. 3,3 miljoni latu

SIA Rīgas pirmā garāža - kopš pagājušā gada nogales Parex bankas meitasuzņēmums - šā gada maijā no SIA Balt invest group (īpašnieki - Aleksandrs un Valentīna Mjačina) par šādu summu nopirkusi 1664 kvadrātmetrus zemes ar divstāvu darbnīcu Republikas laukumā 1. Iepriekšējais īpašnieks ar šo īpašumu pusgada laikā nopelnīja pusmiljonu latu, proti, tikai pērnā gada decembrī tas tika iegādāts par 2,8 miljoniem latu.

10. 3,05 miljoni latu

Igauņu Aktsiaselts FAMAR-DESI GRUPP piederošā SIA Famar-desi Invest no SIA Plesko real estate par šādu summu nopirkusi 19 742 kvadrātmetrus zemes Lubānas ielā 82a. Darījuma veikšanai ņemts kredīts SEB Latvijas Unibanka, kurai par labu reģistrēta 1,76 miljonu latu hipotēka.

11. 2,41 miljons latu

Šādu summu SIA Ipso S - tās vienīgais īpašnieks caur vēl vienu uzņēmumu ir 1972. gadā dzimušais Viktors Smirnovs - samaksājusi, lai tiktu pie vienas ceturtās daļas no īpašuma Brīvības ielā 46. Tagad šis 753 kvadrātmetrus lielais zemesgabals ar piecstāvu dzīvojamo māju pilnībā pieder kompānijai, kura to iegādājusies pakāpeniski, sākot no 2005.gada, kad par 527 tūkstošiem latu tika nopirkta puse mājas. Īpašuma iegādei ņemts 3,3 miljonu latu kredīts Nordea Bank Finland Plc.

12. 2,27 miljoni latu

Šādu summu maksājis viens no īpašumiem, ko darbību Latvijā tā arī neuzsākušā vācu mazumtirdzniecības koncerna meitasuzņēmums SIA Lidl Latvija pārdeva igauņu mazumtirgotāju "atvasei" SIA TKM Latvija, - 9840 kvadrātmetrus liels zemesgabals ar tirdzniecības un saimniecības ēkām Duntes ielā 25. Šo tāpat kā citus īpašumus TKM Latvija pirkusi bez bankas finansējuma piesaistes.

13. 2,19 miljoni latu

Divos darījumos, kas slēgti pagājušā gada decembrī un šā gada janvārī, ar islandiešu uzņēmēju interesēm saistītā AS Baltic Sea Port 11 hektārus lielu zemesgabalu ar vairākām ražošanas ēkām Daugavgrīvas ielā 93 par šādu summu pārdevusi SIA Extron Baltic. Baltic Sea Port pie īpašuma tika privatizācijas ceļā 1999.gadā, un toreiz tas tika novērtēts uz 270 tūkstošiem latu. Jaunais īpašnieks - kura vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Lielbritānijā reģistrēta kompānija Extron LLP - to ieķīlājis par labu DnB Nord bankai, un kā kredīta nodrošinājuma summa minēta 5,13 miljoni latu. Šī pati hipotēka reģistrēta vēl diviem īpašumiem.

14. 2,18 miljoni latu

Par šādu summu SIA Mangaļsalas jahtklubs (īpašnieki - septiņi Krievijas, Polijas, Izraēlas un Latvijas pilsoņi, no kuriem pazīstamākais ir alkohola tirgotājs Vasilijs Astašenkovs) no četrām privātpersonām janvārī nopirkusi 73 424 kvadrātmetrus zemes Vaduguņu ielā. Darījuma veikšanai Rietumu banka izsniegusi 1,8 miljonu latu kredītu.

15. 2,17 miljoni latu

Latvijas Universitāte ar senāta lēmumu par šādu summu SIA Latvijas Universitātes nekustamie īpašumi nodevusi 17,6 hektārus zemes ar piecām būvēm Salamandras ielā 1. Jau 2005.gadā īpašums bija ieķīlāts par labu SEB Latvijas Unibankai kredīta saņemšanai, reģistrējot uz šo īpašumu 2,45 miljonu latu kredītu. Īpašumam nonākot formāli jaunās rokās, kredīta nosacījumi nav mainīti.

16. 2,06 miljoni latu

SIA SI-Invest (īpašnieki - Izaks Kremers un Šloma Mendeļsons) no trim plašāk nezināmām privātpersonām aprīlī par šādu summu nopirkusi 12 737 kvadrātmetrus zemes Ostas prospektā 5. Lai no trim privātpersonām nopirktu zemesgabalu, Rietumu bankā ņemts 1,65 miljonu latu kredīts.

17. 2,05 miljoni latu

Par šādu summu SIA Malanga (īpašnieki - Egils Ailis un Agnese Belousova) šā gada martā pārdevusi 816 kvadrātmetrus zemes ar sešstāvu dzīvojamo māju Brīvības ielā 91. Jaunais mājas īpašnieks ir SIA Brīvības House (īpašnieki - tas pats E. Ailis un 1978. gadā dzimušais Jānis Smiltnieks), kas pārņēmusi iepriekšējā īpašnieka kredītsaistības, kā arī palielinājusi aizņēmumu līdz 2,3 miljoniem latu.

18. 2,05 miljoni latu

Vēl viens SIA Muste realizēts īpašums, kurš tāpat nonācis SIA Balze īpašumā un atrodas Kaivas ielā. Tas ir 20 536 kvadrātmetrus liels zemesbagals, ko Balze tāpat iegādājusies par saviem līdzekļiem.

19. 1,85 miljoni latu

Gandrīz trīsdesmitkārtīga peļņa - šāds meistarstiķis nepilnu desmit gadu laikā izdevies 1950. gadā dzimušajam Jurim Silam piederošajai SIA Marathon Ltd., kura 1997.gadā no Rīgas pašvaldības uz nomaksu iegādājās 11 386 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar vairākām ražošanas ēkām Irlavas ielā 7a. Nu tas pārdots par 1,85 miljoniem latu, un jaunā īpašniece ir ar savām aktivitātēm Jūrmalas īpašumu attīstības projektos pamanāmajiem uzņēmējiem Ivaram Rudzītim, Vasīlijam Rožkovam, Sergejam Ahmetovam un Mihailam Ļitviņukam piederošā SIA Larr investments, kas Parex bankā paņēmusi 1,87 miljonu latu kredītu.

20. 1,79 miljoni latu

Par šādu summu Rīgas dome aprīlī pārdevusi bērnudārza ēkas Biķernieku ielā 33a. Tās iegādājusies 1958. gadā dzimušajai Inetai Kursietei un virknei citu personu piederošā SIA Patnis B, kura pie īpašuma tikusi bez bankas kredīta.

21. 1,69 miljoni latu

Nekustamo īpašumu miljonārs Bruno Veidemanis par šādu summu nopircis 2/7 no 3694 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar dzīvojamo māju un terasi Vecāķu prospektā 193. Daļu no īpašuma pārdevušas divas privātpersonas - Juris Mūrnieks un Andris Treijs, kuriem abiem joprojām pieder 5/14 no īpašuma katram. Visi trīs šā gada aprīlī paņēmuši 12,3 miljonu latu kredītu Nordea Bank Finland Plc.

22. 1,55 miljoni latu

Šā gada martā 1970. gadā dzimušais Igors Timošins par šādu summu ticis pie 11 674 kvadrātmetriem zemes Augusta Deglava ielā. Īpašuma iegādei ņemts 0,98 miljonu latu kredīts Hansabankā. Pārdevēja - 1951. gadā dzimusī Sarmīte Ondzule pie īpašuma tikusi 2001.gadā dāvinājuma ceļā.

23. 1,48 miljoni latu

Šā gada februārī īpašnieku par šādu summu mainījušas 12 588/61 547 daļas no 61 547 kvadrātmetrus liela zemesgabala Kandavas ielā 41a. Tagad tās pieder SIA Delfa Transports (vienīgā īpašniece - 1973. gadā dzimusī Inga Varnasa). Pārējais īpašums joprojām pieder pārdevējam - četriem Latvijas, Krievijas un Kanādas pilsoņiem piederošajai SIA Sajers, kas to 2000.gadā nopirkusi par 120 tūkstošiem latu. Jaunais zemes līdzīpašnieks darījuma veikšanai ņēmis 1,34 miljonu latu kredītu Hansabankā.

24. 1,47 miljoni latu

Lai tiktu pie 16 152 kvadrātmetriem zemes Krustpils ielā, Raimonda Gerkena AS Mēbeļu nams šā gada martā šādu summu samaksājusi divām privātpersonām - bijušajam Saeimas deputātam Leonardam Tenim un advokātam Modrim Supem. Zemes iegādei Hansabanka izsniegusi 1,1 miljona latu kredītu.

25. 1,4 miljoni latu

Neizmantojot banku finansējumu, SIA AFC - tās īpašnieki ir Kramnoju ģimenes pārstāvji no Ukrainas, kas pazīstamāki kā Baltic International Bank akcionāri, - nopirkusi 9228 kvadrātmetrus zemes Jūrmalas gatvē 115. To pārdevis viens no ģimenes locekļiem - Vjačeslavs Kramnojs, kurš pats to iegādājies 2001.gadā par desmit tūkstošiem latu.

26. 1,27 miljoni latu

Par šādu summu SIA RKS Namnieks (īpašnieki - Jānis un Uldis Dinnes, kā arī Pētera Šmidres kompanjons Juris Mazarēvičs) tikusi pie ražošanas ēkām Maskavas ielā 322, iegādājoties tās no SIA Baltijas apavu fabrika un tā paša J. Dinnes.

27. 1,25 miljoni latu

SIA Miera auto (īpašnieces - divas Vācijas kompānijas) par šādu summu nopirkusi mazliet vairāk nekā pusi no 12 962 kvadrātmetrus lielā zemes īpašuma Ciema ielā. Iepriekš tas pilnībā piederēja SIA Desmo Baltija (vienīgais īpašnieks - Rūdolfs Toms Bērziņš), kas to bija iegādājusies 2004.gadā par 256 tūkstošiem latu. Jaunais īpašnieks ņēmis 1,05 miljonu latu kredītu Nordea Bank Finland Plc.

28. 1,23 miljoni latu

Šāda summa figurējusi darījumā, pārdodot 10/11 daļas no nekustamā īpašuma Matīsa ielā 83 (1167 kvadrātmetri zemes ar piecstāvu dzīvojamo namu). Pārdevēja - 1946. gadā dzimusī Baiba Liepiņa pie šī īpašuma tikusi 2002.gadā dāvinājuma ceļā. Jaunais īpašnieks - SIA Reart (īpašnieki vidū - arī bijušais deputāts Edvīns Inkēns) - īpašuma iegādei ņēmis 1,47 miljonu latu kredītu, bet jau aprīlī pārdevis tālāk divas daļas no īpašuma. Tā 3457/82 500 daļas nonākušas privātpersonas Ginta Karlsona (kuram jau iepriekš piederēja 1/11 daļa no nama) īpašumā par 23 tūkstošiem latu, bet 349/10 000 daļas Valērija Ilovaiska īpašumā - par 113 tūkstošiem latu. Abas privātpersonas īpašuma iegādei ņēmušas kredītus: G. Karlsons Hansabankā aizņēmies 25 tūkstošus latu, bet V. Ilovaiskis šajā pašā kredītiestādē - 133 tūkstošus latu.

29. 1,23 miljoni latu

Šādu summu 1980. gadā dzimušais Deniss Šerstjukovs šā gada maijā samaksāja par 3060 kvadrātmetriem zemes Pāvu ielā 10, to iegādājoties no tagad jau likvidējamās SIA Budda Invest Latvia (vienīgais īpašnieks - 1946. gadā dzimušais Georgs Budrihs). Īpašuma iegādei ņemts 1,71 miljona latu kredīts Parex bankā.

30. 1,19 miljoni latu

1955. gadā dzimušais Viesturs Ziediņš februārī par šādu summu pārdevis 1861 kvadrātmetru zemes ar trīsstāvu dzīvojamo māju Robežu ielā 46. To iegādājusies SIA R46 (īpašnieki - tas pats V. Ziediņš un vēl trīs privātpersonas), kas īpašuma iegādei ņēmusi 0,59 miljonu latu kredītu Hansabankā.

31. 1,08 miljoni latu

Trešais īpašums, kas no SIA Muste pārgājis SIA Balze īpašumā: zemes platība - 10 919 kvadrātmetri, atrašanās vieta - Augusta Deglava ielā. Arī šajā darījumā kredīti nav izmantoti.

32.-34. 1,05 miljoni latu

Pie šādas summas šogad janvārī tikusi Ilga Simakina, kad SIA Capital Project (vienīgais netiešais īpašnieks - 1962. gadā dzimušais Aleksandrs Šadurskis) pārdevusi 13 187 kvadrātmetrus zemes Stirnu ielā 40. Lai iegādātos īpašumu, kompānija ņēmusi 879 tūkstošu latu kredītu Rietumu bankā.

32.-34. 1,05 miljoni latu

Par šādu summu uzņēmējs Vladimirs Balaņenkovs šā gada janvārī, paņemot kredītu SEB Latvijas Unibankā, nopircis 1166 kvadrātmetrus zemes Krišjāņa Valdemāra ielā 47. Īpašuma pārdevēja Maija Perro pati to iegādājusies 1997.gadā par 43 tūkstošiem latu.

32.-34. 1,05 miljoni latu

SIA Pilsētā viss ir mierīgi (Īpašnieki - piecas privātpersonas, tostarp advokāts Rolands Bortaščenoks) no Ligitas Vidulejas un Kristapa Zariņa nopirkusi 1802 kvadrātmetrus zemes ar trim mājām Eduarda Smiļģa ielā 26. Darījums veikts, izmantojot SEB Latvijas Unibanka izsniegtu kredītu. Bankai par labu reģistrēta 1,12 miljonu latu hipotēka.

35. 1,04 miljoni latu

36 993 kvadrātmetri zemes Jaunciema gatvē pērnā gada decembrī SIA LD holdinga sabiedrība (trīs īpašnieki, un visi pazīstami - bijušie baņķieri Arnolds Laksa un Vilis Dambiņš, kā arī Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis) šķita vairāk nekā miljonu latu vērti. Šo summu par īpašuma pārdošanu saņēma Vilnis Mucenieks, kurš to bija ieguvis 1998.gadā ar Rīgas pilsētas zemes komisijas lēmumu. Īpašuma iegādei ņemts kredīts DnB Nord bankā un kredītiestādei par labu nostiprināta 1,02 miljonu latu hipotēka.

36. 1 miljons latu

Jau pieminētais 1949. gadā dzimušais Vilnis Mucenieks šā gada martā par šādu summu pārdevis vēl 2,5 hektārus zemes Jaunciema gatvē. Jaunais zemesgabala īpašnieks ir kādas somu kompānijas meitasuzņēmums SIA EKE-Latvia.

37. 0,98 miljoni latu

SIA YIT Celtniecība šogad janvārī par šādu summu tikusi pie 6211 kvadrātmetrus liela zemesgabala Akāciju ielā, iegādājoties to no 1943. gadā dzimušā Aleksandra Komarova. Īpašums iegādāts bez kredītlīdzekļiem.

38. 0,97 miljoni latu

1960. gadā dzimusī Vija Belēviča februārī par šādu summu tikusi pie 1730 kvadrātmetrus liela zemesgabala Hermaņa ielā 15. Zemesgabalu p��rdevis Jurijs Sadovskis, un darījuma veikšanai hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

39. 0,91 miljons latu

13 117 kvadrātmetri zemes Vienības gatvē 200 k-1 šā gada martā maksāja 913 tūkstošus latu: par šādu summu darījumu slēdza SIA IRF Langa kā pārdevējs un SIA Friga kā pircējs. Lai tiktu pie īpašuma tiesībām, pircējs Sampo bankā ņēmis 1,61 miljonu latu kredītu.

40. 0,91 miljons latu

Duntes iela 17a - vēl viens īpašums, kurš sadalīts domājamās daļās un kuru pa gabaliem tirgo SIA Unimarine. Pēdējais lielākais darījums noticis, kad par gandrīz miljonu latu 7791/95 872 darījumu centra domājamās daļas nopirkusi SIA Novikontas.

41. 0,85 miljoni latu

Lielo darījumu un lielāko zemes īpašnieku sarakstos ne reizi vien pieminētā Jeļena Kaftailova par 848 987 latiem pārdevusi 5009 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Mīlgrāvja ielā 2. Pati viņa to bija nopirkusi 2005.gadā divos darījumos, pirmajā oficiāli samaksājot 38 tūkstošus latu, bet otrajā - 35 tūkstošus eiro. Jaunais īpašnieks - SIA Palink - to nopircis bez bankas hipotekārā finansējuma.

42.-43. 0,84 miljoni latu

Pirms diviem gadiem 1972. gadā dzimušais Andrejs Vinniks 4319 kvadrātmetrus zemes Kurzemes prospektā 3 nopirka par 429 tūkstošiem latu, bet šogad maijā viņš to SIA DLW pārdeva jau par 843 tūkstošiem latu. Jaunais īpašnieks ņēmis kredītu DnB Nord bankā, tādēļ tagad uz īpašumu reģistrēta 1,27 miljonu latu hipotēka.

42.-43. 0,84 miljoni latu

Par šādu summu SIA Visbijas 45 no SIA Nekustamā īpašuma projektu aģentūra nopirkusi 2021 kvadrātmetru zemes Visbijas prospektā. Lai veiktu pirkumu, kredītu izsniegusi Parex banka.

44. 0,83 miljoni latu

SIA Hospitāļu 39 pārdevusi nekustamo īpašumu ar tādu pašu adresi kā kompānijas nosaukums: to iegādājusies SIA Yit Celtniecība, kuras īpašumā nonācis 2300 kvadrātmetrus liels zemesgabals ar divām dzīvojamām ēkām. Īpašums iegādāts bez hipotekāro kredītresursu izmantošanas

45. 0,81 miljons latu

Uzņēmēja Oļega Stepanova dzīvesbiedre Viktorija Stepanova šā gada maijā par vairāk nekā miljonu eiro iegādājusies 1786 kvadrātmetrus zemes ar mehāniskām darbnīcām Nometņu ielā 57d. Viņa tos pirkusi no trim iepriekšējiem īpašniekiem, kuram katram piederēja viena trešā daļa no īpašuma. Īpašums iegādāts bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem.

46. 0,79 miljoni latu

SIA Celtniecības pasaule šā gada februārī pilnībā nostiprinājusi īpašumtiesības uz 65 744 kvadrātmetrus lielo zemesgabalu Mūkusalas ielā 45/47. Lielāko daļu no šī īpašuma kompānija nopirka jau pērn augustā, samaksājot par to 1,62 miljonus latu. Uz īpašumu reģistrēta 12,65 miljonu latu hipotēka par labu DnB Nord bankai.

47.-48. 0,76 miljoni latu

Dace Dimpere šā gada februārī kļuvusi par 2824 kvadrātmetrus zemes un divstāvu dzīvojamās mājas īpašnieci Dīķa ielā 15a. Īpašumu pārdevis Sergejs Gusarovs, kurš pats to iegādājies 1998.gadā par sešiem tūkstošiem latu. Jaunā īpašniece hipotekāro kredītu mājas iegādei nav ņēmusi.

47.-48. 0,76 miljoni latu

SIA HRX pie zemes īpašuma Slāvu ielā 7 tika pamazām. 1999.gadā tika nopirktas 8/9 domājamās daļas par 66 tūkstošiem latu, bet, precizējot īpašuma domātās daļas, pērnā gada novembrī kompānija tika pie visa 6122 kvadrātmetrus lielā īpašuma. Līdz ko īpašums bija pilnībā kompānijas īpašums, tas tika realizēts tālāk, par vairāk nekā vienu miljonu eiro to pārdodot SIA Hietarahti Oy, kas to iegādājusies bez hipotekāro kredītresursu izmantošanas.

49. 0,74 miljoni latu

Šogad janvārī YIT Celtniecība pabeigusi iegādāties 10 330 kvadrātmetrus lielo zemesgabalu Biķernieku ielā 16. Pērn aprīlī kompānija par 974 tūkstošiem latu nopirka lielāko daļu no īpašuma, bet šogad par 0,74 miljoniem latu - atlikušo. Iepriekš īpašums piederēja SIA Guru auto, un tā iegādei hipotekārais kredīts nav ņemts.

50.-51. 0,7 miljoni latu

Šis ir vēl viens zemesgabals, ko lielveikalu tīkla Lidl Latvijas meitasuzņēmums pērnā gada nogalē pārdevis SIA TKM Latvija, kurš to nopircis, neizmantojot banku hipotekāro finansējumu. Īpašums atrodas Mazā Dārza ielā un ir 2818 kvadrātmetrus liels.

50.-51. 0,7 miljoni latu

SIA Ķestersils par 699 711 latiem nopirkusi 300/2222 daļas no 688 kvadrātmetru lielā zemesgabala ar sešstāvu dzīvojamo ēku Krišjāņa Barona ielā 64. Iepriekš šī īpašuma daļa piederēja SIA Temps.

52. 0,69 miljoni latu

2006.gada decembrī Valentīna Kņazeva par gandrīz miljonu eiro pārdevusi 4684 kvadrātmetrus zemes Raudas ielā. Jaunais īpašnieks - SIA Partner Motors - Parex bankā ņēmis 1,48 miljonu latu kredītu.

53. 0,68 miljoni latu

Tērbatas iela 21 - šis 1194 kvadrātmetrus lielais īpašums ar divām dzīvojamām mājām lielāko nekustamo īpašumu darījumu topā pēdējo divu gadu laikā iekļūst atkāroti. SIA Luxor nami, kas to pagājušā gada janvārī nopirka par 3,92 miljoniem latu, šogad martā 578/10 000 domājamās daļas pārdevusi SIA Blaumaņa sēta, kura īpašuma iegādei Hansabankā paņēmusi 0,54 miljonu latu kredītu.

54. 0,67 miljoni latu

Vēl viens īpašums, ko YIT Celtniec��ba šogad nopirkusi no SIA Guru auto. Šoreiz tas ir 2261 kvadrātmetrus liels zemesgabals Tālivalža ielā 19. Arī šo darījumu YIT Celtniecība pilnībā finansējusi no saviem līdzekļiem.

55. 0,66 miljoni latu

Vienstāva dzīvojamā māja ar 4152 kvadrātmetriem zemes Raudas ielā pērnā gada novembrī maksāja teju miljonu eiro, kad to no privātpersonas Māra Štokmaņa iegādājās SIA Partner Motors. Arī uz šo īpašumu nostiprināta hipotēka par labu Parex bankai 1,48 miljonu latu kredīta izsniegšanai.

56. 0,63 miljoni latu

Desmitkārtīga peļņa četros gados - šāds bizness izdevies SIA Latvijas-Amerikas acu centrs, kas 2003.gadā par 60 tūkstošiem latu nopirka 3034 kvadrātmetrus zemes Biķernieku ielā 98, bet šogad martā par 632 tūkstošiem latu tos pārdeva SIA Mežciema Panorāma. Iegādājoties īpašumu, acu klīnika ņēmusi kredītu, bet vēlāk to palielinājusi vēl par 10 tūkstošiem latu, taču realizējot to, parādsaistības dzēstas. Jaunais īpašnieks ņēmis kredītu SEB Latvijas Unibanka, tādēļ kopš šā gada janvāra uz to reģistrēta 443 tūkstošu latu hipotēka.

57. 0,6 miljoni latu

Pie šādas summas šā gada aprīlī tikusi Diāna Kubliņa, SIA Terra Sofia pārdodot 599 kvadrātmetrus zemes Nometņu ielā 3. Kompānija ņēmusi 1,83 miljonu latu kredītu Nordea Bank Finland Plc.

58. 0,58 miljoni latu

SIA Šampētera nami pērnā gada novembrī no galvaspilsētas pašvaldības nopirkusi 31 887 kvadrātmetrus zemes Apūzes ielā 51. Pēc īpašuma iegādes uz to reģistrētas divas hipotēkas. Viena - 3,64 miljonu latu apmērā, bet otra - 22,85 miljonu latu apmērā. Abas - par labu Hansabankai.

59. 0,55 miljoni latu

Šādu summu aprīlī maksāja viena sestā daļa no 1239 kvadrātmetrus lielā zemesgabala ar divām dzīvojamām ēkām, darbnīcu un četrām palīgēkām Miera ielā 14. No Rumijas Kuzņecovas to nopirkusi SIA Ipso, kas darījumu veikusi par pašas līdzekļiem.

60. 0,53 miljoni latu

Ņemot kredītu DnB Nord bankā, SIA ST Invest aprīlī nopirkusi 685 kvadrātmetrus zemes ar četrstāvu dzīvojamo namu Krāsotāju ielā 24. Jau jūnijā 39/848 daļas no šī īpašuma kompānija pārdevusi tālāk Anitai Ozoliņai par 50 tūkstošiem latu.

61. 0,51 miljons latu

Paņemot 0,76 miljonu latu kredītu Aizkraukles bankā, SIA JBM iegādāju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes sniegto informāciju biznesa portālam Db.lv pagājušajā gadā kopumā par iebraukšanu Jūrmalā tika iekasēti 1,5 miljoni latu, bet šā gada septiņos mēnešos - 1 miljons latu. Krietni samazinājies autovadītāju skaits, kas pa Jūrmalu pārvietojušies bez caurlaidēm, tādējādi katrs šķiroties no 50 latiem.

Jūrmalas pilsētas domes sniegtā informācija liecina, ka pagājušajā gadā kopumā par iebraukšanu pilsētā iekasētā summa sasniedza 1549743 latus, bet šā gada septiņos mēnešos - 1031958 latus. Vislielākā summa šogad, tāpat kā pagājušajā gadā, iekasēta jūlijā (230104 lati šogad, 233590 - 2006.gadā).

Par caurlaižu režīma neievērošanu Jūrmalas pilsētā transportlīdzekļa vadītājam tiek uzlikts naudas sods līdz 50 latiem. (Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada Saistošie noteikumi Nr.20.)

2006.gada astoņos mēnešos - laika posmā no janvāra līdz augustam - par caurlaižu režīma neievērošanu Jūrmalā tika sodīti 1185 autovadītāji, gada laikā - 1312. Savukārt šogad šis skaits ir krietni mazāks - 2007.gada attiecīgā laika periodā (astoņos mēnešos) sodīti 228 autovadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozona: krīze beigusies, aizmirstiet?

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., ABLV Bank, AS galvenais analītiķis,26.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku mēnešu bezvējš eiroznas problēmvalstu obligāciju tirgū, marta «brīvprātīgā» grieķu parādu restrukturizācija un 25 ES valstu parakstītais Budžeta līgums ir izsaucis virknei politiķu strauju optimisma vilni.

ES prezidents Hermans van Rompejs jau pasteidzās izziņot, ka «krīzes zemākais punkts jau ir garām» un to vārds vārdā atkārtoja arī ECB vadītājs Mario Dragi. Savukārt Vācijas kanclere Angele Merkele paziņoja, ka «šis ir pagrieziena punkts Eiropas Savienības vēsturē». Tiesa, SVF vadītāja Kristina Lagarda ir izteikusies daudz piezemētāk: «uz kolektīvi pieņemto pasākumu fona, pasaules ekonomika ir atkāpusies no bezdibeņa malas un tagad mēs varam skatīties uz lietām nedaudz optimistiskāk».

Mēģināsim tikt skaidrībā, kādas tad kustības ir notikušas sistēmā un vai tas var sekmēt parādu krīzes noslēgšanos eirozonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pirmā ceturkšnā jauno auto reģistrācijas datiem Latvija ieņem pirmo vietu ar vismazāko jauno auto reģistrācijas skaitu, proti, šī gada trijos mēnešos pie mums tika reģistrēti tikai 821 jauni auto.

Procentuāli samazinājums pret 2009. gadu gan vairs nav tik graujošs, kā 2009. gada dati pret 2008. gadu. Tomēr šī gada pirmā ceturkšņa dati liecina, ka tie no 2009. gada rādītājiem atpaliek par 37,3 %. Salīdzinājumā ar mums daudz labāk ir viecies mūsu kaimiņiem, piemēram, Igaunijā pirmajā ceturksnī tika reģistrēti 1599, bet Lietuvā 1375 jauni auto.

Valsts Martas '10 Marts '09 Izmaiņas (%) Jan - Mar '10 Jan - Mar '09 Izmaiņas (%) Austrija 33,270 26,477 +25.7 75,938 64,296 +18.1 Beļģija 64,330 50,258 +28.0 161,297 143,852 +12.1 Bulgārija 1,250 2,202 -43.2 3,356 6,100 -45.0 Čehijas Republika 17,446 12,410 +40.6 39,339 31,075 +26.6 Dānija 11,282 9,858 +14.4 30,564 25,095 +21.8 Igaunija 653 824 -20.8 1,599 2,572 -37.8 Somija 9,108 10,741 -15.2 29,084 29,493 -1.4 Francija 242,707 205,823 +17.9 594,720 508,559 +16.9 Vācija 294,375 400,965 -26.6 670,410 868,090 -22.8 Grieķija 19,053 13,372 +42.5 59,365 49,211 +20.6 Ungārija 4,371 9,356 -53.3 10,181 22,650 -55.1 Īrija 13,813 7,764 +77.9 42,554 32,447 +31.1 Itālija 257,694 215,443 +19.6 666,231 540,223 +23.3 Latvija 290 372 -22.0 821 1,309 -37.3 Lietuva 501 629 -20.3 1,375 1,899 -27.6 Luksemburga 5,806 4,768 +21.8 13,423 12,090 +11.0 Nīderlande 45,216 34,532 +30.9 145,535 124,634 +16.8 Polija 29,343 31,098 -5.6 79,083 87,963 -10.1 Portugāle 23,860 12,758 +87.0 53,777 31,783 +69.2 Rumānija 4,027 8,124 -50.4 8,819 29,126 -69.7 Slovākija 5,397 6,488 -16.8 11,790 12,696 -7.1 Slovēnija 5,895 5,360 +10.0 15,748 14,648 +7.5 Spānija 124,756 76,501 +63.1 286,167 197,993 +44.5 Zviedrija 25,652 18,035 +42.2 59,147 43,937 +34.6 Lielbritānija 397 383 313 912 +26 26.6 611 548 480 358 +27 27.3 ES 27 1,637,478 1,478,070 +10.8 3,671,871 3,362,099 +9.2

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zivsaimniecībai minimālais atbalsts - 5 miljoni

,26.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija ceturtdien pieņēma Komisijas regulu, ar ko palielina tā dēvētā minimālā (de minimis) atbalsta maksimālo apjomu zivsaimniecības nozarē, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. De minimis atbalsta maksimālais trim gadiem paredzētais apjoms zivsaimniecībā Latvijai noteikts 5 233 000 eiro.

De minimis atbalsts uzskatāms par atbalstu, kas nekropļo konkurenci. Saskaņā ar jauno regulu maksimālais apjoms ir noteikts 30 000 euro uz trim gadiem ar nosacījumu, ka šāda atbalsta kopējais apjoms ir mazāks nekā 2,5 % no valsts zivsaimniecības gada produkcijas.

Šo atbalstu nedrīkst izlietot nedz jaunu kuģu iegādei vai būvei, nedz arī esošās flotes kapacitātes palielināšanai. Dalībvalstīm jādokumentē visa vajadzīgā informācija, lai apliecinātu, ka šie nosacījumi ir ievēroti.

Atbrīvojumu no iepriekšēja paziņojuma sniegšanas Komisijai par valsts atbalstu patlaban nosaka ar regulu, kurā maksimālais apjoms katrai dalībvalstij trīs gadu laikposmā noteikts 3000 euro. Šis līmenis tika noteikts tik zems, jo ieviešanas laikā 2004. gadā Komisijai nebija iepriekšējas pieredzes par šāda atbalsta piemērošanu zivsaimniecības nozarē. Ņemot vērā gūto pieredzi, Komisija uzskata, ka var atļaut piešķirt augstāku atbalsta līmeni, nekropļojot konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Testos, kuros tika imitēta automašīnu sadursme, braucot ar nelielu ātrumu, vairāku luksus automašīnu bamperi nav spējuši novērst dārgus bojājumus automašīnām, vēsta CNN. Piemēram, Mercedes-Benz C - klases modelim tika radīti bojājumi 5,500 ASV dolāru vērtībā, kad tā priekšējais bamperis saņēma triecienu, automašīnai pārvietojoties tikai ar 6 jūdzēm stundā (1 jūdze=1,6 km).

Insurance Institute for Highway Safety ASV veicis vairākus maza ātruma bojājumu testus ar 11 populārām luksus automašīnām.

Automašīnas tika ietriektas barjerā, kas atdarināja citas automašīnas bamperi. Tika veikti sekojoši testi: trieciens taisni priekšā un no aizmugures ar ātrumu 6 jūdzes stundā, kā arī pa diognāli priekšējos un aizmugurējos stūros ar ātrumu 3 jūdzes stundā. Rezultātā aprēķinātas šādu bojājumu remonta izmaksas.

Mercedes-Benz C - klases automašīnai bijuši slikti rezultāti lielākajā daļā testu. Taču Mercedes-Benz to komentējis, norādot, ka šie testi neatspoguļo kompānijas ieguldītos centienus pasažieru drošībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta Rīga aizvadītajā gadā strādājusi ar 16 257 000 latu apgrozījumu, kas ir par 21% vairāk salīdzinot ar 2005. gadu, liecina 2006. gada darbības pārskats, Db.lv informēja VAS Starptautiskā lidosta Rīga sabiedrisko attiecību un reklāmas nodaļas vadītājs Mārtiņš Langrāts.

2006. gadā lidostas Rīga peļņa sasniedza 961 tūkst. latu, kas ir 4,7 reizes vairāk nekā 2005. gadā, kad lidosta nopelnīja 202 tūkst. latu.

Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters: "Aizvadītajā gadā esam stabili nostiprinājušies lielākās Baltijas reģiona lidostas statusā, sekmīgi īstenojuši strauju tiešās gaisa satiksmes pieaugumu un ievērojamu neaviācijas pakalpojumu ieņēmumu pieaugumu. Apkalpoto pasažieru pieaugums par 33% un pozitīvie finanšu rādītāji liecina, ka lidostas īstenotā atlaižu politika, kas tika ieviesta 2004. gada nogalē ir pareizais ceļš lidostas attīstībai."

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

ES valstu eksports un imports 2008. gadā

,23.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ValstsEksportsImports2007. gads2008. gadsIzmaiņas (%)2007. gads2008. gadsIzmaiņas (%)Beļģija315.3323.33%301.4319.26%Bulgārija13.515.313%21.925.316%Čehijas Repub.89.499.411%86.296.212%Dānija74.979.56%71.975.65%Vācija964.0993.93%769.8818.56%Igaunija8.08.45%11.410.9-5%Īrija88.784.5-5%61.256.4-8%Grieķija17.217.20%55.652.9-5%Spānija184.8182.4-1%284.1272.9-4%Francija402.7411.72%452.0479.66%Itālija358.6365.82%368.1377.33%Kipra1.01.17%6.37.215%Latvija6.16.913%11.210.9-3%Lietuva12.516.128%17.821.018%Luksemburga16.417.35%20.121.57%Ungārija69.673.25%69.773.45%Malta2.21.915%3.53.1-10%Nīderlande401.9430.47%359.4389.88%Austrija119.4

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā otrs lielākais nodarbināto skaita pieaugums ES (tabula)

,12.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, nodarbināto skaits Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs palielinājās par 0.2%. Savukārt, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, nodarbināto skaits ES palielinājies par 1.3%, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat dati.

Salīdzinot šī gada otro ceturksni ar attiecīgo laika periodu pērn, nodarbināto skaits visvairāk palielinājies Maltā (3.7%), Latvijā (3.4%), Kiprā (3.2%).

Savukārt, salīdzinot šī gada otro ceturksni ar pirmo ceturksni, visvairāk nodarbināto skaits palielinājies Slovēnijā (0.7%), Latvijā (0.6%) un Somijā (0.6%).

Jāpiemin, ka dati par 7 ES dalībvalstīm nebija pieejami.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksniSalīdzinot ar attiecīgo pirms gada
2007. gads2008. gads2007. gads2008. gads
IIIIVIIIIIIIVIII
ES 270.40.30.30.21.91.81.51.3
Beļģija0.40.50.50.31.71.81.91.8
Bulgārija::::2.92.74.8:
Čehijas Republika0.50.40.60.21.61.62.31.7
Dānija0.40.20.6-0.11.81.41.61.0
Vācija0.30.40.50.21.61.71.61.4
Igaunija0.5-0.31.3:1.40.22.0:
Īrija0.90.80.5:3.53.53.1:
Grieķija::::::::
Spānija0.20.10.10.02.92.31.60.3
Francija0.30.30.30.11.31.41.41.1
Itālija0.80.1-0.2:1.91.71.2:
Kipra::::3.52.82.93.2
Latvija2.21.7

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka izmaksas stundā gada laikā līdz šī gada otrajam ceturksnim Eiropas Savienības (ES) valstīs palielinājās par 3.4%. Vislielākais darbaspēka izmaksu pieaugums reģistrēts Latvijā, kur darbaspēka izmaksas stundā gada laikā palielinājušās par 24.8%, liecina Eurostat dati.

Vismazākais darbaspēka izmaksu pieaugums gada laikā reģistrs Vācijā (0.7%), Maltā (1.8%) un Zviedrijā (2.2%), savukārt vislielākais - Latvijā (24.8%), Rumānijā (23.0%) un Bulgārijā (21.9%).

Lietuvā un Igaunijā darbaspēka izmaksu pieaugums pēdējā gada laikā bija attiecīgi 18.2% un 16.9%.

Tabula. Darbaspēka izmaksu izmaiņas salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada.

2007. gada 2. ceturksnis (%)2008. gada 2. ceturksnis (%)
KopāAlgaCitas izmaksasKopāAlgaCitas izmaksas
ES 273.53.63.13.43.62.6
Beļģija4.73.38.5: : :
Bulgārija15.618.19.121.924.19.5
Čehijas Republika8.68.67.67.77.97.3
Dānija3.83.45.83.22.94.9
Vācija1.52.0-0.10.71.2-1.4
Igaunija18.818.818.416.916.117.4
Īrija5.95.95.4:: :
Grieķija5.15.73.2:: :
Spānija3.63.44.14.74.45.6
Francija3.33.43.0ccc
Itālija2.11.92.52.42.91.4
Kipra7.48.05.66.76.86.8
Latvija28.629.027.124.824.326.4
Lietuva21.421.521.118.218.218.1
Luksemburga2.03.23.23.73.92.5
Ungārija11.411.510.97.610.57.5
Malta4.14.13.71.8

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ford atsauc 3,6 miljonus automašīnu

,04.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ford Motor Co. atsaukšot 3,6 miljonus automašīnu, jo tām ir jānoņem kruīza kontroles slēdzis, kas tiek saistīts ar ugunsgrēka risku, ziņo CNN.

Tikšot atsaukti vairāki 1992. līdz 2004.gada modeļi, ieskaitot Ford Bronco, Lincoln Town Car, Ford Explorer, Ford Ranger, Mercury Grand Marquis un citus.

Šāds kompānijas solis esot saistīts ar klientu bažām par šo automašīnu drošību, bet paaugstināts ugunsgrēku skaits šajās automašīnās neesot novērots.

2005. un 2006. gadā kompānija jau atsauca aptuveni 6 miljonus automašīnu saistībā ar kruīza kontroles problēmām.

Šā gada atsaukums sākšoties 13.augustā. Automašīnām tikšot deaktivizēts kruīza kontroles slēdzis, bet oktobrī, kad būšot pieejamas jaunās detaļas, Ford dīleri bīstamo vietā uzstādīšot jaunus. Jaunās detaļas varētu būt pieejamas oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā aplūkot Eiropas Autoražotāju asociācijas (ECEA) datus par jaunu automašīnu reģistrāciju šī gada septembrī un šī gada pirmajos deviņos mēnešos. Dati par Maltu un Kipru dati nebija pieejami.

Septembris 2008Septembris 2007Izmaiņas (%)Jan.-Sept. 2008Jan.-Sept. 2007Izmaiņas (%)
Austrija22 50922 016+2.2232 157231 541+0.3
Beļģija37 83836 611+3.4440 731418 602+5.3
Dānija11 90813 478-11.6121 749119 111+2.2
Somija9 8619 820+0.4118 542108 688+9.1
Francija160 565148 164+8.41 575 7641 523 361+3.4
Vācija261 384265 473-1.52 371 4732 340 492+1.3
Grieķija18 82519 369-2.8226 236228 290-0.9
Īrija**3 3885 712-40.7145 643180 578-19.3
Itālija176 112186 381-5.51 709 3771 927 707-11.3
Luksemburga**3 8423 483+10.341 47339 895+4.0
Nīderlande41 52840 625+2.2421 340416 174+1.2
Portugāle13 76312 994+5.9162 109154 872+4.7
Spānija65 59396 754-32.2947 9901 215 804-22.0
Zviedrija22 77723 806-4.3196 911219 500-10.3
Lielbritānija330 295419 290-21.21 794 4191 940 515-7.5
Īslande5841 115-47.68 73212 448-29.9
Norvēģija8 4539 340-9.587 45697 874-10.6
Šveice**22 08320 762+6.4218 770212 861+2.8
Bulgārija3 377

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos jau ir noslīdējusi zem 500 eiro par kvadrātmetru.

Nekustamā īpašuma kompānija Ober Haus Real Estate apkopotā informācija liecina, ka maijā vidējā cena ir noslīdējusi līdz 465 eiro/m2, un tas ir par 8.4 % mazāk nekā aprīlī.

Pēc uzņēmuma rīcībā esošajiem datiem, lētākie dzīvokļi Rīgā ir Bolderājā, kur dzīvokļu cenas jau ir noslīdējušas zem 400 eiro/m2, bet dārgākie — Teikā, kur atkarībā no ēkas sērijas, dzīvokļu cenas pārsniedz 500 un 600 eiro/m2.

Kompānija ziņo, ka plašākus tirgus apskatus turpmāk tā piedāvās reizi trijos mēnešos, taču mēneša griezumā tiks apkopoti dati par sērijveida dzīvokļu cenām.

Db.lv jau vēstīja, ka pēc citu kompāniju aprēķiniem, ņemot vērā atšķirīgu aprēķinu metodoloģiju, sērijveida dzīvokļu cena maijā sanākusi augstāka — virs 500 eiro/m2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju mājokļi lielākajā daļā izvirzīto kritēriju ir sliktākie Eiropas Savienības (ES) valstīs, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat jaunākā informācija.

Eurostat dati liecina, ka 22% Latvijas iedzīvotāju dzīvo mājokļos bez dušas vai vannas, kas uz kopējā fona ES valstu ir kritisks rādītājs, ņemot vērā faktu, ka ar divciparu skaitli šis rādītājs vēl rakstāms tikai Igaunijā un Lietuvā – abās 18%. Pārējās valstīs šis rādītājs nepārsniedz 7%. Par Rumāniju informācija nav pieejama.

Līdzīgi ir ar tualeti ar kanalizācijas sistēmu iekštelpās. Latvijas gadījumā šāda tualete nav 20% iedzīvotāju, kas arī ir sliktākais rādītājs ES. Arī Lietuvā šādas tualetes mājokļos nav 20% valsts iedzīvotāju.

Pētījumā norādīts, ka procentuāli iedzīvotāju Latvijā, kuri dzīvo reģionos ar paaugstinātu noziedzības un vandālisma līmeni, ir augstākais ES, proti, 30%. Vienīgā valsts, kas vēl varētu šajā kritērijā konkurēt ar Latviju, ir Lielbritānija ar 27% iedzīvotāju, kas dzīvo reģionos ar paaugstinātu noziedzības un vandālisma līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģētiskās atkarības indekss 2006. gadam ir 65.7%. Tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm, pie kam Igaunijas enerģētiskās atkarības reitings ir viens no zemākajiem starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina Eurostat dati.

Vislielākā enerģētiskā atkarība 2006. gadā bijusi Kiprā (102.5%) un Maltā (100.0%).

Vienīgā ES valsts, kurai šis rādītājs ir negatīvs, ir Dānija. Tā kā Dānija ir energoresursu eksporta valsts, tad tās enerģētiskais atkarības indekss ir -36.8%.

Igaunijai (33.5%) ir zemākais enerģētiskās atkarības indekss starp Baltijas valstīm un ceturtais zemākais ES, neskaitot Dāniju.

Lietuvas enerģētiskās atkarības indekss 2006. gadā bijis 64.0%.

Energoresursu patēriņš 2006.gadā (ekvivlents milj. tonnu naftas)Izmaiņas pret 2005.gadu (%)Energoresursu tīrais imports 2006.gadā (ekvibalents milj. tonnu naftas)Izmaiņas pret 2005.gadu (%)Enerģētiskā atkarība (%)
ES 271 825.20.01 010.12.453.8
Beļģija60.4-1.253.5-0.577.9
Bulgārija20.52.89.50.346.2
Čehijas Republika46.22.012.90.328.0
Dānija20.96.1-8.1-22.5-36.8
Vācija349.00.5215.50.161.3
Igaunija5.4-2.51.928.133.5
Īrija15.52.614.24.190.9
Grieķija31.50.524.96.071.9
Spānija143.9-0.5123.8-0.181.4
Francija273.1-1.2141.7-1.851.4
Itālija186.1-0.6164.62.286.8
Kipra2.65.83.05.5102.5
Latvija4.63.03.25.865.7
Lietuva8.4-2.25.57.164.0
Luksemburga4.70.04.70.998.9
Ungārija27.8-0.817.3-1.062.5
Malta0.9-6.40.9-6.4100.0
Nīderlande80.5-2.337.2-3.038.0
Austrija34.1-0.124.90.872.9
Polija98.34.719.616.2

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija eksporta vērtība šī gada pirmajos sešos mēnešos bijusi aptuveni 2.5 miljardi eiro, kas ir trešais zemākais rādītājs aiz Kipras un Maltas, liecina Eurostat dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos Eiropas Savienības (ES) valstu tirdzniecības bilancē bijis pārpalikums 0.7 miljardu eiro apmērā. Attiecīgajā laika periodā pirms gada bilance uzrādīja 22.4 miljardu eiro deficītu.

Eirostat provizoriskie dati liecina, ka Latvijā šī gada pirmajos sešos mēnešos eksporta apjomi sarukuši par 26% līdz 2.5 miljardiem eiro, kas ir trešais zemākais rādītājs aiz Kipras (0.4 miljardi eiro) un Maltas (0.7 miljardi eiro).

Importa pieaugums šī gada pirmajā pusē nav novērots nevienā ES valstī. Lielākais kritums bijis Lietuvā (-44%) un Latvijā (-39%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trīs gadus ilgas samazināšanās bezdarba līmenis Eiropas Savienības (ES) valstīs ekonomiskās krīzes rezultātā 2008. gada pirmajā ceturksnī sācis pieaugt. Kopš tā laika bezdarbs, īpaši jauniešu vidū ES valstīs strauji palielinās.

Eurostat dati liecina, ka Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis ES iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem bija 18.3%, kas ir ievērojami augstāk nekā kopējais bezdarba līmenis, kas šajā laikā bija 8.2%.

Laika posmā no 2008. gada pirmā ceturkšņa līdz 2009. gada attiecīgajam laika periodam bezdarbs ES jauniešu vidū palielinājies par 3.7 procenta punktiem, kamēr kopējais bezdarba līmenis palielinājies par 1.5%.

Bezdarbs jauniešu palielinājies visās ES valstīs, izņemot Bulgāriju, kur tas samazinājies no 13.9% līdz 13.5%. Straujākais bezdarba pieaugums bijis Latvijā (no 11.0% līdz 28.2%), Igaunijā (no 7.6% līdz 24.1%) un Lietuvā (no 9.5% līdz 23.6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības līmenis Eiropas Savienības (ES) 27 valstīs 2008. gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, nav mainījies, taču Latvijā šajā laika periodā nodarbināto personu skaits samazinājies par 5.4%.

Eiropas statistikas biroja Eurostat dati liecina, ka nodarbinātības līmenis, salīdzinot 2008. gada pēdējo ceturksni ar 2007. gada pēdējo ceturksni, palielinājies 11 ES valstīs, samazinājies 10 valstīs, palicis nemainīgs vienā valstī, savukārt par 5 valstīm dati nav bijuši pieejami.

Tabula. Nodarbinātības līmeņa izmaiņas ES.

ValstsSalīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada
2008. gada 1. ceturksnis2008. gada 2. ceturksnis2008. gada 3. ceturksnis2008. gada 4. ceturksnis
Beļģija1.91.71.71.2
Bulgārija4.83.43.02.1
Čehijas Republika2.01.61.00.2
Dānija1.91.70.4-0.5
Vācija1.71.51.41.0
Igaunija2.0-0.5-0.3-0.2
Īrija2.40.3-1.1:
Grieķija1.31.51.11.0
Spānija1.70.3-0.8-3.0
Francija1.20.80.4-0.1
Itālija0.90.8-0.2-0.2
Kipra2.42.73.5:
Latvija5.63.40.2-5.4
Lietuva0.9-0.6-1.0-1.2
Luksemburga5.25.04.5:
Ungārija-1.7-2.0-0.9-1.1
Malta2.82.92.41.9
Nīderlande1.91.71.2c
Austrija2.22.01.51.4
Polija7.05.43.73.0
Portugāle0.91.2-0.2-0.1
Rumānija::::
Slovēnija3.33.12.92.2
Slovākija2.82.93.22.1
Somija

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Viesnīcās pavadīto nakšu ziņā Latvijai trešais straujākai pieaugums ES

,09.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gadā Eiropas Savienības (ES) 27 dalībvalstu viesnīcās un iestādēs ar līdzīgu darbības novirzienu tūristi pavadījuši kopumā 1 578 miljonus nakšu, kas ir par 0.5% mazāk nekā 2007. gadā, liecina Eurostat provizoriskie dati.

Latvijas viesnīcās tūristi pērn pavadījuši kopumā naktis 2.9 miljonus nakšu, kas ir par 4.6% vairāk nekā 2007. gadā. Latvijā pērn bijis vērojams trešais straujākais viesnīcā pavadīto nakšu pieaugums.

No ES 27 dalībvalstīm viesnīcā pavadīto nakšu skaits palielinājies 14 valstīs un samazinājies 12 valstīs (par Luksemburgu dati nebija pieejami). Straujākais pieaugums bijis Slovākijā (+7.7%), Polijā (+4.7%) un Latvijā (+4.6%), savukārt lielākais kritums – Kiprā (-4.8%), Grieķijā (-4.6%) un Nīderlandē (-4.1%).

Vērtējot rezidentus un nerezidentus atsevišķi, tad nerezidentu īpatsvars viesnīcās pavadīto nakšu ziņā pērn, salīdzinot ar 2007. gadu, ir samazinājies par 1.1%, savukārt rezidentu skaits nav būtiski mainījies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezdarba līmenis ES valstīs (tabula)

,31.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā aplūkot Eiropas centrālā statistikas biroja Eurostat apkopoto informāciju par bezdarba līmeni Eiropas Savienības (ES) 27 valstīs. Augstākais inflācijas līmenis šī gada jūnijā reģistrēts Spānijā un Slovākijā, savukārt mazākais – Dānijā un Nīderlandē. Latvijā bezdarba līmenis jūnijā bija – 5.7%.

Jūnijs 2007Janvāris 2008 Maijs 2008Jūnijs 2008
Eiro zona7.47.27.37.3
ES 277.16.86.86.8
Beļģija7.67.06.86.8
Bulgārija7.06.35.75.7
Čehijas Republika5.44.64.44.3
Dānija3.73.22.72.6
Vācija8.47.77.47.3
Igaunija4.84.14.14.1
Īrija4.54.85.55.7
Grieķija8.47.8::
Spānija8.19.110.410.7
Francija8.47.67.57.5
Itālija6.16.5::
Kipra3.93.73.63.6
Latvija5.86.15.65.7
Lietuva3.94.64.44.3
Luksemburga4.14.04.14.1
Ungārija7.27.77.67.6
Malta6.55.95.85.8
Nīderlande3.22.92.92.8
Austrija4.44.24.14.1
Polija9.58.17.57.3
Portugāle8.17.57.57.4
Rumānija6.66.0::
Slovēnija4.74.84.3

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, Latvijas eksports samazinājies par 28%, kas ir sestais lielākais eksporta kritums starp Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Eurostat dati liecina, ka straujāks eksporta kritums nekā Latvijā bijis Somijā (-37%), Zviedrijā (-32%), Bulgārijā (-31%), Lietuvā (-30%) un Igaunijā (-29%).

Vismazāk eksports minētajā laika periodā samazinājies Īrijā (-1%), Luksemburgā (-9%) un Grieķijā (-16%).

Tabula. ES valstu eksports un imports šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada.

ValstsKopējais eksports (%)Kopējais imports (%)Janvāris - Maijs 2008. gada bilance (mljrd. eiro)Janvāris - Maijs 2009. gada bilance (mljrd. eiro)
Beļģija-0,22-0,234.54.5
Bulgārija-0,31-0,34-3.9-2.4
Čehija-0,25-0,272.22.3
Dānija-0,18-0,181.71.3
Vācija-0,24-0,1883.346.3
Igaunija-0,29-0,37-1.1-0.4
Īrija-0,01-0,2110.715.6
Grieķija-0,16-0,2415.811.6
Spānija-0,22-0,3241.620.7
Francija-0,22-0,225.624.4
Itālija-0,25-0,26-6.2-3.5
Kipra-0,19-0,22-2.4-1.9
Latvija-0,28-0,39-1.8-0.8
Lietuva-0,3-0,44-2.5-0.6
Luksemburga-0,09-0,13-1.8-1.3
Ungārija-0,26-0,310.31.5
Malta-0,26-0,19-0.5-0.5
Nīderlande-0,22-0,2118.613.8
Austrija-0,24-0,20.3-1.9
Polija-0,24-0,31-9.3-3.4
Portugāle-0,27-0,27-9.5-6.8
Rumānija-0,21-0,36-9.1-3.7
Slovēnija-0,23-0,29-0.70.0
Slovākija-0,22-0,25-0.50.2
Somija-0,37

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas populācija pakāpeniski samazināsies no 2.27 miljoniem iedzīvotāju 2008. gadā līdz 1.68 miljoniem iedzīvotāju 2060. gadā, kas nozīmē, ka Latvijā 2060. gadā būs par 25% jeb ceturtdaļu mazāk iedzīvotāju nekā pašlaik, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat prognozes.

Neskatoties uz to, ka kopējā populācija 27 ES valstīs līdz 2035. gadam palielināsies par 26 miljoniem un tikai laika posmā no 2035. līdz 2060. gadam būs vērojama populācijas samazināšanās, Latvijas populācija jau līdz 2035. gadam būs samazinājusies par 13.2%.

Latvijā paredzēta lielākā populācijas samazināšanās pēc Bulgārijas, kuras iedzīvotāju skaits līdz 2060. gadam samazināsies par 28%.

Laika posmā no 2008. līdz 2060. gadam populācijas pieaugums prognozēts 13 ES valstīs, savukārt kritums 14 valstīs. Vislielākais populācijas pieaugums šajā laika periodā prognozēts Kiprā (+66%), Īrijā (+53%) un Luksemburgā (+52%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas ekonomikas izaugsmē otrs lielākais kritums ES (tabula)

,03.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni, Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsme samazinājusies par 0.1%. Latvijas ekonomikas attīstības tempu samazināšanās bijusi otra straujākā ES valstu vidū, liecina Eurostat provizoriskie dati.

Latvijas un Vācijas ekonomikas attīstības tempi šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni, samazinājušies par 0.5%. Tas ir otrs zemākais rādītājs aiz Dānijas, kur ekonomikas izaugsmes tempi samazinājušies par 0.9%.

IKP pieaugums salīdzinot ar iepriekšējo ceturksniIKP pieaugums salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada
2007. gads 2008.gads 2007. gads 2008. gads
I II I II I II I II
ES270.60.50.5-0.12.92.52.31.6
Beļģija0.70.50.50.32.82.42.22.0
Bulgārija::::4.96.97.0:
Čehijas Republika1.41.30.90.96.56.35.34.5
Dānija1.6-0.20.80.61.61.5-0.71.3
Vācija0.60.31.3-0.52.41.72.61.7
Igaunija1.00.10.5-0.96.44.80.1-1.4
Īrija0.60.10.2:3.95.6-1.5:
Grieķija0.90.71.10.83.93.63.63.5
Spānija0.60.60.30.13.63.32.61.8
Francija0.70.40.4-0.32.42.22.01.1
Itālija0.2-0.40.5-0.31.60.20.30.0
Kipra1.01.01.10.7

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eiropas lielākā kompānija - Gazprom (tabula)

,30.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas lielāko kompāniju trijniekā tikušas divas naftas un dabasgāzes kompānijas, kā arī viens pārtikas ražotājs. Lielākā Eiropas kompānija ir Krievijas Gazprom un tās tirgus vērtība ir gandrīz 300 miljardi USD, liecina Financial Times gadskārtējais pēc kārtas divpadsmitais lielāko kompāniju tops.

Eiropas lielāko kompāniju topa pirmajā desmitniekā ir četras Lielbritānijas kompānijas, pa divām kompānijām no Šveices un Francijas, kā arī viena Krievijas un viena Spānijas kompānija.

Eiropas lielākās kompānijas darbojas finanšu sektorā. Starp 500 lielākajām kompānijām ir 72 bankas ar kopējo tirgus vērtību 2 131 miljards USD. Ar ievērojamu skaitu mazāk 500 kompāniju sarakstā ir pārstāvētas naftas un dabasgāzes kompānijas, taču to kopējā tirgus vērtība ir otra lielākā - 1 634 miljardi USD.

Sarakstā nav iekļuvusi neviena kompānija no Baltijas valstīm. Eiropas 500. lielākās kompānijas tirgus vērtība ir 4.744 miljardi USD.

Eiropas lielāko kompāniju TOP 50:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kārtējo mēnesi uzrāda lielāko jauno auto reģistrācijas kritumu starp Eiropas Savienības valstīm. Aprīlī jauno auto reģistrācija pret 2008. gada attiecīgo periodu ir sarukusi par 85.4 % (!)

Kopumā aprīlī Latvijā tika reģistrētas tikai 327 jaunas automašīnas. No Eiropas valstīm vēl skaudrāka situācija tika konstatēta Īslandē, tur aprīlī tika reģistrēti tikai 72 jauni auto, kas ir par 88.4 % mazāk nekā 2008. gada aprīlī. Diez ko spīdoši nav veicies arī mūsu kaimiņiem:Lietuvā aprīlī jauno auto pārdošana samazinājās par 74.4 %, bet Igaunijā par 65.2 %.

Tabula. Jaunu auto reģistrācija Eiropā.

Aprīlis '09Aprīlis '08Izmaiņas (%)Jan.-Apr. '09Jan.-Apr. '08Izmaiņas (%)
Austrija35,89831,813+12.8100,194105,591-5.1
Beļģija47,64161,703-22.8191,493231,567-17.3
Dānija7,88616,117-51.132,97355,467-40.6
Somija7,43515,512-52.136,90761,652-40.1
Francija184,475198,558-7.1689,931724,679-4.8
Vācija379,626317,96+19.41,247,7161,053,874+18.4
Grieķija14,37628,031-48.763,588107,266-40.7
Īrija4,44813,363-66.736,997106,307-65.2
Itālija188,406203,75-7.5728,167870,472-16.3
Luksemburga5,8756,419-8.517,96519,908-9.8
Nīderlande30,46842,247-27.9155,166206,084-24.7
Portugāle12,19318,449-33.943,97673,678-40.3
Spānija67,215123,561-45.6265,21471,299-43.7
Zviedirija18,24927,478-33.662,18689,301-30.4
Lielbritānija133,475175,668-24.0613,833859,017-28.5
Īslande72622-88.43623,944-90.8
Norvēģija7,504 ,11,704 ,-35.926,745 ,41,678 ,-35.8

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kārtējo mēnesi uzrāda lielāko jauno auto reģistrācijas kritumu starp Eiropas Savienības valstīm. Maijā jauno auto reģistrācija pret 2008. gada attiecīgo periodu ir sarukusi par 80.4 % (!)

Kopumā maijā Latvijā tika reģistrētas tikai 356 jaunas automašīnas. No Eiropas valstīm vēl skaudrāka situācija tika konstatēta Īslandē, tur maijā reģistrēti tikai 185 jauni auto, kas ir par 84.7 % mazāk nekā 2008. gada maijā. Toties gavilēt var autotirgotāji Vācijā un Slovākijā, kur maijā jauno auto tirdzniecība pret pērno gadu ir pieaugusi attiecīgi par 39.7 % un 46.4 %.

Tabula. Jaunu automašīnu reģistrācija ES valstīs.

ValstsMaijs '09Maijs '08Izmaiņas (%)Jan. - Mai. '09Jan. - Mai. '08Izmaiņas (%)
Austrija29,73228,364+4.8129,926133,955-3.0
Beļģija37,97648,441-21.6229,469280,008-18.0
Dānija8,57714,616-41.342,71270,083-39.1
Somija7,22714,236-49.244,15175,888-41.8
Francija206,247184,463+11.8896,178909,142-1.4
Vācija384,578275,259+39.71,632,2941,329,133+22.8
Grieķija25,99724,727+5.189,585131,993-32.1
Īrija5,12110,191-49.742,03116,313-63.9
Itālija188,67206,408-8.6918,0841,076,878-14.7
Luksemburga4,4795,092-12.022,44425-10.2
Nīderlande31,10545,796-32.1186,019251,88-26.1
Portugāle13,11219,757-33.657,08893,435-38.9
Spānija71,161116,112-38.7336,371587,411-42.7
Zviedrija18,21526,251-30.680,401115,552-30.4
Lielbritānija134,858179,272-24.8748,6911,038,289-27.9
Īslande1851,206-84.75395,15-89.5
Norvēģija7,42110,217-27.434,16651,895-34.2

Komentāri

Pievienot komentāru