Vidēji viena ekonomiski aktīvā Latvijas iedzīvotāja maciņā ir sešas atlaižu vai lojalitātes kartes, un tikai 3% iedzīvotāju ikdienā neizmanto lojalitātes kartes, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktais pētījums.
Kopumā absolūtajam vairākumam jeb 97% iekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem r vismaz viena lojalitātes/atlaižu karte, kura tiek izmantota ikdienā.
Visbiežāk izplatītas ir to pakalpojumu sniedzēju lojalitātes vai atlaižu kartes, kuri ikdienā tiek izmantoti visbiežāk - tā ir pārtika un ikdienas preces (94%).
Salīdzinoši lielam skaitam ir būvmateriālu (69%), aptieku (57%), kā arī degvielas uzpildes staciju (51%) lojalitātes vai atlaižu kartes.
Trešdaļai (33%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju ir kāda no lojalitātes kartēm sabiedriskajā ēdināšanā, savukārt 31% - apģērbu, apavu veikalos, bet 30% - kāda no tirdzniecības centru lojalitātes kartēm, liecina pētījuma rezultāti.
Salīdzinoši visbiežāk ekonomiski aktīvie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem ikdienā izmanto Maxima un Rimi klientu kartes. Interesants ir fakts, ka vairāk kā pusei ir gan Rimi, gan Maxima kartes. Rimi karti salīdzinoši biežāk atradīsim rīdzinieka maciņā, savukārt Maxima kartes īpašniece salīdzinoši biežāk ir sieviete, norāda TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Revita Logina.
Kopumā pārtikas un ikdienas preču veikalu kartes salīdzinoši biežāk izmanto sievietes. Tāpat sieviešu maciņos biežāk atrodamas un tiek izmantotas apģērbu, apavu un aptieku lojalitātes/atlaižu kartes.
Savukārt vīrieši salīdzinoši biežāk ikdienā lieto degvielas uzpildes staciju kartes.
Gados jaunāki cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem salīdzinoši biežāk izmanto lojalitātes/atlaižu kartes kādā no sabiedriskās ēdināšanas vietām.
Ņemot vērā pakalpojumu sniedzēju izplatību Latvijā, salīdzinoši vairāk lojalitātes/atlaižu kartes izmanto pilsētnieki (īpaši - Rīgas un pierīgas iedzīvotāji), mazāk - laukos dzīvojošie.
Pētījumu aģentūra TNS pētījumu veica laikā no 21. līdz 23. novembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 650 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.